0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASApkopo viedokļus par intelektuālā īpašuma tiesībām

Apkopo viedokļus par intelektuālā īpašuma tiesībām

Digitālās tehnoloģijas un internets strauji maina veidu, kādā audiovizuālie darbi tiek radīti, laisti tirgū un izplatīti. Patērētāji arvien lielākā mērā sagaida, ka varēs skatīties jebko, jebkur, jebkurā laikā un ar jebkuras ierīces (TV, datora, spēļu konsoles un mobilo sakaru ierīces) palīdzību. Uzņēmējdarbības modeļiem strauji jāpielāgojas arvien pieaugošajam tehnoloģisko pārmaiņu tempam, kas piedāvā jaunas iespējas darbu radītājiem un izplatītājiem, rada jaunas patērētāju prasības un galu galā nodrošina lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu. Lai apkopotu viedokļus par to, kā Eiropa var izmantot šīs iespējas un virzīties uz vienotu digitālo tirgu, Eiropas Komisija ir publicējusi Zaļo grāmatu saistībā ar iekšējā tirgus komisāra Mišela…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Digitālās tehnoloģijas un internets strauji maina veidu, kādā audiovizuālie darbi tiek radīti, laisti tirgū un izplatīti. Patērētāji arvien lielākā mērā sagaida, ka varēs skatīties jebko, jebkur, jebkurā laikā un ar jebkuras ierīces (TV, datora, spēļu konsoles un mobilo sakaru ierīces) palīdzību. Uzņēmējdarbības modeļiem strauji jāpielāgojas arvien pieaugošajam tehnoloģisko pārmaiņu tempam, kas piedāvā jaunas iespējas darbu radītājiem un izplatītājiem, rada jaunas patērētāju prasības un galu galā nodrošina lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu. Lai apkopotu viedokļus par to, kā Eiropa var izmantot šīs iespējas un virzīties uz vienotu digitālo tirgu, Eiropas Komisija ir publicējusi Zaļo grāmatu saistībā ar iekšējā tirgus komisāra Mišela Barnjē iniciatīvu, kas veidojusies sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieci Nēlī Krusu, kas atbild par digitālās programmas īstenošanu, un Andrulu Vasiliu, izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāri, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Zaļā grāmata ir pamats diskusijai par to, vai un kā jāpielāgo tiesiskais regulējums, lai ļautu Eiropas ražotājiem attīstīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, darbu radītājiem atrast jaunus izplatīšanas kanālus un Eiropas patērētājiem labāk piekļūt darbu saturam visā Eiropā. Komisija vēlas uzzināt ieinteresēto pušu viedokļus par dažādiem aspektiem, kas attiecas uz audiovizuālu darbu, piemēram, kinofilmu, dokumentālo filmu, TV seriālu un animācijas filmu, izplatīšanu tiešsaistē. Atbildes var iesniegt līdz 2011. gada 18. novembrim. Komisārs Barnjē sacīja: "Es vēlos nodrošināt to, ka eiropieši var izmantot interneta sniegtās iespējas. Man ir svarīgi uzklausīt visu ieinteresēto personu, proti, darbu radītāju, izpildītāju, producentu, izplatītāju un patērētāju viedokļus. Šīs apspriešanās rezultāti būs būtisks ieguldījums tajās iniciatīvās, pie kurām es pašlaik strādāju. Tās ir: tiesību akta priekšlikums par autortiesību kolektīvo licencēšanu, 2001. gada Informācijas sabiedrības direktīvas pamatnoteikumu izskatīšana un Intelektuālā īpašuma īstenošanas direktīvas pārskatīšana." Zaļā grāmata aptver plašu jautājumu loku. -    Tajā novērtēts to pārmaiņu temps, kurām "interneta revolūcijas" rezultātā pakļauts audiovizuālais sektors, kā arī tas, kā veiksmīgāk pārvarēt no šīm pārmaiņām izrietošās problēmas un kā labāk izmantot iespējas, ko darbu radītājiem, ražošanas sektoram un patērētājiem piedāvās vienotais digitālais tirgus, proti, jaunus uzņēmējdarbības modeļus, plašāku tiešsaistes pakalpojumu klāstu un dāsnāku atlīdzību tiesību turētājiem. -    Tajā apskatīts tiesību iegūšanas jautājums saistībā ar audiovizuālo mediju pakalpojumu izplatīšanu tiešsaistē. Ir vajadzīgs novērtējums par to, cik problemātiska ir šī joma, kādas tieši ir problēmas un attiecīgi iespējamie politikas virzieni. -    Tajā uzdots jautājums, vai ES līmenī ir nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu autoru un izpildītāju atlīdzību par tādu darbu un priekšnesumu izmantošanu tiešsaistē, uz kuriem attiecas viņu tiesības. -    Tajā aplūkoti atsevišķi specifiski audiovizuālo darbu izmantošanas veidi, piemēram, kinematogrāfiskā mantojuma iestāžu īstenotās sabiedriskās politikas nolūkiem un piekļuves nodrošināšanai kultūras resursiem personām ar īpašām vajadzībām. Apspriešanās rezultātā saņemtās atbildes palīdzēs Komisijai novērtēt pasākumus, kas nepieciešami, lai ES iedzīvotāji, tiešsaistes satura pakalpojumu sniedzēji un tiesību turētāji varētu gūt labumu no digitālā vienotā tirgus pilnvērtīga potenciāla, un atvieglos Komisijas darbu pie gaidāmā priekšlikuma par tiesību kolektīvā pārvaldījuma sistēmas modernizēšanu. Pamatinformācija Kultūras nozare Eiropā, tostarp audiovizuālais sektors, veido būtisku ES ekonomikas daļu, kas atbilst aptuveni 3 % no ES IKP ar  ikgadējo tirgus vērtību 500 miljardi eiro, un tajā ir nodarbināti aptuveni 6 miljoni cilvēku. Turklāt šim sektoram ir būtiska loma inovāciju rosināšanā, jo sevišķi ierīču un tīklu jomā. ES ir otrs lielākais TV skatītāju skaits pasaulē, tur uzņem vairāk filmu nekā jebkurā citā reģionā, un ES ir vairāk nekā 500 videopakalpojumu sniedzēju tiešsaistē. Eiropas Komisijas programmas MEDIA finansējums Eiropas kino nozarei no 2007. līdz 2013. gadam ir 755 miljoni eiro (kopš programmas sākuma 1991. gadā ir piešķirti vairāk nekā 1,5 miljardi eiro). Programmas mērķis ir uzlabot Eiropas filmu izplatīšanu un popularizēšanu un stiprināt nozares konkurētspēju. Tās mērķis ir arī atbalsta sniegšana audiovizuālo darbu izplatīšanai tiešsaistē, izmantojot platformas "video pēc pieprasījuma". Komisijas Zaļā grāmata ir publicēta saistībā ar stratēģiju "Eiropa 2020", kuras mērķis ir veicināt gudru, ilgspējīgu un integrējošu izaugsmi Eiropā, saistībā ar Vienotā tirgus aktu , atbilstošo Komisijas intelektuālā īpašuma tiesību stratēģiju  un Eiropas digitalizācijas programmu.