0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIAr grozījumiem likumā noteiks četrus īpašos PVN režīmus e-komercijā

Ar grozījumiem likumā noteiks četrus īpašos PVN režīmus e-komercijā

Sagatavots pēc likumprojekta anotācijas un Finanšu ministrijas informācijas

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Rosināto grozījumu mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus elektroniskajā komercijā jeb e-komercijā, tā nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Likumprojekts vēl būs jāvērtē Saeimā. Digitālās platformas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pētījumi liecina, ka 57% no pārrobežu preču piegādēm tiek veikti, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas, un daudzas citas platformas darbojas vietējā līmenī…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Karolina Grabowska, Pexels.com

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Rosināto grozījumu mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus elektroniskajā komercijā jeb e-komercijā, tā nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Likumprojekts vēl būs jāvērtē Saeimā.

Digitālās platformas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pētījumi liecina, ka 57% no pārrobežu preču piegādēm tiek veikti, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas, un daudzas citas platformas darbojas vietējā līmenī un ģeogrāfiskās kopās. Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un ES līmenī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus e-komercijas jomā, 2017. gadā ir radīts regulējums attiecībā uz PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti e-vidē (Eiropas Padomes direktīvas (ES) 2017/2455, 2017/2455, 2018/1910). To atsevišķas normas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī (grozījumu I posms), bet pamatnormām būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī (grozījumu II posms).

Ar 2021. gadu tiks paplašināts īpašā PVN režīma piemērošanas tvērums, radot iespēju reģistrēties vienā dalībvalstī un veikt PVN samaksu par jebkādiem darījumiem, kas veikti e-vidē īpašā PVN režīma ietvaros.

Papildus tam ar 2021. gadu tiks atcelts PVN atbrīvojums mazās vērtības preču sūtījumiem 22 eiro apmērā, kura dēļ uzņēmēji, kas veic saimniecisko darbību ES, šobrīd ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā par trešo valstu un trešo teritoriju uzņēmējiem. Tādējādi tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Turpmāk no trešajām valstīm un trešajām teritorijām saņemtajiem preču sūtījumiem neatkarīgi no sūtījuma vērtības tiks aprēķināts PVN.

Patlaban uzņēmumi PVN maksāšanas nolūkam var reģistrēties tikai vienā dalībvalstī, ja tie sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus un ir izvēlējušies izmantot īpašu PVN režīmu – mini vienas pieturas shēmu (Mini One Stop Shop – MOSS). Ar 2021. gadu MOSS ārpussavienības režīmu plānots attiecināt uz jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību ES, personām, kuras nav PVN maksātājas. Savukārt MOSS savienības režīmu paredzēts attiecināt uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu ES teritorijā. Tāpat tiks ieviests jauns īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (Import One Stop Shop – IOSS), to attiecinot uz preču sūtījumiem, izņemot akcīzes preces, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 eiro.

Līdz ar to e-komercijas jomā no 2021.gada 1.janvāra PVN piemērošanas nolūkā pastāvēs četri īpaši režīmi:

  1. Ārpussavienības režīms jeb īpašs režīms pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību ES.
  2. Savienības režīms jeb īpašs režīms preču tālpārdošanai ES, preču piegādēm, kas veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību ES, bet ne patēriņa dalībvalstī.
  3. Importa režīms jeb īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai.
  4. Importa režīms PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, jeb īpašs PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai.

Neskatoties uz to, ka minēto režīmu izmantošana ir brīvprātīga, lai tos izmantotu, ir jāievēro speciāli nosacījumi. PVN maksātāju ērtībai ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek izveidoti atsevišķi panti, kuros vienuviet tiek noteikta kārtība konkrētā režīma izmantošanai, tajā skaitā iekļaujot no Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” XI1 sadaļas spēkā esošo reģistrācijas kārtību ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistrā un nosacījumus reģistrētā PVN maksātāja izslēgšanai no ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistra.

Likumprojekta anotācijā arī uzsvērts, ka PVN maksātāji un starpnieki, kuri rīkojas to interesēs, ja izvēlas iekšzemē reģistrēties ārpussavienības režīma, savienības režīma vai importa režīma izmantošanai, no 2020.gada 1.oktobra var iesniegt VID iesniegumu reģistrācijai minēto režīmu reģistrā.