0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSArī interneta vietni varēs reģistrēt kā masu informācijas līdzekli

Arī interneta vietni varēs reģistrēt kā masu informācijas līdzekli

6. oktobrī, Valsts prezidents izsludinājis 22. septembrī Saeimā pieņemtos grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas stāsies spēkā 20. oktobrī. Grozījumi paredz, ka turpmāk arī interneta vietni varēs reģistrēt kā masu informācijas līdzekli. Tāpat likumā būs nepārprotami ierakstīts, ka „redaktors (galvenais redaktors), veicot savus pienākumus, ir redakcionāli neatkarīgs”. Savukārt jau reģistrēto masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā būs jāinformē Uzņēmumu reģistrs par to patiesajiem labuma guvējiem. Kā norāda LR Uzņēmumu reģistra pārstāve Baiba Vismane, likuma grozījumi noteic, ka turpmāk masu informācijas līdzekļa nosaukuma rakstībā drīkstēs lietot tikai latviešu vai…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
6. oktobrī, Valsts prezidents izsludinājis 22. septembrī Saeimā pieņemtos grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas stāsies spēkā 20. oktobrī. Grozījumi paredz, ka turpmāk arī interneta vietni varēs reģistrēt kā masu informācijas līdzekli. Tāpat likumā būs nepārprotami ierakstīts, ka „redaktors (galvenais redaktors), veicot savus pienākumus, ir redakcionāli neatkarīgs”. Savukārt jau reģistrēto masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā būs jāinformē Uzņēmumu reģistrs par to patiesajiem labuma guvējiem. Kā norāda LR Uzņēmumu reģistra pārstāve Baiba Vismane, likuma grozījumi noteic, ka turpmāk masu informācijas līdzekļa nosaukuma rakstībā drīkstēs lietot tikai latviešu vai latīņu alfabēta burtus, taču pieteikumā papildus varēs norādīt valodā, kurā tas tiks izdots, tomēr nosaukums svešvalodā netiks ierakstīts masu informācijas līdzekļu reģistrā. Minētais neattiecas uz tiem masu informācijas līdzekļiem, kas reģistrēti līdz šo grozījumu spēkā stāšanās. Tikai gadījumos, ja tiks pieteikta agrāk reģistrēta masu informācijas līdzekļa nosaukuma maiņa, nosaukumam būs jāatbilst jaunajām likuma prasībām. Turpmāk tiek noteikta jauna prasība pieteikumā norādīt masu informācijas līdzekļa darbības termiņu, ja tas tiek dibināts uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai. Likuma grozījumi arī konkretizē subjektus, kuriem ir tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus: juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī personālsabiedrībām. Likums arī papildināts ar normām, kas reglamentē iepriekš reģistrētās informācijas izmaiņu reģistrāciju un iesniedzamos dokumentus, reģistrācijas lēmuma spēkā stāšanās, paziņošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.   Materiālu sagatavoja žurnāla "Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis" redaktore Vineta Vizule