BIZNESSFINANSESĀrpustiesas parādu piedziņas likums pārtapis par Parāda atgūšanas likumu

Ārpustiesas parādu piedziņas likums pārtapis par Parāda atgūšanas likumu

31/10/2011

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Kā liecina Ministru kabineta komitejas (MKK) 10. oktobra sēdes protokola informācija, 24. oktobrī MKK sēdē vēlreiz bija jāskata Ekonomikas ministrijas iesniegtais Parāda atgūšanas likumprojekts, tomēr sakarā ar MKK sēdes atcelšanu, jautājums atlikts vēl uz nedēļu. Kā informē Agnese Priedīte, Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) valdes priekšsēdētāja un SIA "Intrum Justitia" valdes locekle, ir liela cerība, ka šoruden likumu beidzot pieņems, un tas stāsies spēkā ar 2012. gada 1. janvāri. Vairāk nekā pirms gada, 2010. gada 14. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojektu, kuru novirzīja tālākai izskatīšanai Saeimā. Diemžēl parādu piedziņas jomu regulējošais normatīvais akts tā arī „iestrēga”, kam par iemeslu varēja būt likumprojekta nepilnības, uz ko norādīja gan parādu piedziņas uzņēmumu pārstāvji, gan juristi. Jaunā likuma izveides process rosināja apvienoties vadošajiem parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot asociāciju, kura arī apkopoja un izteica viedokli par likumprojekta trūkumiem. LĀPPA norādīja, ka likumam vajadzētu ne tikai regulēt parādu piedziņas procesu, bet arī veicināt parādu atmaksu. Diemžēl Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojektā bija iekļauta virkne birokrātisku procedūru, kas parādu atmaksas procesu vērsa lēnāku, ļaujot parādniekiem novilcināt parāda samaksu. Topošajā likumā bija noteikti arī parāda piedziņas izdevumu griesti Ls 12 apmērā, kas varēja veicināt kreditorus drīzāk vērsties tiesā pret saviem parādniekiem, nevis pie parādu piedzinējiem. Tas, savukārt, draudēja ar vēl nebijušu tiesu pārslodzi un lielākām izmaksām parādniekiem, jo tiem nāktos maksāt visus tiesvedības un ar sprieduma izpildi saistītos izdevumus. Parādu piedzinēji norādīja, ka parāda piedziņas izdevumi nav saistāmi ar parāda apjomu, bet gan atkarīgi no parādnieka sadarbības ar piedziņas uzņēmumu. Jo ātrāk parādnieks ir veic samaksu, jo parāda piedziņas izmaksas ir mazākas. LĀPPA šai sakarā aicināja vēlreiz izskatīt un izvērtēt atsevišķus likumprojekta pantus. Pēc saņemtās kritikas nu pārskatīti ne tikai atsevišķas likuma normas, bet mainīts arī topošā likuma nosaukums – no Ārpustiesas parādu piedziņas likuma tas pārtapis par Parāda piedziņas likumu, un tā normatīvais regulējums vērsts uz parādnieku – fizisku personu, kamēr juridisko personu parādu piedziņu aizvien regulē Civillikuma normas, norāda Agnese Priedīte. Topošā likuma normas varēs piemērot arī pret galvinieku - fizisku personu. Atjaunotā likumprojekta izstrādes procesā bija pieaicināti gan pārstāvji no Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas, gan Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas. Aizliegs izmantot agresīvas parādu piedziņas metodes Topošais likums noteiks kreditoriem un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem vienotus principus un kārtību parāda atgūšanai un nodrošinās parādnieka tiesību un ekonomisko interešu aizsardzību parāda atgūšanas procesā. Jaunais regulējums paredz, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam būs jāsaņem speciāla licence parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai. Paredzēts, ka licence izmaksās 2500 latus, bet reizi trijos gados paredzētā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pārreģistrācija maksās 1000 latus. Lai nodrošinātu pārejas periodu licences saņemšanai, likumprojektā paredzēts, ka bez licences parādus piedzīt varēs ne ilgāk, kā līdz 2012. gada 1. oktobrim. Kā vērtē LĀPPA valdes priekšsēdētāja, šāda licencēšana nepadarīs parādu piedziņas pakalpojumu sniegšanu par ekskluzīvu firmu pakalpojumu, bet gan atsijās tos uzņēmumus, kuri nozarē darbojušies ar negodīgām un arī prettiesiskām metodēm. Parāda atgūšanas likumprojekts reglamentēs kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus. Tas arī ārpustiesas parāda atgūšanas procesā atrisinās tādas problēmas, kā, piemēram, agresīva ārpustiesas parāda atgūšanas metožu izmantošana, neadekvātas samaksas pieprasīšana par parāda atgūšanas pakalpojumu, nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā veidojošām komponentēm. Topošais likums veicinātu parādu labprātīgu atmaksu, kā arī sekmēt iespēju trešajām personām novērtēt fiziskas personas uzņemto maksājuma saistību izpildi. Parādu atgūšanas likums beidzot uzliktu par pienākumu parādniekam sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un labprātīgi veikt parāda atmaksu. Tāpat tas noteiktu kārtību, kādā parādnieks var celt iebildumus parāda piedzinējam par parāda esamību, tā apmēru un apmaksas termiņu. Savukārt parādu piedzinējam vairs nebūtu tiesību nodot trešajām personām (radiniekiem, darba kolēģiem u.c.) informāciju par parādnieku bez tā piekrišanas, izteikt draudus par nemaksāšanu, apmeklēt parādnieku darba vietā vai dzīves vietā bez iepriekšējas piekrišanas u.tml. Likums arī noteiktu pieļaujamo komunikācijas laiku un biežumu ar parādnieku, liedzot uzrunāt parādnieku brīvdienās un svētku dienās, kā arī darbdienās pēc pulksten deviņiem vakarā u.tml. Licencētiem parādu piedzinējiem un kreditoram likums noteiktu tiesības saņemt no Iedzīvotāju reģistra informāciju par parādnieka deklarēto dzīves vietu vai parādnieka nāves faktu, taču tika pēc parādnieka rakstiskas piekrišanas drīkstētu saņemt informāciju par to, vai parādnieks ir veicis iedzīvotāju ienākuma un sociālā nodokļa nomaksu pēdējo sešu mēnešu laikā, par parādnieka īpašumā vai valdījumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem un par zemesgrāmatā ierakstītajiem parādnieka nekustamajiem īpašumiem. Likumprojektā paredzēts, ka kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs arī turpmāk būs tiesīgs veidot parādnieku kredītvēstures datubāzi, taču tikai tad, ja parādnieks nebūs izteicis iebildumus par parāda esamību, vai ja parādnieks būs izteicis iebildumus par parāda esamību vai tā apmēru, taču kreditors vai parāda piedzinējs būs rakstiski pamatojis parādniekam parāda esamību un tā apmēru, un pēc parādnieka pieprasījuma, izsniedzis dokumentu kopijas, kas pamato parādu un tā apmēru. Informāciju šai „melnajā” datubāzē varēs glabāt trīs gadus no parāda atmaksas dienas, bet, ja parāds netiks atmaksāts, - līdz prasības tiesības noilguma notecēšanas dienai. Likuma ievērošanu uzticēs uzraudzīt Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Datu valsts inspekcijai to kompetences robežās. Savukārt parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, noteiks Ministru kabinets. Likuma normas attieksies arī uz zvērinātiem advokātiem un juristiem Licenci parāda atgūšanai nebūs jāiegādājas zvērinātiem advokātiem, kuri darbojas savas profesionālās darbības ietvaros, kas vērsta uz ārpustiesas parāda atgūšanu no debitora sava klienta labā. Tajā pat laikā zvērinātam advokātam būs jāievēro likumprojektā paredzētās darbības attiecībā uz parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanu, bet pārkāpuma gadījumā viņam iestātos tāda pati atbildība kā jebkuram citam parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam. Neievērojot parāda atgūšanas tiesisko regulējumu, varētu draudēt izslēgšana no advokatūras līdzīgi kā citiem parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem - licences anulēšana. Likumprojekts paredz, ka licence nebūs jāiegādājas arī personām ar jurista profesionālo kvalifikāciju, kas darba tiesisko attiecību vai savas profesionālās darbības ietvaros sniedz kreditoram vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam juridiskos pakalpojumus parādu piedziņas jomā. Parāda atgūšanas likums neskars kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības vērsties tiesā vai šķīrējtiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Uzziņai Kā informē LĀPPA, Latvijā darbojas aptuveni 60 uzņēmumi, kas nodarbojas ar parādu piedziņu. Privātpersonu segmentā iesniegto parādu piedziņas lietu skaits 2010. gadā bija tādā pašā līmenī kā 2009. gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21 procentu. Savukārt juridisko personu savstarpējo norēķinu segmentā pērn bija vērojams ievērojams kritums - iesniegto lietu skaits samazinājies par 43 procentiem, salīdzinot ar 2009. gadu, bet to summa kritusies vairāk nekā uz pusi. Sagatavojusi Vineta Vizule, žurnāla „Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” redaktore

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Ārpustiesas parādu piedziņas likums pārtapis par Parāda atgūšanas likumu

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €