Valdība 3. septembra sēdē izskatīja jaunu Preču zīmju likumprojektu. Tā mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā. Likumprojekts arī nacionālajos tiesību aktos ieviesīs Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvu (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (turpmāk – Preču zīmju direktīva).

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Preču zīmju direktīva:

• noteic apzīmējumus, no kā var sastāvēt preču zīme;
• paredz, kādos gadījumos apzīmējumus nereģistrē vai reģistrēšanas gadījumā atzīst par spēkā neesošiem, tostarp arī absolūtos un relatīvos atteikuma vai spēkā neesamības pamatus;
• noteic, kādas ir ar preču zīmes reģistrāciju piešķirtās tiesības un to ierobežojumi, kā arī kādos gadījumos tiesības tiek uzskatītas par izsmeltām;
• noteic gadījumus, kad preču zīmi var atcelt vai tā ir atceļama;
• paredz noteikumus par preču zīmēm kā īpašumtiesību objektiem, tostarp tiesības preču zīmi nodot, licencēt vai sniegt kā galvojumu;
• paredz noteikumus attiecībā uz kolektīvajām un sertifikācijas zīmēm;
• noteic procedūras, kas īstenojamas nacionālajās rūpnieciskā īpašuma iestādēs, tostarp attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu, preču zīmes reģistrāciju, iebildumu, atcelšanas un spēkā neesamības procedūrām, kā arī reģistrācijas ilgumu un atjaunošanu.

Līdzšinējo regulējumu  preču zīmju  jomā noteica likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", kas pieņemts 1999. gadā. Tā kā ir pagājuši 20 gadi un ir notikušas būtiskas izmaiņas preču zīmju tiesiskā regulējuma jomā, nepieciešams aktualizēt tiesisko regulējumu.

Jaunais likumprojekts nosaka preču zīmju aizsardzības pamatprincipus, kādi apzīmējumi var veidot preču zīmi, paredz gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, tostarp t.s. absolūtos un relatīvos pamatus, plaši pazīstamu preču zīmju un preču zīmju ar reputāciju aizsardzību, kā arī citus ierobežojumus reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu.

Tas arī regulē subjektus, kas var iegūt tiesības uz preču zīmi, kā arī izņēmuma tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas.  Izņēmuma tiesību uz preču zīmi tvērums aptver ne tikai iespēju preču zīmes īpašniekam aizliegt citām personām izmantot saimnieciskajā darbībā jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu, bet arī tādus apzīmējumus, kas ir sajaucami līdzīgi tā preču zīmei.

Jauna norma paredzēs reģistrētas preču zīmes īpašniekam tiesības neļaut viltotu preču ievešanu no trešajām valstīm arī tad, ja tās ir paredzētas tranzītam, ja vien preču deklarētājs nepierāda, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesības aizliegt laist preces tirgū to galamērķa valstī.

Likumprojektā ir ietverta arī kārtība, kādā tiek veikta preču zīmju starptautiskā reģistrācija, tostarp kādā veidā starptautiskā reģistrācija tiek attiecināta uz Latviju un kāda ir tā spēkā esamība Latvijā.