0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAAtkal top apjomīgi grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
GRĀMATVEDĪBANODOKĻIBIZNESSFINANSESTIESĪBAS

Atkal top apjomīgi grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” gan saistībā ar prasījumu piedziņu Eiropas Savienībā , gan saistībā ar cīņu ar ēnu ekonomiku, gan lai nodrošinātu godīgu konkurenci, 1. lasījumā plānots skatīt 17. janvāra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija. Grozījumi saistībā ar prasījumu piedziņu Eiropas Savienībā tiek veikti , pāņemot Eiropas Padomes Direktīvu 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem. Šie grozījumi, cita starpā,  paredz ieviest jaunu terminu un papildināt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.pantu “Likumā lietotie termini” ar 28.punktu šādā redakcijā: "28) nodokļu prasījums – nodokļu, nodevu…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” gan saistībā ar prasījumu piedziņu Eiropas Savienībā , gan saistībā ar cīņu ar ēnu ekonomiku, gan lai nodrošinātu godīgu konkurenci, 1. lasījumā plānots skatīt 17. janvāra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija. Grozījumi saistībā ar prasījumu piedziņu Eiropas Savienībā tiek veikti , pāņemot Eiropas Padomes Direktīvu 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem. Šie grozījumi, cita starpā,  paredz ieviest jaunu terminu un papildināt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.pantu “Likumā lietotie termini” ar 28.punktu šādā redakcijā: "28) nodokļu prasījums – nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu pamatparāda summas, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas samaksas prasījums. Minētais termins ir attiecināms arī uz maksājumiem, kas iekasējami Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā, un ar piedziņu saistītajām izmaksām." Grozījumi arī paredz, ka tiks  koordinēta un veikta informācijas apmaiņa ar Eiropas Komisiju un katru gadu līdz 31.martam informēta Eiropas Komisija par nosūtīto un saņemto informācijas pieprasījumu, dokumentu paziņošanas pieprasījumu un piedziņas vai izpildes nodrošināšanas pasākumu pieprasījumu skaitu, to nodokļu prasījumu summu, par kuriem lūgta palīdzība piedziņā, un piedzītajām summām. Plānots  papildināt likuma 24.panta “Nodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija” pirmo daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā: "6) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas samaksu (piedzenama saskaņā ar Komisijas 2011.gada 18.novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr.1189/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes Direktīvā 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (turpmāk – Īstenošanas regula (ES) Nr.1189/2011), II pielikumā noteikto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī (turpmāk – vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī)), skaitot no dienas, kad saņemts Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījums par piedziņu; 7) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam ārvalsts nodokļu prasījuma summas samaksu (piedzenama saskaņā ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu), skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu attiecībā uz ārvalsts palīdzības pieprasījuma par piedziņu izpildi. Plānots  arī noregulēt jautājumu par noilguma termiņiem nodokļu prasījuma izpildei gadījumos, kad palīdzības pieprasījuma iesniedzēja iestāde lūgusi palīdzību piedziņā, paredzot, ka to reglamentē pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī spēkā esošie tiesību akti. Ar apjomīgajiem topošajiem grozījumiem pilnā apjomā Jūs varat iepazīties  Saeimas mājas lapā, šeit. Lai pārņemtu Eiropas Padomes Direktīvu 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem, jāveic arī grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un  Kredītiestāžu likumā, ko arī plānots skatīt 17. janvāra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, cita starpā, paredz papildināt Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu uzskaitījumu, paredzot tam tieši savstarpējai palīdzībai prasījumu piedziņā nepieciešamās informācijas apmaiņas koordinēšanu un veikšanu un atbildību par sakariem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vairāk par grozījumiem likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” Jūs varat uzzināt Saeimas mājaslapā, šeit. Savukārt grozījumi Kredītiestažu likumā, cita starpā, paredz, ka kredītiestādei būs jāsniedz  Valsts ieņēmumu dienestam kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas par personas kontu esamību (t.sk. vērtspapīru un noguldījuma kontu esamību) un kontu atlikumiem (t.sk. finanšu instrumentu skaitu), ja tās tiek pieprasītas, lai izpildītu Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes palīdzības pieprasījumu par nodokļa, nodevas, ar piedziņu saistīto izmaksu vai citu obligāto maksājumu prasījuma piedziņai nepieciešamās informācijas sniegšanu, veiktu šāda prasījuma piedziņu vai izpildes nodrošināšanu. Vairāk par grozījumiem Kredītiestāžu likumā Jūs varat uzzināt Saeimas mājaslapā, šeit. Savukārt grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanu un godīgas konkurences nodrosināšanu paredz šādas izmaiņas. - Paplašināt  šobrīd esošo tiesisko regulējumu,   piemērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14.panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiks uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās juridiskās, fiziskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta: 1) normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajās valstīs vai teritorijās; 2) valstī, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgto starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. - Noteikt nodokļu maksātāja pienākumu attiecībā uz informācijas sniegšanu, lai apliecinātu darījuma cenas atbilstību tirgus cenai darījumos ar saistītiem uzņēmumiem. -  Noteikt nodokļu maksātāja tiesības slēgt iepriekšējo vienošanos ar nodokļu administrāciju par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījuma veidam; - Neattiecināt šobrīd likumā noteiktos ierobežojumus uz darījumu cenu auditiem. - Noteikt pienākumu juridiskajām personām deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latu – arī ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējiem. - Samazināt slieksni, sasniedzot kuru, ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus no 3000 uz 1000 latiem; kā arī samazina slieksni, sasniedzot kuru, nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā no 10000 latiem uz 5000 latiem. - Noteikt nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību (brīdināšanu, lēmuma pieņemšanu un publicēšanu, lēmumu apstrīdēšanu), definēt pārkāpumu veidus, kā arī paredzēt nodokļu maksātāju pienākumu ievērot saimnieciskās darbības veikšanas aizliegumu. - Paplašināt to gadījumu loku, kuros komersanta darbība var tikt apturēta, liedzot turpināt normatīvajiem aktiem neatbilstošu komercdarbību. Apturot saimniecisko darbību, tiks veikti papildus komersanta darbību ierobežojošie pasākumi, piemēram, speciālo atļauju (licenču) anulēšana, norēķinu operāciju apturēšana, struktūrvienību vai citu saimnieciskās darbības veikšanas vietu noplombēšana vai aizzīmogošana. VID būs tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību tikai tajā gadījumā, ja nodokļu maksātājs izdarīs smagu pārkāpumu, kas ietekmē maksājamo nodokļu apmēru, turklāt nodokļu maksātājam ir iespēja novērst konstatēto pārkāpumu un saimnieciskā darbība tiks atjaunota vai arī nemaz netiks apturēta. Ja komersants nenovērsīs pārkāpumu, VID tam neatjaunos saimniecisko darbību. Vairāk par šiem grozījumiem Jūs varat uzzināt Saeimas mājas lapā, šeit.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058