0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSBaltijas asamblejā diskutē par ekonomisko izaugsmi Baltijas valstīs

Baltijas asamblejā diskutē par ekonomisko izaugsmi Baltijas valstīs

Saskaņota normatīvās bāzes veidošana un Eiropas Savienības (ES) direktīvu ieviešana, vienota un stabila nodokļu un rūpniecības politika un kopīgi infrastruktūras attīstības projekti Baltijas valstīs uzlabos uzņēmējdarbības vidi un veicinās ekonomisko izaugsmi. Par to piektdien, 8.februārī, diskutējot par Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu ekonomikā, Baltijas Asamblejas (BA) Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas sēdē bija vienisprātis BA delegāti un uzņēmējdarbības nozares pārstāvji. "Baltijas valstis ir pārāk mazas, lai katra atsevišķi sacenstos par investīcijām un eksporta tirgiem. Globalizētā tirgus ekonomikā mums ir jāapvieno pūliņi cīņā par eksporta tirgiem, investīciju attīstības projektiem, piesakoties Eiropas Savienības finansētajiem projektiem, un jāuzlabo investīciju vide Baltijā, attīstot infrastruktūru un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Saskaņota normatīvās bāzes veidošana un Eiropas Savienības (ES) direktīvu ieviešana, vienota un stabila nodokļu un rūpniecības politika un kopīgi infrastruktūras attīstības projekti Baltijas valstīs uzlabos uzņēmējdarbības vidi un veicinās ekonomisko izaugsmi. Par to piektdien, 8.februārī, diskutējot par Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu ekonomikā, Baltijas Asamblejas (BA) Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas sēdē bija vienisprātis BA delegāti un uzņēmējdarbības nozares pārstāvji. "Baltijas valstis ir pārāk mazas, lai katra atsevišķi sacenstos par investīcijām un eksporta tirgiem. Globalizētā tirgus ekonomikā mums ir jāapvieno pūliņi cīņā par eksporta tirgiem, investīciju attīstības projektiem, piesakoties Eiropas Savienības finansētajiem projektiem, un jāuzlabo investīciju vide Baltijā, attīstot infrastruktūru un transportu," uzsvēra BA prezidents Raimonds Vējonis. Lai veicinātu Baltijas valstu uzņēmēju sadarbību, R.Vējonis aicināja biznesa nozares pārstāvjus veidot Baltijas trīspusējās ārējās ekonomiskās sadarbības politikas Koordinācijas padomi. Tāpat kopīgi jāveicina ārstniecības tūrisma attīstība Baltijas valstīs. R.Vējonis arī akcentēja, ka Baltijas Padomē jau runāts par Baltijas digitālā tirgus izveidi un ir jāmazina visi šķēršļi, kas tā izveidi kavē. Lietuvas parlamenta pārstāvis Lins Balsis (Linas Balsys), oponējot tam, ka Baltijas valstu uzņēmēji ir tikai konkurenti, pauda viedokli, ka Baltijas valstis pilnībā neizmanto iespēju Eiropas Savienībā (ES) kopīgi pārstāvēt reģiona intereses. "Būtiska problēma ir nepietiekamais cilvēku skaits, kas varētu pārstāvēt mūsu valstu intereses dažādās lobija platformās, tādēļ to balsis, salīdzinot ar citām valstīm, netiek pietiekami sadzirdētas", sacīja komitejas priekšsēdētājs Atis Lejiņš. Vienlaikus deputāts akcentēja, ka šogad ES budžets tiks samazināts, tādēļ jādomā, kā turpināt ekonomisko attīstību ar mazāku līdzfinansējumu no ES. A.Lejiņš aktualizēja Baltijas valstu atšķirīgās nodokļu politikas jautājumu. Diskusijas locekļi bija vienisprātis, ka uzņēmējdarbības videi jābūt stabilai. Lietuvas Biznesa konfederācijas pārstāvis Ramūns Petravičs (Ramunas Petravicius) uzsvēra, ka nodokļiem jābūt pēc iespējas nemainīgiem, lai investoriem būtu pārliecība, ka ar katru jaunu parlamenta sasaukumu nodokļi nemainīsies, kā arī jāmazina birokrātiskie šķēršļi. Arī R.Vējonis atzīmēja, ka Baltijas Asambleja iestājas par nepieciešamību harmonizēt nodokļu politiku visās Baltijas valstīs. Diskutējot par investīciju piesaisti reģionam, R.Petravičs akcentēja, ka ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšana ļaus pietuvoties attīstītāko ES valstu līmenim, palielināt darbavietu skaitu un celt algas, tomēr prioritātei jābūt produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanai. Arī Igaunijas Attīstības fonda priekšsēdētājs Tenis Arro (Tõnis Arro) uzsvēra, ka svarīgāka par ārvalstu investīciju piesaisti un ārzemju uzņēmumu izvietošanos Baltijas valstīs ir inovatīvu pašu uzņēmumu veidošana un attīstīšana. Kā pozitīvu piemēru T.Arro minēja Igaunijas un Zviedrijas sadarbību Skype izveidē. Diskusijas dalībnieki akcentēja arī starptautisko uzņēmējdarbības indeksu nozīmi. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Jānis Volberts uzsvēra, ka svarīgas ir visa Baltijas reģiona pozīcijas šajos indeksos. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Stepiņa vērsa uzmanību uz problēmu, ka dažādos novērtējumos Baltijas valstu novērtējumi atšķiras pat par trīs reizēm, kas norāda uz ievērojamu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību Baltijas valstu vidū. Runājot par pašreiz sasniegto sadarbībā ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, R.Vējonis pozitīvi vērtēja kopīgos Baltijas valstu sasniegumus ekonomiskās krīzes seku likvidēšanā. Savukārt T.Arro akcentēja Baltijas investīciju fondu, kas piedāvā piecus investīciju fondus uzņēmējiem, kas vēlas izvietot savus uzņēmumus Baltijas valstīs. Komitejas sēdē tika uzklausīts arī ekonomikas ministra Daniela Pavļuta ziņojums par Baltijas valstu sadarbību kopīgu atjaunojamo energoresursu projektu jomā. Klātesošie atzina, ka Baltijas valstīm kopīgiem spēkiem jāstrādā pie elektroenerģijas cenu samazināšanas. D.Pavļuts vērsa uzmanību, ka atjaunojamo energoresursu jomā ES normatīvie akti paredz vairākus sadarbības mehānismus, ko Baltijas valstis vēl nav izmantojušas. Lai veiksmīgi īstenotu atjaunojamās enerģijas kopprojektus, piemēram, koģenerācijas iekārtu būvniecībā, nepieciešami vienoti, skaidri un lietderīgi atbalsta mehānismi enerģijas piegādātājiem, sacīja D.Pavļuts.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: