Bilances 9 (285) nr., kas iznāk 3. maijā, saturs:

GRĀMATVEDĪBA
Kad kases čeku var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu
Šā gada 27. martā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, kas šā gada 4. aprīlī publicēti laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 54. un stājā spēkā šā gada 5. aprīlī. Pieņemtie grozījumi nemaina līdzšinējo kārtību, bet precizē Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – noteikumi Nr. 585) 8.¹ un 8.² punktu. Minētie grozījumi novērš šo normu interpretācijas iespējas, izsakot tās jaunā redakcijā, t.i., nosakot gadījumus, kad kases čeku var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu. Noteikumu Nr. 585 8.¹ punkta pirmais teikums nosaka, ka attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, pievieno attiecīgos naudas izdevumus apliecinošos dokumentus.

LIKUMDOŠANA
Kad darījums atzīstams par spēkā neesošu
Martā rīkotajā II Starptautiskajā konferencē Justice 2012. Juridiskie aspekti biznesā viena no plenārsēdēm bija veltīta biznesa darījumu un no tiem izrietošo strīdu tematikai. Inita Apšeniece, advokātu biroja O.Cers un J.Jurkāns zvērināta advokāte, informēja par tiesiskajiem aspektiem, kas tiesisku darījumu padara par spēkā neesošu jau kopš noslēgšanas brīža, un minēja tiesvedības piemērus, kuros izvērtēta darījuma spēkā esamība vai neesamība. Sniedzam saīsinātu ieskatu juristes aplūkotajā, uzņēmējiem tik aktuālajā jautājumā.
I. Apšeniece uzsver, ka tiesiskā darījuma institūts ir viens no būtiskākajiem instrumentiem privāto tiesību jomā, kas rada tiesiskas sekas. Atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma (CL) normām „tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai” (CL 1403. pants). Galvenie tiesisko darījumu raksturojošie elementi, kuriem jāpastāv un jāatbilst tiesību normās noteiktajām obligātajām prasībām, lai tiesiskais darījums būtu spēkā, ir: dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma (CL 1404. pants).
Ja kāda no šiem elementiem trūkst, var apšaubīt paša darījuma spēkā esamību. Taču, kā norāda juriste, rodoties strīdam par darījuma pilnīgu vai daļēju spēkā esamību, darījumu par spēkā neesošu var atzīt tikai tiesa. Tādā gadījumā konkrētā darījuma dalībnieks vai trešā persona, kuras tiesības vai likumiskās intereses tiek vai var tikt skartas, ir tiesīga celt prasību tiesā par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.
I. Apšeniece norāda, ka darījums uzskatāms par absolūti spēkā neesošu jau kopš darījuma noslēgšanas brīža (darījums vispār nestājas spēkā), ja veiktās darbības ārēji atbilst tiesiskā darījuma pazīmēm, tomēr likumā paredzētu iemeslu dēļ tās neizraisa nekādas tiesiskas sekas.

GRĀMATVEDĪBA
Uzņēmumu apgrozījuma ierobežojumi normatīvajos aktos
Raksturojot uzņēmuma saimniecisko darbību, parasti tiek analizēts pa finanšu gadiem tā apgrozījums jeb ieņēmumi. Apgrozījums arī tiek izmantots kā būtisks rādītājs nodokļu aplikšanas metodikās, kurās, pamatojoties uz apgrozījuma summu, tiek piemērotas noteiktas nodokļu likmes un papildlikmes. Saimnieciskās darbības veicējam ir svarīgi zināt apgrozījuma ierobežojošos lielumus, lai varētu plānot uzņēmējdarbības aktivitātes.

NUMURĀ:
–    Gribi vizināties, velc arī ragaviņas
–    Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošana ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas
–    Apkarojot inflāciju, tiek bremzēta ekonomiskā aktivitāte
–    Izdevumu klasifikācija un to pamatojošie dokumenti

 Vairāk par žurnālu Bilance un arī Bilances Zelta komplektu Jūs varat uzzināt šeit.