BILANCES SATURS

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE augusta numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Atrast vidusceļuPēdējos gados digitalizācija grāmatvedībā no nākotnes ieceres kļuvusi par ikdienu. Taču vai patlaban iespējams organizēt grāmatvedību tā, lai papīrs vairs nebūtu vajadzīgs vispār? Savā pieredzē šajā žurnāla numurā dalās uzņēmēji. Jautājums patlaban vairs nav par to, vai digitalizācija ir nepieciešama, bet gan — cik tuvu esam pilnībā digitālai grāmatvedībai. Pirms vairākiem gadiem galvenais šķērslis bija piemērotu risinājumu trūkums. Tagad lielākais izaicinājums ir cilvēki un ieradumi. INTERVIJAInese Helmane: Grāmatvežiem ir jāatturas pārkāpt «sarkanās līnijas»Daudzi grāmatvedības uzņēmumi sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar nodokļu optimizāciju, bet vienlaikus pārkāpj «sarkano līniju» un īsteno noziedzīgus nodarījumus, atklāj Nodokļu un muitas policijas (NMP) priekšnieks Andrejs Grišins. Nodokļu optimizācija tiek veikta nelikumīgi — notiek dokumentu viltošana, ienākumu slēpšana, fiktīvi darījumi, patieso finanšu datu, kas saistīti ar nodokļu nomaksu, slēpšana.GRĀMATVEDĪBAIlze Meiere: NILLTPFN un ētikas dilemmas ārpakalpojuma grāmatvežiemRaksta mērķis ir veicināt likuma subjekta profesionālās kvalitātes un personīgās labsajūtas...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE jūlija numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Paldies par godīgu nodokļu nomaksuLatvijas nodokļu slogs ir diskusiju centrā pietiekami bieži, un jaunākajos Eiropas Savienībā veiktajos pētījumos mūsu nodokļu sistēma ir nosaukta par vienu no netaisnīgākajām Eiropā, bet taisnības labad jāpiebilst, ka dažādos starptautiskos indeksos Latvija reizēm tiek slavēta par tās nodokļu sistēmas konkurētspēju uzņēmējdarbībā. Iepriekšējais mēnesis pagāja divu svarīgu notikumu zīmē, no vienas puses tika prezentēti gadskārtējā ēnu ekonomikas pētījuma rezultāti, no otras — pasniegti Valsts ieņēmumu dienesta apbalvojumi lielākajiem nodokļu maksātājiem. Abi šie notikumi ir cieši saistīti, jo nodokļu nemaksātāji vai daļēji nemaksātāji veido valsts ēnu ekonomiku.INTERVIJAIkars Kubliņš: Kā mainās uzņēmuma pārskati, ieviešot starptautiskos finanšu pārskatu standartusKā uzņēmumi nonāk līdz starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un kas patiesībā mainās aiz šķietami tehniskām pārejām — no bilances nosaukuma līdz pat kredītzaudējumu modelim, skaidrojam ar Olgu Molčanovu, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes locekli, RSM Latvia partneri, vecāko revidenti...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE jūnija numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Atvaļinājumu laiks ir sācies!Lielākā daļa gada pārskatu sagatavoti, grāmatveži var uzelpot un izbaudīt vasaras sākumu. Tas ir tik skaisti — sēdēt ziedošā dārzā ar žurnālu Bilance rokās un lasīt par jaunumiem nozarē un profesionāli noderīgām lietām, vai ne? Tāpēc mēs turpinām piedāvāt interesantas tēmas. Vispirms jau, protams, par atvaļinājumiem: kad un cik ilgi tie pienākas. Bez atvaļinājumiem mums ir arī svarīga sakārtota grāmatvedības sistēma, kura sniedz stabilitāti, ritmu un pārliecību uzņēmumam. Vadītājiem ir nozīmīgi apzināties un justies droši, ka izstrādātā sistēma ir ilgtspējīga, normatīvajiem aktiem atbilstoša un pietiekami kvalitatīva finansiāla rakstura lēmumu pieņemšanai.INTERVIJAInese Helmane: Mazajiem uzņēmumiem varētu atvieglot prasības, nevis atcelt finanšu pārskatu revīzijuBirokrātijas mazināšanas ietvaros patlaban ir novērojams spiediens pārskatīt revidējamo uzņēmumu loku. Šo prasību uztur pārtikas mazumtirdzniecības nozare kopā ar Ekonomikas ministriju. Mazajiem uzņēmumiem, iespējams, varētu atvieglot noteiktas ziņošanas prasības, nevis vispār atcelt finanšu pārskatu revīzijas, uzskata Lolita...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE maija numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Vai procesi ir sakārtoti?Gan aprīlis, gan maijs daudziem grāmatvežiem ir īpaši saspringts laiks, jo jāsagatavo svarīgākais dokuments — aizvadītā gada finanšu pārskats. Tāpēc šajā žurnāla numurā esam vairāk pievērsušies tematiem, kas aktuāli ne tikai grāmatvežiem, bet uzņēmumiem kopumā. Tā sagadījies, ka vairāki autori pievērsušies sabiedrībā tik aktuālajai publisko iepirkumu tematikai. Gatavojot pieteikumus iepirkumu konkursos, reizēm gadās finanšu piedāvājumā pieļaut aritmētiskās kļūdas, bet vai tas ir pamats pretendenta noraidīšanai? INTERVIJAIkars Kubliņš: Kā mākslīgais intelekts maina grāmatvedību un finanšu pārvaldībuMākslīgais intelekts (MI) finanšu pārvaldībā ir praktisks instruments, kas pakāpeniski maina uzņēmumu ikdienu. Īpaši tas attiecas uz organizācijām ar lieliem datu apjomiem, kuros efektīva informācijas apstrāde un interpretācija kļūst par konkurētspējas jautājumu. Par to, ko šīs pārmaiņas nozīmē praksē vienā no Latvijas lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, saruna ar Māri Būmani, SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) finanšu vadības direktoru.GRĀMATVEDĪBAInese Helmane: Kā darbā ar dokumentiem izmantot...

REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Grāmatvedis kā robežsargsLaikā, kad finanšu plūsmas kļūst sarežģītākas, bet nodokļu apiešanas shēmas — rafinētākas, tieši grāmatveža darbs atrodas uz robežas starp uzņēmuma ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu un valsts interešu aizsardzību. Andrejs Grišins, Nodokļu un muitas policijas (NMP) priekšnieks, sarunā ar Ikaru Kubliņu sniedz ieskatu, kādas ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā izveidotās jaunās iestādes, kas darbu uzsāka šī gada 1. janvārī, prioritātes un ko šīs pārmaiņas nozīmē grāmatvežiem. Viņš sarunā uzsver, ka profesionāls, korekts un godprātīgos principos balstīts grāmatveža darbs ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ļauj novērst riskus, pirms tie pāraug nopietnās sekās. NMP vadītājs arī uzsver, ka godīgiem un kārtīgiem cilvēkiem, tostarp grāmatvežiem, no šī dienesta nav jābaidās, un galvenais aicinājums grāmatvežiem un uzņēmējiem ir vienkāršs — visas neskaidrības risiniet laikus ar Valsts ieņēmumu dienestu, jo brīdī, kad materiāli nonāk NMP rīcībā, tas jau nozīmē, ka situācija ir pārgājusi citā līmenī.INTERVIJABalvas par mūža ieguldījumu grāmatvedībā ieguvēja Skaidrīte Pedāne: Grāmatvedis...

REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Kā nekļūdīties un novērtēt riskusGrāmatveža ikdiena nereti aizrit ar domu: ka tik nekļūdīties! Grāmatveža darba dzīve nav viegla, bizness kļūst plašāks un globālāks, normatīvā regulācija un prasības sarežģītākas, gribas jau visu izdarīt labi un pareizi, bet ne vienmēr sanāk… Par to, kā tas izskatās no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses, lasiet šajā numurā rakstā «Kā uzņēmumi nonāk VID redzeslokā un ko nodokļu inspektors sagaida no pirmās audita dienas». Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko uzņēmumi pieļauj, domājot, ka — mums jau viss kārtībā? Visbiežāk nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē, ka nav savlaicīgi sagatavoti vai ir nepilnīgi sagatavoti grāmatvedības reģistri. Tāpat nodokļu maksātājs izvairās sniegt visu informāciju, kura ir nozīmīga un izskaidro neatbilstības, ja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatoti faktiski nenotikuši darījumi. Parasti nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē nepilnības dokumentu noformēšanā, kas apgrūtina darījuma ekonomiskās būtības izvērtēšanu un saimnieciskā darījuma norises izsekojamību. Un, protams, mūžīgās nedienas ar PVN apliekamiem, neapliekamiem darījumiem, pakalpojuma vai preču...

REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Ejam līdzi laikam!Gada pārskata sagatavošanas laiks strauji tuvojas, un jau šobrīd notiek aktīvi sagatavošanās darbi. Ne visiem uzņēmumiem jāsagatavo pilna apjoma gada pārskats — atkarībā no uzņēmuma lieluma likums paredz iespēju piemērot atvieglojumus. Tomēr situācijās, kad saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un katrā pārskata gadā uzņēmums atbilst citai sabiedrību kategorijai, gada pārskata sagatavošanā jāievēro augstākajai kategorijai noteiktās prasības. Ilgtspējas ziņojumi arī turpmāk attieksies tikai uz salīdzinoši nelielu uzņēmumu loku, tomēr par šo prasību nevajadzētu aizmirst. Tāpat uzmanība jāpievērš zvērināta revidenta revīzijas nepieciešamībai tām kompānijām, kurām tā noteikta likumā.INTERVIJAIkars Kubliņš sarunājās ar Ditu Kalniņu: No papīru skapjiem līdz datu detektīviem — kā mainās grāmatveža profesija?Grāmatvedība vairs nav papīra mapes, kartotēkas un «papīrs, kas pacieš visu». Tā ir kļuvusi par datu analīzes, sistēmu savietojamības un uzticēšanās tehnoloģijām profesiju. Sarunā ar pieredzējušu grāmatvedības un digitālo risinājumu praktiķi Ditu Kalniņu, Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes locekli, SIA Vienotais konts vadītāju, apspriežam...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Lai ražīgs jaunais 2026. gads! Iepriekšējais gads aizvadīts, daudz kas ir padarīts, bet vēl vairāk darbu ir priekšā. Gada noslēgumā pulcējāmies kopā ikgadējā BILANCES konferencē, lai runātu par to, kā dzīvosim tālāk. Kopumā gan finanšu ministra Arvila Ašeradena, gan Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāra Šņucina unFM Tiešo nodokļu departamenta direktores Astras Kaļānes, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes un SEB bankas ekonomista Daiņa Gašpuiša prezentācijās bija redzamas pozitīvas tendences ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Par ikdienas risināmiem jautājumiem un jaunumiem grāmatvedībā un nodokļos stāstīja ilggadējie žurnāla autori un lektori, tādi kā Inguna Leibus, Ieva Liepiņa, Aldis Maldups un Ieva Aizsila. KONFERENCE Ikars Kubliņš: Bilances konferencē aktuālais: no stabilitātes nodokļu politikā līdz mākslīgā intelekta ietekmei Žurnāla Bilance ikgadējā konference «Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā» aizvadītā gada novembra nogalē pulcēja plašu grāmatvežu, finanšu speciālistu un uzņēmumu vadītāju auditoriju klātienē un arī...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Vai grāmatveži apiet licencēšanu? Klāt šī gada pēdējais Bilances numurs, un tajā atskatāmies uz grāmatvežu ikdienā aktuāliem tematiem. Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Kāda tad patlaban ir situācija grāmatvedības nozarē? Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt izvirzītām vienādām prasībām par licencēšanu? GRĀMATVEDĪBA Inese Helmane: Vai, strādājot vairākās darbavietās, grāmatveži apiet licencēšanu? Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Grāmatvedības nozare globālu pārmaiņu priekšā Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi, uzsvērts vieno no novembra numurā publicētajiem rakstiem. Lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus, raksta autore ielūkojusies atziņās un stratēģijās, kuras jau šobrīd veido grāmatvedības nākotni starptautiskā mērogā. GRĀMATVEDĪBA Ilze Palmbaha: Grāmatvedības nākotne: tehnoloģiju, talantu un ilgtspējas krustpunktā Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta (MI) attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi. Rakstā aplūkosim galvenos secinājumus no šiem avotiem, lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus. Lai saprastu globālās tendences un izietu no ikdienas...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Kā dzīvot labāk? Rudens ir atnācis, un vēsās un lietainās dienas pašas mudina — nu, paņem taču palasīt Bilanci! Kā jau pierasts, arī šajā numurā plaša tēmu daudzveidība, ceru, ka atradīsiet sev ko interesantu un noderīgu. Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Vai to var novērtēt naudas izteiksmē? Un ko tas dos? Skaidrojumi šajā žurnāla numurā. Turpinām pievērsties ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas tematikai, uzdodot jautājumu, vai tās mērķi ir sasniegti. Rakstā izskan viedoklis, ka nereti licence tiek izsniegta formāli atbildīgajam grāmatvedim, kuram nav reālas pilnvaras un kontrole pār pakalpojumu kvalitāti. Turklāt obligātās apdrošināšanas limiti nav adekvāti reālajiem finanšu riskiem. GRĀMATVEDĪBA Inese Helmane: Par papildu labumiem darbiniekiem var vienoties koplīgumā Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem,...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Darba tirgus pieprasījums un piedāvājums Pēc žurnāla Bilance redakcijas iniciatīvas tika sarīkota diskusija par senioru vietu darba tirgū. Par iespējām strādāt tiem, kuri to vēlas, par to, kā atrast veidu, lai arī darba devēji būtu ar mieru nodarbināt seniorus vecumā 60+. Kā izkristalizējās diskusijas laikā, problēmas dažkārt novērotas jau vecumā no 55+. Latvijā pensionāru iesaiste darba tirgū ir salīdzinoši augsta un bieži saistīta ar finansiālu un sociālu motivāciju. Tomēr saglabājas ievērojami izaicinājumi: mazas pensijas, ierobežotas pārkvalifikācijas iespējas, zema darba devēju motivācija un nepietiekama sociālā aizsardzība. Ja tiek nostiprinātas pieaugušo izglītības iespējas, pensiju sistēma un atbalsts senioru adaptācijai darba tirgū, pensionāri var kļūt par vērtīgu un aktīvu resursu sudraba ekonomikā. Par to, kādi bija diskusijas dalībnieku viedokļi un secinājumi, varat lasīt šajā žurnāla numurā. DISKUSIJA Žurnāla Bilance sarīkotā diskusija «Par senioru vietu darba tirgū»: Sudraba ekonomika un darba tirgus: nodarbinātības iespējas senioriem Sabiedrības novecošanās ietekmē valsts ekonomikas...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Gatavojamies Bilances konferencei! Turpinās atvaļinājumu laiks un vasaras noskaņojums, tomēr Bilances komanda jau gatavojas ikgadējam lielākajam pasākumam — Bilances konferencei «Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?». Protams, ka varat jau pieteikties dalībai ar atlaidi, ja esat žurnāla abonents, vai par «agrā putna» pazeminātu maksu, ja skatīsities konferenci tiešraidē, bet šoreiz es gribu atgādināt par divām ļoti svarīgām nominācijām, kuras tiek piešķirtas katru gadu konferences laikā. Viena no tām ir Gada grāmatvedis, šī ir nominācija, kurā tradicionāli saņemam visvairāk pieteikumu, kuros grāmatvedis nereti ir raksturots kā zinošs kolēģis, kurš dalās ar savām zināšanām un pieredzi ar kolēģiem, palīdz darbu veikt efektīvāk. Otra balva ir Par mūža ieguldījumu. Nez kāpēc visiem liekas, ka tad cilvēkam jābū ar sirmu galvu, dziļā pensijas vecumā…., bet tas tā nav. INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti: Klusējot par aizdomīgiem darījumiem, grāmatvedis var palikt bez...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Lai gan vasara pagaidām nelutina, cerību neatmetīsim! Jūlijs ir pats aktīvākais atvaļinājumu laiks, tiešām no sirds novēlu atpūsties, neskatoties uz to, kādi ir laika apstākļi. Es ļoti ceru, ka turpinājumā vasara būs silta un saulaina. Bet, neatkarīgi no laika apstākļiem, šis grāmatvežiem ir laiks, kurš saistīts ar atvaļinājuma naudas izmaksām, tāpēc piedāvājam skaidrojumu par to, kā aprēķināt atvaļinājuma dienas dažādās situācijās, tai skatā arī tad, ja atvaļinājuma laikā ir brīvdienas. Tie, kas atpūšas, tie atpūšas, bet pārējiem jāstrādā, tāpēc žurnālā atradīsiet rakstus par dažādām ikdienas situācijām, kurām esam mēģinājuši meklēt atbildes un risinājumus. Kā, piemēram, par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu attiecībā uz autotransportu — kas ir reprezentācijas auto, kā piemērot ekspluatācijas izmaksas, bet pats svarīgākais — mūsdienās automašīnas lieto ne tikai degvielu, bet arī gāzi un elektrību, tāpēc svarīgi zināt, kā aprēķināt to patēriņu. INTERVIJA Saruna ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktori Inesi Šteinu: Aug juridisko personu maksātnespējas...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Nestrādājam tikai algas dēļ, bet tomēr tā svarīga! Par darba algas aprēķina niansēm un ar tām saistītiem nodokļiem saņemam daudz jautājumu, un tā ir sagadījies, ka žurnāla jūnija numurā vairāki raksti tieši par šo tēmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir gada deklarāciju iesniegšanas laiks, un nereti rodas jautājumi: Kāpēc man kaut kas jāpiemaksā? Vai tad par mani visi nodokļi nav samaksāti? Ir gan viena laba ziņa — no 2025. gada vairs parādā nevar palikt, ja saņem tikai darba algu, bet patlaban iesniedzam deklarācijas par 2024. gadu, un par to periodu vēl darbojas vecās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normas. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Tāpat nereti ir jautājumi par darba algas aprēķinu, ja darbiniekam ir stundas tarifa likme. EKONOMIKA Ikars Kubliņš: Valstspilsētu realitāte — no aktīvas attīstības līdz peldēšanai pa...