BILANCES jūlija numurā lasiet

REDAKTORES SLEJA

Vita Zariņa: Lai gan vasara pagaidām nelutina, cerību neatmetīsim!

Jūlijs ir pats aktīvākais atvaļinājumu laiks, tiešām no sirds novēlu atpūsties, neskatoties uz to, kādi ir laika apstākļi. Es ļoti ceru, ka turpinājumā vasara būs silta un saulaina. Bet, neatkarīgi no laika apstākļiem, šis grāmatvežiem ir laiks, kurš saistīts ar atvaļinājuma naudas izmaksām, tāpēc piedāvājam skaidrojumu par to, kā aprēķināt atvaļinājuma dienas dažādās situācijās, tai skatā arī tad, ja atvaļinājuma laikā ir brīvdienas. Tie, kas atpūšas, tie atpūšas, bet pārējiem jāstrādā, tāpēc žurnālā atradīsiet rakstus par dažādām ikdienas situācijām, kurām esam mēģinājuši meklēt atbildes un risinājumus. Kā, piemēram, par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu attiecībā uz autotransportu — kas ir reprezentācijas auto, kā piemērot ekspluatācijas izmaksas, bet pats svarīgākais — mūsdienās automašīnas lieto ne tikai degvielu, bet arī gāzi un elektrību, tāpēc svarīgi zināt, kā aprēķināt to patēriņu.

INTERVIJA

Saruna ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktori Inesi Šteinu: Aug juridisko personu maksātnespējas procesu skaits

Latvijā pērn krietni palielinājies pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. To pieaugumu gan Latvijā, gan Eiropā varēja ietekmēt vairāki nozīmīgi faktori, kas saistīti ar ģeopolitiskiem notikumiem, makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības mainīgiem apstākļiem, intervijā pieļauj Inese Šteina, Maksātnespējas kontroles dienesta direktore.

GRĀMATVEDĪBA

Laila Kelmere: Darba devēja ziņojums papildināts ar norādi par darba samaksas izmaksu skaidrā naudā

No šā gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā aizpildāmajā dokumentā «Darba devēja ziņojums» iekļauta papildu 16. aile, kurā jāveic atzīme, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā.

Maija Grebenko: Vai četrās kalendāra nedēļās ir 20 darba dienas?

Klāt atvaļinājumu laiks, un arī šogad, veicot atvaļinājuma naudas aprēķinus, grāmatvežiem rodas jautājumi, kas pārsvarā ir saistīti ar atvaļinājuma perioda noteikšanu un apmaksājamo dienu skaitu, ja atvaļinājuma laikā gadās svētku dienas vai pārceltās darba dienas. Atvaļinājuma ilgumu nosaka Darba likuma 149. pants, un tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas (izņemot dažas profesijas). Atvaļinājumu var izmantot vienā «gabalā» vai dalīti. Vienīgā prasība — tas jāizmanto divas kalendāra nedēļas nepārtraukti, bet pārējās daļas izmantošanai ierobežojuma nav.

Inese Helmane: Digitālais čeks — līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam papīra formā

Grāmatvedības normatīvie akti un normatīvie akti par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību neliedz par saņemto samaksu skaidrā naudā vai ar maksājuma karti izsniegt darījuma partnerim vai klientam kases čeku elektroniskā veidā, ja tajā ir ietverti rekvizīti, kas kases čekam noteikti normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām. Tādējādi kases čeks elektroniskā formā ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam papīra formā.

Laila Kelmere: Mazkapitāla SIA pamatkapitāls

Uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, tāpat arī Komerclikuma normu pārzināšana ir uzņēmuma dalībnieku un uzņēmuma vadības (valdes) jautājums. Tomēr praksē novēroju, ka šo zināšanu pietrūkst un dažkārt grāmatvedim ir jāiesaistās atsevišķu procesu, kas saistās ar pamatkapitālu un peļņas sadali, sakārtošanā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 eiro. Kopš 2010. gada Latvijā var nodibināt arī mazkapitāla SIA.

Inga Jefrēmova: Skaidras naudas darījumi mazajiem uzņēmējiem, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā

Lai gan skaidras naudas darījumi zaudē savu popularitāti, tomēr ir jomas un situācijas, kurās skaidras naudas darījumi ir loģiski. Grūti iedomāties, ka tā nebūtu, piemēram, tirdziņos, saņemot skaistumkopšanas pakalpojumus vai iegādājoties preces pie mājražotājiem. Lai gan arī mazie uzņēmēji piedāvā izrakstīt rēķinu vai norēķināties, izmantojot POS termināli, visbiežāk tie tomēr ir skaidras naudas darījumi. Turklāt visbiežāk šie uzņēmēji ir pašnodarbinātie vai komersanti, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Rakstā autore sniegs skaidrojumu, kas mazajiem uzņēmējiem jāņem vērā, saņemot samaksu skaidrā naudā.

NODOKĻI

Ieva Šterna-Tikaiže: Kādi nodokļi jāmaksā, strādājot pie darba devēja — ārvalstnieka

Mūsdienu mobilajā un atvērtajā pasaulē personām ir iespēja pastāvīgi dzīvot vai uzturēties Latvijā un turpināt būt nodarbinātam ārvalstu uzņēmumā, kas Latvijā nereģistrē pārstāvniecību vai atsevišķu uzņēmumu. Iemesli var būt dažādi. Gan privāti, jo ir radušās ģimenes saites ar Latviju un persona vēlas savu privāto dzīvi veidot Latvijā, gan darba attiecību ietvaros, kad persona tiek nosūtīta veikt konkrētus darba pienākumus Latvijā uz īsāku vai garāku laiku. Normatīvie akti paredz iespējas nodarbinātajam pašam veikt nodokļu aprēķinus, deklarēšanu un nomaksu.

Inese Helmane: Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana komersanta vieglajam transportlīdzeklim

Žurnāla jūnija numurā informējām par aktualitātēm, piemērojot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Šajā rakstā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Līga Īvāne skaidro par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu uzņēmuma vieglajam transportlīdzeklim.

Inese Helmane: Īpaša PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmējiem

Šī gada 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz īpašu PVN reģistrācijas kārtību mazajiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar Eiropas Savienības vai trešo valstu uzņēmumiem un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro. Turpmāk šādiem komersantiem nebūs obligāti jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, bet tie varēs izmantot īpaši viņiem paredzēto PVN reģistrācijas kārtību. Tā ļaus maksāt PVN tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet PVN nebūs jāmaksā no gūtajiem ieņēmumiem. Izmaiņas skaidroja Daiga Bereza, VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja VID rīkotajā seminārā «Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar ES un trešo valstu uzņēmumiem».

JURISTA KOMENTĀRS

Iveta Zelča: Vai atkāpe no aizlieguma eksportēt eiro denominētas banknotes Krievijai ir spēkā, ja tās nepieciešamas personas medicīniskai aprūpei?

Eiropas Savienības Tiesa 2025. gada 30. aprīlī sagatavoja spriedumu lietā Nr. C246/24 (ZZ, piedaloties Generalstaatsanwaltschaft Frankfurt am Main), kurā tika skatīts jautājums par banknošu, kuras paredzētas medicīnisko izdevumu segšanai Krievijā, attiecināšanu uz eksportu, ja tās nepieciešamas personīgai lietošanai. Rakstā aplūkota lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu.

TIESĪBAS

Kaspars Rācenājs: Nozīmīgi apgabaltiesu spriedumi darba tiesību jomā

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīti apelācijas instanču — apgabaltiesu — 2024. gada trīs nozīmīgi spriedumi darba tiesību jomā:

• Par pedagoga atstādināšanu no darba, ja saņemts iesniegums par seksuāla rakstura pieskārieniem
• Par disciplinārsoda — rājiena — atcelšanu
• Vai var apstrīdēt algas izmaksas faktu, ja parakstīts dokuments par skaidras naudas saņemšanu?

ATTĪSTĪBA

Vineta Vizule: Ēnu ekonomikā aizvien dominē aplokšņu algas

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars 2024. gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rīkotajā ēnu ekonomikas problemātikai veltītajā konferencē atklāja pētījuma Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs ilggadējais iniciators, SSE Riga profesors un Ilgtspējas biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka. Pētījums sadarbībā ar SSE Riga profesoru Dr. Tāli Putniņu tiek veikts kopš 2009. gada, analizējot Baltijas valstu uzņēmēju aptauju rezultātus. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām «aplokšņu» algām.

NODERĪGI

Ikars Kubliņš: Kā panākt efektīvāku zaudējumu atlīdzināšanu Latvijā?

Latvijas Republikas Senāts pirms diviem gadiem pieņēma spriedumu, kas, šķiet, slēdza diskusiju par iepriekš novērtētu zaudējumu pieļaujamību Latvijā, faktiski atzīstot tos par nepieļaujamiem. Šis lēmums sākotnēji radīja cerības uz skaidrību, taču beigās izrādījās vilšanās, jo pat pēc juristu publikācijām un divu gadu ilga klusuma joprojām nav vienotas izpratnes par šī institūta piemērojamību Latvijas tiesību sistēmā. Tas liecina par tēmas aktualitāti un ir vērts padziļināti izprast, kas ir iepriekš novērtētie zaudējumi, kā tie tiek aplūkoti citās tiesību sistēmās un kāpēc to pieļaujamība Latvijā būtu jāpārvērtē. Viedokli par šo jautājumu izglītojošā seminārā sniedza Sergejs Rudāns, ZAB COBALT vadošais speciālists un zvērināts advokāts.

FINANSES

Aiga Pelane: Kapitāltirgus aug fragmentēti; attīstību traucē pagātnes rēgi

Neskatoties uz to, ka Latvijas politiķi turpina aicināt iedzīvotājus ieguldīt uzkrātos finanšu līdzekļus pašu valsts ekonomikā, realitātē tas nemaz nav vienkārši jeb — citiem vārdiem sakot — nav jau kur. Taču nosacīti «brīvā» nauda, ar kuru varētu daudz vairāk atbalstīt vietējos, gadu gaitā ir uzkrājusies. Laikā, kad valsts resursi kļūst ierobežoti, tas būtu tieši laikā.

Ikars Kubliņš: Kur ieguldīt uzkrājumus? Meklējot līdzsvaru starp risku un atdevi

Latvijas mājsaimniecību kopējais noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās sasniedzis ap 11 miljardiem eiro. Vēl apmēram tikpat liels ir arī uzņēmumu noguldījumu apjoms. Mājsaimniecību gadījumā lielākā daļa (2024. gada vidū — ap 8 miljardiem eiro) no šīs naudas tiek turēta norēķinu kontos, nepelnot nekādus pieauguma procentus, un tikai apmēram viena piektdaļa noguldīta depozītos. Taču cik ienesīgs naudas investēšanas veids ir termiņnoguldījumi un vai iedzīvotājiem nav pieejami arī izdevīgāki finanšu ieguldīšanas instrumenti? Kuri no tiem ir piemēroti arī «vidusmēra pilsonim», kurš negrasās kļūt par finanšu tirgus ekspertu un nodarboties ar ieguldīšanas operācijām ikdienā? Kā salīdzināt un izvērtēt to iespējamo atdevi un risku? Kuri ieguldīšanas rīki sasniedz vislabāko līdzsvaru?

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi jūlijā

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!