0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBA Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas likumprojekts soli no pieņemšanas Saeimā

Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas likumprojekts soli no pieņemšanas Saeimā

Saeima

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 20.janvārī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Licencēšanu plānots uzsākt šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Paredzēts ieviest publisku ārpakalpojuma grāmatvežu reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci plānots izsniegt uz pieciem gadiem, un to pēc tam varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju paredzēta…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 20.janvārī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu.

Licencēšanu plānots uzsākt šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Paredzēts ieviest publisku ārpakalpojuma grāmatvežu reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci plānots izsniegt uz pieciem gadiem, un to pēc tam varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju paredzēta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā, paredz likumprojekts. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.  

Paredzēts, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nevarēs būt persona, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju darbībā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība.

Par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt darba līgumu par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus. Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt uzņēmuma līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu, teikts grozījumu anotācijā.

Likuma grozījumi rosināti, lai ieviestu “Moneyval” ekspertu ieteikumus grāmatvedības jomā. Tie noteiks ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus un nodrošinās šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī sekmētu stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, norādīts anotācijā.

Likumprojekta autori arī norādījuši, ka patlaban grāmatvedības pakalpojumus Latvijā var sniegt salīdzinoši plašs personu loks, profesija nav reglamentēta un nav noteikti profesionālās kvalifikācijas kritēriji. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka Latvijā grāmatveža ārpakalpojuma sniegšanā darbojas apmēram 7200 personas, un liela daļa no tām strādā, nereģistrējot savu darbību. Tāpat ir arī uzņēmumi, kas faktiski savu grāmatvedību kārto ārpakalpojumā, bet to nenorāda. Tādējādi potenciālais nedeklarētais grāmatvedības pakalpojumu tirgus tiek vērtēts vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā, teikts grozījumu anotācijā.

Likumprojektā paredzēts, ka ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu bez licences varēs sniegt līdz 2023.gada 1.jūlijam, savukārt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas varēs strādāt līdz 2025.gada 1.jūlijam.

Grāmatvedības likuma grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: