0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

PERSONĀLS Būs jauns pakalpojums cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

Būs jauns pakalpojums cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

Jau no šī gada 1.septembra cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgiem cilvēkiem būs iespēja ar mobilā telefona īsziņas starpniecību vērsties pēc palīdzības glābšanas dienestā. SMS operatīvā dienesta palīdzības saņemšanai cilvēks varēs nosūtīt uz tālruņa numuru 112, savukārt operatīvais dienests pieprasījumu novirzīs attiecīgajam dienestam - ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, policijai, „ātrajai palīdzībai”, gāzes dienestam. Šobrīd vēl tiek diskutēts par to, kas cilvēkam būtu jānorāda īsziņā palīdzības izsaukšanai, piemēram, dzīvesvietas adrese u.c., atsaucoties uz Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)  pārtāju sniegto informāciju, informē Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre. Plānots, ka augustā pakalpojums tiks īstenots testa režīmā un, ja, netiks konstatēti…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu



9 € / mēnesī*
Pirmās 30 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Jau no šī gada 1.septembra cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgiem cilvēkiem būs iespēja ar mobilā telefona īsziņas starpniecību vērsties pēc palīdzības glābšanas dienestā. SMS operatīvā dienesta palīdzības saņemšanai cilvēks varēs nosūtīt uz tālruņa numuru 112, savukārt operatīvais dienests pieprasījumu novirzīs attiecīgajam dienestam – ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, policijai, „ātrajai palīdzībai”, gāzes dienestam. Šobrīd vēl tiek diskutēts par to, kas cilvēkam būtu jānorāda īsziņā palīdzības izsaukšanai, piemēram, dzīvesvietas adrese u.c., atsaucoties uz Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)  pārtāju sniegto informāciju, informē Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre.

Plānots, ka augustā pakalpojums tiks īstenots testa režīmā un, ja, netiks konstatēti trūkumi, tad jau ar septembri pakalpojumu īstenos pilnā apmērā.

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informējis par to, ka arī neatliekamo ātro palīdzību cilvēks ar dzirdes traucējumiem jau tuvākajā laikā varētu izsaukt ar SMS starpniecību. Pašlaik pie šī jautājuma atbildīgās iestādes strādājot.

Labklājības ministre Ilona Jurševskaatzinīgi novērtējusi jaunā pakalpojuma ieviešanu un atbalstu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Vienlaikus viņa aicinājusi turpmāk, strādājot pie jaunu pakalpojumu un iniciatīvu ieviešanas, padomāt arī par citām cilvēku ar invaliditāti grupām, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas šādu pakalpojumu pieejamībai, piemēram, arī cilvēkiem ar runas vai redzes traucējumiem u.c.

Īstenojot rīcības plānu invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadā, Labklājības ministrija  veikusi šādas aktivitātes.

Pērn Saeima ir pieņēmusi Invaliditātes likumu, kas paredz arī jaunu pasākumu ieviešanu. Līdz ar Invaliditātes likuma stāšanos spēkā, ir ieviests arī jauns jēdziens – prognozējamā invaliditāte. Proti, turpmāk cilvēkiem ar invaliditātes risku tiek noteikta prognozējamā invaliditāte un pie ģimenes ārsta sastādīts individuāls medicīniskās rehabilitācijas plāns. Tādējādi darbs tiek vērsts uz to, lai cilvēks savlaicīgi risinātu veselības problēmas un neiestātos invaliditāte, bet cilvēks varētu atkal atgriezties darba tirgū. Cilvēkiem, kuriem tiek noteikta prognozējamā invaliditāte, ir tiesības prioritārā kārtībā saņemt no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam.

Saeima veica grozījumus Invaliditātes likumā, kas noteica, ka no 2011.gada 1.janvāra cilvēkiem ar I grupas redzes invaliditāti, kuri nesaņem valsts pabalstu invalīdam un kuriem nepieciešama kopšana, līdz 2012.gada 31.decembrim nodrošina tiesības saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā, pašām izvēloties konkrēto asistentu.

Tāpat pērn pilnveidots ārstniecības procesa un rehabilitācijas kontroles mehānisms, lai novērstu nepamatotu ilgtermiņa darbnespējas un invaliditātes risku. Veselības inspekcija 2010.gadā ir izskatījusi 336 iesniegumus par darbnespējas jautājumiem, kas ir par 113 iesniegumiem jeb 33,6% mazāk nekā 2009. gadā. Pārkāpumi tika konstatēti 103 gadījumos, no kuriem tikai 34 gadījumos jeb 10% no izskatītajiem iesniegumiem ekspertīzes rezultātā tika konstatēts, ka darbnespēja noteikta nepamatoti un darbnespējas lapa ir anulējama. Pērn nav saņemti cilvēki ar invaliditāti iesniegumi par ārstniecības vai rehabilitācijas kvalitātes pārkāpumiem.

Savukārt Veselības un darbaspēju ārstu valsts komisija Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros pērn sākusi darbu pie darbaspēju vērtēšanas sistēmas pilnveides. Projekta mērķis ir pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, izveidojot tieši uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas būtu ērtāka klientiem un atbilstu starptautiskai praksei un pieņemtiem standartiem darbspēju un funkcionālo spēju vērtēšanas jomā.

Tāpat 2010.gadā īstenoti pasākumi cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības atbalstam. Tā, piemēram, pērn aktīvās nodarbinātības pasākumā „Pasākums noteiktām personu grupām” jeb subsidētajās darba vietās tika iesaistīti 782 (2009.gadā – 581) bezdarbnieki ar invaliditāti. Pasākuma ietvaros, atbilstoši katra pasākumā iesaistāmā bezdarbnieka ar invaliditāti veselības stāvokļa novērtējumam, tika pielāgotas 593 (2009.gadā – 57) darba vietas, bet 25 bezdarbniekiem ar invaliditāti (2009.gadā – 3) tika sniegti asistentu (pavadoņu) pakalpojumi un 9 bezdarbniekiem (2009.gadā – 5) surdotulku pakalpojumi.

 

 

 

 

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: