0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA DROŠĪBADarbiniekam nav pienākuma sniegt darba devējam informāciju par vakcinēšanos pret Covid-19

Darbiniekam nav pienākuma sniegt darba devējam informāciju par vakcinēšanos pret Covid-19

Sagatavots pēc Datu valsts inspekcijas informācijas

(0)

Foto: Gustavo Fring from Pexels

Covid-19 infekcijas izplatības ietekmē darba devējiem rodas jautājumi par veselības datu apstrādi darba vietā – cik daudz un ko tieši darba devējs var lūgt sniegt darbiniekam par savu veselības stāvokli? Datu valsts inspekcija (DVI) sniegusi skaidrojumu, vai darba devējs, izdodot iekšēju rīkojumu, var uzlikt par pienākumu darbiniekiem sniegt informāciju par Covid-19 vakcinācijas statusu, kuru apkopo un glabā iekšējā lietvedības sistēmā? 

Personas datu1 apstrāde2 jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, personas datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar infekciju slimību (tai skaitā Covid-19) izplatību, personas datu aizsardzībai jābūt rīkam, lai novērstu nepamatotu un nesamērīgu informācijas iegūšanu.

DVI norāda, ka informācija par personas veselības stāvokli (piemēram, darbinieks ir inficēts ar noteiktu vīrusu vai nav), kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid – 19 ir īpašo kategoriju personas dati3 Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-regula) izpratnē, savukārt

informācijas iegūšana, iekļaušana dokumentos un pēc tam lietvedības sistēmā (kartotēkā) vai šādas informācijas glabāšana elektroniskajā sistēmā ir personas datu apstrāde.

Apstrādāt informāciju par personu (konkrētajā gadījumā darbinieku) veselību drīkst tikai regulas 9. pantā noteiktajā kārtībā. Pirms apstrādes uzsākšanas nepieciešams saprast, vai tā būs pamatota.

Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, saskaņā ar regulas 5. pantu, pārzinim ir jāievēro arī citi regulā noteiktie nosacījumi, saskaņā ar kuriem jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt likumīgai, godprātīgai, pārredzamai un tikai atbilstoši paredzētajam nolūkam (mērķim) un tam nepieciešamajā apjomā.

DVI, lai skaidrotu – pastāv vai nepastāv darba devējam tiesisks pamats4, pieprasīt darbiniekam informāciju par Covid-19 vakcīnas saņemšanas statusu un glabāt iegūto informāciju lietvedības sistēmā, ir jāņem vērā Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumu Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”. Minēto noteikumu 30. punkts paredz, ka arodinfekcijas5 novēršanai darbiniekus obligāti vakcinē pret šādām infekcijas slimībām: B hepatītu, trakumsērgu, ērču encefalītu un dzelteno drudzi. Savukārt minēto noteikumu 31.4. un 31.5. apakšpunkts nosaka, ka darba devēju un izglītības iestāžu vadītāju pienākums ir kontrolēt darbinieku vakcināciju atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītajai shēmai un pārbaudīt potēšanas pases, kā arī ne mazāk kā 10 gadus glabāt arodinficēšanās riskam pakļauto darbinieku sarakstus un dokumentus par attiecīgo darbinieku vakcināciju un laboratoriskajām pārbaudēm,  hepatīta arodinficēšanās riska gadījumos dokumentu glabāšanas laiks ir 40 gadu.

DVI vērš uzmanību, ka minētie noteikumi neparedz  obligātu vakcināciju pret Covid-19, līdz ar to darba devējam nav tiesības uzlikt par pienākumu darbiniekiam vakcinēties pret Covid-19 vai apstrādāt iepriekšminēto informāciju par vakcinācijas saņemšanu.  

Ievērojot iepriekš minēto, DVI šobrīd nekonstatē, ka darba devējam pastāv tiesiskais pamats šādu informāciju apstrādāt, t.sk. iegūt un glabāt.

DVI norāda, ka darbiniekam  informācija par vakcinēšanos pret Covid-19 darba devējam nav jāsniedz.

1 Regulas 4.panta 1.punktu personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

2 Regulas 4. panta 2. punktā minētajam apstrādes jēdzienam (“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana).

Regulas 9. panta 1. punkts – Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde.

4 Regulas 6. panta 1. punkts – apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem (Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana).

5 Infekcijas slimība, ar kuru cilvēks var inficēties, ja, pildot darba pienākumus, viņš nonāk saskarē ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem, kuri satur vai var saturēt infekcijas slimību izraisītājus, kā arī ar slimības izraisītāju pārnēsātājiem, infekciozām personām vai dzīvniekiem –  .

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Gustavo Fring from Pexels

Covid-19 infekcijas izplatības ietekmē darba devējiem rodas jautājumi par veselības datu apstrādi darba vietā – cik daudz un ko tieši darba devējs var lūgt sniegt darbiniekam par savu veselības stāvokli? Datu valsts inspekcija (DVI) sniegusi skaidrojumu, vai darba devējs, izdodot iekšēju rīkojumu, var uzlikt par pienākumu darbiniekiem sniegt informāciju par Covid-19 vakcinācijas statusu, kuru apkopo un glabā iekšējā lietvedības sistēmā? 

Personas datu1 apstrāde2 jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, personas datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar infekciju slimību (tai skaitā Covid-19) izplatību, personas datu aizsardzībai jābūt rīkam, lai novērstu nepamatotu un nesamērīgu informācijas iegūšanu.

DVI norāda, ka informācija par personas veselības stāvokli (piemēram, darbinieks ir inficēts ar noteiktu vīrusu vai nav), kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid – 19 ir īpašo kategoriju personas dati3 Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-regula) izpratnē, savukārt

informācijas iegūšana, iekļaušana dokumentos un pēc tam lietvedības sistēmā (kartotēkā) vai šādas informācijas glabāšana elektroniskajā sistēmā ir personas datu apstrāde.

Apstrādāt informāciju par personu (konkrētajā gadījumā darbinieku) veselību drīkst tikai regulas 9. pantā noteiktajā kārtībā. Pirms apstrādes uzsākšanas nepieciešams saprast, vai tā būs pamatota.

Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, saskaņā ar regulas 5. pantu, pārzinim ir jāievēro arī citi regulā noteiktie nosacījumi, saskaņā ar kuriem jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt likumīgai, godprātīgai, pārredzamai un tikai atbilstoši paredzētajam nolūkam (mērķim) un tam nepieciešamajā apjomā.

DVI, lai skaidrotu – pastāv vai nepastāv darba devējam tiesisks pamats4, pieprasīt darbiniekam informāciju par Covid-19 vakcīnas saņemšanas statusu un glabāt iegūto informāciju lietvedības sistēmā, ir jāņem vērā Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumu Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”. Minēto noteikumu 30. punkts paredz, ka arodinfekcijas5 novēršanai darbiniekus obligāti vakcinē pret šādām infekcijas slimībām: B hepatītu, trakumsērgu, ērču encefalītu un dzelteno drudzi. Savukārt minēto noteikumu 31.4. un 31.5. apakšpunkts nosaka, ka darba devēju un izglītības iestāžu vadītāju pienākums ir kontrolēt darbinieku vakcināciju atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītajai shēmai un pārbaudīt potēšanas pases, kā arī ne mazāk kā 10 gadus glabāt arodinficēšanās riskam pakļauto darbinieku sarakstus un dokumentus par attiecīgo darbinieku vakcināciju un laboratoriskajām pārbaudēm,  hepatīta arodinficēšanās riska gadījumos dokumentu glabāšanas laiks ir 40 gadu.

DVI vērš uzmanību, ka minētie noteikumi neparedz  obligātu vakcināciju pret Covid-19, līdz ar to darba devējam nav tiesības uzlikt par pienākumu darbiniekiam vakcinēties pret Covid-19 vai apstrādāt iepriekšminēto informāciju par vakcinācijas saņemšanu.  

Ievērojot iepriekš minēto, DVI šobrīd nekonstatē, ka darba devējam pastāv tiesiskais pamats šādu informāciju apstrādāt, t.sk. iegūt un glabāt.

DVI norāda, ka darbiniekam  informācija par vakcinēšanos pret Covid-19 darba devējam nav jāsniedz.

1 Regulas 4.panta 1.punktu personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

2 Regulas 4. panta 2. punktā minētajam apstrādes jēdzienam (“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana).

Regulas 9. panta 1. punkts – Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde.

4 Regulas 6. panta 1. punkts – apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem (Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana).

5 Infekcijas slimība, ar kuru cilvēks var inficēties, ja, pildot darba pienākumus, viņš nonāk saskarē ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem, kuri satur vai var saturēt infekcijas slimību izraisītājus, kā arī ar slimības izraisītāju pārnēsātājiem, infekciozām personām vai dzīvniekiem –  .

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: