0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDarbinieku noma: kurš ir patiesais darba devējs?
PERSONĀLSBIZNESSTIESĪBAS

Darbinieku noma: kurš ir patiesais darba devējs?

Darba likumdošanā šogad ieviests jauns termins – „darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs”, kas attiecināms uz tiem personāla atlases un darbā iekārtošanas uzņēmumiem (darba aģentūrām), kuri piedāvā pagaidu darbinieku nomu. 2011. gada 16. jūnija grozījumi Darba likumā, kas stājas spēkā 2011. gada 20. jūlijā, paredz, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana sevī ietver tādas tiesiskās attiecības, kurās pagaidu darba aģentūra kā darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja slēdz darba līgumu ar darbinieku, nolūkā to uz laiku norīkot veikt darbu citā uzņēmumā – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja – labā un vadībā. Šāds pakalpojums ir izdevīgs, lai uz laiku aizstātu saslimušu, komandējumā vai mācībās norīkotu darbinieku, arī…

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

€ 24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
IZMĒĢINI TIKAI PAR 1€
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

€ 269 /gadā
12 mēnešu abonements
ABONĒ
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Darba likumdošanā šogad ieviests jauns termins – „darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs”, kas attiecināms uz tiem personāla atlases un darbā iekārtošanas uzņēmumiem (darba aģentūrām), kuri piedāvā pagaidu darbinieku nomu. 2011. gada 16. jūnija grozījumi Darba likumā, kas stājas spēkā 2011. gada 20. jūlijā, paredz, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana sevī ietver tādas tiesiskās attiecības, kurās pagaidu darba aģentūra kā darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja slēdz darba līgumu ar darbinieku, nolūkā to uz laiku norīkot veikt darbu citā uzņēmumā – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja – labā un vadībā. Šāds pakalpojums ir izdevīgs, lai uz laiku aizstātu saslimušu, komandējumā vai mācībās norīkotu darbinieku, arī lai iegūtu papildu darbarokas lielāka apjoma pasūtījuma izpildīšanai, sezonālajiem darbiem vai, piemēram, uzņēmumam uz laiku piesaistītu profesionālus speciālistus. Līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai šādām ar darbinieku iznomāšanu nodibinātām tiesiskajām attiecībām tika piemēroti vispārējie Darba likuma noteikumi, taču tie nenodrošināja Eiropas Savienības tiesībās ietvertās prasības, tostarp tiesisko regulējumu, kas noteiktu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja, tā norīkotā darbinieka un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja savstarpējos pienākumus un tiesības. Nebija īsti skaidrs, kurš šajās attiecībās ir patiesais darba devējs. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/104/EK (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām paredz, ka dalībvalstīs ir jāpieņem normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2011. gada 5. decembrim. Latvija šo uzdevumu jau ir izpildījusi, attiecīgi grozot Darba likuma normas. Tomēr daudziem uzņēmumiem, kuri labprāt izmantotu šādu ārpakalpojumu – pagaidu darbinieku nomu, kā arī darba meklētājiem, kuri būtu gatavi iejusties nomātā darbaspēka lomā, ne vienmēr ir izprotams, kāds ir šī piedāvājuma tiesiskais aspekts. Darba devējs – pagaidu darba aģentūra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/104/EK definējusi, ka šādās darba tiesiskās attiecībās „pagaidu darba aģentūras darbinieks” (Direktīvā darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs tiek dēvēts šādi) ir darba ņēmējs, kam ir darba līgums vai darba attiecības ar pagaidu darba aģentūru un kas norīkots veikt pagaidu darbu lietotājuzņēmumā tā uzraudzībā un vadībā. Savukārt „pagaidu darba aģentūra” ir juridiska vai fiziska persona, kas slēdz darba līgumus vai veido darba attiecības ar pagaidu darba aģentūras darbiniekiem, lai tos norīkotu uz laiku strādāt lietotājuzņēmumos to uzraudzībā un vadībā. „Lietotājuzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kura labā un kura uzraudzībā un vadībā pagaidu darba aģentūras darbinieks strādā noteiktu laiku, bet „norīkojums” ir periods, kad pagaidu darba aģentūras darbinieks strādā lietotājuzņēmumā, lai veiktu pagaidu darbu tā uzraudzībā un vadībā. Darba likumā tā pašreizējā redakcijā noteikts: ja darba līgumu ar darbinieku slēdz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, lai uz noteiktu laiku norīkotu darbinieku veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs. Tātad nomātā (norīkotā) darbinieka darba devējs (un arī darba algas izmaksātājs) būs darbā iekārtošanas uzņēmums jeb pagaidu darba aģentūra, nevis uzņēmums, uz kuru darbinieks tiks norīkots strādāt. Uzņēmumam, kurā darbinieks norīkots strādāt, darbinieks nav jānoformē darbā vai jāatlaiž, nav arī jāizmaksā alga par laika periodu, kurā nomātā darbinieka pakalpojumi nebūs nepieciešami. Likums paredz, ka jau darba līgumā ir obligāti jānorāda, ka darba devējs ir darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs. Tāpat līgumā ietverams nosacījums, ka norīkotajam darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums pakļauties arī darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, ciktāl tie nav pretrunā ar darba devēja rīkojumiem. Jāinformē par brīvajām darba vietām Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šāds uz laiku nomāts darbinieks ir kas „nevērtīgāks” par uzņēmuma pastāvīgajiem darbiniekiem. Uzņēmuma, kura labā un vadībā tiek strādāts, pienākums ir norīkojuma laikā nodrošināt darbiniekam drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus atbilstoši spēkā esošām darba aizsardzības prasībām (izņemot obligātās veselības pārbaudes). Pagaidu darbinieku arī nedrīkst diskriminēt attiecībā pret pastāvīgi darbā pieņemtajiem darbiniekiem. Norīkotajam darbiniekam ir visas tiesības izmantot uzņēmuma ērtības, koplietošanas telpas vai citas iespējas, kā arī transporta pakalpojumus ar tādiem pašiem noteikumiem kā šī uzņēmuma pastāvīgajiem darbiniekiem. Jāņem vērā, ka norīkotajam darbiniekam ir arī īpašās tiesības – saņemt informāciju no uzņēmuma, kurā viņš norīkots strādāt, par brīvajām darba vietām uzņēmumā, lai  viņam būtu tādas pašas iespējas kā pārējiem šā uzņēmuma darba ņēmējiem atrast pastāvīgu darbu. Šādu informāciju var sniegt, piemēram, izvietojot paziņojumu tam piemērotā vietā uzņēmumā, kura labā un kura uzraudzībā pagaidu darba aģentūras darbinieks strādā. Savukārt jebkādas vienošanās ar pagaidu darbu aģentūru, kas aizliedz vai ierobežo nomātā darbinieka tiesības nodibināt darba tiesiskās attiecības ar uzņēmumu, kurā tas norīkots uz  laiku strādāts, uzskatāmas par spēkā neesošām. Pagaidu darba aģentūras arī nav tiesīgas iekasēt maksu no darbinieka par to, ka tās ir nodrošinājušas iespēja iegūt pastāvīgu darbavietu, noslēgt darba līgumu vai izveidot darba attiecības ar uzņēmumu pēc tam, kad ir izpildīts norīkojums uz attiecīgo uzņēmumu. Likums arī paredz atbildību, kāda varētu iestāties, ja iznomātais darbinieks izrādījies negodprātīgs, vai arī uzņēmums, kurš vēlējies nodarbināt pagaidu darbinieku, savas saistības nepilda. Grozījumi Darba likumā paredz, ka darbinieks norīkojuma laikā atbild darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam par tam nodarītajiem zaudējumiem, bet darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējs – darbiniekam par tam nodarītajiem zaudējumiem atbilstoši Darba likuma noteikumiem par darba devēja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Ar darbinieku nomu drīkst nodarboties tikai licencēti uzņēmumi Sniegt šādus darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, kuru ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku uz noteiktu laiku strādāt cita uzņēmuma labā un vadībā,  drīkst tikai tad, ja ir saņemta licence. Licences izsniegšanu regulē 2007. gada 3. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 458 „Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība”, kuros saistībā ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanas regulējumu 2011. gada 9. augustā veikti attiecīgi grozījumi, kas stājās spēkā 12. augustā. Licenci Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) izsniedz komersantam, kurš reģistrējies komercdarbību un kurš arī ir reģistrējis personas datu apstrādi un saņēmis personas datu apstrādes reģistrācijas apliecību. Valsts nodeva par licenci ir 100 lati. Ja komersants vēlas sniegt darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, iesniegumam NVA par licences saņemšanu būs jāpievieno arī darba līguma ar darbinieku projekts. Rakstu sagatavojusi Vineta Vizule, žurnāla „Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” redaktore

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058