Foto: Lucas Craig, Pexels.com
Ekonomikas ministrijas izstrādātie atbalsta mehānismi, tostarp arī dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksu maksātājiem, kas izriet no valdības 24. novembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos”, bet kuri aizvien nav oficiāli publicēti un tika skatīti ārkārtas valdības sēdes slēgtajā daļā, izraisījuši kritiku sabiedrībā. Kultūras ministrija 25. novembrī sasauca Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes sēdi, lai pārrunātu šī atbalsta mehānisma efektivitāti specifiski kultūras nozarē strādājošo uzņēmumu jomā.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis norāda, ka valdība nav ņēmusi vērā nozares iepriekš izdiskutētos atbalsta mehānismu risinājumus, tāpēc ministrs uzstāja, lai valdības sēdes protokolā tiktu ierakstīts īpašais viedoklis: “Kultūras ministrija neatbalsta dīkstāves atbalstam noteikto kritēriju – 50% apgrozījuma kritumu pret š.g. pēdējiem 3 mēnešiem, ievērojot to, ka kultūras un pasākumu nozare 2020. gadā jau otro reizi saskaras ar pilnīgu darbības aizliegumu, un arī ārkārtējās situācijas starplaikā varēja strādāt, ievērojot būtiskus nozares darbības ierobežojumus epidemioloģisko apsvērumu dēļ, kas kavēja darbības atjaunošanu iepriekšējā līmenī. Šī iemesla dēļ nozare nevarēs kvalificēties plānotajam dīkstāves atbalstam un būs spiesti pārtraukt darbību un slēgt uzņēmumus.”
Kultūras ministrija vērsīsies vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, lai padziļināti tiktu skatīta specifisku kultūras nozares uzņēmumu problemātika saistībā ar Covid19 ierobežojumiem.
Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs Ģirts Majors savukārt uzsver, ka valdības atbalsta mehānismi diskriminē tos uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma š.g. martā – vai nu vispār apstādinot darbību, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos.
Problēmas būtība slēpjas noteiktajos kritērijos, kur par pamatu tiek ņemts apgrozījuma kritums pēdējo trīs mēnešu laikā.
“Uzņēmumi, kuri krīzi pārcieš no pandēmijas sākuma, saskaras ar ievērojamu apgrozījuma kritumu (50-80%) salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, bet, atrodoties pilnīgā vai daļējā dīkstāvē, nevar pierādīt apgrozījuma kritumu tieši novembra mēnesī. Tas tādēļ, ka kopš krīzes sākuma to apgrozījums ir krities līdz minimumam, un ir konstants visu COVID laiku neatkarīgi no tā ir vai nav spēkā ārkārtas situācija. Rodas iespaids, ka, pieņemot šādu regulējumu, netiek ņemti vērā tie uzņēmumi, kuri krīzes laikā nodrošina sava uzņēmuma izdzīvošanu pašu spēkiem (investējot uzkrājumus, ņemot aizņēmumus, arī izmantojot līdzšinējos valsts atbalsta mehānismus),” akcentē Ģ. Majors.
Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padome darbojas kā konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt pasākumu rīkošanas sektora attīstību un sekmēt valsts institūciju un pasākumu rīkošanas sektora profesionāļu sadarbību stratēģiskos jautājumos. Padome Kultūras ministrijā izveidota 2020. gada 22. aprīlī.
Šeit var iepazīties ar noteikumu projektu.
