Kā liecina pētījums, ar ko 5. septembrī nāk klajā Eiropas Komisija, ES dalībvalstis 2017. gadā zaudēja (neguva) ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gandrīz 137 miljardu eiro apmērā. Tā saucamais “PVN iztrūkums” jeb kopējā starpība starp paredzamajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto summu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nedaudz samazinājusies, tomēr tā joprojām ir ļoti liela. EK pētījumā arī norādīts, ka PVN plaisa Latvijā ir nevis samazinājusies, bet pieaugusi.
Komisijas ieskatā ir vajadzīga visaptveroša ES PVN noteikumu reforma, kas tika ierosināta jau 2017. gadā, un ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā, un, lai noteikumi būtu funkcionāli arī tādiem uzņēmumiem un tirgotājiem, kuri darbojas likumīgi. PVN iztrūkums parāda PVN izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumu efektivitāti katrā dalībvalstī, jo tas sniedz aplēsi par ieņēmumu zaudējumiem, kuru iemesls ir krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana, bankroti, finanšu maksātnespējas gadījumi, kā arī nepareizi aprēķini.
Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī: “Labvēlīgais ekonomiskais klimats un daži ES ieviesti īstermiņa politikas risinājumi ir palīdzējuši samazināt PVN iztrūkumu 2017. gadā. Tomēr, lai panāktu jēgpilnāku progresu, mums ir jāveic pilnīga PVN sistēmas reforma, lai to padarītu izturīgāku pret krāpšanu. Mūsu priekšlikumi ieviest galīgu un darījumiem labvēlīgu PVN sistēmu joprojām ir aktuāli. Dalībvalstis nevar atļauties neko nedarīt situācijā, kad nelikumīgas PVN karuseļveida krāpšanas dēļ un sistēmas neatbilstību dēļ tiek zaudēti miljardi.” Rumānijā reģistrēts lielākais valsts PVN iztrūkums, proti, 2017. gadā zaudēti 36 % PVN ieņēmumu. Tai sekoja Grieķija (34 %) un Lietuva (25 %). Vismazākais iztrūkums bija Zviedrijā, Luksemburgā un Kiprā, kur vidēji nav gūts vien 1 % no PVN ieņēmumiem. Absolūtos skaitļos vislielākais PVN iztrūkums bija Itālijā — aptuveni 33,5 miljardi eiro.
Atsevišķu dalībvalstu darbības rezultāti joprojām ievērojami atšķiras. PVN iztrūkums ir samazinājies 25 dalībvalstīs un palielinājies trīs dalībvalstīs. Malta (-7 procentpunkti), Polija (-6 procentpunkti) un Kipra (-4 procentpunkti) sasniedza labus rezultātus, ievērojami samazinot savus PVN zaudējumus. Septiņas dalībvalstis, proti, Slovēnija, Itālija, Luksemburga, Slovākija, Portugāle, Čehija un Francija, arī parādīja stabilus rezultātus, samazinot savu PVN iztrūkumu par vairāk nekā 2 procentpunktiem. PVN iztrūkums ir ievērojami pieaudzis Grieķijā (2,6 %) un Latvijā (1,9 %) un nedaudz Vācijā (0,2 %). Nominālā izteiksmē PVN iztrūkums 2017. gadā samazinājās par 8 miljardiem eiro, sasniedzot 137,5 miljardus eiro, un 2016. gadā bija līdzīgs samazinājums — par 7,8 miljardiem eiro. PVN iztrūkums 2017. gadā bija 11,2 % no kopējiem PVN ieņēmumiem ES, salīdzinot ar 12,2 % iepriekšējā gadā. Šo lejupvērsto tendenci tagad var novērot jau piekto gadu pēc kārtas.
Šodien publicētajā ziņojumā par PVN iztrūkumu ir apskatīta situācija 2017. gadā, jo tas ir pēdējais periods, par kuru ir pieejami visaptveroši nacionālo kontu un pašu resursu dati. Tomēr šā gada pētījumā ir ietverts jauns elements — prognozes, kas sniedz tā saucamās “ātrās aplēses” par gadu pirms publicēšanas gada, t. i., par 2018. gadu. Šīs ātrās aplēses liecina, ka PVN iztrūkums, visticamāk, turpinās samazināties un būs mazāks par 130 miljardiem eiro un 10 % no kopējām PVN saistībām 2018. gadā.
