0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

NODOKĻI Eiropas Savienībā top finanšu darījuma nodoklis

Eiropas Savienībā top finanšu darījuma nodoklis

Kā  zināms,  28. septembrī Eiropas Komisija ir iepazīstinājusi ar priekšlikumu visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviest finanšu darījuma nodokli. Nodokli iekasētu par visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem starp finanšu iestādēm, ja vismaz viena no darījuma pusēm atrodas Eiropas Savienībā. Savukārt akciju un obligāciju tirdzniecībai tiktu uzlikta nodokļa likme 0,1 %, bet atvasinājumu līgumiem — 0,01 %. Tas ļautu ik gadu iekasēt 57 miljardus eiro. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu nodoklis stātos spēkā 2014. gada 1. janvārī, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Kāpēc tiek ieviests jauns nodoklis? Eiropas Komisija ir nolēmusi ieviest jaunu nodokli par finanšu darījumiem 2 iemeslu dēļ. Pirmkārt, nodrošināt, ka finanšu nozare sniedz pienācīgu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Kā  zināms,  28. septembrī Eiropas Komisija ir iepazīstinājusi ar priekšlikumu visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviest finanšu darījuma nodokli. Nodokli iekasētu par visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem starp finanšu iestādēm, ja vismaz viena no darījuma pusēm atrodas Eiropas Savienībā. Savukārt akciju un obligāciju tirdzniecībai tiktu uzlikta nodokļa likme 0,1 %, bet atvasinājumu līgumiem — 0,01 %. Tas ļautu ik gadu iekasēt 57 miljardus eiro. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu nodoklis stātos spēkā 2014. gada 1. janvārī, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Kāpēc tiek ieviests jauns nodoklis?
Eiropas Komisija ir nolēmusi ieviest jaunu nodokli par finanšu darījumiem 2 iemeslu dēļ.
Pirmkārt, nodrošināt, ka finanšu nozare sniedz pienācīgu ieguldījumu laikā, kad dalībvalstīs noris fiskālā konsolidācija. Finanšu nozarei bija zināma loma ekonomiskās krīzes izraisīšanā. Valdību un Eiropas pilsoņu kopuma plecos ir bijuši plašie nodokļu maksātāju apmaksātie sanācijas pasākumi, kas atbalstījuši finanšu nozari. Bez tam, salīdzinot ar citām nozarēm, finanšu nozarei ir mazāki nodokļi. Priekšlikums ģenerētu no finanšu nozares ievērojamus papildu nodokļu ieņēmumus, kuri iekļausies publiskajās finansēs.
Otrkārt, koordinēts ES līmeņa regulējums palīdzētu nostiprināt ES vienoto tirgu. Šobrīd 10 dalībvalstīs jau ir ieviests tāds vai citāds finanšu darījuma nodoklis. Ar Komisijas priekšlikumu Eiropas Savienībā tiktu ieviestas jaunas minimālās nodokļa likmes un saskaņoti līdzšinējie atšķirīgie nodokļi par finanšu darījumiem. Tas palīdzēs mazināt konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū, apslāpēt riskantas tirdznieciskas darbības un papildināt tiesiskos pasākumus, kuru mērķis ir turpmāk izvairīties no krīzēm. Finanšu darījuma nodoklis ES līmenī ļautu ES veicināt kopīgu noteikumu izstrādi tamlīdzīga nodokļa ieviešanai visā pasaulē, it sevišķi G20 ietvaros.

Nodokļa ieņēmumi tiktu sadalīti ES un dalībvalstu starpā. Daļa nodokļa tiktu izmantota kā viens no ES pašu resursiem, daļēji mazinot dalībvalstu iemaksas. Dalībvalstis varētu nolemt palielināt savu ieņēmuma daļu, uzliekot finanšu darījumiem lielāku nodokli.

Finanšu nozarei jādod ieguldījums taustsaimniecības atlabšanā
Krīzes rezultātā valsts parāds visās 27 ES dalībvalstīs uzlēca no 60 % no IKP 2007. gadā līdz 80 % nākamajos gados. Finanšu nozare ir saņēmusi ievērojamu finansiālu atbalstu no valdībām. Finanšu nozares sanācijai krīzes laikā ES dalībvalstis ir atvēlējušas 4,6 triljonus eiro. Bez tam pēdējos gadus finanšu nozare ir guvusi labumu no zemiem nodokļiem. Atbrīvojuma no PVN dēļ finanšu nozare katru gadu bauda nodokļu priekšrocības 18 miljardu eiro apmērā. Jauns nodoklis finanšu nozarei nodrošinātu, ka finanšu iestādes dotu savu ieguldījumu tautsaimniecības atlabšanā, un atturētu no riskantas un neproduktīvas tirdzniecības.

Finanšu darījuma nodokļa mērķis ir uzlikt nodokli 85 % finanšu darījumu finanšu iestāžu starpā. Nodoklis netiktu uzlikts pilsoņiem un uzņēmumiem. Priekšlikuma darbības joma neaptver hipotekāro kredītu, banku aizdevumus, apdrošināšanas līgumus un citas parastas saimnieciskas darbības, ko veic privātpersonas vai mazie uzņēmumi.

Komisijai jau vairākus mēnešus ir padomā uzlikt finanšu nozarei nodokli ES līmenī. 2011. gada 29. jūnijā daudzgadu finansiālās programmas sakarā Komisija paziņoja, ka ierosinās ieviest finanšu darījuma nodokli kā vienu no pašu resursiem ES budžeta veidošanai.

Lēmums tika pieņemts tad, kad bija veikta analīze par dažādiem nodokļu instrumentiem, kuri varētu panākt finanšu nozares iesaistīšanos ES ekonomikas atveseļošanā.
Līdztekus Komisija kopā ar tās starptautiskajiem G20 partneriem kopš 2009. gada ir meklējusi iespējas ieviest finanšu darījuma nodokli pasaules līmenī.

Priekšlikumu visas dalībvalstis apspriedīs ES Ministru padomē, un novembrī Komisija ar to iepazīstinās G20 sammitu.

Kas ir finanšu darījuma nodoklis?
Finanšu darījuma nodoklis (financial transaction tax) ir nodoklis, ar ko apliek finanšu darījumus, parasti ar ļoti zemu likmi. Finanšu darījums attiecas uz finanšu instrumentu apmaiņu starp bankām vai citām finanšu iestādēm. Attiecīgie finanšu instrumenti ietver vērtspapīrus, obligācijas, akcijas un atvasinājumus.
Tie neietver darījumus, ko parasti veic privātklientu bankas darījumos ar privātām mājsaimniecībām vai uzņēmumiem, izņemot attiecībā uz obligāciju vai akciju pārdošanu vai pirkšanu.

Kas ir finanšu iestāde?
Finanšu iestādes definīcija Komisijas priekšlikumā aptver plašu iestāžu loku, lai izvairītos no nodokļa apiešanas, un ietver galvenokārt ieguldījumu sabiedrības, organizētos tirgus, kredītiestādes, apdrošināšanas uzņēmumus, kolektīvu ieguldījumu uzņēmumus un to pārvaldniekus, alternatīvos ieguldījumu fondus (piemēram, drošības fondus), finanšu līzinga uzņēmumus un īpašam nolūkam izveidotas struktūras.

Kāda ir atšķirība starp organizēta tirgus un ārpusbiržas darījumiem?
Atvasinājumu tirgū daudzus instrumentus tirgo biržās organizētos tirgos. Biržā tirgotajiem instrumentiem jābūt standartizētiem pārskatāmas tirdzniecības nolūkā.
Nestandartizēti instrumenti tiek tirgoti t. s. ārpusbiržas (over-the-counter) atvasinājumu tirgos. Ārpusbiržas atvasinājumiem ir mazāk standartizēta struktūra, un tos tirgo divpusēji (starp diviem dalībniekiem).

Kas ir rezidences princips?
Finanšu darījuma nodoklis balstītos uz finanšu iestādes vai tirgotāja nodokļu rezidences principa. Nodokļa uzlikšana tādējādi notiktu tajā dalībvalstī, par kuru tiek uzskatīts, ka tajā ir darījumā iesaistītās finanšu iestādes reģistrācijas vieta. Tas palīdzētu mazināt finanšu iestāžu pārcelšanās risku, jo finanšu darījums tiktu aplikts ar nodokli visos gadījumos, kad ir iesaistīts ES rezidents, pat tad, ja darījums veikts ārpus Eiropas Savienības.

Ko apliks ar nodokli?
Galvenie nodokļa maksātāji būtu finanšu iestādes, kas nodarbojas ar finanšu darījumiem, t. i., bankas, ieguldījumu sabiedrības, citas finanšu iestādes, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, biržas mākleri, pensiju fondi, pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, alternatīvie ieguldījumu fondi, piemēram, drošības fondi, utt.

Kādus darījumus apliks ar nodokli?
Komisija ir ierosinājusi aplikt ar nodokli visus darījumus ar finanšu instrumentiem finanšu iestāžu starpā, ja vismaz vienu no finanšu iestādēm uzskata par reģistrētu Eiropas Savienībā. Attiecīgie finanšu instrumenti ir tādi instrumenti kā akcijas, obligācijas, atvasinājumi un strukturēti finanšu instrumenti. Nav starpības, vai darījumus veic organizētā tirgū vai ārpus biržas — ar nodokli tos apliek jebkurā gadījumā.

Kādus  darījumus izslēgs no ierosinātā nodokļa?
Komisijas priekšlikums attiecas tikai uz darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem. Tas nozīmē, ka nodoklis netiek piemērots visiem tiem darījumiem, kuros iesaistītas privātas mājsaimniecības vai MVU. Piemēram, mājokļa hipotēkas, MVU bankas aizņēmumi vai apdrošināšanas līguma iemaksas netiks apliktas. Tūlītēji valūtas maiņas darījumi un uzņēmumu vai publisku iestāžu, tostarp, piemēram, valsts attīstības banku, kapitāla piesaistīšana, emitējot obligācijas un akcijas sākotnējā tirgū, arī netiks aplikta ar nodokli.

Kāpēc Komisija ir ierosinājusi ļoti plašu nodokļa bāzi?
Komisija ir paredzējusi, ka finanšu darījuma nodoklim būs visplašākā iespējamā bāze, lai mazinātu izvairīšanās no nodokļa un tirgus pārvietošanas risku. Nodokļa bāzi noteiks pēc finanšu iestāžu veiktajām tirdznieciskajām darbībām. Tiks aptverti tādi finanšu instrumenti kā akcijas, obligācijas, to aizvietotāji un ar tām saistītie atvasinājumi.

Kādas nodokļa likmes tiks ierosinātas?
Lai mazinātu tirgus traucējumu risku, Komisija ir ierosinājusi piemērot darījumiem ļoti zemu nodokļa likmi. Tā ir ierosinājusi minimālo nodokļa likmi 0,1 % obligācijām un akcijām un 0,01 % atvasinātajiem instrumentiem. Dalībvalstīm būs atļauts piemērot augstākas likmes. Nodoklis būs jāmaksā katrai darījuma pusei.

Kāpēc Komisija ierosina šīs īpašās likmes?
Komisija ir nolēmusi ierosināt minimālās likmes, lai, no vienas puses, samazinātu pārvietošanas risku, no otras — garantētu ieņēmumus ES un dalībvalstīm.

Kur nodoklis tiks piemērots?
Nodokli piemērotu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā. Tas attiektos uz visiem finanšu darījumiem, ar nosacījumu, ka vismaz viena no darījuma pusēm ir reģistrēta kādā no ES dalībvalstīm un ka darījuma puse ir finanšu iestāde, kas reģistrēta attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
Gadījumos, kad ES valstis finanšu darījumiem piemēro savu nodokli, nodoklim būtu jāatbilst ES normām. Visām ES valstīm būtu jārespektē minimālās nodokļa likmes atbilstīgi darījuma veidam.

Kā praktiski notiks darījumu aplikšana ar nodokli?
Abas darījumā iesaistītās puses maksās savu nodokļa daļu savai rezidences valstij vai valstij, par kuru tiek uzskatīts, ka tajā ir darījumā iesaistītās finanšu iestādes reģistrācijas vieta.

Kā šāds nodoklis mijiedarbosies ar dalībvalstu nodokļu sistēmām?
Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Rumānijā, Polijā un Somijā jau pastāv kāds finanšu darījuma nodokļa veids. Šīm valstīm varētu būt jāmaina valsts noteikumi, lai pieskaņotos Komisijas ieteiktajiem. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm būs jāpiemēro minimālā likme un jāsaskaņo nodokļa bāze, kā noteikts ES normās par finanšu darījuma nodokli. Citām dalībvalstīm būs jāievieš tāds nodoklis, kādu ierosina Komisija.

Kur izmantos ieņēmumus no finanšu darījuma nodokļa?
Tāpat kā citi nodokļi, finanšu darījuma nodoklis var palīdzēt veicināt publisko finansējumu, ko izmanto sabiedrības interesēs. Gadījumā, ja finanšu darījuma nodoklis ir ES līmeņa, tā daļa varētu ieplūst ES budžetā un vēl daļa — palīdzēt finansēt dalībvalstu budžetus. Lai arī gan ES budžeta, gan valstu budžetu vispārēja prakse ir nesaistīt nodokļa ieņēmumus ar konkrētu politikas jomu, jāatzīmē, ka ievērojama ES budžeta daļa ir veltīta izaugsmei un darbavietām, kā arī tādu globālu problēmu risināšanai kā attīstība un klimata pārmaiņas.

Kā tiks iekasēti ieņēmumi?
Finanšu iestādes nekavējoties maksās nodokli dalībvalstīm, pamatojoties uz veiktajiem darījumiem, pirms ieskaita un norēķina. Tie parasti ir elektroniski darījumi, un tādā gadījumā nodoklis tiks nomaksāts tajā pašā dienā. Ja darījums netiek veikts elektroniski, finanšu darījuma nodoklis jānomaksā trīs darba dienu laikā, tā lai pietiktu laiks darījuma apstrādei ar roku, bet izvairītos no neattaisnotas naudas plūsmas izmantošanas.
Finanšu iestādēm, kurām jāmaksā finanšu darījuma nodoklis, būs jāiesniedz nodokļu deklarācija nodokļu iestādēm. Dalībvalstis veiks attiecīgus pasākumus, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa. Pasākumi ietvertu finanšu iestāžu reģistrāciju, uzskaites un pārskatus, lai nodrošinātu nodokļa nomaksu, nodokļu iestādēm pieejamu attiecīgu datu uzturēšanu par finanšu darījumiem un nodokļa pareizas nomaksas apliecināšanu.

Vai ir aplēsts, cik naudas varētu iegūt?
Ja nodokļa likme būs 0,1 % darījumiem ar obligācijām un akcijām un 0,01 % citiem darījumiem, piemēram, ar atvasinājumiem, tad nodoklī varētu iekasēt apmēram 57 miljardus eiro gadā.

Kāpēc Komisija ierosina daļu no ieņēmuma, ko ģenerē finanšu darījuma nodoklis, nākotnē izmantot par vienu no pašu resursiem ES budžetā?
Priekšlikumā par nākamo finanšu satvaru (2014–2020) Komisija ir ierosinājusi ieviest divus jaunus pašu resursus: finanšu darījuma nodokli un modernizētu PVN resursu. Komisijas pārvaldītā jaunā pašu resursu sistēma tiktu padarīta taisnīgāka, jo tiktu izveidotas pārredzamākas saites starp ES politiskajiem mērķiem un ES finansējumu. Finanšu darījuma nodoklis ievērojami mazinātu dalībvalstu iemaksas un tādējādi veicinātu budžeta konsolidācijas pūliņus dalībvalstīs. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam jaunie pašu resursi veidos gandrīz pusi no ES budžeta ieņēmumiem, bet dalībvalstu NKI resursu iemaksu daļa būs samazinājusies apmēram līdz vienai trešdaļai salīdzinājumā ar trīs ceturtdaļām pašlaik.

Kas un kā gūs labumu?
No šā nodokļa labumu gūtu visi iedzīvotāji un uzņēmumi, jo publiskā sektora papildu ieņēmumi Eiropas Savienībā tiktu izmantoti lielākas ekonomiskās izaugsmes un labklājības radīšanai. Arī dalībvalstis gūtu labumu no šās jaunās publiskā sektora ieņēmumu plūsmas, kas tieši finansētu to budžetu un mazinātu iemaksas ES budžetā.
Visbeidzot, finanšu darījuma nodoklis Eiropas Savienībai varētu kļūt par jaunu “pašu resursu”, no kura finansēt savu politiku vispārības interesēs.

Kā priekšlikums mazinās risku, ka nodoklis tiks uzkrauts patērētājiem?
Komisija ir ierosinājusi, ka nodoklim būtu jāattiecas tikai uz darījumiem, kuros ir iesaistītas finanšu iestādes. Mērķis ir uzlikt nodokli finanšu nozarei, nevis tās klientiem. Mērķis ir aplikt ar nodokli 85 % darījumu, kas notiek finanšu iestāžu starpā.
Tomēr gadījumos, kad privātās mājsaimniecības un uzņēmumi pirktu vai pārdotu finanšu instrumentus, finanšu iestādes varētu novirzīt nodokli uz tiem. Piemēram, par akciju pirkumu 10 000 eiro vērtībā banka varētu pieprasīt 10 eiro, kas nav pārmērīga summa.

Kādus riskus var radīt šāda nodokļa ieviešana? Kādi risinājumi tiek ierosināti risku mazināšanai?
Galvenie riski būtu nodokļa faktiskā piemērošana (proti, kurš ir tas, kas uzņemas nodokļa nastu), finanšu iestāžu pārvietošana uz citām valstīm, ekonomikas kropļojumi un daļējs konkurētspējas zudums. Lai šos riskus mazinātu, priekšlikumā paredzētas zemas nodokļa likmes (diferencētas pa instrumentu grupām), ļoti plaša nodokļa bāze, piemēroti kritēriji nodokļa teritoriālās piemērojamības noteikšanai (nodokļa uzlikšana finanšu iestādes reģistrācijas vietā) un saskaņota darbības joma.

 

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: