Ministru kabinets 2. jūnija sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu “Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai“ Ziņojuma mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās. Ministrija šādiem pasākumiem paredz atvēlēt vairāk nekā divus miljardus eiro. Pasākumi plānoti vienreizēji, terminēti un tie sadalīti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti).
Kā norāda FM, paredzētais finansējums ļaus īstenot pasākumu kopumu, kas vērsts uz finanšu situācijas stabilizāciju nodokļu maksātājiem, tādējādi samazinot iespējamo krīzes ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem.
Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro, tai skaitā līdz 200 miljoniem eiro no ES fondu virssaistībām.
Ar pasākumiem tiks radītas jaunas iespējas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz infrastruktūras uzlabojumiem, inovāciju, digitālo transformāciju, kā arī orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus.
Virssaistības ir papildu ES fondu finansējuma apjomam uzņemtās saistības veikt maksājumus no valsts budžeta attiecināmo izdevumu segšanai ar mērķi plānošanas perioda beigās nodrošināt ES fondu finansējuma pilnīgu izmantošanu. Ņemot vērā ekonomikas atlabšanas vajadzības un investīciju efektivitāti, FM rosina papildu virssaistības piešķirt prioritārajās jomās:
- uzņēmējdarbība,
- energoefektivitāte,
- veselības aprūpe.
FM piedāvā noteikt kopējo virssaistību apjomu indikatīvi līdz 200 miljoniem eiro, turpinot darbu ar nozaru ministrijām, lai sagatavotu priekšlikumus atbalstīto pasākumu finansēšanai no ES fondu virssaistībām.
Kopā 685,86 miljoni eiro paredzēti nozaru modernizācijai, uzsvaru liekot uz finanšu instrumentiem lielo komersantu atbalstam to attīstības veicināšanai.
Atbalstīti arī pasākumi darbaspēka prasmju un kvalifikācijas celšanai/pārorientācijai uz profesijām, kuras mainīgajā darba tirgū ir un būs pieprasītas. Tāpat nodrošinātas investīcijas zinātnei un pētniecībai un tās rezultātu – produktu komercializācijai un virzīšanai tirgū. Finansējums paredzēts arī veselības sistēmai, veicinot veselības pakalpojumu pieejamību.
Iepriekš apstiprinātajiem un jaunajiem pasākumiem 667,2 miljoni eiro plānoti infrastruktūras investīcijām, atbalstot publiskās infrastruktūras attīstības projektus, kas stimulē valsts ekonomiku, nodrošina darbavietas un nodokļu ienākumus valsts budžetā.
Savukārt sociālajai aizsardzībai un krīzes skarto nozaru atbalstam kopā paredzēts 699,41 miljons eiro, piemēram, lai turpinātu nodrošināt pabalstus bez darba palikušo atbalstam, izmantojot sociālās politikas instrumentus.
Budžeta programmā “Gadskārtējā valsts budžeta izstrādes procesā pārdalāmais finansējums” tiek rezervēts papildu finansējums zinātnei, augstskolām un citiem Izglītības un zinātnes ministrijas vienreizējiem, terminētiem pasākumiem, kā arī demogrāfijas veicināšanas pasākumiem. Par finansējuma sadalījumu pa pasākumiem valdība vēl lems.
Finansējums tiks novirzīts arī virssaistībām lauksaimniecības atbalsta pasākumiem, lai ārkārtējās situācijas apstākļos nodrošinātu mērķtiecīgu lauksaimniecības produkcijas ražošanu un risinātu noteikto ierobežojumu dēļ vērojamo samazinājumu pēc pārtikas precēm vietējā tirgū, īpaši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē. Lauksaimniekiem nepieciešami papildu finanšu līdzekļi finanšu situācijas stabilizēšanai, ņemot vērā krīzes izraisīto pārtikas preču krājumu palielināšanos un apgrozījuma samazināšanos. Zemkopības ministrija atbilstoši apstiprinātajam finansējuma apjomam nozares modernizācijai iesniegs izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par pasākumiem, kas tiek finansēti 2014.–2020. gada plānošanas periodā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda virssaistību ietvaros.
