0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESEksperta viedoklis: vai vienkāršā ieraksta grāmatvedībā nepieciešami papildu dokumenti?

Eksperta viedoklis: vai vienkāršā ieraksta grāmatvedībā nepieciešami papildu dokumenti?

Savu viedokli par to, vai vienkāršā ieraksta grāmatvedībā nepieciešami papildu dokumenti, pauž Inguna Leibus Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Maija beigās VID sagatavoja skaidrojumu par MK 21.10.2003. noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.1  un 8.2 punkta piemērošanu nodokļu maksātājiem, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Atsaucoties uz MK 20.03.2007. noteikumu Nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 8.4.apakšpunktu, VID norāda, ka ierakstus saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā par skaidras naudas pirkumiem drīkst izdarīt: 1)    pamatojoties uz…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Inguna LeibusSavu viedokli par to, vai vienkāršā ieraksta grāmatvedībā nepieciešami papildu dokumenti, pauž Inguna Leibus Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Maija beigās VID sagatavoja skaidrojumu par MK 21.10.2003. noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.1  un 8.2 punkta piemērošanu nodokļu maksātājiem, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Atsaucoties uz MK 20.03.2007. noteikumu Nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 8.4.apakšpunktu, VID norāda, ka ierakstus saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā par skaidras naudas pirkumiem drīkst izdarīt: 1)    pamatojoties uz kases čeku, kas satur visus attaisnojuma dokumenta rekvizītus un informāciju (atbilstoši MK 2.05.2007. noteikumu Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 56.punktam) vai 2)    pamatojoties uz kases izdevumu orderi, kuram pievienoti kases čeki, ja šie čeki neatbilst attaisnojuma dokumenta prasībām (atbilstoši MK 21.10.2003. noteikumu Nr.585 8.1 un 8.2 punktam). Skaidrojums saistīts ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 585., kas stājās spēkā 5.04.2012., un nosaka, ka izdevumus apliecinoši dokumenti var būt arī tādi čeki, kuros nav preču vai pakalpojumu saņēmēja rekvizīti, ja darījuma vērtība bez PVN ir mazāka par 20 latiem. Tomēr šie čeki netiek uzskatīti par attaisnojuma dokumentiem, tāpēc tiem nepieciešams papildus attaisnojuma dokuments, kas pēc VID ieteikuma vienkāršā ieraksta grāmatvedībā ir kases izdevumu orderis. Tātad, ja grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā, lai EKA čeks tiktu uzskatīts par attaisnojuma dokumentu izdevumu apliecināšanai un darījuma ierakstam saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā, ir šādas iespējas: 1)    izdevumu apliecinošajos dokumentos nodrošināt visus rekvizītus un nepieciešamo informāciju: a.    čeka izdrukas brīdī; b.    veikt čekā papildus ierakstu, kuru apliecina pārdevēja spiedogs un paraksts, vai c.    lūgt pārdevēju sagatavot papildus dokumentu (kvīti), kurā norāda čekā trūkstošo informāciju (MK noteikumu Nr. 282 56. punkts); 2)    ja darījuma vērtība bez PVN ir mazāka par 20 latiem un čekā nav pircēja (pasūtītāja) rekvizītu, pašam sagatavot papildus dokumentu – kases izdevumu orderi. VID sagatavotais skaidrojums izriet no vairākām likumiem un noteikumu normām: likums „Par grāmatvedību”, likums "Par pievienotās vērtības nodokli", MK noteikumi Nr. 585, 282, 188 utt. ` Tomēr, manuprāt, tā vietā, lai risinātu patiesi būtiskus jautājumus, piemēram, kā samazināt birokrātiskās prasības uzņēmējiem, kā samazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt nodokļu normu ievērošanu, mēs nonākam arvien lielākos absurdos. Spriežot pēc veselā saprāta, nevis vadoties pēc veselas virknes normatīvo aktu normu, kas turklāt izriet viena no otras un kurās spēj orientēties tikai ar šīm normām diendienā strādājoši cilvēki, - vai darījuma būtība mainās, ja par darījumu tiek papildus sagatavots iekšējs grāmatvedības attaisnojuma dokuments? Turklāt vienkāršā ieraksta grāmatvedībā, kuru drīkst kārtot tikai par tādu saimniecisko darbību, kurā īpašnieks kā fiziska persona atbild par visām izrietošajām saistībām ar savu personīgo mantu. Jau pirms vairākiem gadiem tika „izcīnīta” norma, kas ļauj saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā reģistrēt izdevumus, pamatojoties uz ārējiem attaisnojuma dokumentiem un tikai tiem darījumiem, kuriem nav ārējā dokumenta, sagatavot kases orderus. Ir saprotama un atbalstāma vēlme „nākt pretī” uzņēmējam, ļaujot arī nepilnīgi noformētus čekus atzīt par izdevumus apliecinošiem dokumentiem, tomēr to var izdarīt arī daudz vienkāršāk – atļaujot pašam saimnieciskās darbības veicējam uz čeka, kurā nav viņa rekvizītu, ierakstīt tos un ierakstu apliecināt ar savu parakstu, nevis prasot sagatavot vēl kārtējo formālo dokumentu.