JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Valsts ieņēmumu dienests(VID) ir izskatījis sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturto daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi: 1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru; 2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti. Iesniedzējs ir viens no vadošajiem tirdzniecības uzņēmumiem materiālu un piegāžu pakalpojumu jomā, kurš saviem klientiem nodrošina pilnīgu, kvalitatīvu, daudzpusīgu preču sortimentu un pakalpojumus. Iesniedzējs iesniegumā min piemēru, ka Iesniedzēja veikalā vēršas citas Eiropas Savienības dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs ar vēlmi iegādāties preci. Pircējs ierodas Iesniedzēja veikalā ar savu transportu un vēlas to transportēt uz savu mītnes valsti saviem spēkiem. Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestam sniegt uzziņu par sekojošajiem jautājumiem: 1....

Uz portāla lasītāju jautājumiem par atvaļinājumu tematiku atbildes sniedz Mg. оec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, vairāku grāmatvedības grāmatu autore   Jautājums: Vai aprēķinot vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, būtu jāiekļauj dīkstāves samaksa, ja tāda ir bijusi? Atbilde meklējama Darba likuma tekstā. Kas ir dīkstāve, kuru jāapmaksā darba devējam? 74. pants (2) Darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem. (3) Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Kādas summas iekļaujamas vidējās izpeļņas aprēķinā? 75. pants. (5) Dienas...

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis SIA „R”, reģ. Nr.(…) (turpmāk – Iesniedzējs), 2013.gada 12.novembra iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno nodarboties ar komisionāra pakalpojumu sniegšanu Komerclikuma 415.panta pirmās daļas izpratnē - komerciālās komisijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (komisionārs) apņemas savā vārdā, bet uz citas personas (komitenta) rēķina pirkt vai pārdot preci vai vērtspapīrus vai arī slēgt citu veidu darījumus ar trešajām personām, bet komitents apņemas samaksāt nolīgto provīziju. Ņemot vērā to, ka minētos pakalpojumus Iesniedzējs plāno sniegt pastāvīgi, tad saskaņā ar Komerclikuma 415.panta otro daļu Iesniedzēja darbība uzskatāma par komisijas aģenta darbību. Iesniedzēja plānotās komercdarbības modelis būs sekojošs: 1) Iesniedzēja sadarbības partneris (komitents), kura interesēs Iesniedzējs plāno sniegt pakalpojumus, būs ārzemju uzņēmums, kurš ir nodibināts pēc Apvienotās Karalistes (Skotijas) likumiem. Komitents nebūs reģistrēts Apvienotās Karalistes pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrā. Komitents neveiks saimniecisko darbību Latvijā. 2) Apvienotās...

Jautājums. Kā pareizi izmaksāt darbiniekam darba algu 2014.gada janvārī par 2013.gada decembri? Ko precīzi norādīt algas informatīvajās lapiņās?   Valsts darba inspekcija skaidro, ka atbilstoši noteiktajam Euro ieviešanas kārtības likuma 15.pantā visi grāmatvedības reģistra ieraksti veicami eiro. Līdz ar to, ja alga tiek maksāta sākot ar 2014.gada 1.janvāri, tā jāizmaksā eiro. Jāskatās, kā konkrētajā personāla sistēmā uzbūvēta algas aprēķina lapiņa, bet, visticamāk, tā būs dalījumā pa periodiem, kuros atalgojums izmaksāts, nevis pa periodiem, uz kuriem atalgojums attiecas. Tātad decembra algas lapiņā būs norādītas visas summas, kas izmaksātas decembrī latos, bet janvāra algas lapiņā, visas summas, kas izmaksātas janvārī eiro. Janvāra algas lapiņā būs norādīta arī summa, kas aprēķināta par decembri, konvertējot to eiro saskaņā ar oficiālo pārejas kursu. Svarīgi zināt, ka darba devējs ir tiesīgs palielināt darba samaksu līdz nākamajam pirmajam pilnajam eiro, tas nozīmē, ja pēc valūtas konvertācijas darba samaksa sanāk, piemēram, 382.35 eiro, tad darba devējs to var palielināt līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu šādu faktu aprakstu. Eiropas uzņēmējsabiedrība (Sociatas Europea) M, reģ. Nr.(…), juridiskā adrese Tallina, laika periodā no 2011.gada 1.septembra līdz 2011.gada 31.decembrim, lai noskaidrotu M labākos dalībniekus un palielinātu Baltijas pārdošanas plāna izpildi, kā arī piesaistītu jaunus klientus, rīkoja Baltijas pārdošanas nodaļu darbinieku un klientu apkalpošanas nodaļu darbinieku starptautiskās sacensības (turpmāk – starptautiskās sacensības). M valde apstiprināja starptautisko sacensību nolikumu, kurā noteikta tā norise, kopējais balvu fonds EUR 10 500.00 apmērā (balvu fonds katram darbiniekam tika noteikts maksimums EUR 750 apmērā), žūrija, kā arī persona, kas veic starptautiskā konkursa uzraudzību u.c. Starptautiskajās sacensībās piedalījās M filiāļu darbinieki, proti, Igaunijas galvenā biroja, Lietuvas un Latvijas filiāles darbinieki, līdz ar to sacensības tika uzskatītas par starptautiskām. Pēc starptautiskās sacensības beigām tika apkopoti tās rezultāti un noteikti uzvarētāji atbilstoši nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Minētie rezultāti un uzvarētāji tika apstiprināti ar M valdes lēmumu. Starptautiskajās sacensībās uzvarēja arī 3 (trīs) Iesniedzēja darbinieki,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis šādu uzziņu par sekojošo faktu aprakstu. 2013.gada jūlijā Iesniedzējs sniedza detaļu montēšanas pakalpojumu Zviedrijā reģistrētam nodokļu maksātājam. Komponentes (katram produktam 3 daļas) veido produktus LV000025 un LV000028. Gala produkts LV000025 tiek veidots no komponentēm LV000025/1, LV000025/2, LV000025/3, savukārt produkts LV000028 tiek komplektēts no komponentēm LV000028/1, LV000028/2 un LVC00025/3. Šīs komponentes tiek saņemtas no minētā Zviedrijas nodokļa maksātāja pa daļām ar CMR un pakošanas pavaddokumentiem. Minētās komponentes Iesniedzējs nepērk no Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma, bet saņem bez maksas, jo šajā gadījumā Iesniedzēja ieņēmums ir pakalpojumu sniegšana, kas izpaužas kā šo trīs detaļu montēšana. Dotajā situācijā Iesniedzējs saskaņā ar līgumiskiem nosacījumiem nosūta šīs gala preces Zviedrijas nodokļu maksātāja klientam uz Norvēģiju, noformējot eksporta deklarāciju. Iesniedzējs jautā: Kādā vērtībā šāds darījums ir norādāms pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas 50. (51.), 55. (56.), 64.rindā un deklarācijas pielikuma PVN 1 II daļā „Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem”? Ņemot vērā darījuma...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2013.gada 19.septembrī Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk – likums) saistībā ar euro ieviešanu ir veikti šādi grozījumi: 1. Likuma 8.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktās robežvērtības (koncerna mātes sabiedrības, kas atbrīvota no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu, noteikšanai) ir izteiktas euro: - bilances kopsumma — 1 400 000 euro (pašlaik - 1 000 000 latu); - neto apgrozījums — 3 400 000 euro (pašlaik - 2 400 000 latu). 2. Veikti tehniski precizējumi, likuma tekstā aizstājot vārdus „lieto Latvijas naudas vienību – latu” ar vārdiem „par vērtības mēru lieto euro”, kā arī, aizstājot vārdu „latos” ar vārdu „euro”. 3. Likuma 17.panta pirmā un otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka, lai konsolidētajā gada pārskatā iekļautu ārvalstī reģistrētu koncerna meitas sabiedrību, ārvalsts valūtā sagatavoto šīs sabiedrības gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvao materiālu "Jautājumi un atbildes par pievienotās vērtības nodokļa normatīvo aktu izmaiņām no 2014.gada 1.janvāra, ieviešot euro". Informatīvajā materiālā sniegtas atbildes, balstoties uz šādiem normatīvajiem aktiem: Pievienotās vērtības nodokļa likums. Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi Nr.17 „Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”. Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju”. Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.908 „Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm” . Informatīvo materiālu vart lejuplādēt šeit.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz uzziņu par šādu faktu izklāstu. Iesniedzēja 2013.gada martā saņēma no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „X” 20 000 latus, saskaņā ar LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu, kas spēkā stājies 2013.gada martā, kā atlīdzību par morālo kaitējumu sakarā ar dēla nāvi. VID Kuldīgas klientu apkalpošanas centra darbinieki Iesniedzēju mutiski informēja, ka Iesniedzējai no morālā kaitējuma summas ir jāmaksā ienākuma nodoklis, kam Iesniedzēja nevar piekrist, līdz ar to Iesniedzēja vērsās ar iesniegumu pie VID. VID uzziņā skaidro, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms. Savukārt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta otrajā daļā ir noteikts, ka iekšzemes nodokļa maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja − mēneša) apliekamais ienākums ir viņa gada (mēneša) ienākums, izņemot šā likuma 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti: 1) šā likuma 10.pantā noteiktie...

Jautājums. Vai, piemērojot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta septiņpadsmito daļu, ir tiesības samazināt peļņu, ja pirmstaksācijas periodu nesadalītā peļņa saskaņā ar dalībnieku ārkārtas sapulces protokolu ir novirzīta rezervēs uzņēmuma turpmākai attīstībai? Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzziņā skaidro, ka atbilstoši Gada pārskata likuma 10.pantā noteiktajai bilances shēmai pārskata gada nesadalītā un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa norādāma bilances pasīva iedaļas “Pašu kapitāls” 6.postenī “Nesadalītā peļņa”. Gada pārskatu likuma 20.pantā noteikts, ka postenī “Pārskata gada nesadalītā peļņa” parāda summu, kas atbilst peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” norādītajai summai. Sabiedrības peļņas sadali vai zaudējumu segšanu parāda nākamā gada pārskatā, attiecīgi samazinot postenī “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa” pārskata gada sākumā norādīto summu. Komerclikuma 180.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu. Saskaņā ar Komerclikuma 180.panta trešās daļas 4. un 5.punktu priekšlikumā norāda dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu vai peļņas izlietošanu citiem mērķiem....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka ir iegādāta prece 100.00 Ls + 21.00 Ls (priekšnodoklis). Biedrība, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss lūdza Iesniedzēju ziedot preci. Iesniedzējs izrakstīja pavadzīmi biedrībai – 100.00 Ls (preču pašizmaksa) + 21.00 Ls (agrāk atskaitīts priekšnodoklis par preci). Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka summa 121.00 Ls ir uzrādīta UIN deklarācijā 2.rindā (bez 1.5 koeficienta). 85 procentus no 2.rindas sastāda 102.85 Ls un šī summa nepārsniedz 20 procentus no UIN deklarācijas 73.rindas. 76.rindā uzrādīta summa 102.85 Ls (85 procenti no 121.00 Ls). Iesniedzējs iesniegumā uzdot šādus jautājumus: Vai pareizi Iesniedzējs ir izrakstījis pavadzīmi biedrībai, uzrādot atsevišķi rindu „PVN”? Vai pareizi Iesniedzējs ir uzrādījis summas UIN deklarācijā? Ja nepareizi, tad kādu summu Iesniedzējam jāuzrāda 2. un 76.rindā UIN deklarācijā? VID, atbildot uz pirmo jautājumu, paskaidro, ka, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmo daļu, ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Fiziskā persona „N” - SIA vienīgais īpašnieks (100 % kapitāla daļas) laika periodā līdz 1997.gadam ieguldīja savā uzņēmumā aizdevuma veidā naudu 200000 Ls. Kreditora saistības summā 200000 Ls 1997.gadā tika pārvērstas reģistrētā pamatkapitālā, izdarot izmaiņas uzņēmuma statūtos. 2013.gadā fiziskā persona „N” – SIA īpašnieks nolemj saņemt atpakaļ savam uzņēmumam līdz 1997.gadam aizdoto naudu 200000 Ls, samazinot SIA reģistrēto pamatkapitālu par pārvērsto saistību summu 200000 Ls. 2013.gadā uzņēmums izmaksā naudā 200000 Ls fiziskai personai – SIA īpašniekam. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējam ir jautājumi: Vai fiziskai personai „N” – SIA īpašniekam par saņemto naudu 200000 Ls no pamatkapitāla samazināšanas ir jāmaksā nodokļi? Kādi? Vai apliekas visa saņemtās naudas summa 200000 Ls, vai starpība – gūtais ienākums (saņemtā nauda 200000 Ls mīnus uzņēmumam aizdotā nauda 200000 Ls, kas pārvērsta reģistrētā pamatkapitālā, apliekamais ienākums = nulle)? Kurā brīdī fiziskai personai „N” iestājas nodokļa saistības: datums, kad pieņemts...

Jautājums. Par katru darbinieku darba devējs sniedz VID "Paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātām summām" taksācijas periodā līdz noteiktam datumam. Vai vienlaicīgi būtu jādeklarē skaidrā naudā izmaksu, ja kādā mēnesī bija izmaksāts vairāk par 2000 latiem? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Likuma 30.panta septītajā daļā ir noteikts, ka nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu. Minētais neattiecas uz skaidrā naudā veiktajiem darījumiem (izmaksātajiem laimestiem), par kuriem nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz paziņojumu saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta 11.1daļā noteikto. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 8.4punktā noteikto, šo noteikumu izpratnē skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss ir...

Jautājums. Mūsu uzņēmums finanšu gadu slēdz 30.septembrī. Kā šajā gadījumā var tikt veikta uzskaite, jo par 3 mēnešiem būs lati, bet par 2014.gada 9 mēnešiem - EUR? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma (turpmāk - EIKL) 15.panta pirmo daļu grāmatvedības reģistros euro ieviešanas dienā, t.i. uz 2014.gada 1.janvāri, tiek pārrēķināts katra grāmatvedības reģistra ieraksta atlikums un katras grāmatvedības uzskaites vienības vērtība latos uz ekvivalentu euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Atbilstoši EIKL 15.panta otrajā daļā noteiktajam, sākot ar euro ieviešanas dienu, grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, par vērtības mēru lietojot euro. Attaisnojuma dokumentus, kuru vērtības mērs ir lats vai cita valūta, kuri attiecas uz pārskata periodu pēc euro ieviešanas dienas un kuri līdz euro ieviešanas dienai vēl nav izmantoti ierakstiem grāmatvedības reģistros, pārrēķina euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus, un izdara attiecīgu ierakstu grāmatvedības...

Jautājums: Individuālais komersants, kurš nodarbojas ar automobiļu pulēšanu, krāsošanu un ir reģistrēts VID kā saimnieciskās darbības veicējs, nodod utilizācijai kartona kastes, plēves utt. un par to saņem Ls 1000.00 uz norēķinu kontu. Kurā ailē atspoguļot šo ienākumu "saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā"? Kādi nodokļi ir jāmaksā un kad? Kādiem dokumentiem jābūt, lai identificētu šo darījumu? Atbildi sagatavojusi Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore Jautājumu droši vien uzdod saimnieciskās darbības veicējs, kurš reģistrēts VID, nevis individuālais komersants, jo vienlaicīgi abi statusi nav iespējami. Turklāt individuālais komersants ir reģistrēts komercreģistrā un reģistrāciju veic Uzņēmumu reģistrā. Lai gan šoreiz abos gadījumos atbilde ir vienāda. Ienākums no utilizācijas ir ieņēmumi no saimnieciskās darbības un jāatspoguļo kopā ar citiem ieņēmumiem 14. ailē „Ieņēmumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem”. Ja saimnieciskās darbības veicējs vēlas, ieņēmumus var izdalīt atsevišķā ailē, bet būtība no tā nemainās, jo šie ieņēmumi tiek aplikti ar nodokļiem vispārējā kārtībā....