0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSEM ar uzņēmējiem pārrunā pretinflācijas atbalsta mehānismu ieviešanu

EM ar uzņēmējiem pārrunā pretinflācijas atbalsta mehānismu ieviešanu

Ekonomikas ministrija

Foto: Unsplash

Otrdien, 2. augustā, Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdē Ekonomikas ministrija (EM) ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunājusi jau īstenotos un turpmāk veicamos atbalsta pasākumus uzņēmējiem pašreizējās energoresursu un kopējās inflācijas negatīvās ietekmes mazināšanai.

Ārkārtas sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka nepieciešams izstrādāt papildu pasākumus tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai, tostarp pasākumus gāzes un šķeldas pieejamības paplašināšanai, kā arī īstenot citus inflāciju mazinošos pasākumu iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai. Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā izvērtēs uzņēmēju sniegtos priekšlikumus, sagatavos to detalizētu aprakstu un ekonomikas ministre par tiem informēs valdību.

Uzņēmumu pārstāvji atzinīgi novērtēja iepriekšējā apkures sezonā sniegto valsts atbalstu, tāpēc arī nākamajā apkures sezonā rosina valdību lemt par pilnīgu vai daļēju sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām un obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem nolūkā mazināt izmaksas par elektroenerģiju uzņēmējiem un citām juridiskām personām.

Tāpat atbalsts tika izteikts EM priekšlikumiem radīt granta atbalsta instrumentu energointensīviem apstrādes rūpniecības komersantiem, uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, kā arī vēlreiz atgriezties pie diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu pārtikas produktiem un ēdināšanai, lai mazinātu spiedienu atalgojuma celšanai un saglabātu pirktspēju mājsaimniecībām. Tautsaimniecības padomes locekļi norādīja, ka šis ir ļoti būtisks pasākums, lai šoruden stiprinātu iedzīvotāju maksātspēju, ņemot vērā straujo cenu pieaugumu visām preču grupām.

Vienlaikus ministrija informēja, ka šobrīd notiek arī aktīvs darbs pie jaunas ES fondu atbalsta programmas uzņēmējiem energoefektivitātes veicināšanai un atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, kas varētu būt pieejama š.g. oktobrī un kuras ietvaros plānots atbalsts ražošanas ēku un teritoriju sakārtošanai, t.sk. ražošanas teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņai pret energoefektīvākām, kā arī ražošanas jaudu modernizēšanai, uzstādot energoefektīvākas ražošanas iekārtas; atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai (saules paneļu, šķeldas katli uzstādīšanai, u.c.); kā arī elektrisko transportlīdzekļu iegādei.

Vienlaikus šā gada nogalē plānots apstiprināt RePowerEU regulu, kuras ieviešanai Latvijai pieejamais indikatīvais finansējums plānots 109 miljoni eiro, kuru ietvaros caur sistēmas operatoriem – AS «Sadales tīkls» un AS «Augstsprieguma tīkls» – tiks sniegts atbalsts uzņēmējiem attiecībā uz pieslēgumu izbūvi un jaudu nodrošināšanu.

Tāpat EM kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju strādā pie tā, lai nākamā apkures sezonā atvieglotu vides prasību ievērošanu šķeldas noliktavu izveidei un terminētai pārejai no dabas gāzes uz dīzeļdegvielu.

Šogad pieejams arī atbalsts siltuma ražošanas uzņēmumiem pārejai no gāzes uz šķeldu (vai citu atjaunojamo energoresursu) siltumapgādē – šīs atbalsta programmas ietvaros kopumā saņemti 72 pieteikumi, projektu pieteikumu vērtēšanu CFLA plāno pabeigt līdz š.g. 15. augustam. Projektu īstenošanu pašvaldībām jāpabeidz līdz 2023. gada beigām, daļa projektu tiks pabeigti jau šogad līdz apkures sezonai, daļa apkures sezonas laikā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Unsplash

Otrdien, 2. augustā, Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdē Ekonomikas ministrija (EM) ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunājusi jau īstenotos un turpmāk veicamos atbalsta pasākumus uzņēmējiem pašreizējās energoresursu un kopējās inflācijas negatīvās ietekmes mazināšanai.

Ārkārtas sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka nepieciešams izstrādāt papildu pasākumus tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai, tostarp pasākumus gāzes un šķeldas pieejamības paplašināšanai, kā arī īstenot citus inflāciju mazinošos pasākumu iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai. Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā izvērtēs uzņēmēju sniegtos priekšlikumus, sagatavos to detalizētu aprakstu un ekonomikas ministre par tiem informēs valdību. Uzņēmumu pārstāvji atzinīgi novērtēja iepriekšējā apkures sezonā sniegto valsts atbalstu, tāpēc arī nākamajā apkures sezonā rosina valdību lemt par pilnīgu vai daļēju sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām un obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem nolūkā mazināt izmaksas par elektroenerģiju uzņēmējiem un citām juridiskām personām. Tāpat atbalsts tika izteikts EM priekšlikumiem radīt granta atbalsta instrumentu energointensīviem apstrādes rūpniecības komersantiem, uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, kā arī vēlreiz atgriezties pie diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu pārtikas produktiem un ēdināšanai, lai mazinātu spiedienu atalgojuma celšanai un saglabātu pirktspēju mājsaimniecībām. Tautsaimniecības padomes locekļi norādīja, ka šis ir ļoti būtisks pasākums, lai šoruden stiprinātu iedzīvotāju maksātspēju, ņemot vērā straujo cenu pieaugumu visām preču grupām. Vienlaikus ministrija informēja, ka šobrīd notiek arī aktīvs darbs pie jaunas ES fondu atbalsta programmas uzņēmējiem energoefektivitātes veicināšanai un atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, kas varētu būt pieejama š.g. oktobrī un kuras ietvaros plānots atbalsts ražošanas ēku un teritoriju sakārtošanai, t.sk. ražošanas teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņai pret energoefektīvākām, kā arī ražošanas jaudu modernizēšanai, uzstādot energoefektīvākas ražošanas iekārtas; atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai (saules paneļu, šķeldas katli uzstādīšanai, u.c.); kā arī elektrisko transportlīdzekļu iegādei. Vienlaikus šā gada nogalē plānots apstiprināt RePowerEU regulu, kuras ieviešanai Latvijai pieejamais indikatīvais finansējums plānots 109 miljoni eiro, kuru ietvaros caur sistēmas operatoriem - AS «Sadales tīkls» un AS «Augstsprieguma tīkls» - tiks sniegts atbalsts uzņēmējiem attiecībā uz pieslēgumu izbūvi un jaudu nodrošināšanu. Tāpat EM kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju strādā pie tā, lai nākamā apkures sezonā atvieglotu vides prasību ievērošanu šķeldas noliktavu izveidei un terminētai pārejai no dabas gāzes uz dīzeļdegvielu. Šogad pieejams arī atbalsts siltuma ražošanas uzņēmumiem pārejai no gāzes uz šķeldu (vai citu atjaunojamo energoresursu) siltumapgādē – šīs atbalsta programmas ietvaros kopumā saņemti 72 pieteikumi, projektu pieteikumu vērtēšanu CFLA plāno pabeigt līdz š.g. 15. augustam. Projektu īstenošanu pašvaldībām jāpabeidz līdz 2023. gada beigām, daļa projektu tiks pabeigti jau šogad līdz apkures sezonai, daļa apkures sezonas laikā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: