NODOKĻIFinanšu ministrija piedāvā nodalīt valsts (pašvaldību) nodevas no maksas pakalpojumiem

Finanšu ministrija piedāvā nodalīt valsts (pašvaldību) nodevas no maksas pakalpojumiem

28/10/2011

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
iegādājies BilancePLZ abonementu

24,99 €/mēnesī *

Izmēģini 7 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

jaunākie

vecāki populārakie

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Šonedēļ, 27. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts informatīvais ziņojums par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu ar mērķi identificēt problēmas, kas saistītas ar pašvaldību nodevu noteikšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodevu administrēšanas procesa uzlabošanai, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 107 nodevu objektiem 2011.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli. Tādēļ informatīvajā ziņojumā FM piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus. Jaunas valsts nodevas būtu nosakāmas tikai speciālam mērķim - sasniegt kādu konkrētu politikas rezultātu atsevišķā darbības jomā, t.sk. ar mērķi regulēt aizsargāt, attīstīt, kontrolēt un uzraudzīt. Līdz ar to nosakot, ka valsts nodevai, atšķirībā no nodokļa, pamatmērķis nav fiskālā funkcija, un tā nav saistīta ar valstij radušos vispārīgo izdevumu segšanu. Savukārt nodevai atšķirībā no maksas pakalpojuma ir regulējošs raksturs un tās pamatmērķis nav segt konkrētā pakalpojuma administratīvās izmaksas. Taču mehāniska, bez pilnīgas katra sniegtā pakalpojuma izvērtēšanas, pāreja no maksas pakalpojuma uz valsts nodevu vai otrādi, nav iespējama. Lai īstenotu minēto uzdevumu, visām ministrijām ir nepieciešams veikt savā kompetencē esošo un šobrīd noteikto valsts nodevu izvērtējumu. Sistēmiski uzlabojumi un sakārtošana ir nepieciešami arī nodevu administrēšanas sistēmā, vienlaikus nodrošinot to uzskaiti un kontroli. Kā piemēram, noteikt vienotus nodevu summu iemaksas termiņus, nodrošināt, ka nodevu summas, kuras tiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontos ir identificējamas, atklājot faktiskos nodevu maksātājus, nosakot vienotu kārtību kļūdaini ieskaitīto summu identificēšanai. Informatīvajā ziņojumā ir paredzēti šādi nodevas kritēriji: - veicamais pakalpojums (darbība) ir obligāts, bez kura izpildes nav pieļaujama privātpersonas mērķa sasniegšana. Šajā gadījumā privātpersonas mērķis ir saistīts ar personīgām interesēm, bet veicamais pakalpojums ir normatīvajos aktos vai citos regulējošos noteikumos noteiktā darbība, bez kuras veikšanas privātpersona nevarēs likumīgi sasniegt savu mērķi. Piemēram, uzturēšanās atļaujas pieprasīšana. - privātpersona pakalpojumu nevar saņemt citā sev izdevīgā institūcijā (pakalpojuma sniedzēja iestāde ir vienīgā, kas var sniegt attiecīgo pakalpojumu). Pakalpojuma sniedzējam ir monopola stāvoklis attiecībā uz šo pakalpojumu; - veicamais pakalpojums ir pakalpojuma sniedzēja pamatdarbība. Tas nozīmē, ka par nodevas objektu var tikt pārvērsta darbība, kuru iestāde veic nevis pēc pašas ieskatiem, bet gan kurai pastāv valdības funkciju deleģējums. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka visas darbības, kuras iestāde pilda kā valdības funkciju deleģējumu, būtu jāpārklasificē par nodevu objektiem. Piemēram, izglītības iestādes maksu par studijām nevar pārvērst par nodevu, jo personai pastāv izvēles iespēja studēt citā (privātā) mācību iestādē; - maksa iekasējama tikai par gala lēmumu (gala atzinumu) un nav pieļaujama maksas (nodevas) iekasēšana par viena administratīvā procesa vairākiem posmiem, ja viss administratīvais process notiek vienas iestādes ietvaros. Vienlaikus minētajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka ir ieteicams saglabāt maksas pakalpojumu statusu šāda veida ieņēmumiem: - ja administratīvajā procesā iesaistītas vairākas institūcijas, starplēmumi vai tiem pielīdzināmie lēmumi (piemēram, dažādu institūciju atzinumi, balstoties uz kuriem cita iestāde pieņem gala lēmumu) nav uzskatāmi par nodevas objektu, bet maksas pakalpojumu; - telpu īre un noma. Šis pakalpojums ir neregulārs, neparedzams un parasti nav saistīts ar uzņēmuma pamatdarbību (valdības funkcijām), bet gan to, ka brīvu telpu iznomāšana ir ekonomiski efektīva; - kustamā īpašuma iznomāšana; - kancelejas pakalpojumi. Šajā pozīcijā domāti tādi kancelejas pakalpojumi, kas nav saistīti ar iestāžu pamatdarbību, un pakalpojuma saņēmējs to parasti var saņemt sev vēlamā vietā; - ēdināšanas pakalpojumi. Pakalpojums nav saistīts ar iestāžu pamatdarbību, un pakalpojuma saņēmējs to parasti var saņemt sev vēlamā vietā; - palīgražošana; - biļešu realizācija; - komunālie pakalpojumi; - mācību maksa; - pacientu iemaksa. Informatīvais ziņojums pilnībā pieejams MK mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40231355.

Ogre — valstspilsēta Rīgas pavēnī
BILANCES galvenā redaktore Vita ZARIŅA: Laiks pārmaiņām!
BILANCES oktobra numurā lasiet
Senāta aktuālā tiesu prakse nodokļu un grāmatvedības jautājumos

Finanšu ministrija piedāvā nodalīt valsts (pašvaldību) nodevas no maksas pakalpojumiem

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

MUN ceturkšņa deklarācijas iesniegšana

Jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Darba devēja ziņojuma iesniegšana