0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFiskālās disciplīnas padome rosina valdībai pakāpeniski turpināt samazināt atbalsta instrumentu sniegšanu

Fiskālās disciplīnas padome rosina valdībai pakāpeniski turpināt samazināt atbalsta instrumentu sniegšanu

Sagatavots pēc Fiskālās disciplīnas padomes informācijas un monitoringa ziņojuma

(0)

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un  šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus. Ja rudenī būs jāievieš jaunus atbalsta instrumentus, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP.

Krīzes monitoringa ziņojumā norādīts, ka valsts konsolidētā budžeta deficīts šī gada 13. augustā sasniedza 1,23 miljardus eiro; gadu atpakaļ deficīts bija tikai 362 miljoni, jeb par 870 miljoniem eiro mazāk.

FDP jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk  – pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī  būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr patlaban, lielā mērā pateicoties valsts atbalstam, ekonomika funkcionē labi, liecina jaunākie statistikas dati. Vērojams straujš IKP pieaugums, kas sasniedzis pirmskrīzes līmeni, samazinās bezdarbs, aug rūpniecības apjomi un eksports, kopš aprīļa ievērojami palielinājies iekasēto nodokļu apjoms.

FDP jaunākajā ziņojumā arī brīdina –  ņemot vērā, ka Latvija drīz sāks saņemt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus no atveseļošanās fonda, daudzgadu budžeta un citiem avotiem, papildus izdevumi no Latvijas budžeta varētu drīzāk palielināt inflācijas riskus, nevis veicināt ekonomikas izaugsmi.

Valsts atbalsta instrumentu izmantošana nevar būt bezgalīga, un valdības uzdevums ir stimulēt produktivitāti, konkurētspēju un inovācijas, kas savukārt  veicinās pozitīvas strukturālas izmaiņas ekonomikā.

FDP piedāvā, ka vispārējais valdības valsts parāda izmērs ir galvenais enkurs, plānojot 2022. gada budžeta izdevumu apjomu un deficīta līmeni. Kā rekomendē FDP, vispārējam valdības parādam būtu jāpaliek zem 50% no IKP, kas ļautu nodrošināt pietiekamu drošības rezervi neparedzētiem ekonomiskiem satricinājumiem un notikumiem nākotnē.

Atkarībā no IKP pieauguma tempa, saskaņā ar apstiprinātajām prognozēm Stabilitātes programmā, tas varētu nozīmēt 3%  pieļaujamo budžeta deficīta līmeni 2022. gadā,   kas nodrošinātu gan samērīgu stimulu ekonomikai, gan pakāpenisku atgriešanos pie fiskālajiem ierobežojumiem.

Analizējot valdības darbu pie 2022. gada budžeta sagatavošanas, FDP atzīst, ka tas solās būt ļoti sarežģīts faktiski fiskālo noteikumu neesamības un gaidāmo Saeimas vēlēšanu dēļ. Padome jau vairākkārt ir norādījusi, ka 2022. gadam būtu jābūt pārejas gadam – no vienas puses, valsts budžeta izdevumi 2022. gadā ir jāplāno tā, lai stimulētu uz investīcijām balstītu ekonomisko izaugsmi, bet no otras – pakāpeniski jāsāk atgriezties pie sabalansēta budžeta, jo tiek plānots, ka fiskālie nosacījumi būs spēkā 2023. gadā.

Pēc FDP ieskata, ir nepieciešama vidēja termiņa stratēģija, lai samazinātu deficītu līdz ilgtspējīgam līmenim, kas tuvākajos gados nodrošinātu valdības parāda samazināšanos. Vienlaikus deficīta samazināšanai tuvākajos gados nevajadzētu negatīvi ietekmēt investīciju apjomu.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un  šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus. Ja rudenī būs jāievieš jaunus atbalsta instrumentus, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP.

Krīzes monitoringa ziņojumā norādīts, ka valsts konsolidētā budžeta deficīts šī gada 13. augustā sasniedza 1,23 miljardus eiro; gadu atpakaļ deficīts bija tikai 362 miljoni, jeb par 870 miljoniem eiro mazāk.

FDP jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk  - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī  būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr patlaban, lielā mērā pateicoties valsts atbalstam, ekonomika funkcionē labi, liecina jaunākie statistikas dati. Vērojams straujš IKP pieaugums, kas sasniedzis pirmskrīzes līmeni, samazinās bezdarbs, aug rūpniecības apjomi un eksports, kopš aprīļa ievērojami palielinājies iekasēto nodokļu apjoms.

FDP jaunākajā ziņojumā arī brīdina -  ņemot vērā, ka Latvija drīz sāks saņemt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus no atveseļošanās fonda, daudzgadu budžeta un citiem avotiem, papildus izdevumi no Latvijas budžeta varētu drīzāk palielināt inflācijas riskus, nevis veicināt ekonomikas izaugsmi.

Valsts atbalsta instrumentu izmantošana nevar būt bezgalīga, un valdības uzdevums ir stimulēt produktivitāti, konkurētspēju un inovācijas, kas savukārt  veicinās pozitīvas strukturālas izmaiņas ekonomikā.

FDP piedāvā, ka vispārējais valdības valsts parāda izmērs ir galvenais enkurs, plānojot 2022. gada budžeta izdevumu apjomu un deficīta līmeni. Kā rekomendē FDP, vispārējam valdības parādam būtu jāpaliek zem 50% no IKP, kas ļautu nodrošināt pietiekamu drošības rezervi neparedzētiem ekonomiskiem satricinājumiem un notikumiem nākotnē.

Atkarībā no IKP pieauguma tempa, saskaņā ar apstiprinātajām prognozēm Stabilitātes programmā, tas varētu nozīmēt 3%  pieļaujamo budžeta deficīta līmeni 2022. gadā,   kas nodrošinātu gan samērīgu stimulu ekonomikai, gan pakāpenisku atgriešanos pie fiskālajiem ierobežojumiem.

Analizējot valdības darbu pie 2022. gada budžeta sagatavošanas, FDP atzīst, ka tas solās būt ļoti sarežģīts faktiski fiskālo noteikumu neesamības un gaidāmo Saeimas vēlēšanu dēļ. Padome jau vairākkārt ir norādījusi, ka 2022. gadam būtu jābūt pārejas gadam – no vienas puses, valsts budžeta izdevumi 2022. gadā ir jāplāno tā, lai stimulētu uz investīcijām balstītu ekonomisko izaugsmi, bet no otras - pakāpeniski jāsāk atgriezties pie sabalansēta budžeta, jo tiek plānots, ka fiskālie nosacījumi būs spēkā 2023. gadā.

Pēc FDP ieskata, ir nepieciešama vidēja termiņa stratēģija, lai samazinātu deficītu līdz ilgtspējīgam līmenim, kas tuvākajos gados nodrošinātu valdības parāda samazināšanos. Vienlaikus deficīta samazināšanai tuvākajos gados nevajadzētu negatīvi ietekmēt investīciju apjomu.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: