0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES SATURSG. Kauliņa: VID joprojām mēģina dabūt vairāk naudas no godīgajiem

G. Kauliņa: VID joprojām mēģina dabūt vairāk naudas no godīgajiem

(0)

„Visvairāk kaitina, ka VID mēģina dabūt vairāk naudas no godīgajiem nekā no negodīgajiem, jo tas ir vienkāršāk,” intervijā žurnālam Bilance (augusta numurs), raksturojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) joprojām piekopto praksi, atzīst auditorkompānijas KPMG vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA.

Jau astoņus gadus par nodokļu konsultanti strādājošā G. Kauliņa savu viedokli arī pamato: „Viņi (VID), atnākot uz uzņēmumu, redz, ka nekas diži pārkāpts nav, bet tik ilgi kasīsies, lai audits būtu tomēr rezultatīvs, lai kaut ko varētu uzrēķināt. Izrādās, ka ir mērķis par visām varītēm kaut ko uzrēķināt, nevis vispārīgi pārbaudīt, vai esi godīgs, un ļaut strādāt.”

Tomēr auditorkompānijas KPMG pārstāve neaizmirst uzslavēt VID par tā darbībā vērojamajām arī pozitīvajām pārmaiņām: „Cepuri nost VID, jo viņi pēdējā laikā ir uzlabojuši savu darbu. Strukturāli, arī attieksmē pret nodokļa maksātāju, kas nav maznozīmīgi.” Tomēr darāmā un uzlabojamā vēl daudz. G.Kauliņa uzskata,  ka ēnu ekonomikas apmēri Latvijā ir ievērojami prāvāki, nekā aprēķināts oficiāli, un to viņa ilustrē ar konkrētiem faktiem, proti, darba ņēmēju skaita sadalījums pēc saņemtajiem ienākumiem 2012.gadā liecina, ka „līdz 500 latiem mēnesī saņem 70,2 procenti darba ņēmēju Latvijā. Turklāt 27% saņem līdz 200 latiem – tātad trešā daļa no visiem darba ņēmējiem. Bet cik jūs redzat uz ielas vieglo automašīnu? Cik naudas vajag vienas mašīnas uzturēšanai? Šie dati skaidri un gaiši parāda, ka ēnu ekonomika un alga aploksnēs pie mums ir ļoti liela.” Tas nozīmē, ka samilzušās ēnu ekonomikas mazināšanai ar burkānu politiku vien nepietiek – „arī pātaga ir vajadzīga. Ir tāds teiciens – cilvēks augot caur bailēm. Ja no kaut kā baidās, meklē izeju un dara labākus darbus, nekā atļautos, ja nebūtu baiļu.” Konkrēti cīņas instrumenti gan vēl jāizdomā.

Tā kā ilgu laiku G.Kauliņa ir strādājusi Finanšu ministrijā un piedalījusies nodokļu politikas veidošanā, viņa atsedz arī pašreizējās politikas ēnas puses – nereti nevar saprast viena vai otra likumdošanas akta mērķi. ”Vajadzētu aktīvāku un atklātāku sadarbību ar uzņēmējiem un konsultantiem, lai nebūtu tā, ka ierēdnis sēž Finanšu ministrijā un atbild tikai par uzrakstīto, ne par mata tiesu tālāk. Viņu pienākums ir nevis uzrakstīt skaistu likumu, bet uzrakstīt tā, lai tas ir piemērojams, lai uzņēmējiem tas der un viņi to saprastu.” Bieži izpratni nevarot dabūt tikmēr, kamēr nepaiet milzu daudz laika. Vairāk savā starpā būtu jāsadarbojas arī ministrijai un VID, jo ir situācijas, kad ir nodokļa norma, ko ministrijā  un konsultanti izprot vienādi, bet atnāk VID auditors, kurš normatīvajā aktā izlasījis kaut ko pavisam citu un veic nodokļa uzrēķinu.

G.Kauliņa uzskata, ka patlaban drosmīgs Latvijas solis būtu beidzot saņemties un samazināt PVN pārtikai  līdz 12% un pacensties vismaz šajā jomā būt pirmajiem Baltijā, kas to izdara, jo Eiropas Savienība šādu rīcību atļauj. Turklāt tieši tagad tas praktiski esot izdarāms gan finanšu stāvokļa, gan uzkrātās pieredzes dēļ. „Ja neskatāmies fiskālo efektu, kas būtu negatīvs, šāds solis iedzīvotāju nabadzīgākajai un maznodrošinātākajai daļai radītu līdzekļu ietaupījumu,” savu viedokli pamato Gunta Kauliņa, „ Statistika liecina, ka cilvēki vismaz 30 procentus ieņēmumu tērē pārtikas iegādei, kas normālā Eiropas valstī būtu pārāk augsts rādītājs. Labi nodrošinātajiem pārtika neaizņem tik lielu daļu patēriņa grozā. Cilvēkiem ar mazāku rocību būtu iespēja vairāk iegādāties preces un atļauties jaunus pakalpojumus. Plus labs ieguvums tiktu arī mūsu lauksaimniecībai.”

Nodokļu menedžere Gunta Kauliņa ne visai spožajos ekonomiskās attīstības rādītājos vaino lielas iedzīvotāju daļas nepareizo attieksmi, jo „arī sabiedrība zināmā mērā kavē uzņēmējdarbības attīstību. Mums pārāk dominējošas ir zaļās idejas. Tās pārspīlēti izceļam. Piekrītu, ka daba ir unikāla, vienreizēja un tā ir jāsargā, bet, ja salīdzinām putnu ligzdošanas vietas ar ostu attīstību, nu, sitiet mani nost, es gribētu attīstīt ostu.” Uzņēmējs Latvijā joprojām nav diez ko mīlēts, „mēs atrodam visādus iemeslus, lai tikai viņš neattīstītos. Tad iznākumā ir unikāla jūrmala, bet nav kas to skatās. Neviens nebrauks to baudīt, ja nav kur dzīvot un baudīt ērtības.”

Aizsākusies uzņēmumu pieteikšanās tā sauktajā „baltajā sarakstā”, bet šīs Padziļinātās sadarbības programmas labumi un bonusi atkal pamatā tiks lielajiem uzņēmējiem, – tā domā G. Kauliņa: „Lielajiem jau šobrīd ir pieejami konsultanti, juristi, un viņi spēj savus jautājumus atrisināt. Mazajiem, kas nevar atrisināt jautājumus, tiem arī nekā nebūs – ne nodokļu konsultanta VID, ne ātrākas nodokļu atmaksas.”

Intervijā žurnālam Bilancei, kurai dots zīmīgs nosaukums „Valsti var cienīt un mīlēt, tikai ar to daloties”, auditorkompānijas KPMG vecākā nodokļu menedžere Gunta Kauliņa atgādina arī mūsu katra pienākumu, proti, „mēs valsti varam cienīt un mīlēt tikai tad, ja padalāmies ar to, nevis apšmaucam. Mums pašiem ir sava valsts jāuztur un jāveido. Un, ja atsakāmies piedalīties tās veidošanā, nevaram no valsts prasīt labumu.”

Informāciju sagatavoja žurnāla Bilance galvenais redaktors Guntis Rozenbergs

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)

1 komentārs

Pierakstīties
Paziņot par
1 Komentārs
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Teodors.zvirgzdins@inbox.lv
teodors.z***@inbox.lv (@teodors-zvirgzdinsinbox-lv)
9 gadi atpakaļ

Pilnībā piekrītu, bet parastos cilvēkus mulsina un attur no godīguma dažādas augstu stāvošu amatpersonu izdarības, kaut vai deputāta Zaķa šmaukšanas ar PVN, nerunājot par daudz nopietnākām shēmām.

„Visvairāk kaitina, ka VID mēģina dabūt vairāk naudas no godīgajiem nekā no negodīgajiem, jo tas ir vienkāršāk,” intervijā žurnālam Bilance (augusta numurs), raksturojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) joprojām piekopto praksi, atzīst auditorkompānijas KPMG vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA. Jau astoņus gadus par nodokļu konsultanti strādājošā G. Kauliņa savu viedokli arī pamato: „Viņi (VID), atnākot uz uzņēmumu, redz, ka nekas diži pārkāpts nav, bet tik ilgi kasīsies, lai audits būtu tomēr rezultatīvs, lai kaut ko varētu uzrēķināt. Izrādās, ka ir mērķis par visām varītēm kaut ko uzrēķināt, nevis vispārīgi pārbaudīt, vai esi godīgs, un ļaut strādāt.” Tomēr auditorkompānijas KPMG pārstāve neaizmirst uzslavēt VID par tā darbībā vērojamajām arī pozitīvajām pārmaiņām: „Cepuri nost VID, jo viņi pēdējā laikā ir uzlabojuši savu darbu. Strukturāli, arī attieksmē pret nodokļa maksātāju, kas nav maznozīmīgi.” Tomēr darāmā un uzlabojamā vēl daudz. G.Kauliņa uzskata,  ka ēnu ekonomikas apmēri Latvijā ir ievērojami prāvāki, nekā aprēķināts oficiāli, un to viņa ilustrē ar konkrētiem faktiem, proti, darba ņēmēju skaita sadalījums pēc saņemtajiem ienākumiem 2012.gadā liecina, ka „līdz 500 latiem mēnesī saņem 70,2 procenti darba ņēmēju Latvijā. Turklāt 27% saņem līdz 200 latiem – tātad trešā daļa no visiem darba ņēmējiem. Bet cik jūs redzat uz ielas vieglo automašīnu? Cik naudas vajag vienas mašīnas uzturēšanai? Šie dati skaidri un gaiši parāda, ka ēnu ekonomika un alga aploksnēs pie mums ir ļoti liela.” Tas nozīmē, ka samilzušās ēnu ekonomikas mazināšanai ar burkānu politiku vien nepietiek – „arī pātaga ir vajadzīga. Ir tāds teiciens - cilvēks augot caur bailēm. Ja no kaut kā baidās, meklē izeju un dara labākus darbus, nekā atļautos, ja nebūtu baiļu.” Konkrēti cīņas instrumenti gan vēl jāizdomā. Tā kā ilgu laiku G.Kauliņa ir strādājusi Finanšu ministrijā un piedalījusies nodokļu politikas veidošanā, viņa atsedz arī pašreizējās politikas ēnas puses – nereti nevar saprast viena vai otra likumdošanas akta mērķi. ”Vajadzētu aktīvāku un atklātāku sadarbību ar uzņēmējiem un konsultantiem, lai nebūtu tā, ka ierēdnis sēž Finanšu ministrijā un atbild tikai par uzrakstīto, ne par mata tiesu tālāk. Viņu pienākums ir nevis uzrakstīt skaistu likumu, bet uzrakstīt tā, lai tas ir piemērojams, lai uzņēmējiem tas der un viņi to saprastu.” Bieži izpratni nevarot dabūt tikmēr, kamēr nepaiet milzu daudz laika. Vairāk savā starpā būtu jāsadarbojas arī ministrijai un VID, jo ir situācijas, kad ir nodokļa norma, ko ministrijā  un konsultanti izprot vienādi, bet atnāk VID auditors, kurš normatīvajā aktā izlasījis kaut ko pavisam citu un veic nodokļa uzrēķinu. G.Kauliņa uzskata, ka patlaban drosmīgs Latvijas solis būtu beidzot saņemties un samazināt PVN pārtikai  līdz 12% un pacensties vismaz šajā jomā būt pirmajiem Baltijā, kas to izdara, jo Eiropas Savienība šādu rīcību atļauj. Turklāt tieši tagad tas praktiski esot izdarāms gan finanšu stāvokļa, gan uzkrātās pieredzes dēļ. „Ja neskatāmies fiskālo efektu, kas būtu negatīvs, šāds solis iedzīvotāju nabadzīgākajai un maznodrošinātākajai daļai radītu līdzekļu ietaupījumu,” savu viedokli pamato Gunta Kauliņa, „ Statistika liecina, ka cilvēki vismaz 30 procentus ieņēmumu tērē pārtikas iegādei, kas normālā Eiropas valstī būtu pārāk augsts rādītājs. Labi nodrošinātajiem pārtika neaizņem tik lielu daļu patēriņa grozā. Cilvēkiem ar mazāku rocību būtu iespēja vairāk iegādāties preces un atļauties jaunus pakalpojumus. Plus labs ieguvums tiktu arī mūsu lauksaimniecībai.” Nodokļu menedžere Gunta Kauliņa ne visai spožajos ekonomiskās attīstības rādītājos vaino lielas iedzīvotāju daļas nepareizo attieksmi, jo „arī sabiedrība zināmā mērā kavē uzņēmējdarbības attīstību. Mums pārāk dominējošas ir zaļās idejas. Tās pārspīlēti izceļam. Piekrītu, ka daba ir unikāla, vienreizēja un tā ir jāsargā, bet, ja salīdzinām putnu ligzdošanas vietas ar ostu attīstību, nu, sitiet mani nost, es gribētu attīstīt ostu.” Uzņēmējs Latvijā joprojām nav diez ko mīlēts, „mēs atrodam visādus iemeslus, lai tikai viņš neattīstītos. Tad iznākumā ir unikāla jūrmala, bet nav kas to skatās. Neviens nebrauks to baudīt, ja nav kur dzīvot un baudīt ērtības.” Aizsākusies uzņēmumu pieteikšanās tā sauktajā „baltajā sarakstā”, bet šīs Padziļinātās sadarbības programmas labumi un bonusi atkal pamatā tiks lielajiem uzņēmējiem, - tā domā G. Kauliņa: „Lielajiem jau šobrīd ir pieejami konsultanti, juristi, un viņi spēj savus jautājumus atrisināt. Mazajiem, kas nevar atrisināt jautājumus, tiem arī nekā nebūs – ne nodokļu konsultanta VID, ne ātrākas nodokļu atmaksas.” Intervijā žurnālam Bilancei, kurai dots zīmīgs nosaukums „Valsti var cienīt un mīlēt, tikai ar to daloties”, auditorkompānijas KPMG vecākā nodokļu menedžere Gunta Kauliņa atgādina arī mūsu katra pienākumu, proti, „mēs valsti varam cienīt un mīlēt tikai tad, ja padalāmies ar to, nevis apšmaucam. Mums pašiem ir sava valsts jāuztur un jāveido. Un, ja atsakāmies piedalīties tās veidošanā, nevaram no valsts prasīt labumu.” Informāciju sagatavoja žurnāla Bilance galvenais redaktors Guntis Rozenbergs

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: