AUDITS UN REVĪZIJA

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmantotos četrus dažādus nodokļu pārbaužu veidus no 2023. gada 30. jūnija aizstāj vairs tikai viens – nodokļu kontrole, tā efektivizējot nodokļu administrācijas darbu ar nodokļu maksātājiem. Vienkāršāks pārbaužu process uzņēmējiem un iedzīvotājiem atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi, sola VID, ņemot vērā 2023. gada 8. jūnija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Lai pārbaudītu uzņēmēju un saimnieciski aktīvo iedzīvotāju nodokļu maksājumu atbilstību likumam, līdz šim VID bija jāizmanto kāds no četriem dažādiem pārbaužu veidiem – tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude, ar nodokli apliekamā objekta precizēšana un nodokļu apmēra precizēšana. Šāds risinājums bija ne vien sarežģīts un grūti piemērojams, bet nereti arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem neizprotams. No30. jūnija visas nepieciešamās darbības notiks viena pārbaudes veida – nodokļu kontroles – ietvaros, tā lieki neapgrūtinot nodokļu maksātājus. Vienlaikus, tāpat kā līdz šim, būtiskas un ļaunprātīgas nodokļu nenomaksas gadījumā VID varēs veikt arī nodokļu auditu, kas ir visaptveroša...

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējās finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, sniedzot 26 atzinumus par 2022. gada pārskatiem: 25 atzinumus bez iebildēm un vienu – Valsts prezidenta kancelejai (VPK) – ar iebildēm revīzijas apjoma ierobežojuma dēļ. Daļai no revīzijas ziņojumā iekļautās informācijas ir ierobežotas pieejamības statuss, jo tai to ir noteikusi VPK, pamatojot to ar Informācijas atklātības likuma 5. panta 1. daļā noteikto. Valsts kontrole pēc 07.06.2023. vērsīsies VPK par attiecīgās informācijas aktualizētu statusu. Kopumā grāmatvedības uzskaite un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte resoros saglabājas iepriekšējo gadu līmenī un ir vērtējama kā atbilstoša. Finanšu revīzijās 14 resoros vērtēti arī 20 šiem resoriem specifiski atbilstības jautājumi, pārbaudot 181 milj. eiro izlietojumu. Diemžēl situācija ir pasliktinājusies, jo ir palielinājies modificēto atzinumu skaits (modificēti 50% no sniegtajiem atzinumiem). Tas nozīmē, ka pusē no vērtētajiem jautājumiem atklātas būtiskas neatbilstības – neatbilstoši mērķim izlietots finansējums, nesasniegti plānotie rezultāti u. c. Būtiskākais, vērtējot gada pārskatu par 2022. gadu...

Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši likumam noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par valsts 2021. gada saimnieciskā gada pārskatu (turpmāk - SGP). Lai arī sniegts atzinums ar iebildēm, daudz paveikts valsts finanšu uzskaites sakārtošanai. Taču pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi. Jāatgādina, ka SGP vērtē arī ārvalstu investori un reitingu aģentūras, gan nosakot valsts kredītreitingu, gan arī pieņemot lēmumus par investēšanu. Valsts kontrole secinājusi: lai gan ir ieviests uzkrāšanas princips nodokļu uzskaitē, tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmo reizi sagatavotais ikgadējais nodokļu pārskats nav pārbaudāms. Ieviešot Valsts kontroles pirms 16 gadiem sniegto ieteikumu uzkrāšanas principa piemērošanai valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē, pirmo reizi 2021. gada SGP iekļauts VID ikgadējais nodokļu pārskats jeb t.s. “nodokļu bilance”. Tomēr nodevu ieņēmumi, naudas sodi u.c. nenodokļu ieņēmumi joprojām netiek uzrādīti pēc uzkrāšanas principa, t.i., SGP ne saistību, ne prasību sastāvā par tiem netiek uzrādīta informācija. Šādi ieņēmumi veido 2,4% no konsolidētā kopbudžeta kopējiem ieņēmumiem jeb 298...

Valsts sekretāru sanāksmē 22. septembrī starpministriju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas, cita starpā, paredz arī jaunu nodokļu maksātāju kontroles veidu - nodokļu kontroli. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar grozījumiem paredzētas izmaiņas nodokļu samaksas termiņu pagarinājuma piešķiršanas tiesiskajā regulējumā, vienošanās līguma tiesiskajā regulējumā, vienotajā nodokļu kontā un pašvaldību budžeta ieņēmumu kontos nepareizi iemaksāto maksājumu atmaksas un dzēšanas kārtībā, kā arī likumā iepriekš ieteiktā formulējuma “pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai” aktualizēšana. Ministrija, sagatavojot tiesību aktu, ņēmusi vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rosinājumus un Valsts kontroles rekomendācijas. Grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā. Būtiski norādīt, ka likuma izmaiņas no 2023. gada paredz jaunu VID pārbaudes veidu - nodokļu kontrole, kurā būs integrēti vairāki patlaban likumā noteiktie pārbaužu veidi. Kā praksē pastāvoša problēma norādīts, ka viens no instrumentiem, kā VID nodrošina normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi nodokļu (nodevu) administrēšanas jomā, ir veikt kādu no šobrīd likumā noteiktajām...

2008. gada 13. augustā stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (tagad — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums; turpmāk — likums) un zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības kļuva par likuma subjektiem. Prasības zvērinātiem revidentiem Analizējot likuma prasības kontekstā ar Revīzijas pakalpojumu likumu (iepriekš — likums "Par zvērinātiem revidentiem"), secināms, ka attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām likums izvirza tikai divas jaunas prasības: jāizstrādā revidenta prakses risku novērtējums; jāziņo par aizdomīgiem darījumiem. Minētais secinājums izriet ne tikai no Revīzijas pakalpojumu likuma, bet arī no 54 Latvijā atzītajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem (turpmāk — SRS) un Starptautiskā profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa, kurus, sniedzot profesionālos pakalpojumus, zvērināti revidenti ievēro jau vairāk nekā 25 gadus. Iekšējā kontroles sistēma (IKS) Saskaņā ar likumu visiem likuma subjektiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām IKS izveide nav jauna prasība,...

Saeima 2021. gada 6. jūlijā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz no šī gada 5. augusta Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem. Tas tiks darīts, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju par būtiskākajiem juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumiem un veicinātu nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka tas var radīt būtisku pavērsienu godprātīgas nodokļu nomaksas uzlabošanā, jo sabiedrībai beidzot būs tiesības zināt, kādus lēmumus VID ir pieņēmis: “Gadiem ilgi nodokļu administratoram ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas tam kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus. Šāda situācija ir devusi zaļo gaismu dažādām spekulācijām, maldiem, kā arī dubultai morālei pret nodokļu maksātājiem. Tagad sabiedrībai būs tiesības uzzināt šo informāciju, un tas dos savu artavu ēnu ekonomikas mazināšanai. VID attiecīgās likuma normas izmaiņas iniciēja pirms vairāk nekā...

Izvairīšanās no nodokļiem ne vienmēr ir uzņēmuma vadības apzināta un ļaunprātīga rīcība - šāda situācija var rasties arī aiz nezināšanas, neuzmanības, paviršības, kļūšanas par krāpnieku upuri. Tomēr par nodokļu nemaksāšanu, ienākumu slēpšanu vai samazināšanu tad, ja valstij vai pašvaldībai nodarītie zaudējumi pārsniedz 50 minimālās algas jeb šobrīd 25 000 eiro, iestājas kriminālatbildība. Par to, kas jāņem vērā, lai mazinātu risku, ka šādā situācijā nonāk pamatā godprātīgs uzņēmējs, informē zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte, nodokļu strīdu eksperte Alisa Leškoviča. Galvenā atbildība - valdes loceklim Visos gadījumos, kad ir runa par izvairīšanos no nodokļiem, juridiski atbildīgi būs uzņēmuma valdes locekļi, jo tieši uzņēmuma valde ir atbildīga par grāmatvedības kārtošanu - lai dokumentos būtu norādīta patiesa informācija, lai būtu iegrāmatoti tikai reāli notikuši darījumi, lai tiktu saglabāti darījumus apliecinošie dokumenti un tiktu nomaksāti nodokļi. "Ja jūs esat vienīgais valdes loceklis un nenomaksāto nodokļu apmērs sasniedzis kriminālatbildības slieksni, variantu nav - jūs un tikai jūs...

Gatavojot noslēguma darbības finanšu uzskaitē, lai izstrādātu pirmās versijas finanšu pārskatam par 2020. gadu, ir aktuāli pārdomāt tās jomas, kas būtiski ir ietekmētas, vērtējot šo finanšu gadu. Kaut arī uzņēmumi, iespējams, darbojas dažādos veidos, lai pielāgotos pašreizējai videi, noteikti galvenās jomas ir darbības turpināšanas principa izvērtēšana, faktori, kuri ir ietekmējuši un ietekmēs finanšu pārskata rezultātu, grāmatvedības aplēses un aktīvu vērtības novērtējums. Kā pareizi šādu informāciju ne tikai izvērtēt, bet arī atklāt un skaidrot finanšu pārskatā, patlaban ir aktuāls temats daudzos uzņēmumos. Jānorāda, ka, izstrādājot finanšu pārskatu par 2020. gadu, aktuāla ir arī uzņēmuma vadības lielāka iesaiste, nekā tā ir bijusi iepriekš. Turklāt būtisks ir jautājums, kā finanšu pārskatā sniegt informāciju, ja ir izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un tās būtiski ietekmē uzņēmuma darbības turpināšanu. Covid–19 pandēmijai jau ir radījusi plašu nenoteiktību neskaitāmās jomās, tai skaitā arī finanšu pārskata sagatavošanā. Ņemot vērā situācijas sarežģītību un ietekmi, ir jāpārskata ne tikai esošās metodes finanšu pārskata sagatavošanā,...

Valsts ieņēmumu dienests arvien biežāk grāmatvedības uzskaites pārbaudes veic attālināti. Par to, tieši kā šis process notiek, uzņēmumu “Jumis Pro” un “CostPocket” organizētā seminārā informēja Matīss Bičevskis, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Uzņēmumu ienākuma nodokļa un muitas maksājumu daļas galvenais nodokļu inspektors. Attālinātā pārbaude parasti sākas ar vēstuli, kurā VID informē nodokļu maksātāju, ka plānots veikt šādu pārbaudi, kā arī informē, par kādu laika periodu, kādiem darījumu partneriem, kāda apjoma un veida informācija būs nepieciešama. Papildus tiek norādīts arī, kuri VID darbinieki būs pārbaudes veicēji. Pēc tam šie pārbaudes veicēji telefoniski sazinās ar nodokļu maksātāju un noskaidro informāciju par nodokļu maksātāja grāmatvedības organizācijas kārtību, precizējot, kāda veida dokumenti tiek glabāti elektroniski un kāda veida dokumenti - papīra formā, kādas grāmatvedības uzskaites programmas tiek izmantotas datu uzglabāšanai (darījumu attaisnojuma dokumenti u.c.). Tiek izvērtēts, cik lielu informācijas apjomu nodokļu maksātājs uzglabā elektroniski - izlemjot, vai vispār vērts veikt attālināto pieslēgšanos. Ja...

Finanšu ministrija vērš uzmanību uz sekojošām izmaiņām grāmatvedības un revīzijas politikā, kas spēkā no šā gada 1. janvāra: piemērojama prasība, ka zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ne retāk kā reizi gadā ir jāpārbauda un jānovērtē savas prakses iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas darbība. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". ar VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem saistītās prasījumu un saistību summas uzņēmums inventarizēs, salīdzinot uzņēmuma datus ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamiem datiem;

Kas ir iekšējā kontrole? Kontrole — darbība, kas sniedz pārliecību, ka tiek darīts tas, kas iecerēts, un tiks sasniegts tas, kas plānots. Iekšējā kontrole — process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Iekšējās kontroles sistēma (IKS) — risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura uzdevums ir nodrošināt organizācijas: mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, aktīvu aizsardzību, pārskatu ticamību, darbības atbilstību tiesību aktiem. Iestāžu vadītāji organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, tajā skaitā pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus, kā arī izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, uzrauga un uzlabo to un ir atbildīgi par līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu atbildīgs ir iestādes vadītājs. Iestādes vadītājs nodrošina un ir atbildīgs par grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu, sistemātiski veicot tās efektivitātes pārbaudi. Struktūrvienību vadītāji...

Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām apvienošanās procesā un piedāvātu risinājumus pasākumiem, kas jāveic no jauna izveidotajām pašvaldībām uzreiz pēc darbības uzsākšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi rokasgrāmatu “Metodika 2021.gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai”. Saskaņā ar Saeimas lēmumu apvienotās pašvaldības uzsāks darbu pēc pašvaldību domes pirmās sēdes 2021. gada 1. jūlijā. Rokasgrāmatā ietvertas arī vadlīnijas grāmatvedības un lietvedības darba organizācijai, tai skaitā arī attālinātai lietvedībai. Novada pašvaldības iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta, pašvaldību aģentūras grāmatvedības uzskaiti organizē saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", likumu "Par budžetu un finanšu vadību", likumu "Par pašvaldību budžetiem", Ministru kabineta normatīvajiem aktiem, Finanšu ministrijas un Valsts kases izdotajām instrukcijām. Novada pašvaldības grāmatvedības struktūras apstiprināšana Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” novada pašvaldības pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi novada pašvaldības darījumi finanšu, mantas, saistību jomā (turpmāk – darījumi), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas novada pašvaldības finanšu, mantas, saistību stāvoklī....

Saeimas sēdes 1. oktobra darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", ko plāno skatīt jau 2. lasījumā. Iepriekšējā likumprojekta apspriešanas gaitā radās nesaskaņas starp Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju (LZRA) un Tieslietu ministriju saistībā ar zvērināta revidenta profesionālās darbības neatkarību un konfidencialitātes prasībām. Likumprojektā bija paredzēts izmainīt normas, kas attiecas uz pienākumu revidentam atklāt informāciju par klientiem pēc izmeklējošo iestāžu prasības. Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja, jau iepriekš intervijā žurnālam BILANCE, pauda, ka, ja tiks pieņemti likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu pret revidenta klientu, bez tiesas nolēmuma varēs vērsties pie zvērināta revidenta vai izsaukt to uz nopratināšanu, bet, ja būs nepieciešami papildu pierādījumi, var tikt izņemti zvērinātu revidentu ar klientu saistītie darba dokumenti, noklausītas to sarunas un kontrolēta veiktā sarakste ar klientiem. Attiecīgi pirms likumprojekta 2. lasījuma Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru sagatavoja savu viedokli attiecībā par Revīzijas pakalpojumu likuma 25.panta otrās daļas 3. un 4.punktā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ pirms 3. lasījuma turpina skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Priekšlikumi 3. lasījumam bija jāsagatavo jau uz 19. martu, taču Covid-19 krīzes dēļ likumprojekts "iestrēga" un nu atkal Saeimas deputāti ķērušies pie tā vētīšanas. Viens no diskutablākajiem priekšlikumiem likuma izmaiņām saistīts ar rosinājumu publiskot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtos lēmumus attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri pieļāvuši būtiskākajiem nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumus. Ar šādu rīcību VID cer veicināt nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, patlaban VID pieņem 117 dažādus lēmumu veidus. Par sabiedrībai nozīmīgiem VID atzinis vairākus lēmumus, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumi. Finanšu ministrs Jānis Reirs 3. lasījumam rosina iekļaut likumā "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 33. punktu šādā redakcijā: "lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu)...

Ministru kabinets 28. jūlijā izskatījis grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi", kas precīzi nosaka, cik bieži zvērinātiem revidentiem jāveic savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu. Līdz šim noteikumos pašnodarbinātajiem zvērinātajiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām bija noteikts pienākums "regulāri" pārbaudīt un novērtēt iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas darbību, reģistrēt konstatētos trūkumus un saņemtos ieteikumus, kā arī veikt nepieciešamās darbības šīs sistēmas uzlabošanai, taču nebija precizēts jēdziens "regulāri". Vienlaikus Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīva 2014/56/ES (Revīzijas direktīva) nosaka, ka iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšana ir "ikgadēja". Tāpēc ar grozījumiem arī Ministru kabineta noteikumos tiek paredzēts, ka pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu veic katru gadu. Vianlaikus grozījumi paredz, ka šī prasība stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, lai neradītu precedentus, kad zvērinātus revidentus uzraugošajām iestādēm - Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai -...