AUDITS UN REVĪZIJA

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar nodokli apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību. Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). (PVN likuma 138. panta 12. un 14. punkts) Piemērs Latvijā reģistrēta PVN maksātāja SIA XXX iegādājas no fiziskās personas Latvijā lietotu transportlīdzekli par 5000 EUR. Transportlīdzeklis tiek pārdots par...

Kārtība, kādā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs ir tiesīgs veikt aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekciju par zaudētajiem parādiem, ir noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma(turpmāk — PVN likums) 105. pantā (Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem). Jāatzīmē, ka nosacījumi PVN korekcijai par zaudētajiem parādiem un zaudēto parādu norakstīšanai attaisnotajos izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) mērķiem nav vienādi, par UIN likumā ietvertajiem nosacījumiem vairāk lasiet nākošajā publikācijā. Lai varētu veikt korekciju par pakalpojumu vai preču piegādi, kas nav samaksāta, nodokļa maksātājam (turpmāk — pārdevējs) ir jāievēro virkne nosacījumu, kas ir atšķirīgi gadījumos, ja zaudētais parāds vienam pircējam ir mazāks vai lielāks par 430 eiro (neskaitot PVN). Nosacījumi korekcijas veikšanai Ja viena pakalpojumu vai preču saņēmēja parāds nepārsniedz 430 eiro, neskaitot PVN, budžetā iemaksāto nodokļa summu par šiem darījumiem var samazināt, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins; parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu...

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen janvārī prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā, starp kurām ir gan nodokļu tematika (Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju sadarbība), gan augstākas prasības uzņēmumu atbildībai pārrobežu korupcijas gadījumos (tai skaitā nodokļu izkrāpšanas lietās) u.c. Brīvprātīga papildu nodokļu nomaksa pēc uzņēmuma iniciatīvas saskaras ar normatīviem šķēršļiem Kopš pērnā gada Latvijā nodokļu jomā vērojama jauna, interesanta tendence — vairāki uzņēmumi iekšējo auditu rezultātā atklājuši iepriekšējos gados nesamaksātus nodokļus un paši vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai parādus atlīdzinātu. Taču, izrādās, valsts normatīvais regulējums nemaz nav gatavs šādai uzņēmēju pretimnākšanai, seminārā informēja Sorainen partneris un zvērināts advokāts Jānis Taukačs. Pagātnes kļūdu labošanas gadījumā ir runa par brīvprātīgu nodokļu papildu samaksu tad, ja uzņēmums vai tā akcionāri ir konstatējuši kļūdu iepriekš veiktajā nodokļu nomaksā. «Pagājušajā gadā parādījās tendence, kad arvien vairāk uzņēmumu brīvprātīgi vēlējās samaksāt nodokļus saistībā ar problemātiku, ko paši bija atklājuši. Kopējais šādu...

Ja uzņēmuma vadība vēlas uzlabot saimnieciskās darbības efektivitāti, jāņem vērā, ka absolūtie skaitļi (sasniegtie ekonomiskie rādītāji) neparāda visu ainu un nesniedz visu informāciju atbilstošo lēmumu pieņemšanai. Ir jārēķina un jāvērtē šo posteņu pieauguma tempi, kas izskaidros viena rādītāja pieauguma ietekmi uz kāda cita rādītāja pieaugumu vai samazinājumu. Gadījumos, ja uzņēmums vēlas paplašināt darbību un palielināt apgrozījumu, visticamāk, palielināsies arī izmaksas, kas nepieciešamas uzņēmuma darbības paplašināšanai. Bet var rasties jautājums: kurš postenis (vai posteņi) šajā gadījumā pieaug straujāk. Aprēķinos parasti izmanto iepriekšējā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus, tas ir, tiek veikta šo posteņu pieauguma tempu salīdzināšana, dalot viena posteņa pieauguma tempu ar cita posteņa pieauguma tempu. Šādi ir iespējams noteikt, kurš no aprēķinā izmantotajiem posteņiem ir pieaudzis straujāk pārskata periodā. Šāda pieauguma tempu salīdzināšana ļauj arī secināt par uzņēmuma finansiālā rezultāta – peļņas palielināšanās iespējām. Par to ir šis raksts. 1. Operatīvā, finanšu un kombinētā svira — kādēļ šī informācija ir...

Finanšu ministrija ir pabeigusi kārtējās pārbaudes (inspekcijas) zvērinātu revidentu praksēs par 2019. gadā sabiedriskas nozīmes struktūrām (SNS) sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli. Pārbaudes (inspekcijas) veiktas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa Regulas (ES) Nr.537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK, Revīzijas pakalpojumu likuma un Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumu Nr.136 “Noteikumi par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi un pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasībām” prasībām. Pārbaudēm (inspekcijām) tika atlasītas 8 zvērinātu revidentu prakses, kas ir sniegušas revīzijas pakalpojumus SNS par 2018.pārskata gadu, veicot pilna apjoma kārtējo pārbaudi (inspekciju) 7 zvērinātu revidentu praksēm un 1 zvērinātu revidentu praksē atsevišķa revīzijas uzdevuma līmenī, kopumā 12 revīzijas uzdevumiem (par 2018.gada pārskatu un/vai konsolidēto gada pārskatu revīzijām un/vai apvienoto gada un konsolidēto gada pārskatu vienā dokumentā). Pārbaudēs konstatētie trūkumi Ziņošanas prasību kompetentajai iestādei neievērošana. Atklātības ziņojumā norādīta nepilnīga kvalitātes kontroļu pārbaužu informācija. Atklātības...

Ne tikai zvērināts revidents, bet arī viņu palīgi neveic vienkāršu ikdienas darbu. Līdzīgi kā profesionāli grāmatveži, arī šīs profesijas pārstāvji ne tikai pilda savus darba pienākumus, bet ieņem nozīmīgu lomu sabiedrībā. Revidenti ir privileģētas profesijas pārstāvji un ar neatlaidību katru dienu risina profesionālas klientu dilemmas un problēmjautājumus, liekot lietā ne tikai pieredzi, zināšanas, bet arī jaunākās iespējas un modernus risinājums, kas veicina revīzijas procesu un finanšu informācijas uzticamību. Finanšu pārskata revīzija un neatkarīga revidenta ziņojums nepadara tikai ticamāku informāciju, bet arī veicina un ietekmē dažādus procesus uzņēmumos, kuri tiek revidēti, līdz ar to revidenti ir sava veida influenceri uzņēmumos, ar kuriem tie sadarbojas. Mūsdienās no revidenta nesagaida tikai finanšu pārskata un nodokļu pārbaudi, bet arī profesionālus padomus, kā uzlabot saimnieciskās darbības procesus uzņēmumā un sasniegt uzņēmuma finansiālos mērķus, nepārmaksājot, bet gan veicinot turpmāko attīstību. Šis gads kārtējo reizi atgādina, cik nozīmīga ir revidenta profesija Latvijā ne tikai ar nozīmīgiem papildinājumiem revīzijas procesā...

Uzņēmumu grāmatvežiem no valsts puses nereti tiek pārmesta nekvalitatīvu gada pārskatu iesniegšana (šis ir arī viens no galvenajiem argumentiem, kas tiek izmantots, pamatojot, kāpēc nepieciešams ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu). Tomēr izrādās, ka arī pašai Finanšu ministrijai, kā arī citām ministrijām, iestādēm un pašvaldībām ir lielas problēmas ar kvalitatīvu gada pārskatu sagatavošanu. Neatbilstības un tas naudas līdzekļu apjoms (ap 11 miljardiem eiro), par kura izlietojumu vispār nav iespējams gūt ticamu priekšstatu, ir tik liels, ka, gadījumā ja šīs problēmas netiks novērstas, nākamgad Valsts kontrole varētu vispār atteikties sniegt atzinumu, secinājuši revīzijas ziņojuma «Par Latvijas Republikas 2018. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem» (Saimnieciskā gada pārskats) autori. Valsts kontroles revīzijas primārais mērķis bijis novērtēt, vai Saimnieciskā gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, kā arī par valsts konsolidēto grāmatvedības bilanci un par valsts konsolidēto parādu 2018. gada beigās. Vienlaikus par atsevišķiem (sešiem) jautājumiem...

Latvijā ar jēdzienu “audits” parasti tiek saprasta publiskā sektora institūciju darbības pārbaudes, kuras tiek reglamentētas normatīvajos aktos, bet komercsektorā audita process netiek reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, izņemot grāmatvedības uzskaiti, ja uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji sasniedz noteiktus lielumus. Rakstā netiks apskatīts audits tik sašaurināti kā uzņēmuma grāmatvedības pārbaude, bet saistībā ar visu uzņēmuma darbību un tā atsevišķiem procesiem. Tulkojumā no latīņu valodas “auditos” nozīmē “klausīšanās, dzirdēšana” – pēc būtības ir identisks vārdam “revīzija”. Audits tiek definēts kā neatkarīga auditora viedokļa izteikšana par kādu no pārbaudāmajiem objektiem (uzņēmuma finanšu rādītājiem, galvenajiem procesiem uzņēmumā, kvalitātes vadību u.c.) atbilstoši audita mērķim vai saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem dokumentiem. Auditors ir augsti kvalificēts neatkarīgs speciālists auditējamā jomā, kurā par veikto auditu sagatavo ziņojumu audita pasūtītājiem vai likumos noteiktajām institūcijām. Audits kā viens no būtiskākajiem kontroles veidiem tiek iedalīts iekšējā auditā un ārējā auditā. Ārējo auditu veic personas, kuras nav saistītas ar konkrēto uzņēmumu, tas ir, ārējie neatkarīgie auditori,...

Nodokļu audits ir viens no dārgākajiem un ilgākajiem nodokļu kontroles pasākumu veidiem, turklāt no visiem nodokļu kontroles pasākumu veidiem tieši audits var beigties ar vissmagākajām sekām nodokļu maksātājam - par auditu "skarbāks" ir tikai kriminālprocess. Nodokļu auditā pārliecinās par nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību noteiktā laika periodā, tāpat varot vērtēt arī tikai konkrētus darījumus, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. "Lai pavisam "nenogalinātu" nodokļu maksātāju ar uzrēķinu, mēs esam saīsinājuši auditējamo periodu. Vienlaikus mēs aicinām nodokļu maksātāju pārskatīt savu uzvedību arī audita veikšanas brīdī, "reālajā laikā"," skaidro Ādmine. Pirms audita Uzņēmumi tiek atlasīti auditiem, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju. Tie tiek brīdināti par audita veikšanu vismaz 10 dienas pirms tā sākuma (izņemot PVN pārmaksas gadījumus vai tad, ja ir informācija par izvairīšanos no audita). Uzņēmums ir tiesīgs līdz audita sākumam precizēt savas iesniegtās deklarācijas - ja riski tiek novērsti, var tikt pieņemts lēmums par audita izbeigšanu....

Viena no Valsts ieņēmumu dienesta piekoptajām nodokļu kontroles metodēm ir datu atbilstības pārbaude. "Datu atbilstības pārbaude ir "mazsāpīgs" nodokļu kontroles veids," stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Datu atbilstības pārbaudes pamatā ir nesakritības, ko VID konstatē, salīdzinot nodokļu maksātāja deklarācijas ar citu dienesta rīcībā esošo informāciju. "Datu atbilstības pārbaudes mēs veicam, pamatojoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju. Ja mūsu rīcība ir informācija, kas liecina par to, ka nodokļu maksātājam būtu jāmaksā vairāk nodokļu, nekā tas maksā, un mums šie dokumenti ir pietiekamā apjomā, mēs sagatavojam šo informāciju nodokļu maksātājam. Nodokļu maksātājam tiek piedāvāts novērst šo neatbilstību - pašam izlabojot nodokļu deklarācijas," informē S. Kārkliņa-Ādmine. Pēc VID paziņojuma saņemšanas nodokļu maksātājam ir 30 dienas laika, lai vai nu novērstu neatbilstību (izlabojot deklarāciju) vai argumentēti izskaidrotu, kāpēc neatbilstība radusies. Tam seko VID lēmums par datu atbilstības pārbaudes lietas izbeigšanu. Savukārt, ja nodokļu maksātājs nekādi nereaģē uz VID iesniegto informāciju,...

Revidentu ikdienas darbs ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbību, kurā nepārtraukti ir jāmācās izprast uzņēmumus un domāt, redzot nākotnes vīziju, saistītu ar klienta saimniecisko darbību. Vērtējot revidenta profesijas attīstību pēdējo 15 līdz 20 gadu laikā Latvijā, viennozīmīgi var apgalvot, ka tā nepārtraukti attīstās un ir pieprasīta, kā arī augsti atalgota ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Līdz ar to ir aktuāli novērtēt, kāda ir revidenta nozīme uzņēmuma gada pārskata veidošanā un kādi faktori ietekmē un ir jāņem vērā revidenta profesijas pārstāvjiem šodien un tuvākajā nākotnē. Revīzija nozīmē paziņot investoriem vai citām ieinteresētajām personām par to, vai uzņēmuma dati sniedz “skaidru un patiesu” informāciju par organizācijas finanšu darbībām. Līdz ar to revidenti nodrošina stratēģiski svarīgu pakalpojuma sniegšanu, kas ļauj funkcionēt biznesa pasaulei, var palīdzēt identificēt un novērst krāpšanu un netaisnību, un palīdz saglabāt stabilu ekonomisko izaugsmi. Gada pārskats mūsdienās ir kļuvis par svarīgu publiski pieejamās uzņēmuma finanšu informācijas avotu plašam sabiedrības lokam. Līdz ar...

Mazāk zināma nodokļu kontroles metode, ko mēdz izmantot Valsts ieņēmumu dienests, ir apsekošana. "Tas ir pavisam "nesāpīgs" nodokļu kontroles pasākumu veids, jo mēs aizejam un apsekojam konkrēto uzņēmumu, lai noskaidrotu, kas tajā uz vietas notiek," stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Tiesa, apsekošana būs "nesāpīga" tikai godprātīgam uzņēmumam - negodīgam komersantam tā var beigties ar nopietnām sekām, pat kriminālprocesu. Apsekošanas laikā notiek ar saimniecisko darbību saistīto objektu apskate. "Piemēram, mēs vēlamies apskatīt, kas notiek būvobjektā, lai ievāktu informāciju," saka Ādmine. Tāpat apsekošanas laikā VID var novērtēt, vai nodokļu maksātāja rīcībā ir materiāltehniskie resursi un darbinieki, lai spētu veikt norādīto saimniecisko darbību. Papildus VID inspektori var pieprasīt uzrādīt dažādus grāmatvedības dokumentus, iegūt šo dokumentu kopijas. "Mēs salīdzinām, vai pārbaudāmā informācija atbilst faktiskajai situācijai," atklāj Ādmine. Iespējams, viena no nepatīkamākajām apsekošanas procedūrām ir iespējamā datu iegūšana no uzņēmuma datora, servera, specializētās ierīces. "Mums ir tiesības iegūt datus no dažādām...

Neatkarība, konfidencialitāte un kvalitāte – tās ir prasības zvērinātu revidentu profesionālajai darbībai, kas tika izvirzītas 1938. gadā pieņemtajā likumā «Par zvērinātiem revidentiem». Arī pieņemot 1993. gadā jaunu likumu, tika saglabātas šīs prasības, un kopš tā laika likums ir pārstrādāts piecas reizes un papildināts ar jaunām normām, kas risina katram laika periodam aktuālākos neatkarīgās revīzijas jautājumus. Arī likuma pēdējā – 2001. gada – versija grozīta jau 16 reizes, tostarp kopš 2017. gada mainīts likuma nosaukums uz Revīzijas pakalpojumu likumu. Patlaban Saeimas darba kārtībā ir iekļauti kārtējie Finanšu ministrijas rosinātie Revīzijas pakalpojuma likuma grozījumi, kas Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas skatījumā var apdraudēt vienu no profesionālās darbības stūrakmeņiem – zvērināta revidenta darbības konfidencialitāti. Par to, kas šai sakarā satrauc revidentus, žurnāla BILANCE oktobra numurā saruna ar Sandru Vilcāni, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāju. Publicējam fragmentu no Sandras Vilcānes intervijā paustā: Ja tiks pieņemti šie likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu...

Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles pasākumu klāstā ietilpst arī tāda metode kā novērošana. Tā ir pārbaude, kuras laikā nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības. "Novērošana nozīmē to, ka nodokļu administrācijas darbinieki (divi, trīs, pieci - atkarībā no uzņēmuma apjoma) ierodas uzņēmumā, par kuru mums radušās aizdomas, ka tur darījumi nenotiek tā, kā tam būtu jānotiek, un pavada tur vienu, divas vai vairāk dienas, atkarībā no tā, kāds ir mūsu mērķis," atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Pirms dažiem gadiem VID šādas novērošanas pasākumus tika veicis Rīgas un Pierīgas restorānos. Novērošanas rezultātā ticis secināts, ka laikā, kamēr VID darbinieki atradušies uz vietas, nez kāpēc krietni pieaudzis gan restorānu apgrozījums, gan ieņemtās skaidras naudas apjoms, kā arī bijis redzams, ka ar esošo darbinieku skaitu uzņēmums nespēj nodrošināt savus pakalpojumus. "Tas liecina par to, ka...

2019. gada pirmajā pusgadā saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1 pantu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvalde nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ir apturējusi 244 gadījumos, t.sk.: 218 gadījumos par izvairīšanos no nodokļu nomaksas; 26 gadījumos par nenovērstajiem pārkāpumiem. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgti 187 nodokļu maksātāji. Nodokļu kontroles pārvalde, veicot tīmekļa vietņu izvērtēšanu, 40 nodokļu maksātājiem saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir nosūtījusi brīdinājumus par domēna vārda atslēgšanu, no tiem 30 nodokļu maksātāji ir novērsuši konstatētos pārkāpumus. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.4 pantu 2019.gada 1.pusgadā ir pieņemti 16 lēmumi par domēna vārda atslēgšanu. Nodokļu maksātājam novēršot konstatētos pārkāpumus, ir pieņemti 13 lēmumi par domēna vārda atjaunošanu. Princips “Konsultē vispirms” Lai īstenotu brīvprātīgu nodokļu nomaksas līmeņa paaugstināšanu un normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, principa “Konsultē vispirms” ietvaros nodokļu kontroles pasākumu laikā, konstatējot pārkāpumus, pārbaužu veicēji informē nodokļu maksātājus par konstatētajiem...