AUDITS UN REVĪZIJA

Ministru kabinets (MK) 22. jūlijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus divos normatīvajos aktos, lai vienkāršotu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlases, izvērtēšanas un uzraudzības procesus. Grozījumi izstrādāti FM īstenotā rīcības plāna administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektos ietvaros un vērsti uz efektīvāku projektu ieviešanu, samazinot administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan iesaistītajām institūcijām. Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par kārtību, kādā institūcijas nodrošina ES fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Paredzēts samazināt vērtēšanas kritēriju apjomu ES fondu projektu ierobežotajās atlasēs – turpmāk atbildīgā ministrija varēs noteikt, ka projektus vērtē tikai pēc vienotajiem atbilstības un izvēles kritērijiem, neparedzot papildu specifiskos un kvalitātes kritērijus. Tas nozīmē, ka ministrijai vairs nebūs jāvirza šie kritēriji apstiprināšanai Uzraudzības komitejas apakškomitejā un Uzraudzības komitejā. Savukārt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varēs ātrāk uzsākt atlases dokumentācijas sagatavošanu, tādējādi paātrinot atlases izsludināšanu, projektu vērtēšanu, līgumu slēgšanu un investīciju uzsākšanu. Ar grozījumiem paredzēta elastīgāka pieeja projektu izmaksu...

Ministru kabineta "Noteikumi par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu", kas 15. jūlijā izskatīti valdības sēdē, izstrādāti, lai pārizdotu un pilnveidotu esošos Ministru kabineta noteikumus, kas regulē zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Tā galvenais mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek apdrošināta šo profesionāļu civiltiesiskā atbildība par viņu profesionālo darbību, kas ietver ne tikai revīzijas pakalpojumu, bet arī jaunpienācēju – ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumu – sniegšanu, kā arī precizēt apdrošināšanas minimālos atbildības limitus. Galvenā prasība, ko paredz noteikumu projekts, ir obligāta profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Tas nozīmē, ka zvērinātam revidentam un revidentu komercsabiedrībai nav atļauts sniegt ne revīzijas pakalpojumus, ne ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus bez spēkā esoša civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma (polises). Apdrošināšanas līgumam jābūt spēkā visā profesionālo pakalpojumu sniegšanas laikā. Jaunais regulējums īpaši paredz, ka arī konsolidētu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumiem ir jābūt apdrošinātiem atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam....

Latvijā tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta "Noteikumi par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu", lai modernizētu un precizētu zvērinātu revidentu un revidentu komercsabiedrību profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālos atbildības limitus, izpildot Ministru kabinetam doto deleģējumu. Svarīgākās izmaiņas paredz, ka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir obligāta gan revīzijas pakalpojumiem, gan arī jauniem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka revidenti un komercsabiedrības nedrīkst sniegt nevienu no šiem pakalpojumiem bez spēkā esoša apdrošināšanas līguma (polises). Ja revidents plāno sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus papildus revīzijas pakalpojumiem, attiecīgā civiltiesiskā atbildība jāapdrošina pirms šo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas. Jaunie noteikumi arī paplašina trešo personu loku, kuru interesēs apdrošināšana ir paredzēta, iekļaujot arī ilgtspējas ziņojuma lietotājus, ne tikai gada pārskatu lietotājus, kā līdz šim. Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma definīcija ietver ne tikai subjekta (klienta) ilgtspējas ziņojumu, bet arī konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavots...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. jūnijā trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību. Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka tostarp tiks precizēta sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīcija, nosakot, ka par SNS ir uzskatāmas arī tādas finanšu institūcijas kā licencētas maksājuma iestādes un elektroniskās naudas iestādes, atklātie privātie pensiju fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Vienlaikus no SNS definīcijas paredzēts izslēgt alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldītājus un alternatīvo ieguldījumu fondus. Tāpat grozījumos tiks noteikta kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) veic zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences pārreģistrāciju zvērinātu revidentu komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā, un nosacījumi, kā tiek atjaunots vai grozīts zvērināta revidenta sertifikāts un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence. Grozījumos tiks noteikts, ka LZRA kārtotais Zvērinātu revidentu reģistrs un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs turpmāk tiks dalīts publiskojamā un nepubliskojamā daļā, un uzskaitīta šajās...

Grāmatvedības digitālā transformācija ir visaptverošs process, kas ietver papīra dokumentu un manuālo darbību aizstāšanu ar digitāliem risinājumiem un automatizētiem procesiem. Šis process palīdz efektivizēt grāmatvedības funkcijas, samazināt kļūdu risku un uzlabot datu pieejamību un analīzi. Mākslīgais intelekts (MI) savukārt ir nākamais solis grāmatvedības digitalizācijā, piedāvājot vēl dziļāku automatizāciju, precizitāti un analītisko spēju. MI spēj veikt uzdevumus, kas pārsniedz tradicionālās automatizācijas iespējas, jo tas mācās no datiem, atpazīst modeļus un pat sniedz ieteikumus. Kā, izmantojot MI, grāmatvedis var kļūt par vērtīgāko biznesa partneri nevis "datu apstrādātāju"? Kāda ir MI loma grāmatvedības digitalizācijā, vai MI var palīdzēt jau tagad? Kas būs iespējams nākotnē? Kā praktiski norit grāmatvedības un uzskaites darba transformācija, kādi ir galvenie izaicinājumi, iespējas un reālie risinājumi, kas strādā jau patlaban? Ko nozīmē viedā finanšu prognozēšana, vai MI var kļūt par analītisko partneri un darboties bez cilvēciskām kļūdām? Vai MI ir arī mazo uzņēmumu iespēja? Kādi jau patlaban ir brīvi pieejamie...

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm. Tas nozīmē, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli. Tomēr konstatētas arī vairākiem resoriem raksturīgas neatbilstības un trūkumi. Informācija par tiem nav iekļauta revīziju ziņojumos, bet gan vēstulēs iestāžu vadītājiem. “Tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem. Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96 % no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere. Gada pārskatu...

Ministru kabineta 25. februāra sēdē izskatītais likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" paredz ievērojamas izmaiņas, kuru mērķis ir pilnveidot un precizēt spēkā esošās Revīzijas pakalpojumu likuma normas, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un uzlabotu revīzijas pakalpojumu kvalitāti un uzraudzību Latvijā. Šīs izmaiņas skar vairākus būtiskus aspektus, tostarp zvērinātu revidentu profesionālo darbību, tās uzraudzību, sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīciju, SNS revīzijas komiteju izveidošanas prasības un uzraudzību, kā arī sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu. SNS definīcijas precizēšana un paplašināšana Likumprojekts paredz pārskatīt SNS definīciju, lai noteiktu, vai tajā nav iekļaujami vēl citi subjekti, piemēram, uzņēmumi, kuriem ir ievērojama sabiedriska nozīme to uzņēmējdarbības rakstura, apjoma vai darbinieku skaita dēļ. Šis solis ir saskaņā ar Revīzijas direktīvas 2.panta 13.punkta "d" apakšpunktu, kas paredz dalībvalstīm iespēju noteikt par SNS arī citas struktūras, kas nav uzskaitītas direktīvā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020. gadā veica izvērtējumu, lai identificētu subjektus, kuri būtu iekļaujami finanšu institūcijas definīcijā....

Jaunā Valsts kontroles pieeja ieteikumu pārvaldībā paredz kontrolēt sasniegto rezultātu, nevis procesu un darbības. Tās mērķis ir radīt pamatu uz rezultātu balstītai darba kultūrai – gan Valsts kontrolē iekšienē, gan revidējamās iestādēs, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus nevis formāli, bet pēc būtības, tā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā jauno pieeju prezentēja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. “Pieejas maiņai darbā ar Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem būs ietekme visā Valsts kontroles darba procesā, sākot ar nozaru analīzi un revīziju tēmu izvēli, turpinoties revīziju darbā un noslēdzoties ieteikumu pārvaldības posmā. Tā paredz digitālu un caurskatāmu sistēmu, kas veicinās publiskā sektora institūciju un amatpersonu atbildīgumu un virzību uz skaidru rezultātu,” norāda Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. “Jaunā pieeja dos iespēju uzskatāmi parādīt Valsts kontroles revīziju darba pievienoto vērtību, uz jautājumu – kas no tā? – sniedzot pārliecinošu atbildi, kādas pārmaiņas sagaidāmas vai jau notikušas,” skaidro Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas korporatīvā...

Valdība 29. oktobra sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos jaunos noteikumus "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". Ar tiem normatīvajā regulējumā tiek iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2022/2464, Direktīva 2014/56/ES un Revīzijas regulas un attiecas uz zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizāciju, kā arī noteikumos veikti precizējumi atbilstoši aktuālajai situācijai. Līdz ar šo jauno noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumi Nr. 75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, kas stājas spēkā 2024. gada 17. oktobrī, un ar kuriem tiek pārņemtas Direktīvas 2022/2464 prasības, paredz, ka Revīzijas pakalpojumu likuma 2. panta 2.1 daļa noteic, ka likumā revīzijas pakalpojumam noteiktās prasības un revīzijas pakalpojuma sniedzējam noteiktie nosacījumi, pienākumi un tiesības, kā arī šā pakalpojuma sniedzēja uzraudzība, attiecas arī uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un tā sniedzēju, izņemot šajā likumā noteiktos...

Valdības sēdē 3. septembrī paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ietekmi uz ēnu ekonomikas komponentēm būvniecības nozarē”. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) nodrošina būvobjektā pārredzamību nodarbināto darba laika reģistrācijā, veicina likumīgu nodarbinātību, kas samazina “aplokšņu algu” izmaksas risku, palielina uzņēmumu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus un nodarbināto iespējas saņemt sociālās garantijas, kā arī mazinot ēnu ekonomikas apjomu, ziņojumā uzsvērusi FM. Viens no EDLUS ieviešanas iemesliem ir apstāklis, ka grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšana jeb “aplokšņu alga” ir lielākā ēnu ekonomikas īpatsvara komponente būvniecībā. Savukārt otrā būtiskākā ēnu ekonomikas būvniecībā komponente ir darbinieku skaita neuzrādīšana. EDLUS nodrošina iespēju operatīvi iegūt informāciju par būvobjektā nodarbinātajām personām, to darba devēju un atrašanās objektā tiesisko pamatu. EDLUS dati tiek izmantoti, lai pārbaudītu, vai darbinieks ir strādājis objektā konkrētajā dienā, atsevišķos gadījumos – arī lai salīdzinātu darba devēja...

Valsts kontrole (VK) ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), kurā tika vērtēts arī iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanas progress, tostarp – cik sekmīgi ir stiprināta zvērinātu revidentu neatkarība un objektivitāte, ierobežojot tiesības sniegt tā saucamos “nerevīziju pakalpojumus”. Revīzijā VK siegusi divus atzinumus: 1) par 2023. gada KSGP sagatavošanas pareizību; 2) par atbilstības jautājumu "Vai informācija par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu, ir izstrādāta, pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem un labajai praksei". Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis uzlabojumus Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS), tostarp, nodrošinot svarīgu funkciju grāmatvedības kontu analītiskās uzskaites datu izgūšanai, tomēr tas nav bijis pietiekami, lai VK gūtu atbilstošus revīzijas pierādījumus par VID nodokļu pārskatā sniegto informāciju. No visas šajā pārskatā iekļautās informācijas pārliecību bija iespējams gūt tikai par vienu no pārskata posteņiem un arī ne pilnībā, norādījusi Ilze Bādere, VK padomes locekle. VID nodokļu pārskats Kopš 2021....

Revidenta un revidenta palīga profesijās pēdējos gados būtiskas izmaiņas ieviesušas gan noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršanas normatīvā regulējuma, gan sankciju procedūru prasības. Taču tikpat būtiska tendence revidentu darbā ir uz risku balstītas revīzijas principu atgriešanās, skaidro Ieva Liepiņa, Mag. oec., sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. "Uz risku balstītā revīzija ir atgriezusies modē apmēram pēc desmit gadu pārtraukuma. Tas ir "labi aizmirsts vecais", par ko būtu ļoti ieteicams papildināt zināšanas," saka I. Liepiņa. Revidenta profesiju ietekmē arī straujā jauno tehnoloģiju attīstība un jaunradīto biznesa veidu specifika. "Gan revīzijas procedūras, gan darba dokumentus, gan pierādījumu veidu un kvalitāti, gan dokumentu aprites ātrumu nosaka jauno tehnoloģiju attīstība, kā arī klientu jaunie biznesi, kas pirms desmit gadiem vēl nepastāvēja. Īpaši strauji paplašinājies ir ar IT jomu saistīto biznesa pakalpojumu klāsts. Tas tiešā veidā ietekmē revīzijas procedūras. Tas, ko esam mācījušies pirms gadiem desmit vai piecpadsmit, jau ir diezgan novecojusi informācija,...

Valsts kontrole 2023. gadā pabeigusi 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu, 10 ir lietderības, divas – atbilstības un viena apvienotā revīzija. Finanšu revīziju ietvaros šogad publiskoti divi starpziņojumi. Darbs turpinās 40 revīziju ietvaros, no kurām 14 lietderības, viena situācijas izpēte un 25 finanšu revīzijas. 2023. gada griezumā publiskotās revīzijas JANVĀRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēta tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošana. Secinājums – reforma netiek veikta atbilstoši Ministru kabinetā (MK) lemtajam, un sekmīgu vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidi apdraud resoriska pieeja un nepietiekama reformas uzraudzība. MARTĀ publiskota revīzija par valsts nekustamo īpašumu (NĪ) pārvaldīšanu – tajā konstatēti būtiski trūkumi gan politikas veidošanā, gan īpašumu pārvaldīšanā: NĪ pārvaldība notiek bez vienotas nozares politikas un sistēmiskas pieejas, savukārt pārvaldības centralizācija nozarēs – daļēja un nekonsekventa, trūkst pilnīgu, patiesu, aktuālu un vienkopus apkopotu datu u.c. Savukārt revīzijā par Latvijas derīgajiem izrakteņiem secināts, ka patlaban tos nepārvalda ilgtspējīgi un tas neveicina tautsaimniecības attīstību. Galvenie iemesli: trūkst visaptverošas...

Valdība 24. oktobra sēdē izskatījusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie nepieciešami, lai līdz gada beigām ieviestu Latvijā Eiropas Savienības kopīgo revīzijas regulējumu, ko paredz Eiropas Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Esošais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību starp dalībvalstu nodokļu administrācijām. Kopīgām revīzijām vajadzētu būt papildu instrumentam, kas pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīm administratīvās sadarbības ietvaros nodokļu jomā un kas papildinās esošo regulējumu, kurā paredzētas citas dalībvalsts ierēdņu iespējas atrasties administratīvajos birojos, piedalīties administratīvajās procedūrās, kā arī veikt vienlaicīgas pārbaudes. Likumā paredzēts "kopīgas revīzijas" jēdzienu definēt kā "kopīgu uzraudzību", lai to nesajauktu ar likumā jau lietoto jēdzienu "nodokļu revīzija (audits)". "Kopīga uzrauzība” tiks definēta kā "nodokļu administrēšanas darbības, kuras nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām minēto ES...

Nokavējuma naudas samazinātas līdz pat 85%, samazināta vai pilnībā atcelta soda nauda – to paredz jaunās vienošanās iespējas, kas pieejamas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kam Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis nodokļu pārbaudi un konstatējis nenomaksātus nodokļu maksājumus. Tāpat ieviests princips, kas paredz – jo ātrāk notiks vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums. Pilnveidotās vienošanās iespējas paredz 2023. gada 8. jūnija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (41. pants). Kopumā grozījumi paredz tādus būtiskus uzlabojumus kā iespēju izlīgt jau pašā procesa sākumā vēl pirms VID pieņēmis gala lēmumu, tāpat palielināts procentuālais soda maksājumu samazinājums, stiprināta motivācija slēgt vienošanās ātrāk, kā arī iedzīvotājiem, kas neveic saimniecisko darbību, dubultā pagarināts samaksas termiņš – tagad to var darīt divu nevis viena gada laikā. Šādas vienošanās var konstruktīvi aizstāt ilgstošus tiesiskos strīdus, veicinot ātru nenomaksāto nodokļu maksājumu nonākšanu valsts budžetā. Nedeklarētus un attiecīgi nesamaksātus nodokļu maksājumus VID var konstatēt,...