Operatīvā, finanšu un kombinētā svira – instrumenti uzņēmumu darbības efektivitātes paaugstināšanai

Ja uzņēmuma vadība vēlas uzlabot saimnieciskās darbības efektivitāti, jāņem vērā, ka absolūtie skaitļi (sasniegtie ekonomiskie rādītāji) neparāda visu ainu un nesniedz visu informāciju atbilstošo lēmumu pieņemšanai. Ir jārēķina un jāvērtē šo posteņu pieauguma tempi, kas izskaidros viena rādītāja pieauguma ietekmi uz kāda cita rādītāja pieaugumu vai samazinājumu.

Gadījumos, ja uzņēmums vēlas paplašināt darbību un palielināt apgrozījumu, visticamāk, palielināsies arī izmaksas, kas nepieciešamas uzņēmuma darbības paplašināšanai. Bet var rasties jautājums: kurš postenis (vai posteņi) šajā gadījumā pieaug straujāk.

Aprēķinos parasti izmanto iepriekšējā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus, tas ir, tiek veikta šo posteņu pieauguma tempu salīdzināšana, dalot viena posteņa pieauguma tempu ar cita posteņa pieauguma tempu. Šādi ir iespējams noteikt, kurš no aprēķinā izmantotajiem posteņiem ir pieaudzis straujāk pārskata periodā. Šāda pieauguma tempu salīdzināšana ļauj arī secināt par uzņēmuma finansiālā rezultāta – peļņas palielināšanās iespējām. Par to ir šis raksts.

1. Operatīvā, finanšu un kombinētā svira — kādēļ šī informācija ir svarīga un kādēļ ir vērts zināt par tām? 

Mēģinot gūt lielāku atdevi no saviem aktīviem, uzņēmumi var izmantot aizņemto kapitālu. Tomēr uzņēmējdarbības paplašināšana un papildus aizņemtā kapitāla piesaiste vēl negarantē panākumus. Finansiālo veiksmju vai neveiksmju cēloņus un to, cik efektīvi vai neefektīvi ir darbojies uzņēmums, var mērīt ar tā saucamajām svirām.

Mērītāji jeb tā saucamās sviru pakāpes ir operatīvās sviras pakāpe (Degree of Operating Leve­rage, DOL), finanšu sviras pakāpe (Degree of Financial Leverage, DFL) un kombinētās sviras pakāpe (Degree of Combined Leverage, DCL). Dažreiz tās tiek sauktas arī par sviru efektiem, jo parāda, kā viena rādītāja pieaugums ietekmē kāda cita rādītāja pieaugumu (vai samazinājumu). Šīs sviru pakāpes (jeb sviru efektus) var saukt arī par instrumentiem uzņēmumu finansiālās darbības efektivitātes mērīšanai, ar šīm svirām var noteikt, cik lielā mērā uzņēmuma finansiālo rezultātu ir ietekmējuši dažādu ieņēmumu un izmaksu pieauguma tempi un vai papildus aizņemtā kapitāla izmantošana ir devusi vēlamo efektu, respektīvi, peļņas pieaugumu.

Minēto sviru aprēķināšanai par pamatu izmanto uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Lai aprēķinātu sviras, vispirms aprēķina un tad salīdzina zināmu peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu pieauguma tempus. Citiem vārdiem sakot, tiek veikta šo posteņu pieauguma tempu salīdzināšana, dalot viena posteņa pieauguma tempu ar cita posteņa pieauguma tempu. Šādi ir iespējams noteikt, kurš no aprēķinā izmantotajiem posteņiem ir pieaudzis straujāk pārskata periodā (aprēķini parasti tiek veikti par iepriekšējo pārskata periodu). Šāda pieauguma tempu salīdzināšana ļauj arī secināt par uzņēmuma finansiālā rezultāta — peļņas palielināšanās iespējām. Dinamikā šāds aprēķins var sniegt informāciju par to, kā un cik lielā mērā ir pieauguši (vai tieši otrādi — samazinājušies) dažādi ieņēmumi un izmaksu posteņi. Šie aprēķini dod iespēju izdarīt secinājumus arī par ietekmējošiem faktoriem. Piemēram, ja samazinās uzņēmuma peļņas pieauguma tempi, tad sviru pakāpes var norādīt uz iemesliem, piemēram, mainīgo vai pastāvīgo izmaksu pieauguma tempu palielināšanās, tai skaitā izmaksas par aizņemtā kapitāla piesaistīšanu, palielināšanās. Ja uzņēmuma peļņas pieaugums samazinās, tad pēc aprēķiniem var spriest, kas tieši bremzē uzņēmuma izaugsmi, peļņas palielināšanas iespējas, uzņēmējdarbības efektivitāti.

Gadījumos, ja uzņēmums vēlas paplašināt darbību un palielināt apgrozījumu, visticamāk, palielināsies arī izmaksas, kas nepieciešamas uzņēmuma darbības paplašināšanai (ražošanas izmaksas, tādas kā izejvielu un materiālu iegāde, darba samaksa pamatdarbībā nodarbinātajiem u.tml.). Bet var rasties jautājums: kurš postenis (vai posteņi) šajā gadījumā pieaug straujāk? Apgrozījums vai izmaksas? Apgrozījums vai peļņa? Kuras izmaksas pieaug straujāk? Varbūt ir arī kādas izmaksas, kuru absolūtās summas pret iepriekšējo periodu palielinās, bet pieauguma tempi — samazinās. Uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem atbildi var sniegt iepriekš minētās sviras.

Ja uzņēmums paplašina darbību un uzņēmuma apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir palielinājies, tad tas vēl neliecina, ka uzņēmuma darbība ir kļuvusi efektīvāka. Pat arī ne tādā gadījumā, ja arī vienlaicīgi palielinās uzņēmējdarbības finansiālais rezultāts — peļņa. Jo var gadīties, ka, paplašinot uzņēmējdarbību un palielinot apgrozījumu, peļņas pieauguma tempi samazinās. Natkarīgi no tā, ka tajā pašā laikā varētu būt iespējams peļņas absolūtā lieluma pieaugums. 

Zināms, ka absolūtie skaitļi vēl neparāda visu ainu, tie vēl nesniedz visu pilno un nepieciešamo informāciju lēmumu pieņemšanai. Ir jārēķina un jāvērtē šo posteņu pieauguma tempi (sviru pakāpes).

2. Kā aprēķina šīs sviras?

Kā jau minēts, sviru aprēķini būtībā ir dažādu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu pieauguma tempu aprēķināšana (pret iepriekšējo vai bāzes gadu) un to salīdzināšana, lai, balstoties uz aprēķinu rezultātiem, varētu izdarīt secinājumus par to, kura peļņas un zaudējumu aprēķina posteņa pieauguma temps ir straujāks. Pēc veiktajiem aprēķiniem kopumā var izdarīt secinājumus par to, cik efektīva vai neefektīva ir bijusi uzņēmuma darbība. Var arī prognozēt, piemēram, kas mainīsies gadījumā, ja šie aprēķinos izmantotie peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu pieauguma tempi saglabāsies turpmāk vai arī ja tie mainīsies (palielināsies vai samazināsies). Sviru aprēķini var norādīt uz to, cik lielā mērā uzņēmums virzās vai — tieši otrādi — nevirzās uz attīstību, uz peļņas palielināšanu.

Operatīvās sviras pakāpe (De­gree of Operating Leverage, DOL) aprēķināma pēc 1. formulas.

1. formula

Operatīvās sviras pakāpes aprēķināšanas formula

EBIT pieauguma temps / Neto apgrozījuma pieauguma temps

Finanšu sviras pakāpe (Degree of Financial Leverage, DFL) aprēķināma pēc 2. formulas. 

2. formula

Finanšu sviras pakāpes aprēķināšanas formula

Tīrās peļņas pieauguma temps / EBIT pieauguma temps

Kombinētās sviras pakāpe (De­gree of Combined Leverage, DCL) aprēķināma pēc 3. formulas.

3. formula

Kombinētās sviras pakāpes aprēķināšanas formula

Tīrās peļņas pieauguma temps / Neto apgrozījuma pieaugums temps

Praktisks piemērs (peļņas un zaudējumu aprēķins uzņēmumam X), ar kura palīzību var ilustrēt visu trīs iepriekš minēto sviru aprēķināšanu un analīzi (operatīvās, finanšu un kombinētās sviras pakāpes aprēķināšanu), ir dots 1. tabulā.

1. tabula

Uzņēmuma X peļņas un zaudējumu aprēķins 

Lai noteiktu EBIT rādītāja un arī peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu pieauguma vai samazinājuma tempus, turpmākai operatīvās, finanšu un kombinētās sviras pakāpes aprēķināšanai un analīzei ir izmantota 2. tabula. 

2. tabula

Uzņēmumā X peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu pieauguma tempu aprēķināšana

Kā arī — rezultātā, lai aprēķinātu un analizētu operatīvās, finanšu un kombinētās sviras pakāpes uzņēmumā X, tiek izmantota 3. tabula. 

3. tabula

Operatīvās, finanšu un kombinētās sviras pakāpes aprēķins uzņēmumā X

3. Kā vērtēt sviras? Kādus lēmumus pieņemt?

Lai paaugstinātu uzņēmuma darbības efektivitāti, ir jāpaaugstina uzņēmuma peļņa. Kā to var izdarīt? Palielinot ražošanas un pakalpojumu sniegšanas apjomus? Bet tad neizbēgami palielināsies arī ar ražošanu un pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas. Svarīgi, lai izmaksu pieaugums nebūtu lielāks par apgrozījuma pieaugumu. Tad uzņēmuma peļņa, darbības efektivitāte un vērtība palielināsies.

Situācijā, ja uzņēmums paplašina savu darbību un ja tā apgrozījums palielinās, arī peļņai būtu jāpalielinās. Un tai būtu jāpalielinās straujāk nekā apgrozījumam, tad varētu teikt — uzņēmuma darbība ir efektīva.

Ideālā gadījumā tīrās peļņas pieauguma tempiem būtu jābūt lielākiem salīdzinājumā ar apgrozījuma pieauguma tempiem, kas savukārt norādītu uz to, ka uzņēmums ar mazāku apgrozījuma pieaugumu iegūst augstāku peļņas pieaugumu.

Ja uzņēmumā visi formulās izmantojamie skaitļi, proti, pieauguma tempi, ir pozitīvi, tad visām sviru pakāpēm būtu jābūt vienādām vai lielākām par koeficientu viens (1). Ja kāda no svirām ir mazāka par koeficientu 1, tas liecina, ka uzņēmuma darbība nav bijusi pietiekami efektīva un tiek «bremzētas» tīrās peļņas gūšanas iespējas. Piemēram, ja uzņēmuma EBIT rādītāja vai tīrās peļņas pieauguma temps ir mazāks nekā apgrozījuma pieauguma temps, tas liecina, ka uzņēmuma investīcijas ražošanas paplašināšanai, lai arī ir atmaksājušās, tomēr ne tik lielā mērā kā tad, ja uzņēmums, iespējams, nebūtu šīs investīcijas veicis. 

Īpaši ir jāuzsver finanšu sviras pakāpes nozīme gadījumos, ja uzņēmumu darbības paplašināšanai uzņēmums vēlas izmantot aizņemto kapitālu. Zināms, ka par aizņemto kapitālu (piemēram, bankas kredītu), ir jāmaksā kredīta procenti. Šajā gadījumā ir jāpievērš uzmanība tam, cik liela ir jau esošā finanšu sviras pakāpe (vai tā ir vienāda vai lielāka par koeficientu 1) un cik lielā mērā tā varētu minīties, ja palielinātos procentu maksājumi par aizņemto kapitālu. Kā jau minēts, tad arī finanšu sviras pakāpei ir jābūt vienādai vai lielākai par koeficientu 1, pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs uzņēmumu tīrās peļņas izaugsmes iespējas. Tādēļ lēmums par iespēju palielināt kapitālu uz aizņemtā kapitāla rēķina (lēmums par kapitāla struktūru) ir atkarīgs no esošās un prognozējamās finanšu sviras pakāpes.

Tā kā operatīvās sviras pakāpes lielumu ietekmē uzņēmuma pamatdarbības izmaksas, tad ir jāpievērš uzmanība izmaksu struktūrai uzņēmumā (pastāvīgo un mainīgo izmaksu attiecība jeb īpatsvars). Piemēram, augsts pastāvīgo izmaksu īpatsvars kopējo izmaksu sastāvā liecina par augstākām peļņas gūšanas iespējām (augstākas sviru pakāpes) gadījumā, ja uzņēmums palielina uzņēmējdarbību un apgrozījumu (sasniedzot un pārsniedzot bezzaudējuma punktu), salīdzinot ar uzņēmumu, kura izmaksu struktūrā dominē mainīgās izmaksas. Jāpiebilst, ka uzņēmumi, kuriem ir augsts pastāvīgo izmaksu īpatsvars kopējās izmaksās, ir pakļauti lielākam riskam, jo tiem ir ne tikai jāsasniedz, bet arī jānotur apgrozījums, pretējā gadījumā kā operatīvās sviras pakāpe, tā kombinētās sviras pakāpe var pazemināties zem koeficienta 1, kas noteikti peļņas gūšanu ietekmēs negatīvi.

4. Sviru paaugstināšanas iespējas/produktivitātes loma

Ja uzņēmuma tīrās peļņas pieauguma tempi samazinās, tas nenozīmē, ka investīcijas nav jāveic. Ir jāpalielina investīciju efektivitāte ražošanā. Kā to izdarīt? 

Faktiski produktivitātes paaugstināšanai te ir būtiska loma. Var teikt, ka produktivitāte ir atslēgvārds. Tās paaugstināšana iet roku rokā ar uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšanu. 

Produktivitātes paaugstināšanas rezultātā paaugstinās peļņa un uzņēmuma darbības efektivitāte, jo tiek vairāk saražots ar proporcionāli mazākām izmaksām. 

Parasti produktivitāti aprēķina, dalot uzņēmumā saražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjomu ar izmaksām, kas izmantotas to ražošanas procesā. Citiem vārdiem sakot: produktivitāte norāda uz to, cik efektīvs ir uzņēmuma ražošanas process. 

Tiek uzskatīts, ka produktivitātes aprēķināšanas pamata formula ir saražotās produkcijas attiecība pret ražošanā izmantotajām izejvielām. Respektīvi: produktivitāte = Izeja / Ievade. (Avots)

Pasaules ekonomikas forumā (World Economic Forum) tiek uzsvērta produktivitātes nozīme mūsdienās, un uzskata, ka nu jau desmit gadus pēc globālās finanšu krīzes pasaules ekonomika joprojām atrodas zemā vai «līdzenā» produktivitātes pieauguma ciklā, neskatoties uz to, ka centrālās bankas kopumā bija iepludinājušas vairāk nekā 10 triljonus ASV dolāru. Tāpat arī jaunākajā globālās konkurētspējas ziņojumā diemžēl attiecībā uz produktivitātes palielināšanu uzņēmumos atklājas drūma situācija. (Avots)