DARĪJUMU DOKUMENTI

No šī gada 15. aprīļa līdz 14. jūlijam ir apturēti Amerikas Savienoto valstu (ASV) izcelsmes precēm Eiropas Savienības (ES) ieviestie pretpasākumi, kas tika noteikti kā atbilde uz ASV tarifiem importam no ES. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 14. aprīlī Eiropas Komisija (Komisija) pieņēma divus normatīvos aktus – pirmo, kas ievieš ES pretpasākumus, un otru, kas nekavējoties tos aptur: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/778 (2025.gada 14. aprīlis) par tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumiem attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/886 (turpmāk – Regula (ES) 2025/778). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/786 (2025.gada 14. aprīlis), ar ko aptur tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kuri attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/778, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882 (turpmāk – Regula (ES) 2025/786). Pirmais normatīvais akts (Regula (ES) 2025/778): groza 2018. gada pasākumus, samazinot maksimālās tarifu...

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, Latvijā reģistrētam uzņēmumam, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) valsts pārvaldei (budžeta iestādei), preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai, tas jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz vairākiem ar e-rēķinu izmantošanu saistītiem jautājumiem, skaidrojot dažādus to piemērošanas aspektus. Vai prasība obligāti izmantot e-rēķinus norēķinos ar valsts pārvaldes iestādēm, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem? Obligātā prasība e-rēķina lietošanai strukturētā elektroniskā formātā attiecas uz darījumiem starp Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem un valsts (un pašvaldības) iestādēm. Tādējādi ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem nav noteikts obligāts pienākums izsniegt e-rēķinu norēķinos ar valsts pārvaldes iestādēm Latvijā. Kādam jābūt e-rēķina formātam, lai to varētu pievienot VID sistēmā? E-rēķinam jābūt XML formātā. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs iespējams augšupielādēt XML formāta e-rēķina datni (failu). Vai e-rēķinu varēs augšupielādēt no grāmatvedības programmas? Jā, no grāmatvedības programmas varēs nodot XML formāta...

No 2025. gada 25. marta tiks mainīta līdz šim piemērotā prakse attiecībā uz vispārējā un vienreizējā galvojuma izmantošanu citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tādēļ VID Muitas pārvalde aicina gan galviniekus, gan galvojuma ņēmējus un pārstāvības pakalpojumu sniedzējus pārskatīt galvojumu tvērumu un nepieciešamības gadījumā līdz 2025. gada 11. martam Eiropas Komisijas Lēmumu pārvaldības sistēmā iesniegt grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, sniedzot galvinieka apstiprinātu dokumentu, kurā norādīta atļauja galvojuma izmantošanai citas personas saistību nodrošināšanai. Izmaiņas ir saistītas ar to, ka VID Muitas pārvalde ir vērtējusi Latvijas tiesu praksi kontekstā ar pastāvošo praksi vispārējā un vienreizējā galvojuma, kas sniegts kā galvinieka saistības, piemērošanā muitas maksājumu parāda nodrošināšanai gadījumos, kad galvojumu sniedz persona, kas nav parādnieks un par tādu nevar kļūt, (piemēram, pārstāvis, kas darbojas tiešajā pārstāvībā). Muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku. Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona,...

Lai palīdzētu sagatavoties e-rēķinu ieviešanai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar biedrību “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” (LIKTA) ir izveidojis informatīvu sarakstu, kurā iekļauti e-rēķinu pakalpojuma sniedzēji, kas Latvijā nodrošina pakalpojuma sniegšanu saistībā ar strukturētu elektronisko rēķinu izveidi, tā nosūtīšanu un saņemšanu. VID aicina sazināties ar pakalpojuma sniedzējiem (skat. sarakstu), lai izvēlētos Jūsu vajadzībām un iespējām labāko un atbilstošāko risinājumu. E-RĒĶINU PAKALPOJUMA SNIEDZĒJI Uzņēmuma nosaukums NMR kods Kontakti Tīmekļvietne SIA Telema 40203162078 +371 67930031 [email protected] https://telema.lv/ SIA Visma Enterprise 40003734170 +371 67116211 [email protected] https://www.visma.lv/horizon/ SIA dots.365 40103857700 +371 67509912 [email protected] www.rekini.lv SIA Jumis Pro 42103112933 +371 67605757 [email protected] https://www.mansjumis.lv AS Unifiedpost 40003380477 [email protected] www.unifiedpostgroup.com SIA EDISOFT LATVIA 50003787201 +371 26800088 [email protected] https://edisoft.io/lv-lv SIA Directo 40003967328 +371 67704491 [email protected] https://directo.lv SIA MONEO Latvia 40103911142 +371 62901155 [email protected] https://moneo.lvhttps://go.moneo.lv Avots:VID E-rēķinu pakalpojuma sniedzējs – uzņēmums vai platforma, kas piedāvā elektronisko rēķinu izveidošanas, pārvaldības, apmaiņas u. c. pakalpojumus, izmantojot standartizētus elektroniskos formātus. Šie pakalpojumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs vēlas uzzināt, kā tiek izskaidrots Regulas 2015/244711 221. panta 2. punkta “b” apakšpunkts (muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kur preces ir iepakotas vai iekrautas eksporta sūtījumam). Iesniedzēja lūdz norādīt, kādi dokumenti pierāda preces iekraušanu eksporta sūtījumam. 1 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu. Iesniedzēja ir deklarants, kas veic muitošanas pakalpojumus un transportēšanas dokumentu aizpildīšanu klientiem. Muitošanas pakalpojumi ir eksporta un importa deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana. Iesniedzēja darbojas ar pilnvarojumiem no eksportētājiem. Iesniedzēja apraksta šādas divas situācijas. 1. Lielākais iesniedzējas klients ir Lietuvas uzņēmums BBBBB UAB. Šim uzņēmumam ir parakstīts līgums ar iesniedzēju par muitošanas pakalpojumiem, ir parakstīts līgums ar Latvijas Republikas muitas noliktavu. Klients veic saimniecisko darbību Latvijas...

Lai uzņēmumos un iestādēs savstarpējos darījumos par precēm un pakalpojumiem kā obligātus ieviestu elektroniskus rēķinus, Saeima 10. oktobrī, konceptuāli kā steidzamus atbalstīja grozījumus Grāmatvedības likumā. Plānots, ka valsts budžeta iestādēs, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm vai pakalpojumiem, no 2025. gada savstarpējie rēķini būs jānoformē kā strukturēti elektroniskie rēķini. Savukārt no 2026. gada e-rēķini savstarpējos darījumos obligāti būs jāizmanto visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem arī paredzēti gadījumi, kad drīkstēs atkāpties no obligātās prasības par e-rēķina noformēšanu. Tas attieksies uz darījumiem, kad uzņēmumi samaksu par darījumiem apliecina ar kases čeku vai kvīti, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), un darījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem. Grozījumi paredz Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par kārtību, kādā organizē un īsteno e-rēķina apriti un kā rēķinu dati jāiesniedz VID. Lai no 2026. gada nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un šo rēķinu datu nodošanu VID, uzņēmējiem būs iespēja datus nodokļu...

Ministru kabinets (MK) 3. septembrī izskatīja rīkojuma projektu "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu". Šī Atveseļošanas fonda projekta mērķis ir veidot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu attaisnojuma dokumentu jeb e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai. Projekta īstenošana ļaus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodrošināt iespēju strukturētā formā saņemt e-rēķinu datus par iekšzemes darījumiem nodokļu maksātāju (Business to Business) segmentā. Paredzēts, ka nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus, un datu struktūrai tiks izmantots tikai Eiropas Savienības vienotais e-rēķiniem piemērojamais standarts un specifikāciju kopums. VID pārziņā esošajās datubāzēs tiks glabāta pilna e-rēķinu informācija tādā apmērā, kādā to nodrošinās konkrētā datu aprites kanāla pārzinis. VID datubāzē tiks saņemta e-rēķina informācija par katru darījumu atsevišķi. Datu analīzes vajadzībām VID apstrādās e-rēķinu datus, lai veiktu turpmāku datu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz vairākiem jautājumiem par strukturētajiem e-rēķiniem. Sākot no 2025. gada 1. janvāra, uzņēmumam, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) citam uzņēmumam, budžeta iestādei, preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai, tas jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Paredzētais e-rēķinu lietošanas obligātums nodokļu maksātāju B2G (Business to Government) segmentā strukturētā elektroniskā formā ir attiecināms arī uz G2B (Government to Business) un G2G (Government to Government) segmentu. Minētais attiecas ne tikai uz dalību publiskajos iepirkumos, bet arī uz citiem darījumiem. E-rēķinam jābūt XML formātā. E-rēķinu datu nodošana VID būs obligāta, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Vai no 2026. gada apsaimniekotājam, kurš izsūtīs rēķinus dzīvokļu īpašniekiem (fiziskām personām) par komunālajiem pakalpojumiem, tie jāveido kā strukturēti e-rēķini XML formātā? Atbilde: obligāta e-rēķinu aprite ir paredzēta tikai starp B2G un B2B segmentiem, neietverot fiziskās personas, tādēļ rēķinus privātpersonām varēs turpināt izrakstīt ierastajos formātos. Vienlaikus noteiktās prasības neaizliegs sagatavot e-rēķinu strukturētā formātā arī fiziskajām personām,...

Noteikti būsiet jau pamanījuši, ka dokumentu pārvaldības jomā kopš šī gada 10. maija spēkā ir jauns normatīvais regulējums – Ministru kabineta (MK) 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”. Tajos noteikta kārtība, kādā institūcija reģistrē un glabā saņemtos datu subjektu paziņojumus, kā tiek nodrošināta sasaiste ar institūcijas dokumentiem, kā arī tas, kādā kārtībā notiek informācijas apmaiņa starp institūcijām un Latvijas Nacionālo arhīvu. Kādas izmaiņas tajos ieviestas, salīdzinot ar iepriekš spēkā bijušajiem trim noteikumiem dokumentu pārvaldības jomā un kas nu zaudējuši spēku?* Kā tās ietekmē praktisko darbu dokumentu un arhīvu pārvaldībā? Kādas izmaiņas ieviestas papīra dokumentu arhivēšanā (arhīva lietu sakārtošana)? Kādi risinājumi ir piemērojami elektronisko dokumentu arhivēšanā? Kādi ir jaunumi saistībā ar dokumentu atlasi un to iznīcināšanu (papīra, elektronisko)? Atbildes uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem uzzināsiet 23. augustā plkst. 10:00 – 12:00, piedaloties Mg. sc. admin. Ilgas Robežnieces vadītajā BILANCES AKADĒMIJAS vebinārā "Dokumentu un e-dokumentu izstrāde, saglabāšana...

Publiskai apspriešanai, kas paredzēta līdz šā gada 7. jūnijam, nodots likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kas paredz noteikt tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumentam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinam), nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins, informē Finanšu ministrija. Grozījumi likumā paredz, ka visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu – rēķinu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka, sākot no 2025. gada 1. janvāra, Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformē kā e-rēķinu. Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tai skaitā saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē. Lai noteiktu e-rēķina aprites kārtību, tostarp tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus, nepieciešamos pielāgojumus e-adresē un citus e-rēķinu aprites tehniskos...

Turpinoties vasaras koncertu, svētku, dažādu sporta un kultūras pasākumu sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina – restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID, ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību? Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir ērti un ātri izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Reģistri” – “Struktūrvienības”, nospiežot uz “Pievienot struktūrvienību” un izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”. Plašāka informācija pieejama www.vid.gov.lv sadaļā Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā? Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdruun jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz 5 darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā...

No 25. marta līdz 5. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par topošo VID mobilo lietotni. Iedzīvotāji aptaujā var norādīt VID pakalpojumus, ko viņi vēlētos lietot mobilajā tālrunī. Tāpat pakalpojumus, ko būtu ērti saņemt lietotnē, aicināti norādīt arī uzņēmēji, pašnodarbinātie un grāmatveži. Lietotnes izstrādes pirmajā posmā 2024. gadā VID izveidos ērtu iespēju pievienot attaisnoto izdevumu čekus. Savukārt aptaujas rezultāti ir būtiski, lai plānotu lietotnes turpmākos izstrādes posmus un pievienotu lietotnei tādu pakalpojumus, kas ir svarīgi iedzīvotāju ikdienai un darbam. Aptauju iespējams aizpildīt šeit. Aptauja ir anonīma, tās aizpildīšanai nepieciešamas tikai pāris minūtes. Savukārt laikā, kamēr jaunā mobilā lietotne vēl top, VID ir vienkāršojusi un padarījusi iedzīvotājiem ērtāku attaisnoto izdevumu čeku pievienošanu visa gada garumā arī pašā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Lasiet arī: Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem kļuvusi vienkāršāka Nodokļu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem VID negrasās atcelt, bet automatizēt Vai māte var attaisnotajos izdevumos iekļaut meitas...

Personas (saimnieciskās darbības veicēji, individuālie komersanti u. c.), kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ierakstus saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā drīkst veikt, pamatojoties uz: ārējiem attaisnojuma dokumentiem, piemēram, konta izrakstu par personas veiktajiem naudas darījumiem konkrētā datumā vai konkrētā laikposmā, kases čeku, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu kvīti vai biļeti; iekšējiem attaisnojuma dokumentiem, piemēram, pašu sagatavotu kases ieņēmumu vai izdevumu orderi par vienu vai vairākiem saņemtajiem vai izsniegtajiem kases čekiem vai VID reģistrētajām kvītīm vai biļetēm konkrētā datumā vai konkrētā laikposmā, pašu sagatavotu kases ieņēmumu vai izdevumu orderi par personiskajiem ieguldījumiem vai personiskajam patēriņam izņemtajiem līdzekļiem; naudas izdevumus apliecinošajiem dokumentiem, piemēram, kases čeku, biļeti. Šajā gadījumā kases čeks (vai biļete) uzskatāms par attaisnojuma dokumentu Grāmatvedības likuma izpratnē un kā to paredz Ministru kabineta 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību...

Kases čeku, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, var izmantot par ārēju attaisnojuma dokumentu ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros, ja tas satur visus Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā attaisnojuma dokumentam noteiktos rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu (izņemot rekvizītu “paraksts”) un attiecīgajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā apliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona. Kārtību, kādā uzņēmumā apliecina (apstiprina) saimnieciskā darījuma esību, nosaka uzņēmuma vadītāja izstrādātajos un apstiprinātajos grāmatvedības organizācijas dokumentos. Par saimnieciskā darījuma veikšanu un dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu nosaka uzņēmuma vadītājs. Ja izsniegtā personificētā maksājumu karte Prasības attiecībā uz kases čeka noformēšanu, lai to varētu uzskatīt par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, neattiecas uz gadījumu, kad uzņēmuma kredītiestādes kontam ir piesaistīta uzņēmuma vadītājam vai darbiniekam izsniegtā personificētā maksājumu karte, ar kuru samaksā...

Reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumenta rekvizītiem piemēro tiktāl, ciktāl Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav noteiktas prasības PVN rēķina noformēšanai PVN priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām. Uzņēmumam, kurš nav reģistrēts PVN maksātājs, čeka noformēšanā nav jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas. PVN rēķina noformēšanas prasības noteiktas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. un 126. pantā. Nodokļa rēķinā obligāti norādāmie rekvizīti un informācija atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajām prasībām ir norādīti likuma 125. pantā šeit. Par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kā to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 126. panta otrās daļas 1. punkts. Vienkāršotais nodokļa rēķins ir nodokļa rēķins, kurā ir norādīti šādi rekvizīti un informācija: nodokļa rēķina izrakstīšanas datums; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai...