DARĪJUMU DOKUMENTI

Grāmatvedībā katrs ieraksts slēpjas aiz precīzi noformēta dokumenta, un bieži vien šo pamatu veido tieši kases čeks. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā sniedzis padziļinātu ieskatu kases čeka lomā uzņēmumu grāmatvedībā, aptverot arī situācijas, kad šajā ikdienišķajā dokumentā trūkst kāds no normatīvajos aktos noteiktajiem rekvizītiem. Šīs vadlīnijas ir saistošas visiem Latvijas uzņēmumiem – gan tiem, kas reģistrēti kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji, gan tiem, kas nav. Attaisnojuma dokumentu pamatprincipi un kases čeka loma Grāmatvedības reģistros ierakstus drīkst veikt tikai uz attaisnojuma dokumenta pamata, kas atbilst Grāmatvedības likuma prasībām. Lai dokuments būtu derīgs, tajā jāietver virkne obligāto rekvizītu: dokumenta veida nosaukums, datums un numurs; precīzas ziņas par dokumenta autoru (uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs); skaidra citu darījuma dalībnieku identifikācija, tostarp fizisku personu vārds un uzvārds, ja tādi ir; saimnieciskā darījuma detalizēts apraksts un vērtība naudas izteiksmē, kā arī cita nepieciešamā informācija, piemēram, daudzums un mērvienība. Turklāt par attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgās personas...

No Latvijā strādājošiem uzņēmumiem 42% nesaņem vai tiem ir nepietiekams informatīvais un tehniskais atbalsts strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai, kas kopš gada sākuma obligāti jālieto norēķinos ar publisko sektoru, noskaidrots portāla www.epakalpojumi.lv izstrādātāja un uzturētāja SIA ZZ Dats kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktajā aptaujā. Aptuja tika veikta 2025. gada aprīlī visā Latvijā, aptaujājot 1093 dažādu nozaru uzņēmumus. Uz jautājumu "Vai jūs saņemat pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai jūsu uzņēmumā?" 31% uzņēmumu atzinuši, ka to nesaņem. Šādu atbildi visvairāk snieguši Latgalē bāzētie uzņēmumi (37%), kā arī mikro uzņēmumi ar ne vairāk kā deviņiem darbiniekiem - 33%. Savukārt 11% atzīst, ka saņem nepietiekamu atbalstu, visvairāk šo uzņēmumu vidū ir tādi, kuru nodarbošanās ir veselība un sociālā aprūpe. Tieši lielo uzņēmumu vidū ar vairāk nekā 250 darbiniekiem ir visvairāk tādu, kuriem ir pietiekams atbalsts, turklāt aptaujā tikai 27% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka saņem pietiekamu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūnijā papildinājis strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) pakalpojuma sniedzēju sarakstu. Ja vēl aizvadītā gada novembra nogalē šāda pakalpojuma sniedzēju, kas Latvijā nodrošināja pakalpojumus saistībā ar strukturētu e-rēķinu izveidi, nosūtīšanu un saņemšanu, skaits bija mazāks par desmit, tad jau patlaban tie ir vairāk nekā 20 uzņēmumi. E-rēķinu pakalpojumu sniedzēji palīdz automatizēt rēķinu procesu un nodrošina drošu un efektīvu datu apmaiņu starp uzņēmumiem un to klientiem vai piegādātājiem. Uzņēmuma nosaukums NMR kods Kontakti Tīmekļvietne SIA Telema 40203162078 +371 67930031 [email protected] https://telema.lv/ SIA Visma Enterprise 40003734170 +371 67116211 [email protected] https://www.visma.lv/horizon/ SIA dots.365 40103857700 +371 67509912 [email protected] https://www.dots365.lv SIA Jumis Pro 42103112933 +371 67605757 [email protected] https://www.mansjumis.lv AS Unifiedpost 40003380477 [email protected] www.unifiedpostgroup.com www.rekini.lv SIA EDISOFT LATVIA 50003787201 +371 26800088

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā ir iesniedzis Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam” projektu. Ar šiem MK noteikumiem tiek noteikta kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķins) apriti un kādā e-rēķinu datus iesniedz VID. Publiskā apspriešana pieejama līdz 23. jūnijam (ieskaitot). MK noteikumi paredz, ka noteikumus piemēro Grāmatvedības likuma 3. pantā minētie subjekti (uzņēmumi) attiecībā uz kārtību, kādā tie organizē un īsteno e-rēķinu apriti ar saimnieciskā darījuma dalībniekiem. MK noteikumos ir noteikti savstarpēji izmantojamie e-rēķinu piegādes kanāli, kas nodrošina e-rēķina nosūtīšanu un saņemšanu. Noteikumi paredz iesniegšanas termiņu un kārtību, kādā uzņēmums atkarībā no tā izvēlētā piegādes kanāla iesniedz atbilstoši valstī noteiktajai strukturētajai datu formai e-rēķinu datus VID izveidotā un uzturētā e-rēķinu iesniegšanas risinājumā. Tāpat noteikumi paredz e-rēķinu iesniegšanas termiņu un kārtību situācijā, ja e-rēķinu VID...

Saeima 5. jūnijā kā steidzamu otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz, ka strukturētu elektronisko rēķin (e-rēķinu) ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem nevis no 2026. gada 1. janvāra, bet gan no 2028. gada 1. janvāra. Vienlaikus uzņēmumiem, kuri izsniedz apmaksai attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam – budžeta iestādei, kas ir preces vai pakalpojuma saņēmējs, – attiecībā uz šiem dokumentiem ir pienākums nodot Valsts ieņēmumu dienestam strukturēto e- rēķinu datus, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Nepieciešamība atlikt e-rēķinu ieviešanu pamatota Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par e-rēķinu ieviešanas gaitu", kas izskatīts un pieņemts Ministru kabineta (MK) 2025. gada 27. maija sēdē. VARAM informatīvajā ziņojumā teikts, ka ir nepietiekams laiks, lai uzņēmumi sagatavotos obligātai e-rēķinu lietošanai un ieviestu tehnoloģiskus risinājumus, kas atbalstītu pilnvērtīgu e-rēķinu izveides un apstrādes procesu. Līdz tam rēķinu bija iespējams izrakstīt dažādos formātos, kas tostarp bija brīvi...

Vienotu vadlīniju trūkums neļauj nodrošināt saskaņotu pieeju e-rēķinu aizpildīšanā, teikts informatīvajā ziņojumā "Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu", kuru 27. maijā skatīja valdība. Ziņojums līdz 4. jūnijam nodots publiskai apspriešanai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka šādu vadlīniju trūkuma dēļ šobrīd nav iespējams nodrošināt vienoti interpretējamu standartizētu e-rēķinu apriti. Specifiskas informācijas norādīšana, piemēram, pakalpojuma sniegšanas adrese, saņēmēja struktūrvienība vai preces kods, ir iespējama dažādos elementos. Tas rada interpretācijas atšķirības un apgrūtina vienotu pieeju e-rēķinu apstrādē saņēmēja pusē. Ar e-rēķinu lietošanas obligātumu skarto uzņēmumu pārstāvji ir norādījuši uz nepieciešamību izstrādāt un ieviest valsts nodrošinātu e-rēķinu validācijas mehānismu, kas nodrošinātu paplašinātu funkcionalitāti arī attiecībā uz tā saturisko atbilstību. Tādā veidā tiktu nodrošināts, ka visām pusēm ir vienots e-rēķina validācijas princips un tiktu garantēts, ka arī vispārējā e-rēķina apstrādē ir iestrādājami vienoti principi. Tas nozīmē nepieciešamību pēc mehānisma, kas spētu automātiski pārbaudīt arī tādus būtiskus elementus kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas...

Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) informē, ka portālā Latvija.gov.lv ir pilnveidota e-rēķinu sagatavošanas funkcionalitāte un portālā patlaban darbojas e-rēķinu Beta versija. Uzlabojumi ir veikti e-rēķinu XML shēmās "E-rēķins (XML paraugs)" un "E-kredītpaziņojums (XML paraugs)", lai nodrošinātu to atbilstību aktuālajām prasībām un veicinātu datu apmaiņas efektivitāti. E-rēķinu lietotāji tiek aicināti iepazīties ar izmaiņām un, ja nepieciešams, veikt attiecīgus pielāgojumus savās sistēmās, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām. Visi pielāgojumi e-rēķinu izrakstīšanas formā, XML failā un rēķina apstrādes procesos, tostarp validācijā, ir nodrošināti atbilstoši PEPPOL BIS specifikācijai un LVS EN 16931-1+A1+AC standartam "Elektroniskie rēķini. 1. daļa: Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis". Latvija.gov.lv e-rēķinu forma piedāvā aizpildīt e-rēķina formu vai arī augšupielādēt jau iepriekš sagatavotu e-rēķinu. Uzmanību jāpievērš augšuplādētiem e-rēķiniem! Ja e-rēķinā ir vairāk informācijas nekā ir iespējams ievadīt un attēlot latvija.gov.lv e-rēķina formā, piemēram, preču artikuli, piegādes informācija, tad, to nerediģējot, būs iespējams nosūtīt e-adresē saņēmējam, ja vien tas atbildīs e-rēķina validācijas noteikumiem. Gadījumā,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID), politisko partiju pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, izrunājusi aktuālo situāciju saistībā ar plānoto strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) obligāto ieviešanu uzņēmumu savstarpējos darījumos no 2026. gada 1. janvāra. Izvērtējot visus faktorus, LTRK uzskata, ka pašreizējos apstākļos e-rēķinu obligāta ieviešana šādā termiņā nav pieņemama. LTRK norāda, ka nepieciešamā sistēma, lai ieviestu šādu mehānismu, gan tehniski, gan praktiski nav gatava. Pašreizējā pieredze e-rēķinu apritei darbā ar valsts iestādēm, kur šāda prasība ir obligāta kopš 2025. gada sākuma, jau atklājusi būtiskas nepilnības. Portālā latvija.lv nevar pilnvērtīgi nosūtīt visus nepieciešamos dokumentus, savukārt izveidotā sistēma tikai daļēji atbilst Peppol starptautiskajam standartam, kā arī valsts iestāžu operētājs Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) nespēj pieņemt pilnu rēķinu datu apjomu. Tāpat nav rasts risinājums jautājumam par gadījumiem, kad rēķina funkciju pilda preču pavadzīmes, kas pie jaunās kārtības nebūs iespējams. LTRK uzsver, ka šobrīd uzņēmumiem, ja tie izmanto starpnieku šo...

No šī gada 15. aprīļa līdz 14. jūlijam ir apturēti Amerikas Savienoto valstu (ASV) izcelsmes precēm Eiropas Savienības (ES) ieviestie pretpasākumi, kas tika noteikti kā atbilde uz ASV tarifiem importam no ES. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 14. aprīlī Eiropas Komisija (Komisija) pieņēma divus normatīvos aktus – pirmo, kas ievieš ES pretpasākumus, un otru, kas nekavējoties tos aptur: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/778 (2025.gada 14. aprīlis) par tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumiem attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/886 (turpmāk – Regula (ES) 2025/778). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/786 (2025.gada 14. aprīlis), ar ko aptur tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kuri attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/778, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882 (turpmāk – Regula (ES) 2025/786). Pirmais normatīvais akts (Regula (ES) 2025/778): groza 2018. gada pasākumus, samazinot maksimālās tarifu...

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, Latvijā reģistrētam uzņēmumam, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) valsts pārvaldei (budžeta iestādei), preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai, tas jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz vairākiem ar e-rēķinu izmantošanu saistītiem jautājumiem, skaidrojot dažādus to piemērošanas aspektus. Vai prasība obligāti izmantot e-rēķinus norēķinos ar valsts pārvaldes iestādēm, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem? Obligātā prasība e-rēķina lietošanai strukturētā elektroniskā formātā attiecas uz darījumiem starp Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem un valsts (un pašvaldības) iestādēm. Tādējādi ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem nav noteikts obligāts pienākums izsniegt e-rēķinu norēķinos ar valsts pārvaldes iestādēm Latvijā. Kādam jābūt e-rēķina formātam, lai to varētu pievienot VID sistēmā? E-rēķinam jābūt XML formātā. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs iespējams augšupielādēt XML formāta e-rēķina datni (failu). Vai e-rēķinu varēs augšupielādēt no grāmatvedības programmas? Jā, no grāmatvedības programmas varēs nodot XML formāta...

No 2025. gada 25. marta tiks mainīta līdz šim piemērotā prakse attiecībā uz vispārējā un vienreizējā galvojuma izmantošanu citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tādēļ VID Muitas pārvalde aicina gan galviniekus, gan galvojuma ņēmējus un pārstāvības pakalpojumu sniedzējus pārskatīt galvojumu tvērumu un nepieciešamības gadījumā līdz 2025. gada 11. martam Eiropas Komisijas Lēmumu pārvaldības sistēmā iesniegt grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, sniedzot galvinieka apstiprinātu dokumentu, kurā norādīta atļauja galvojuma izmantošanai citas personas saistību nodrošināšanai. Izmaiņas ir saistītas ar to, ka VID Muitas pārvalde ir vērtējusi Latvijas tiesu praksi kontekstā ar pastāvošo praksi vispārējā un vienreizējā galvojuma, kas sniegts kā galvinieka saistības, piemērošanā muitas maksājumu parāda nodrošināšanai gadījumos, kad galvojumu sniedz persona, kas nav parādnieks un par tādu nevar kļūt, (piemēram, pārstāvis, kas darbojas tiešajā pārstāvībā). Muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku. Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona,...

Lai palīdzētu sagatavoties e-rēķinu ieviešanai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar biedrību “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” (LIKTA) ir izveidojis informatīvu sarakstu, kurā iekļauti e-rēķinu pakalpojuma sniedzēji, kas Latvijā nodrošina pakalpojuma sniegšanu saistībā ar strukturētu elektronisko rēķinu izveidi, tā nosūtīšanu un saņemšanu. VID aicina sazināties ar pakalpojuma sniedzējiem (skat. sarakstu), lai izvēlētos Jūsu vajadzībām un iespējām labāko un atbilstošāko risinājumu. E-RĒĶINU PAKALPOJUMA SNIEDZĒJI Uzņēmuma nosaukums NMR kods Kontakti Tīmekļvietne SIA Telema 40203162078 +371 67930031 [email protected] https://telema.lv/ SIA Visma Enterprise 40003734170 +371 67116211 [email protected] https://www.visma.lv/horizon/ SIA dots.365 40103857700 +371 67509912 [email protected] www.rekini.lv SIA Jumis Pro 42103112933 +371 67605757 [email protected] https://www.mansjumis.lv AS Unifiedpost 40003380477 [email protected] www.unifiedpostgroup.com SIA EDISOFT LATVIA 50003787201 +371 26800088 [email protected] https://edisoft.io/lv-lv SIA Directo 40003967328 +371 67704491 [email protected] https://directo.lv SIA MONEO Latvia 40103911142 +371 62901155 [email protected] https://moneo.lvhttps://go.moneo.lv Avots:VID E-rēķinu pakalpojuma sniedzējs – uzņēmums vai platforma, kas piedāvā elektronisko rēķinu izveidošanas, pārvaldības, apmaiņas u. c. pakalpojumus, izmantojot standartizētus elektroniskos formātus. Šie pakalpojumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs vēlas uzzināt, kā tiek izskaidrots Regulas 2015/244711 221. panta 2. punkta “b” apakšpunkts (muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kur preces ir iepakotas vai iekrautas eksporta sūtījumam). Iesniedzēja lūdz norādīt, kādi dokumenti pierāda preces iekraušanu eksporta sūtījumam. 1 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu. Iesniedzēja ir deklarants, kas veic muitošanas pakalpojumus un transportēšanas dokumentu aizpildīšanu klientiem. Muitošanas pakalpojumi ir eksporta un importa deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana. Iesniedzēja darbojas ar pilnvarojumiem no eksportētājiem. Iesniedzēja apraksta šādas divas situācijas. 1. Lielākais iesniedzējas klients ir Lietuvas uzņēmums BBBBB UAB. Šim uzņēmumam ir parakstīts līgums ar iesniedzēju par muitošanas pakalpojumiem, ir parakstīts līgums ar Latvijas Republikas muitas noliktavu. Klients veic saimniecisko darbību Latvijas...

Lai uzņēmumos un iestādēs savstarpējos darījumos par precēm un pakalpojumiem kā obligātus ieviestu elektroniskus rēķinus, Saeima 10. oktobrī, konceptuāli kā steidzamus atbalstīja grozījumus Grāmatvedības likumā. Plānots, ka valsts budžeta iestādēs, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm vai pakalpojumiem, no 2025. gada savstarpējie rēķini būs jānoformē kā strukturēti elektroniskie rēķini. Savukārt no 2026. gada e-rēķini savstarpējos darījumos obligāti būs jāizmanto visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem arī paredzēti gadījumi, kad drīkstēs atkāpties no obligātās prasības par e-rēķina noformēšanu. Tas attieksies uz darījumiem, kad uzņēmumi samaksu par darījumiem apliecina ar kases čeku vai kvīti, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), un darījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem. Grozījumi paredz Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par kārtību, kādā organizē un īsteno e-rēķina apriti un kā rēķinu dati jāiesniedz VID. Lai no 2026. gada nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un šo rēķinu datu nodošanu VID, uzņēmējiem būs iespēja datus nodokļu...

Ministru kabinets (MK) 3. septembrī izskatīja rīkojuma projektu "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu". Šī Atveseļošanas fonda projekta mērķis ir veidot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu attaisnojuma dokumentu jeb e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai. Projekta īstenošana ļaus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodrošināt iespēju strukturētā formā saņemt e-rēķinu datus par iekšzemes darījumiem nodokļu maksātāju (Business to Business) segmentā. Paredzēts, ka nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus, un datu struktūrai tiks izmantots tikai Eiropas Savienības vienotais e-rēķiniem piemērojamais standarts un specifikāciju kopums. VID pārziņā esošajās datubāzēs tiks glabāta pilna e-rēķinu informācija tādā apmērā, kādā to nodrošinās konkrētā datu aprites kanāla pārzinis. VID datubāzē tiks saņemta e-rēķina informācija par katru darījumu atsevišķi. Datu analīzes vajadzībām VID apstrādās e-rēķinu datus, lai veiktu turpmāku datu...