DARĪJUMU DOKUMENTI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu saistībā ar grāmatvedības dokumentu uzglabāšanu un Vispārējās datu aizsardzības regulas prasībām. Uzziņas iesniedzējs vaicā, vai informācija par autostāvvietas pakalpojumu un tā samaksu, tostarp autostāvvietas izmantošanas fakta fotofiksācijas attēlus, automobiļa īpašnieka vai turētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 10. pantam ir jāuzglabā piecus gadus? VID uzziņā skaidro, ka, atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 10. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam uzņēmuma attaisnojuma dokumentus, grāmatvedības reģistrus, inventarizācijas sarakstus, gada pārskatus un grāmatvedības organizācijas dokumentus sistemātiski sakārto un saglabā uzņēmuma arhīvā. Glabāšanas laiks inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem ir 10 gadi. Savukārt pārējiem attaisnojuma dokumentiem – līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šā likuma 2. panta prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne mazāks kā 5 gadi. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 4. punktu viens no nodokļu maksātāja vispārīgiem pienākumiem ir nodokļu aprēķinu pareizības...

Bilances Akadēmija piedāvā video ierakstā noskatīties Mg.oec., Mg. paed. Annas Mednes, Biznesa augstskolas Turība Finanšu un grāmatvedības programmas direktores un lektores vadīto semināru "Grāmatvedības organizācijas dokumenti, to nozīme uzskaites procesā, uzskaite. Grāmatvedības attaisnojošie dokumenti. Grāmatvedības politika – paraugs", kas klātienē notika šā gada 18. septembrī. Videoieraksts sastāv no 6 daļām ar kopējo garumu ~220 min. Semināru ieraksti – tā ir iespēja noskatīties interesējošo semināru sev ērtā laikā un vietā! Atšķirībā no studijā speciāli veidotiem un montētiem video-semināriem, šis ir dzīvs ieraksts no reāli notikuša semināra, kas nozīmē, ka Jums ir iespēja dzirdēt arī dalībnieku uzdotos jautājumus un lektora sniegtās atbildes uz tiem. Saņemsiet arī lektora sagatavotos izdales materiālus. Lai noskatītos pilnu videoierakstu, nepieciešams iegādāties piekļuves saiti un jāautorizējas. Cena žurnālu abonentiem €39 + PVN, pārējiem €49 + PVN. Semināra demo ierakstu var noskatīties un pilnu piekļuvi iegādāties šeit.  Par iegādes jautājumiem lūdzu sazinieties ar Klientu servisu pa tālruni 67606110 vai...

Jau labu laiku neviens grāmatvedis vairs nebrīnās, saņemot rēķinu ar uzrakstu “šis rēķins ir sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”. Reti kurš vairs izmanto papīra formāta rēķinus, jo tas ir lieks laika un izmaksu patēriņš. Tomēr izrādās, ka arī ieskenēts attēls vai pdf fails vēl nav uzskatāms par patiešām elektroniska formāta rēķinu jeb e-rēķinu. Par to, kas ir e-rēķini un kā tie maina grāmatveža darba ikdienu, stāsta Edgars Strazds, uzņēmuma "Fitek" vadītājs Latvijā. Par e-rēķinu tiek uzskatīts datorizēts (mašīnlasāms) rēķins. Tas ir datu kopums, kas parasti ir sagatavots xml faila formātā, un to var ielasīt un apstrādāt ikvienā grāmatvedības sistēmā. Galvenā e-rēķina atšķirība no pdf formāta rēķiniem ir tieši automātiskās apstrādes iespēja - šajā gadījumā grāmatvedim nav manuāli jāievada (jāpārraksta) dati. "E-rēķini ļauj veikt automātiskus grāmatojumus. Grāmatvedības sistēmās ir apstiprināšanas moduļi, kuros var paredzēt, ka, ja uzņēmumam katru mēnesi ienāk rēķins, piemēram, no “Latvenergo”, tas tiek iegrāmatots noteiktā veidā uz noteiktiem...

Uz 8. augusta Valsts sekretāru sanāksmi ir pieteikts jauns Finanšu ministrijas izstrādāts tiesību aktu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju"", kas paredz: papildināt MK noteikumus Nr.585 ar nosacījumu par elektronisko rēķinu sagatavošanu atbilstoši standartam; atjaunot 45.punktā iekļauto atsauci. Patlaban MK noteikumi Nr.585 nosaka grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības. Šo noteikumu 7.punkts noteic, ka uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, jāņem vērā, ka ar 2019.gada 18.aprīli ir mainījusies elektronisko rēķinu iesniegšanas kārtība publiskajā iepirkumā, salīdzinājumā ar līdz šim normatīvajos aktos noteikto, jo ir stājušies spēkā attiecīgi grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā. Pamatojoties uz minētajos likumos noteikto deleģējumu, ir...

Pircējam nosūtītās preces atgriešana notiek diezgan bieži. Kā atgūt nodokļus, ja pārdotā prece tiek atgriezta atpakaļ? Šādu darījumu līguma noformēšana un nodokļu piemērošana lielā mērā ir atkarīga no atgriešanas iemesla. Apskatīsim trīs tipiskus gadījumus: reklamācija (atgriešana sakarā ar to, ka precei konstatēti trūkumi), atpakaļpirkums (īpaša veida atgriešana, t.i., preces, kura kādam iepriekš bijusi pārdota, pirkšana) un komisija (preces, kura bijusi nodota starpniekam pārdošanai, bet netika pārdota, atgriešana). Reklamācija: nodokļu piemērošana un uzrādīšana uzskaitē Reklamācija – prasība atcelt pirkuma līgumu un saņemtās preces atgriešanas īstenošana. Pircēja iespēja atteikties no preces ne vien pieļaujama, bet arī tiek paredzēta līgumā. Slēdzot līgumu, puses iekļauj tajā savas tiesības un pienākumus gadījumā, ja tiks piegādāta nekvalitatīva prece vai skaitliskas novirzes no līgumā minētajiem noteikumiem. Šādos gadījumos „nekvalitatīva prece” nebūt nenozīmē, ka šī prece nav lietojama. Tomēr tās īpašības (krāsa, fasons, izmērs, derīguma termiņš u.c.) pārbaudes brīdī atšķiras no tām, kas bija paredzētas līgumā. Šādā gadījumā preces saņēmējam...

Lai samazinātu administratīvo slogu ģimenes ārstiem un citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ar mazu apgrozījumu, Veselības ministrija rosinājusi atsacīties no iepriekš noteiktā pienākuma Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskajā sistēmā ievadīt detalizētu informāciju par pacientiem izrakstītajām kvītīm. Valdība 9.aprīlī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”. Pagājušā gada nogalē tika apstiprināta kārtība, kas paredz, ka no šā gada februāra veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem VID elektroniskajā sistēmā jāievada katra izrakstītā kvīts, norādot pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kā arī kvīts numuru un samaksāto summu. Iepriekš ģimenes ārstu prakses atskaitījās par izrakstītajām kvītīm, reizi ceturksnī, sistēmā norādot izrakstīto kvīšu numurus, to skaitu un darījumu summu. Apstiprinātie grozījumi MK noteikumos paredz, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ar mazu apgrozījumu, piemēram, ģimenes ārstu praksēm, nebūs jāievada sistēmā tik detalizēta informācija. Otrs aspekts saistīts ar pacientu datu aizsardzību. Pēc spēkā esošajiem noteikumiem veselības...

Dokumentu, kas satur visus attaisnojuma dokumentam obligātos rekvizītus, var izmantot par nodokļa rēķinu, ja tajā papildus tiek ievērotas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta pirmajā daļā nodokļa rēķinam noteiktās prasības attiecībā uz uzrādāmo informāciju. Tas norādīts Finanšu ministrijas mājaslapā publicētajā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām". Papildus norādāmā informācija attaisnojuma dokumentā ietver šādus datus: rēķina izrakstīšanas datums; rēķina vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta); preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā; preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta); preču vai pakalpojumu saņēmēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts reģistrācijas numurs...

Jautājums: Vai tipogrāfija drīkst par saviem pakalpojumiem izrakstīt rēķinu - pavadzīmi ar samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12 % apmērā, ja tā nodrukājusi mācību grāmatu? Grāmatai ir piešķirts ISBN un tipogrāfija uzskata, ka tā izdevniecībai piegādā jau gatavu mācību literatūru. Izdevniecība tipogrāfijai iesniedza oriģinālas mācību grāmatas maketu datorfaila veidā un pēc tam saņēma nodrukātu grāmatas tirāžu. Iespiedmateriālus drukai gādā tipogrāfija. Tālāk grāmata ir izdevniecības īpašums, kuru tā tirgo pati vai nodod tirdzniecības uzņēmumiem ar samazināto PVN likmi. Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punkts). Savukārt pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde (Pievienotās vērtības nodokļa 1.panta 14.punkts). Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē preču piegāde un pakalpojuma sniegšana ir nošķirti darījumi. Nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma...

Jautājums: Kā grāmatvedim rīkoties nestandarta situācijās ar rēķiniem - piemēram, saņemot elektroniski sagatavotu rēķinu, kurš ir jāsamaksā pirms preču piegādes, vai, ja rēķinam nav paraksta vai trūkst paša rēķina? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Par samaksas un preču piegādes termiņiem puses vienojas, un tas attiecīgi jāatspoguļo grāmatvedībā. Ja samaksa jāveic pirms elektroniski sagatavotā rēķina un preču saņemšanas, tas attiecīgi jāiegrāmato kā avansa maksājums, bet saņemot rēķinu – izdevumi vai preču krājumi (tas atkarīgs no tā, kāda krājumu uzskaites metode tiek piemērota). Ja rēķinam nav paraksta, jāpārliecinās, vai uz dokumentu attiecināma kāds no likuma 7.1 pantā minētajiem izņēmumiem. Ja attiecināms kāds no atbrīvojumiem – dokumentu izmanto ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros. Ja nav attiecināms – vienojas ar preču piegādātāju par korekta attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai noformē iekšējo attaisnojuma dokumentu ar visiem rekvizītiem. Ja rēķina vispār nav, grāmatvedības organizācijas dokumentos jānosaka, ka...

Jautājums: Kādi ir kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas čekā obligāti norādāmie rekvizīti? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas čekā norāda šādu informāciju: kases aparāta, hibrīda kases aparāta vai kases sistēmas lietotāju identificējošos datus; dokumenta nosaukumu “čeks”, dokumenta kārtas numuru, fiskālās atmiņas moduļa unikālo identifikācijas kodu un elektroniski radītas informācijas izveidošanas datumu un laiku; preces (pakalpojuma) vai tās nodaļas nosaukumu un pievienotās vērtības nodokļa zīmi (ciparu, burtu vai citu pazīmi, kas norāda, ka attiecīgajai precei (pakalpojumam) vai tās nodaļai ir piemērojama konkrētā nodokļa likme vai nodoklis nav piemērojams), kā arī daudzumu (tai skaitā, ja daudzums ir “1”), cenu un piemērotās pievienotās vērtības nodokļa likmes; reģistrēto preču (pakalpojumu) summu naudas izteiksmē (atsevišķi pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm) bez pievienotās vērtības nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa summu (atsevišķi pa piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm), reģistrēto preču (pakalpojumu) kopsummu naudas izteiksmē; piešķirtās atlaides naudas...

Pievienotās vērtības nodokļa likums noteiktā gadījumā atļauj izsniegt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kurā jāietver mazāks informācijas apjoms. Kā skaidro Finanšu ministrijas publicētā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām": Atbilstoši PVN likuma 126.panta pirmajai un otrajai daļai darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kurā ietverta šāda informācija: nodokļa rēķina izrakstīšanas datums; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā; preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā; preces nosaukums vai pakalpojuma veids un daudzums; preces vai pakalpojuma cena (ar nodokli vai bez nodokļa) un darījuma...

Kaut gan regulējums attiecībā uz attaisnojuma dokumentu noformēšanu un tajos norādāmajiem rekvizītiem jau ir spēkā ilgu laiku un nav mainīts, grāmatvežiem arvien rodas jautājumi, vai grāmatvedībā iesniegtais dokuments ir uzskatāms par attaisnojuma dokumentu un šo dokumenta drīkst iegrāmatot. Šajā rakstā izskaidrots svarīgākais, kas jāievēro attiecībā uz attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokumenta rekvizīti Grāmatvedībā drīkst izdarīt ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību. Attaisnojuma dokumenta rekvizīti noteikti likuma „Par grāmatvedību” 7. pantā, un tie ir: Dokumenta autora nosaukums (firma), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — vārds un uzvārds. Dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — personas kods (ja personai tāds piešķirts). Ārējam attaisnojuma dokumentam — arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā...

Nereti rodas neskaidrības, kā jāuzglabā dažādi grāmatvedības dokumenti - algu saraksti, personāla un inventarizāciju saraksti, grāmatvedības politikas un attaisnojuma dokumenti, kā arī citi „papīri”, kas nonāk grāmatvedībā un grāmatveža rokās fiziski un rīcībā elektroniski. Par to skaidro Latvijas Nacionālā arhīva Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Vera Guzanova. Organizācijas jeb institūcijas darbībā tiek radīti dokumenti, kas apliecina institūcijas darbību, reizēm arī bezdarbību tai noteikto funkciju un uzdevumu veikšanā un dod savu pienesumu ne tikai institūcijas, bet arī valsts vēsturei. Viena no šādām dokumentu grupām ir grāmatvedības dokumenti. Ļoti bieži arhīvistiem jautā, cik ilgi jāglabā dokuments? Atbildēt uz šo jautājumu ir gan viegli, gan grūti: viegli, ja ir kāds normatīvs, kurā ir jau noteikti dokumentu glabāšanas termiņi, un grūti, jo vajag pareizi identificēt dokumentu. Dokumentu izvērtēšanas secība Dokumentu izvērtēšana sastāv no vairākiem posmiem: lietu nomenklatūras sastādīšana, sagatavojoties lietvedības gadam, norādot nomenklatūrā uzskaitīto lietu glabāšanas termiņus; dokumentu ievietošana atbilstošajās lietās lietvedības gada laikā; dokumentu atlasīšana...

Saeimas 2016.gada 22.septembrī pieņēma likumu «Grozījumi likumā «Par grāmatvedību»», kas stājas spēkā ar 2016.gada 25.oktobri. Likums samazina administratīvo slogu daļai uzņēmumu saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņa pagarināšanu grāmatvedības reģistros. Grozījumi paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ieguvušajiem, individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 EUR, fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, ciktāl tas nav pretrunā ar šīm personām saistošām nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, ir atļauts pārējos ārējos un iekšējos attaisnojuma dokumentus par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem iegrāmatot uzņēmuma grāmatvedības reģistros ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā attiecīgais attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts, un obligāti līdz pārskata gada beigām.