GRĀMATVEDĪBA

Saeima 9.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā un grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes. Paredzēts, ka kredītiestādes parādus pilnā vai daļējā apmērā varēs vienpusēji dzēst par kredītiem, ko iedzīvotāji līdz 2008. gada beigām ņēmuši nekustamā īpašuma iegādei. Tāpat paredzēts, ka dzēst varēs arī hipotekāro kredītu galvojuma, kā arī cedētās saistības. Kredītiestāžu likuma grozījumi noteic hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus, savukārt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli. Kā norāda likumprojektu iesniedzējs - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija - pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempa kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, iepriekš par likumprojektu virzību pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Latvijas...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) apkopojis aktuālo informāciju un tendences par Covid-19 krīzes un valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa radītajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) un terorisma finansēšanas (TF) riskiem, apvienojot starptautisko organizāciju, t.sk., Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force jeb FATF), sadarbības partneru un analogu ārvalstu dienestu, kā arī FID praksē gūto informāciju. Publicējam ieskatu šajās rekomendācijās. NILL riski Covid pandēmija ir izraisījusi ievērojamu pieprasījumu pēc medicīniskajām precēm Covid profilaksei, turklāt būtiskā pieprasījuma pieauguma dēļ novērojams šādu preču trūkums, kā arī neadekvāts cenas piedāvājums un nereti kritiski zema piegādātās vai piedāvātās preces kvalitāte. Ievērojot minēto, valdība, reaģējot uz Covid pandēmiju un tās radītajām sekām, ir lēmusi par normatīvā regulējuma prasību samazināšanu publisko iepirkumu jomā, proti, regulējums paredz, ka konkrētiem subjektiem – valsts kapitālsabiedrībām, stacionārajām ārstniecības iestādēm u.c. dienestiem un iestādēm, iegādājoties Covid ierobežošanai nepieciešamās preces un pakalpojumus, ir atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības. Papildus iepriekš minētajam, valdība ir nodrošinājusi...

Stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, 1. jūlijā stājušies spēkā arī atsevišķi grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuros noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā, par tiem piemērojamie sodi un institūcijas, kuras ir kompetentas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā šobrīd noteikti arī citos nodokļu likumos: likumā "Par akcīzes nodokli”, Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā un likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" pēc būtības ir integrēti nodokļu pārkāpumi, par kuriem administratīvā atbildība līdz šim tika paredzēta nu jau vairs spēkā neesošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vairumā gadījumu saglabājot līdz šim noteikto naudas soda apmēru. Turpmāk administratīvā atbildība ir noteikta par šādiem nodokļu pārkāpumiem: 1. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (135.pants);par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai valūtas maiņas punktos. Vēl viens no būtiskiem grozījumiem,...

Starpministriju saskaņošanai 2. jūlijā ir nodoti vairāki Finanšu ministrijas sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izstrādātie normatīvie akti, tostarp likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", jo ir nepieciešams noteikt, kādās situācijās ir uzskatāms, ka nodokļu maksātājam, kurš vēlas pretendēt uz dalību publiskajos iepirkumos, nav izpildītas saistības nodokļu jomā. Kā norādīts saskaņojamo likumprojektu anotācijās, pastāv situācija, ka nodokļu maksātājs, kuram iespējams ar iesniegtajām nodokļu deklarācijām rastos pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, apzināti nesniedz nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, lai tam neizveidotos nodokļu parāds un tas varētu piedalīties iepirkumos. Ar likumu grozījumiem plānots noteikt, ka, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, tad tiek uzskatīts, ka nodokļu maksātājam nav izpildītas nodokļu saistības: nodokļu maksātājam VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 EUR un informācija par nodokļu maksātāju ir iekļauta atbilstoši šā likuma 18. panta pirmās daļas 8. punktā minētajam VID...

Atgādinām, ka 1. jūlijā stājušies spēkā Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām". Tie attiecas uz starpniekiem jeb personām, kuras sniedz nodokļu maksātājiem konsultācijas saistībā ar pārrobežu shēmu ieviešanu, kā arī uz nodokļu maksātājiem, uz kuriem attiecas attiecīgā pārrobežu shēma, un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Noteikumos ietverti kritēriji, kuriem izpildoties, informācija par attiecīgo pārrobežu shēmu ir jāsniedz VID. Pamatā kritēriji raksturo shēmas, kuru rezultātā, izmantojot dažādu valstu regulējuma atšķirības, nodokļu maksātājs iegūst nodokļu priekšrocības, kādas parasti tieši nav paredzētas attiecīgo valstu regulējumā. Informācijas sniegšanas pienākums primāri attieksies uz starpnieku, piemēram, nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvedi u.tml., bet, ja tāda nebūs, tad uz nodokļu maksātāju, uz kuru attiecas pārrobežu shēma. Noteikumi arī paredz regulējumu gadījumam, kad ir vairāki starpnieki vai attiecīgie nodokļu maksātāji. Automātisko informācijas apmaiņu veiks VID, reizi ceturksnī darot pieejamu tā saņemto informāciju pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm. Tāpat...

Saistībā ar COVID-19 izplatību dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības pagarināt termiņus, kas saistīti ar ziņojumu sniegšanas uzsākšanu par pārrobežu nodokļu shēmām. To paredz Eiropas Savienības Padomes Direktīva (ES) 2020/876 (2020. gada 24. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES, lai risinātu steidzamo nepieciešamību Covid-19 pandēmijas dēļ atlikt konkrētus termiņus informācijas iesniegšanai un apmaiņai nodokļu jomā. Finanšu ministrija informē, ka ir sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai izmantotu tiesības, kas paredzētas jaunajā direktīvā. Grozījumus tuvākajā laikā plānots izskatīt valdības sēdē. Saistībā ar ziņojumu sniegšanu par pārrobežu shēmām paredzēts par sešiem mēnešiem pagarināt: termiņu ziņojumu sniegšanai par tām ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras darītas pieejamas īstenošanai, ir gatavas īstenošanai vai ir uzsākts to īstenošanas pirmais posms laika periodā no 2018. gada 25. jūnija līdz 2020. gada 30. jūnijam. Tādējādi termiņš tiks pagarināts no 2020. gada 31. augusta līdz 2021. gada 28. februārim; termiņu, ar kuru sāk rēķināt 30 dienu ziņošanas periodu tām ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras darītas pieejamas...

Darba likuma 73. pants nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Savukārt vidējās izpeļņas noteikšanai ir veltīts likuma 75. pants. Kas ir darba samaksa Pirms ķeras pie 75. panta, jāpievērš uzmanība terminam "darba samaksa", kas definēts Darba likumā (turpmāk - DL) 59. pantā: Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šī definīcija nosaka, ka jebkura atlīdzība, kas saistīta ar darbu, t.sk. slimības nauda, atvaļinājuma nauda, bēru pabalsts, izdevumus kompensējošās summas u.tml. (tajā skaitā apliekamā vai neapliekamā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli), ja izmaksa veikta darbiniekam (svešām personām tā parasti netiek izmaksāta), ir darba samaksa. Termins tiek izmantots arī citos DL pantos, t. sk. 75. pantā, saskaņā ar kuru veicams vidējās izpeļņas aprēķins atkarībā no...

Valdībā 16. jūnijā izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums*, kurā pētītas iespējas ieviest blokķēžu tehnoloģijas kases aparātu funkciju veikšanai un komersantu darījumu datu nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam. Tiek uzskatīts, ka tas ievērojami palielinās VID nodokļu kontroles iespējas, novērsīs datu sagrozīšanas un krāpšanās iespējamību, tādējādi efektīvi samazinot ēnu ekonomiku. Jau kopš 2019. gada EM uzsākusi rīcību, lai virzītos uz blokķēžu tehnoloģiju ieviešanu - kā minēts ziņojumā, ministrija "uzsākusi sarunas ar nozares ekspertiem, kam ir iestrādes blokķēdes tehnoloģijā balstītu risinājumu izstrādē grāmatvedības uzskaites sistēmām, audita un maksājumu nolūkiem, kā arī kopumā atbalsta jaunu tehnoloģiju ieviešanu kases aparātu jomā." Tāpat ticis organizēts hakatons, kas rezultējies ar vairākiem veiksmīgiem tehnoloģisko risinājumu piedāvājumiem. Piemēram, hakatona uzvarētāju izstrādātais risinājums paredz novērst krāpniecības riskus, izmantojot blokķēdes parakstu katrā izveidotajā elektroniskā formāta čekā vai pavadzīmē. EM rekomendē, ka starpinstitūciju darba grupai, kas izveidota, lai izstrādātu risinājumu informācijas sistēmu pielāgošanai elektronisko rēķinu saņemšanai un apstrādei nodokļu administrēšanas vajadzībām, vienlaicīgi vajadzētu izskatīt...

Svētku dienas grāmatvedības uzskaitē var radīt dažādas nestandarta situācijas, kad rodas jautājumi, vai un kā veicama šādu dienu apmaksa. Šeit dažas no situācijām, par kurām eksperti snieguši skaidrojumus žurnālā "Bilance" un citviet. Nenostrādātas svētku dienas apmaksa summētā darba laika gadījumā Ja darbinieks strādā normālo darba laiku ar summētā darba laika uzskaiti, nenostrādātā svētku diena ir jāapmaksā. "Ja bija jāstrādā, svētku diena ir apmaksājama kopā ar piemaksu (100%), ja nebūtu jāstrādā, tad tiek apmaksāts pārējais nostrādātais laiks un papildus atlīdzība par astoņām nenostrādātajām stundām svētku dienā. Ja kopsummā ir vairāk nekā 184 stundas, tad ir jāapmaksā virsstundas (ja vien uzskaites periods nav ilgāks par vienu mēnesi)," skaidro Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla "Bilance" galvenā redaktore. Cita situācija ir tad, ja darbiniekam ir nepilnais darba laiks. Saskaņā ar Valsts Darba inspekcijas skaidrojumu, šajā gadījumā atlīdzība par svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā un kurā darbinieks nestrādā, nav jāizmaksā (jo darbinieks saņem darba algu...

COVID-19 krīzes laikā uzņēmumi vērsušies pie juristiem ar jautājumiem par dažādām situācijām, ar kurām saskārušies ikdienas praksē. Zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" nodokļu tiesību eksperts Jānis Taukačs semināros sniedzis noderīgas atziņas par vairākām situācijām, kas saistītas ar uzņēmuma izdevumu atzīšanu vai neatzīšanu par saimnieciskās darbības izdevumiem. Piemēram, gadījumi, kad no uzņēmuma netiek prasīta nomas maksa, radījušas jautājumu - vai šādā situācijā priekšnodoklis būs pilnībā atskaitāms? Ja nomas maksas atcelšanu noformē kā simts procentu atlaidi, tad tam nevajadzētu ietekmēt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, kā arī tiesības attiecīgos izdevumus uzskaitīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus, apgalvo J. Taukačs. Daudzus uzņēmumus interesē jautājums, kā iegrāmatot izdevumus, kas vēl pirms krīzes sākuma apmaksāti par dažādiem ieplānotiem komandējumiem, biznesa braucieniem, organizētiem pasākumiem, kas pēc tam koronavīrusa krīzes dēļ tikuši atcelti? Kā norāda J. Taukačs, Valsts ieņēmumu dienesta attieksme šajā ziņā ir diezgan labvēlīga - dienests metodiskajos materiālos skaidrojis, ka šādus izdevumus iespējams iegrāmatot kā saimnieciskās darbības izdevumus. Darījums...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu tiks mainītas dažas nianses saistībā ar darba devēja ziņojumā iekļaujamo informāciju. Izmaiņas pieņēmusi valdība 16. jūnija sēdē, pieņemot grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli". Lai gan arī turpmāk darba devējs sniegs Valsts ieņēmumu dienestam darba devēja ziņojumu par iepriekšējā mēnesī aprēķināto ienākumu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām līdz tam sekojošā mēneša noteiktajam datumam, tomēr iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas tiks deklarēts šajā pašā darba devēja ziņojumā, tiks iemaksāts vienotajā nodokļu kontā tajā mēnesī, kurā darba devēja ziņojums tiek iesniegts. Piemēram, darba devējs izmaksās darba algu par 2021. gada martu 2021. gada 25. aprīlī. Darba devējam jāaprēķina 2021. gada marta darba alga, VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī jāiesniedz darba devēja ziņojums, norādot aprēķināto VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 2021. gada 17. aprīlim. VSAOI...

Tuvojas pandēmijas ārkārtas situācijas dēļ pārceltais gada pārskatu iesniegšanas termiņš - vairumam uzņēmumu - 31. jūlijs (bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš šogad ir 31. oktobris). Atkarībā no uzņēmuma lieluma mainās finanšu pārskata sastāvs. Taču visiem uzņēmumiem jāiesniedz bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins un finanšu pārskata pielikums (vai bilances piezīmes mikrosabiedrībām). Savukārt vidējām un lielām sabiedrībām jāiesniedz arī naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats, skaidro Laila Kelmere, Mg.oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Bilance Bilance ir finanšu pārskata sastāvdaļa, kurā norāda uzņēmuma līdzekļu (aktīvu) un to avotu (pasīvu) atlikumu bilances datumā. “Uzņēmuma līdzekļi ir aktīvā, tos iespējams pēc kāda laika pārvērst naudā. Līdzekļu avoti ir pasīvā, kas parāda, kā līdzekļi ir iegūti. Piemēram, ja aktīvā ir automašīna, tad pasīvā varētu redzēt, ka automašīna iegādāta līzingā, par ko liecinātu ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu atlikumi bilancē,”...

Saeimas 16. jūnija ārkārtas plenārsēdē, kas būs 11. jūnija ārkārtas sēdes turpinājums, 1. lasījumā paredzēts sākt skatīt grozījumu projektu likumam "Par grāmatvedību", kurš paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Ar likumu tiek skaidrots, ko jāsaprot ar terminu "ārpakalpojuma grāmatvedis" - tā ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā. Ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir juridiska persona, ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai atbilst uzņēmuma valdes loceklis vai darbinieks, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu. Likumprojekts paredz papildināt pašreizējā likuma IV nodaļu ar 15.3 un 15.4 pantu šādā redakcijā: "15.3 pants. Ārpakalpojuma grāmatveža darbība ir atļauta, ja tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegta ārpakalpojuma grāmatveža licence. Ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību...

Pēdējos sešos mēnešos (jautājums par 2019. gadu - red. piezīme) darbinieks nostrādāja 297 stundas (katrā dienā dažāds stundu skaits), 54 dienas, un darba samaksa ir 867,10 eiro. Dienas vidējā izpeļņa – 16,06 eiro (867,10/54), stundas likme – 2,90 eiro. No 2019. gada 16. līdz 27. jūnijam ir piešķirts atvaļinājums, ir jāapmaksā 9 dienas. Iznāk – 144,54 eiro (16,06 × 9). Vai ir pienākums apmaksāt darbiniekam atvaļinājuma naudu, izejot no 8 stundām dienā? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 149. pantu atvaļinājums darbiniekam tiek piešķirts kalendāra nedēļās, ko viennozīmīgi var saprast kā kalendāra dienas, jo nepastāv citi varianti. Savukārt atvaļinājuma periodā jāapmaksā darbinieka darba dienas. Šāds skaidrojums ne vienmēr ir izmantojams, jo bieži vien darbiniekiem ir neregulārs darba laiks. Ja darbiniekam noteikts darba laiks konkrētās nedēļas dienās, tad, izrēķinot dienas vidējo, to arī piemēro tām pašām darba dienām atvaļinājuma laikā. Savukārt, ja darbinieks strādā, “kad vajag”, proti, katrā nedēļā savā dienā, turklāt atšķirīgas stundas,...

Kopš 10. jūnija spēkā stājies Saeimā 5. jūnijā pieņemtais Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, kurš paredz saglabāt vairākus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos nodokļu jomas atbalsta pasākumus. Uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem VID varēs izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem varēs iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam. Piesakoties līdz 2020. gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā neizslēgt no...