GRĀMATVEDĪBA

Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 7 (463.) Kā neizkrist no aprites? Attīstīt pamatprasmes Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst kontekstam. Pamatprasmes ir tās, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālajai iekļautībai un nodarbinātībai. Šajā pamatprincipu kopumā ir noteiktas astoņas pamatprasmes: saziņa dzimtajā valodā; saziņa svešvalodā; matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās; digitālās prasmes; mācīšanās prasmes; sociālās un pilsoniskās prasmes; pašiniciatīva un uzņēmējdarbība; kultūras izpratne un izaugsme. Pamatprasmes uzskatāmas par vienlīdz svarīgām, jo katra no tām var nodrošināt veiksmīgu dzīvi sabiedrībā. Daudzas prasmes pārklājas un savienojas: vienai sfērai...

Jautājums: Kā noskaidrot/pārbaudīt patieso labuma guvēju ārvalsts uzņēmumam? Atbild Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste: "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums nosaka, ka, lai pārbaudītu patiesos labuma guvējus (vai citas personas), ir jāizmanto uzticams un neatkarīgs avots. Par šādiem avotiem tiek uzskatīti attiecīgo valstu reģistri (mūsu Uzņēmumu reģistra analogi). Eiropas Savienības valstu reģistros to ir vienkāršāk izdarīt. Piemēram, Igaunijas uzņēmumu reģistrā informāciju par patieso labuma guvēju var saņemt uzreiz un attālināti - pagaidām gan vēl par to ir jāmaksā, taču maksa ir ļoti simboliska - viens eiro. Tāpat plānots, ka no 2021. gada darbosies ES apvienotā datu bāze, kurā būs pieejama informācija no visu dalībvalstu reģistriem. Ja runājam par citām jurisdikcijām, jāņem vērā, ka likums paredz iespēju noskaidrot informāciju par patiesajiem labuma guvējiem arī patstāvīgi. Likums nedefinē, tieši kādā veidā likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju ārzemju uzņēmumam, bet...

Lai nodokļu maksātāji no savas grāmatvedības sistēmas varētu iesniegt nodokļu un informatīvo deklarāciju datus automātiski, kā arī saņemt sev saistošos datus, kas uzkrāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir ieviests jauns risinājums – serviss saskarne Application Programming Interface jeb EDS API. VID informātikas pārvaldes direktora vietniece Lita Marnauza saka: “Laikmetā, kad uzņēmumu grāmatvedība tiek kārtota digitāli, ir svarīgi izprast uzņēmēju vēlmes, un pilnveidot VID sniegtos elektroniskos pakalpojumus, pēc iespējas mazinot administratīvo slogu. EDS API ir vēl viens solis, kas vienkāršo uzņēmuma finansistu ikdienas darbu.” EDS API nodrošina nodokļu un informatīvo deklarāciju un pārskatu datu iesniegšanu tiešsaistē pēc System to System principa – nodokļa maksātāja grāmatvedības sistēmā uzkrātie dati tiešsaistē tiek nodoti VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, kur tie tiek pārbaudīti un pieņemti. EDS API izmantošana padara ātrāku un ērtāku it sevišķi liela apjoma datu iesniegšanu VID, tādējādi ievērojami samazinot uzņēmējiem administratīvo slogu nodokļu saistību izpildē. EDS API risinājums ir...

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 6. pantu, ir četri galvenie klientu riska faktori (klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai; valsts un ģeogrāfiskais risks; klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks; pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks). Lai novērtētu šos riska faktorus, jāiegūst informācija par klientu. To jādara klienta izpētes ietvaros, atgādina Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consulting valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. "Grāmatveži kā neviens cits zina savus klientus un to darbību. Uzdevums ir šīs zināšanas formalizēt un dokumentēt tā, lai izpildītu likuma prasības," saka eksperte. Klienta izpēti var sadalīt divos posmos - sākotnējā un turpmākā izpēte. Sākotnējās izpētes ietvaros jāveic klienta identificēšana, patiesā labuma guvēja noskaidrošana, sankciju sarakstu un politiski nozīmīgas personas statusa pārbaudīšana, darījuma attiecību mērķa noskaidrošana, informācijas iegūšana par klienta saimniecisko vai profesionālo darbību un...

Ministru kabinets 28. jūlijā izskatījis grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi", kas precīzi nosaka, cik bieži zvērinātiem revidentiem jāveic savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu. Līdz šim noteikumos pašnodarbinātajiem zvērinātajiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām bija noteikts pienākums "regulāri" pārbaudīt un novērtēt iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas darbību, reģistrēt konstatētos trūkumus un saņemtos ieteikumus, kā arī veikt nepieciešamās darbības šīs sistēmas uzlabošanai, taču nebija precizēts jēdziens "regulāri". Vienlaikus Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīva 2014/56/ES (Revīzijas direktīva) nosaka, ka iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšana ir "ikgadēja". Tāpēc ar grozījumiem arī Ministru kabineta noteikumos tiek paredzēts, ka pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu veic katru gadu. Vianlaikus grozījumi paredz, ka šī prasība stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, lai neradītu precedentus, kad zvērinātus revidentus uzraugošajām iestādēm - Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai -...

Iepriekšējā rakstā (skat. arī žurnāla “Bilance”2020. gada jūnija (462.) numuru) tika apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Visu iepriekš apkopoto svarīgi ievērot jebkurā organizācijas darbības procesā. Raksta turpinājumā par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizāciju darbības procesos. Iekšējā kontrole iepirkuma ciklā Nozīmīgākie riski iepirkuma ciklā: kukuļi vai citas dāvanas, ja preces pērk pie konkrētā pārdevēja; par daudz vai par maz iepirktas preces; iepirktas preces par augstāku cenu; iepirktas sliktas kvalitātes preces; netiek izmantotas atlaides; tiek veikta samaksa par precēm, kas nav saņemtas. Lai izvairītos no šiem riskiem iepirkuma ciklā, jāievēro: normatīvo aktu prasības; organizējot iepirkumus, jāizvēlas konkursa procedūra vai jālieto cenu aptaujas politika; pasūtījumi, kā arī cita iepirkuma cikla dokumentācija jānoformē rakstiski; personai, kas veic iepirkumu, ir jābūt atļaujai to veikt (autorizācijai); jānodrošina pasūtījuma pārraudzīšana un kvalitātes kontrole; pienākumu norobežošana; četru acu principa pielietošana. Iepirkuma pasūtīšanas procesā: jānosaka, kuri piegādātāji var piegādāt...

Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēlis citā dimensijā. Mēs bijām spiesti dažu dienu laikā pielāgoties pavisam citam darba stilam ar citiem darba instrumentiem: attālināts darbs, mākoņpakalpojumi, tiešraides tīkli, tiešsaistes datu apmaiņa, dokumentu digitalizācija u.c. Mēs iemācījāmies to, ko, visticamāk, nebūtu centušies apgūt, uzskatot par nevajadzīgu un sarežģītu. Atpakaļceļa vairs nav Attīstoties civilizācijai, attīstās tehnoloģijas, un, attīstoties tehnoloģijām, būtiski mainās arī grāmatveža darba specifika, kas pieprasa pielāgošanos mūsdienu tendencēm: mākoņrisinājumi, digitalizācija, mākslīgā intelekta risinājumi, darba vides maiņa no biroja uz digitālo, jaunu iemaņu un prasmju apgūšana un esošo attīstīšana. Un rodas jautājumi: Kā digitalizācija un automatizācija ietekmēs grāmatveža darbu? Kādas iemaņas ir nepieciešamas nākotnes grāmatvedim? Kad, kurā dienā un gadā radusies grāmatvedības uzskaite, grūti atbildēt, jo grāmatvedības definīcija nav viennozīmīga, un laika gaitā šis jēdziens mainījies un turpina mainīties joprojām. Arī grāmatveža darbs mainījies gadsimtu gaitā — no vienkārša uzskaitveža līdz finanšu procesu analītiķim. Vai pirmatnējam cilvēkam vajadzēja kārtot grāmatvedības uzskaiti? Visticamāk, ne, jo...

Valsts ieņēmu dienests (VID) informē par valdības 14. jūlijā izdotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas paredz izmaiņas gada ienākumu deklarācijā. Būtiskākie grozījumi ir: mainās gada ienākumu deklarācijas D, kā arī D3 un D31 pielikumu aizpildīšana; precizēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansu maksājumu veidlapa; noteikta kārtība, kādā precizē avansa aprēķinu pēc 15. novembra; deklarācijās par ienākumu no kapitāla pieauguma ietverts jauns ienākuma veids – ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu. Jaunās gada ienākumu deklarācijas veidlapas D, D3 un D31 sāks izmantot 2021. gadā, lai deklarētu 2020. gadā saņemto ienākumu. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijā saistītas ar: IIN piemērošanu, ja deklarē ienākumam pielīdzināmu aizdevumu; ienākumu deklarēšanu solidaritātes nodokļa maksātājiem gadījumos, kad saņemts ienākums ārvalstīs; deklarācijas aizpildīšanu saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma piemērošanai un lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumu pārnešanai no citiem saimnieciskās darbības ienākumiem; saņemtā valsts atbalsta maksājuma lauksaimniecībai deklarēšanu, ja...

Par šo tēmu ir runāts daudz, bet joprojām ir jautājumi un neskaidrības. No 2018. gada sākuma, kad tika pieņemtas jaunās normas, esam iemācījušies grāmatvedībā uzskaitīt atsevišķi izdevumus, kuri ietekmē vai var ietekmēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Pie tiem pieder arī reprezentācijas izdevumi un personāla ilgtspējas izdevumi. Reprezentācija nebija nekas jauns arī iepriekš, taču personāla ilgtspēja gan ir jaunievedums likumā. Katra jauna lieta nes līdzi simtiem dažādu viedokļu un skaidrojumu. Diemžēl Latvijas likumdošana ir tendēta uz vispārīgām frāzēm, kuras pēc tam katrs interpretē pēc sava prāta un vajadzības, tai skaitā valsts kontrolējošās iestādes. Protams, arī es sniegšu savu viedokli. Reprezentācijas izdevumi Reprezentācijas izdevumiem regulējums nav mainījies, pēc UIN likuma 8. panta normām tie ir izdevumi: 1. nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī; 2. darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai; 3. par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Citu sīkāku...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, sākot ar 2020. gada 22. jūliju elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) zemāk minētajiem dokumentiem ir jaunas versijas, kas neļaus iesniegt vecā formāta dokumentu. Iesniedzot dokumentu, kas iesniegts līdz 22. jūlijam, precizējumu ir jāveido, izvēloties jaunu dokumentu, un kopēšana nav iespējama šādām elektroniski pieejamām deklarācijām: „PVN taksācijas perioda deklarācija”; „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”; „Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija"; „Elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācija”. Lai nodrošinātu pāreju uz VID administrēto nodokļu nomaksu Vienotajā nodokļu kontā un valsts budžeta uzskaitē ieviestu uzkrāšanas principu, patlaban notiek darbs pie pilnībā jaunas VID maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas, kas aizstās tās VID informāciju sistēmas, kas ir morāli un tehniski novecojušas. Lai klienti saņemtu kvalitatīvus elektroniskos pakalpojumus, pāreja uz maksājumu uzskaites informācijas sistēmu notiek pakāpeniski, taču pārejas periodā visiem VID sistēmu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis divus jaunus metodiskos materiālus par reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaiti: “Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana”; “Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana”. Tiem ir ieteikuma raksturs un tie skaidro ar grāmatvedības uzskaiti saistīto likumu un noteikumu piemērošanu, kā arī ar piemēriem apraksta situācijas, kas nav atrunātas normatīvajos aktos. Reliģiskās organizācijas var izmantot metodiskos norādījumus, organizējot grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta vai divkāršā ieraksta sistēmā. Tāpat reliģiskās organizācijas var izstrādāt savas grāmatvedības uzskaites metodes, lai piemērotu normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitē. Reliģiskās organizācijas, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 EUR, var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Ja minētie kritēriji netiek izpildīti, tad reliģiskā organizācija kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ņemot vērā šādus nosacījumus: ja reliģiskajai organizācijai, kura kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” un 14. jūlijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr. 434 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"" Būtiskākie grozījumi ir piemērojami no 2021. gada 1. janvāra: mainās darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtība, ņemot vērā vienotā nodokļu konta ieviešanu; noteikta kārtība, kādā par personai izmaksāto nesaņemto darba samaksu informāciju ietver darba devēja ziņojumā; mainās iesniedzamo ziņojumu nosaukumi, vienkāršojot tos. Ziņojumu nosaukumi turpmāk būs šādi: “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” “Darba devēja ziņojums” “Ziņojums par pašnodarbinātā vai darba ņēmēja pie ārvalstu darba devēja...

Ik gadu uzņēmuma pienākums ir sagatavot gada pārskatu, kurā ir jāuzrāda pārbaudīta finanšu uzskaites informācija. Attiecībā uz pamatlīdzekļiem visas sabiedrības neatkarīgi no tā, pie kuras sabiedrību kategorijas tās pieder, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 52. pantu finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par katru ilgtermiņa ieguldījumu posteni, tajā skaitā par pamatlīdzekļiem. Finanšu uzskaitē uzrādīto informāciju pārbauda, gan salīdzinot ar attaisnojuma dokumentiem, gan inventarizācijās tiem objektiem, kurus iespējams inventarizēt. Inventarizācija teorētiski ir nepieciešama, lai gada pārskatu lietotājiem nodrošinātu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma mantas stāvokli bilances datumā vai inventarizācijas datumā. Uzņēmuma dalībniekiem un vadībai ir svarīgi zināt un novērtēt esošo pamatlīdzekļu faktisko stāvokli un kvalitatīvos rādītājus, atbilstību paredzētajam mērķim, jo augsta pamatlīdzekļu nolietošanās pakāpe un līdz ar to izmaksu pieaugums pamatlīdzekļu remontam un uzturēšanai ietekmē uzņēmuma maksātspēju un konkurētspēju. Tas nozīmē, ka inventarizācija nav formālu sarakstu sagatavošana iespējamām pārbaudēm, auditiem, tātad kādai trešajai personai, bet gan sava uzņēmuma iespēju...

Kā veikt darba samaksas aprēķinu, ja līgumā ir noteikta pamatalga (piemēram, 500 eiro mēnesī) un akordalga par "izstrādāto vienību" (piemēram, 1 eiro par gabalu), turklāt darbinieks var būt nodarbināts naktīs un svētku dienās, kā arī tam varētu būt virsstundas? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore. Darba samaksas aprēķina pamatā ir stundas tarifa likme Jautājumā minētajam darbiniekam acīmredzami noteikta summētā darba laika uzskaite. Droši vien darba devējam bija pamats noteikt šādu darba samaksu, tomēr jāņem vērā, ka Darba likumā (DL) šādi varianti nav aprakstīti. Būtiska minētā darbinieka darba samaksas aprēķina īpatnība saistīta ar to, ka ik mēnesi viņam ir jānosaka piemaksa par darbu naktīs, svētkos un par virsstundām. Ja darbiniekam ar summēto darba laika uzskaiti ir noteikta mēneša alga un jāapmaksā dažas ekstra stundas, stundas tarifa likmes noteikšana ir aprakstīta DL 75.3 pantā: Ja...

Atvaļinājumu tēma vasaras mēnešos vienmēr ir aktuāla, kaut arī šogad Darba likuma (DL) attiecīgajos pantos nav veikti grozījumi. Šo tēmu mēs uzsākām laikus: jūnija Bilancē (2020. gada Nr. 6 (462), 12. un 16. lpp.). Šā gada jūnijs ir īpašs ar to, ka viena darba diena (starp brīvdienu un svētku dienu — 22. jūnijs) tika pārcelta uz 13. jūniju! Atgādinu, ka darba dienas pārcelšana nav obligāta privātajā biznesā, bet piemēru analīze ir "interesantāka", ja darbiniekiem 13. jūnijā noteikta darba diena, bet 22. jūnijā — brīvdiena. Turklāt šajās dienās darbiniekiem varētu būt piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums vai varētu gadīties saslimt. Kura diena būtu jāapmaksā, un kā pamatot savu rīcību? Kāpēc attaisnotā prombūtne ir jāapmaksā? Pirms veicam aprēķinus, pievērsīsim uzmanību DL 74. panta prasībai par darba devēja pienākumu apmaksāt darbiniekam attaisnoto prombūtni, par kuru uzskatāmi panta 1. daļā minētie gadījumi (gadījumu skaits var būt paplašināts). Kaut gan DL uzskaitītas deviņas šādas situācijas, īpašu uzmanību izpelnījās...