GRĀMATVEDĪBA

Ministru kabinets 28. jūlijā izskatījis grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi", kas precīzi nosaka, cik bieži zvērinātiem revidentiem jāveic savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu. Līdz šim noteikumos pašnodarbinātajiem zvērinātajiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām bija noteikts pienākums "regulāri" pārbaudīt un novērtēt iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas darbību, reģistrēt konstatētos trūkumus un saņemtos ieteikumus, kā arī veikt nepieciešamās darbības šīs sistēmas uzlabošanai, taču nebija precizēts jēdziens "regulāri". Vienlaikus Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīva 2014/56/ES (Revīzijas direktīva) nosaka, ka iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšana ir "ikgadēja". Tāpēc ar grozījumiem arī Ministru kabineta noteikumos tiek paredzēts, ka pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu veic katru gadu. Vianlaikus grozījumi paredz, ka šī prasība stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, lai neradītu precedentus, kad zvērinātus revidentus uzraugošajām iestādēm - Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai -...

Iepriekšējā rakstā (skat. arī žurnāla “Bilance”2020. gada jūnija (462.) numuru) tika apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Visu iepriekš apkopoto svarīgi ievērot jebkurā organizācijas darbības procesā. Raksta turpinājumā par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizāciju darbības procesos. Iekšējā kontrole iepirkuma ciklā Nozīmīgākie riski iepirkuma ciklā: kukuļi vai citas dāvanas, ja preces pērk pie konkrētā pārdevēja; par daudz vai par maz iepirktas preces; iepirktas preces par augstāku cenu; iepirktas sliktas kvalitātes preces; netiek izmantotas atlaides; tiek veikta samaksa par precēm, kas nav saņemtas. Lai izvairītos no šiem riskiem iepirkuma ciklā, jāievēro: normatīvo aktu prasības; organizējot iepirkumus, jāizvēlas konkursa procedūra vai jālieto cenu aptaujas politika; pasūtījumi, kā arī cita iepirkuma cikla dokumentācija jānoformē rakstiski; personai, kas veic iepirkumu, ir jābūt atļaujai to veikt (autorizācijai); jānodrošina pasūtījuma pārraudzīšana un kvalitātes kontrole; pienākumu norobežošana; četru acu principa pielietošana. Iepirkuma pasūtīšanas procesā: jānosaka, kuri piegādātāji var piegādāt...

Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēlis citā dimensijā. Mēs bijām spiesti dažu dienu laikā pielāgoties pavisam citam darba stilam ar citiem darba instrumentiem: attālināts darbs, mākoņpakalpojumi, tiešraides tīkli, tiešsaistes datu apmaiņa, dokumentu digitalizācija u.c. Mēs iemācījāmies to, ko, visticamāk, nebūtu centušies apgūt, uzskatot par nevajadzīgu un sarežģītu. Atpakaļceļa vairs nav Attīstoties civilizācijai, attīstās tehnoloģijas, un, attīstoties tehnoloģijām, būtiski mainās arī grāmatveža darba specifika, kas pieprasa pielāgošanos mūsdienu tendencēm: mākoņrisinājumi, digitalizācija, mākslīgā intelekta risinājumi, darba vides maiņa no biroja uz digitālo, jaunu iemaņu un prasmju apgūšana un esošo attīstīšana. Un rodas jautājumi: Kā digitalizācija un automatizācija ietekmēs grāmatveža darbu? Kādas iemaņas ir nepieciešamas nākotnes grāmatvedim? Kad, kurā dienā un gadā radusies grāmatvedības uzskaite, grūti atbildēt, jo grāmatvedības definīcija nav viennozīmīga, un laika gaitā šis jēdziens mainījies un turpina mainīties joprojām. Arī grāmatveža darbs mainījies gadsimtu gaitā — no vienkārša uzskaitveža līdz finanšu procesu analītiķim. Vai pirmatnējam cilvēkam vajadzēja kārtot grāmatvedības uzskaiti? Visticamāk, ne, jo...

Valsts ieņēmu dienests (VID) informē par valdības 14. jūlijā izdotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas paredz izmaiņas gada ienākumu deklarācijā. Būtiskākie grozījumi ir: mainās gada ienākumu deklarācijas D, kā arī D3 un D31 pielikumu aizpildīšana; precizēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansu maksājumu veidlapa; noteikta kārtība, kādā precizē avansa aprēķinu pēc 15. novembra; deklarācijās par ienākumu no kapitāla pieauguma ietverts jauns ienākuma veids – ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu. Jaunās gada ienākumu deklarācijas veidlapas D, D3 un D31 sāks izmantot 2021. gadā, lai deklarētu 2020. gadā saņemto ienākumu. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijā saistītas ar: IIN piemērošanu, ja deklarē ienākumam pielīdzināmu aizdevumu; ienākumu deklarēšanu solidaritātes nodokļa maksātājiem gadījumos, kad saņemts ienākums ārvalstīs; deklarācijas aizpildīšanu saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma piemērošanai un lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumu pārnešanai no citiem saimnieciskās darbības ienākumiem; saņemtā valsts atbalsta maksājuma lauksaimniecībai deklarēšanu, ja...

Par šo tēmu ir runāts daudz, bet joprojām ir jautājumi un neskaidrības. No 2018. gada sākuma, kad tika pieņemtas jaunās normas, esam iemācījušies grāmatvedībā uzskaitīt atsevišķi izdevumus, kuri ietekmē vai var ietekmēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Pie tiem pieder arī reprezentācijas izdevumi un personāla ilgtspējas izdevumi. Reprezentācija nebija nekas jauns arī iepriekš, taču personāla ilgtspēja gan ir jaunievedums likumā. Katra jauna lieta nes līdzi simtiem dažādu viedokļu un skaidrojumu. Diemžēl Latvijas likumdošana ir tendēta uz vispārīgām frāzēm, kuras pēc tam katrs interpretē pēc sava prāta un vajadzības, tai skaitā valsts kontrolējošās iestādes. Protams, arī es sniegšu savu viedokli. Reprezentācijas izdevumi Reprezentācijas izdevumiem regulējums nav mainījies, pēc UIN likuma 8. panta normām tie ir izdevumi: 1. nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī; 2. darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai; 3. par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Citu sīkāku...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, sākot ar 2020. gada 22. jūliju elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) zemāk minētajiem dokumentiem ir jaunas versijas, kas neļaus iesniegt vecā formāta dokumentu. Iesniedzot dokumentu, kas iesniegts līdz 22. jūlijam, precizējumu ir jāveido, izvēloties jaunu dokumentu, un kopēšana nav iespējama šādām elektroniski pieejamām deklarācijām: „PVN taksācijas perioda deklarācija”; „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”; „Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija"; „Elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācija”. Lai nodrošinātu pāreju uz VID administrēto nodokļu nomaksu Vienotajā nodokļu kontā un valsts budžeta uzskaitē ieviestu uzkrāšanas principu, patlaban notiek darbs pie pilnībā jaunas VID maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas, kas aizstās tās VID informāciju sistēmas, kas ir morāli un tehniski novecojušas. Lai klienti saņemtu kvalitatīvus elektroniskos pakalpojumus, pāreja uz maksājumu uzskaites informācijas sistēmu notiek pakāpeniski, taču pārejas periodā visiem VID sistēmu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis divus jaunus metodiskos materiālus par reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaiti: “Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana”; “Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana”. Tiem ir ieteikuma raksturs un tie skaidro ar grāmatvedības uzskaiti saistīto likumu un noteikumu piemērošanu, kā arī ar piemēriem apraksta situācijas, kas nav atrunātas normatīvajos aktos. Reliģiskās organizācijas var izmantot metodiskos norādījumus, organizējot grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta vai divkāršā ieraksta sistēmā. Tāpat reliģiskās organizācijas var izstrādāt savas grāmatvedības uzskaites metodes, lai piemērotu normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitē. Reliģiskās organizācijas, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 EUR, var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Ja minētie kritēriji netiek izpildīti, tad reliģiskā organizācija kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ņemot vērā šādus nosacījumus: ja reliģiskajai organizācijai, kura kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” un 14. jūlijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr. 434 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"" Būtiskākie grozījumi ir piemērojami no 2021. gada 1. janvāra: mainās darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtība, ņemot vērā vienotā nodokļu konta ieviešanu; noteikta kārtība, kādā par personai izmaksāto nesaņemto darba samaksu informāciju ietver darba devēja ziņojumā; mainās iesniedzamo ziņojumu nosaukumi, vienkāršojot tos. Ziņojumu nosaukumi turpmāk būs šādi: “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” “Darba devēja ziņojums” “Ziņojums par pašnodarbinātā vai darba ņēmēja pie ārvalstu darba devēja...

Ik gadu uzņēmuma pienākums ir sagatavot gada pārskatu, kurā ir jāuzrāda pārbaudīta finanšu uzskaites informācija. Attiecībā uz pamatlīdzekļiem visas sabiedrības neatkarīgi no tā, pie kuras sabiedrību kategorijas tās pieder, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 52. pantu finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par katru ilgtermiņa ieguldījumu posteni, tajā skaitā par pamatlīdzekļiem. Finanšu uzskaitē uzrādīto informāciju pārbauda, gan salīdzinot ar attaisnojuma dokumentiem, gan inventarizācijās tiem objektiem, kurus iespējams inventarizēt. Inventarizācija teorētiski ir nepieciešama, lai gada pārskatu lietotājiem nodrošinātu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma mantas stāvokli bilances datumā vai inventarizācijas datumā. Uzņēmuma dalībniekiem un vadībai ir svarīgi zināt un novērtēt esošo pamatlīdzekļu faktisko stāvokli un kvalitatīvos rādītājus, atbilstību paredzētajam mērķim, jo augsta pamatlīdzekļu nolietošanās pakāpe un līdz ar to izmaksu pieaugums pamatlīdzekļu remontam un uzturēšanai ietekmē uzņēmuma maksātspēju un konkurētspēju. Tas nozīmē, ka inventarizācija nav formālu sarakstu sagatavošana iespējamām pārbaudēm, auditiem, tātad kādai trešajai personai, bet gan sava uzņēmuma iespēju...

Kā veikt darba samaksas aprēķinu, ja līgumā ir noteikta pamatalga (piemēram, 500 eiro mēnesī) un akordalga par "izstrādāto vienību" (piemēram, 1 eiro par gabalu), turklāt darbinieks var būt nodarbināts naktīs un svētku dienās, kā arī tam varētu būt virsstundas? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore. Darba samaksas aprēķina pamatā ir stundas tarifa likme Jautājumā minētajam darbiniekam acīmredzami noteikta summētā darba laika uzskaite. Droši vien darba devējam bija pamats noteikt šādu darba samaksu, tomēr jāņem vērā, ka Darba likumā (DL) šādi varianti nav aprakstīti. Būtiska minētā darbinieka darba samaksas aprēķina īpatnība saistīta ar to, ka ik mēnesi viņam ir jānosaka piemaksa par darbu naktīs, svētkos un par virsstundām. Ja darbiniekam ar summēto darba laika uzskaiti ir noteikta mēneša alga un jāapmaksā dažas ekstra stundas, stundas tarifa likmes noteikšana ir aprakstīta DL 75.3 pantā: Ja...

Atvaļinājumu tēma vasaras mēnešos vienmēr ir aktuāla, kaut arī šogad Darba likuma (DL) attiecīgajos pantos nav veikti grozījumi. Šo tēmu mēs uzsākām laikus: jūnija Bilancē (2020. gada Nr. 6 (462), 12. un 16. lpp.). Šā gada jūnijs ir īpašs ar to, ka viena darba diena (starp brīvdienu un svētku dienu — 22. jūnijs) tika pārcelta uz 13. jūniju! Atgādinu, ka darba dienas pārcelšana nav obligāta privātajā biznesā, bet piemēru analīze ir "interesantāka", ja darbiniekiem 13. jūnijā noteikta darba diena, bet 22. jūnijā — brīvdiena. Turklāt šajās dienās darbiniekiem varētu būt piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums vai varētu gadīties saslimt. Kura diena būtu jāapmaksā, un kā pamatot savu rīcību? Kāpēc attaisnotā prombūtne ir jāapmaksā? Pirms veicam aprēķinus, pievērsīsim uzmanību DL 74. panta prasībai par darba devēja pienākumu apmaksāt darbiniekam attaisnoto prombūtni, par kuru uzskatāmi panta 1. daļā minētie gadījumi (gadījumu skaits var būt paplašināts). Kaut gan DL uzskaitītas deviņas šādas situācijas, īpašu uzmanību izpelnījās...

Darbinieks pieprasa darba devējam apmaksu par laiku, kuru viņš pavadījis, nododot asins. Cik daudz viņam būtu jāmaksā? Atbilde Laiks, ko darbinieks pavada ārstniecības iestādē, nododot asinis vai asins komponentus, Darba likuma 74. panta 1. daļā tiek uzskatīts par attaisnoto prombūtni, kuras apmaksa ir darba devēja pienākums. Vienīgais noteikums darbiniekam: iepriekš par to ir jāvienojas ar darba devēju. Vēršu uzmanību uz to, ka likumā ir teikts, ka jāapmaksā "laiks", nevis darba diena. Tātad tās būs dažas stundas. Papildus tam 74. panta 6. daļā formulētas darbinieka tiesības pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē uz atpūtas dienu. Sakarā ar to, ka asins komponentu nodošana var būt veikta biežāk par asins nodošanu, darbiniekam var uzkrāties pietiekami daudz atpūtas dienu. Lai saskaņotu darba devēja un darbinieka savstarpējās intereses, likumdevējs ierobežojis darba devēja pienākumu atpūtas dienu piešķiršanas skaitam un izmantošanas laikam — jāapmaksā ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendāra gada laikā. Darba līgumā vai darba...

Kā aprēķināt slimības naudu, ja darbinieks pēc darba līguma noslēgšanas saslimst, nenostrādājot ne dienu, ne stundu? Atbilde Diemžēl tādi gadījumi nav retums. Slēdzot darba līgumu, viss kārtībā, bet otrajā dienā (vai dienā, kad jāsāk strādāt) tiek paziņots par A vai B lapas esamību. B lapas apmaksas/neapmaksas gadījumus ietekmē likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" grozījumi 11. pantā. Proti, lai pabalsts tiktu piešķirts, nepieciešams, lai persona (par personu) tiktu veiktas (bija jāveic) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI): ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājās darbnespēja, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājās darbnespēja. Turklāt šai personai, saņemot darbnespējas B lapu, ir jābūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā. Manuprāt, nav grūti saprast šo grozījumu iemeslus, jo statistika liecina par vairākiem ļaunprātīgiem likuma nepilnības izmantošanas gadījumiem. Tomēr minētās prasības (kvalifikācijas noteikumi pabalsta saņemšanai) nav attiecināmas uz dažām dzīves situācijām, piemēram, kad...

Divas jaunas atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai nodarbinātības sekmēšanai eksportējošiem un tūrisma nozares uzņēmumiem apstiprinātas valdības 14. jūlijā sēdē, pieņemot jaunus Ekonomikas ministrijas izstrādātus Ministru kabineta noteikumus: “Noteikumi par atbalstu eksportējošiem nodokļu maksātājiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai” un “Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība”. Atbalsta programmu ietvaros šie uzņēmumi varēs saņemt no valsts vienreizēju grantu jeb dāvinājumu, kura lielums būs atkarīgs no nomaksāto nodokļu apjoma. Valsts atbalsts paredzēts darbinieku darba samaksas kompensēšanai. Atbalstam uzņēmēji varēs pieteikties pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, provizoriski – šā gada jūlija beigās, upaziņojis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Atbalsta programmu kopējais finansējums ir 70,2 milj. eiro, t.sk. 51 miljoni eiro atbalstam eksportējošiem uzņēmumiem un 19,2 miljoni eiro atbalstam tūrisma nozares komersantiem. Plānots, ka abu programmu ietvaros atbalsts varētu tikt sniegts aptuveni 7700 uzņēmumiem un 80 000 nodarbināto. Atbalsta programmas administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar...

Covid–19 radītās ekonomiskās lejupslīdes sakarā arvien biežāk revidenti, finansisti un grāmatveži runā par ilgtermiņa aktīvu — tādu kā nemateriālā vērtība, zeme, ēkas, ražošanas iekārtas — vērtības samazināšanos. Kāpēc ekonomiskā lejupslīde ir saistāma ar aktīvu vērtību, un kā šo samazinājumu noteikt? Kas ir aktīvu vērtības samazinājums? Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) vērtības samazinājumu veido "korekcijas, kuras veic, lai norādītu aktīvu vērtības samazinājumu bilances datumā, neatkarīgi no tā, vai šis vērtības samazinājums ir vai nav galīgs. Ar vērtības samazinājuma korekcijām saprot arī pamatlīdzekļa ikgadējā nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu ikgadējo vērtības norakstīšanu." Vērtības samazinājumu pēc GPL piemēro tad, ja iegādes vai pārvērtēšanas vērtība pārsniedz to vērtību, kāda ir ilgtermiņa ieguldījumam bilances datumā, turklāt paredzams, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs. Vērtības samazinājuma korekcijas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā gadā, kad tās radušās. GPKGPL minēts, ka ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas var pārtraukt, ja tām vairs nav pamata (izņemot vērtības...