GRĀMATVEDĪBA

Tuvojas pandēmijas ārkārtas situācijas dēļ pārceltais gada pārskatu iesniegšanas termiņš - vairumam uzņēmumu - 31. jūlijs (bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš šogad ir 31. oktobris). Atkarībā no uzņēmuma lieluma mainās finanšu pārskata sastāvs. Taču visiem uzņēmumiem jāiesniedz bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins un finanšu pārskata pielikums (vai bilances piezīmes mikrosabiedrībām). Savukārt vidējām un lielām sabiedrībām jāiesniedz arī naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats, skaidro Laila Kelmere, Mg.oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Bilance Bilance ir finanšu pārskata sastāvdaļa, kurā norāda uzņēmuma līdzekļu (aktīvu) un to avotu (pasīvu) atlikumu bilances datumā. “Uzņēmuma līdzekļi ir aktīvā, tos iespējams pēc kāda laika pārvērst naudā. Līdzekļu avoti ir pasīvā, kas parāda, kā līdzekļi ir iegūti. Piemēram, ja aktīvā ir automašīna, tad pasīvā varētu redzēt, ka automašīna iegādāta līzingā, par ko liecinātu ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu atlikumi bilancē,”...

Saeimas 16. jūnija ārkārtas plenārsēdē, kas būs 11. jūnija ārkārtas sēdes turpinājums, 1. lasījumā paredzēts sākt skatīt grozījumu projektu likumam "Par grāmatvedību", kurš paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Ar likumu tiek skaidrots, ko jāsaprot ar terminu "ārpakalpojuma grāmatvedis" - tā ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā. Ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir juridiska persona, ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai atbilst uzņēmuma valdes loceklis vai darbinieks, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu. Likumprojekts paredz papildināt pašreizējā likuma IV nodaļu ar 15.3 un 15.4 pantu šādā redakcijā: "15.3 pants. Ārpakalpojuma grāmatveža darbība ir atļauta, ja tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegta ārpakalpojuma grāmatveža licence. Ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību...

Pēdējos sešos mēnešos (jautājums par 2019. gadu - red. piezīme) darbinieks nostrādāja 297 stundas (katrā dienā dažāds stundu skaits), 54 dienas, un darba samaksa ir 867,10 eiro. Dienas vidējā izpeļņa – 16,06 eiro (867,10/54), stundas likme – 2,90 eiro. No 2019. gada 16. līdz 27. jūnijam ir piešķirts atvaļinājums, ir jāapmaksā 9 dienas. Iznāk – 144,54 eiro (16,06 × 9). Vai ir pienākums apmaksāt darbiniekam atvaļinājuma naudu, izejot no 8 stundām dienā? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 149. pantu atvaļinājums darbiniekam tiek piešķirts kalendāra nedēļās, ko viennozīmīgi var saprast kā kalendāra dienas, jo nepastāv citi varianti. Savukārt atvaļinājuma periodā jāapmaksā darbinieka darba dienas. Šāds skaidrojums ne vienmēr ir izmantojams, jo bieži vien darbiniekiem ir neregulārs darba laiks. Ja darbiniekam noteikts darba laiks konkrētās nedēļas dienās, tad, izrēķinot dienas vidējo, to arī piemēro tām pašām darba dienām atvaļinājuma laikā. Savukārt, ja darbinieks strādā, “kad vajag”, proti, katrā nedēļā savā dienā, turklāt atšķirīgas stundas,...

Kopš 10. jūnija spēkā stājies Saeimā 5. jūnijā pieņemtais Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, kurš paredz saglabāt vairākus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos nodokļu jomas atbalsta pasākumus. Uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem VID varēs izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem varēs iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam. Piesakoties līdz 2020. gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā neizslēgt no...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma(turpmāk — NILLTPFN likums) subjektu pienākums ir izveidot iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk — IKS). Pamatnoteikums efektīvas IKS izveidošanai — pareizs risku novērtējums, kas ļauj ieviest atbilstošus risku mazināšanas un pārvaldīšanas pasākumus. Tas aizsargā NILLTPFN likuma subjektu no iespējamības būt iesaistītam vai izmantotam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma un proliferācijas finansēšanā, sankciju pārkāpšanā vai apiešanā, zaudēt reputāciju un saņemt uzraudzības institūciju soda sankcijas. Prakse rada, ka risku novērtējumā NILLTPFN likuma subjektiem ir daudz jautājumu un neskaidrību. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, «ka uzraudzības pasākumu rezultātā visbiežāk identificētie pārkāpumi ir šādi: NILLTPF risku novērtējuma neesamība, ietekmējot arī IKS izveidošanas un piemērošanas atbilstību un efektivitāti, un klienta NILLTPF risku novērtēšanas nepilnības». Šajā rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar savai darbībai un klientiem piemītošo risku novērtējumu, kas jāveic ārpakalpojumu grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem, neatkarīgiem juristiem un citiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir NILLTPFN likuma un...

Pašnodarbinātie ikdienas darbībā saskaras ar jautājumiem, kā pareizi uzskaitīt izdevumus par vieglo pasažieru auto, kas tiek izmantots tikai saimnieciskajā darbībā vai līdztekus saimnieciskajai darbībai — arī personīgajām vajadzībām. Turklāt dažādiem nodokļu maksātājiem ir atšķirīgs tiesiskais pamats, uz kāda auto tiek izmantots, — pieder pašam saimnieciskās darbības veicējam, ģimenes loceklim vai kādai citai personai, tai skaitā līzinga devējam. Apskatīsim, ko šādos gadījumos paredz likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums). Ar pašnodarbināto šajā rakstā jāsaprot personas, kuras no saimnieciskās darbības ienākuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja auto pieder nevis pašnodarbinātajam pašam, bet gan ģimenes loceklim vai kādai citai personai, jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem un uz kāda līguma (patapinājuma, nomas) pamata auto tiks izmantots. Ar vieglo auto un tā izmantošanu cieši saistīts ir uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN likums). No likuma "Par IIN" subjektiem: UVTN maksātāji var būt individuālie komersanti un zemnieku saimniecības. Zvejnieku saimniecības nav UVTN maksātājas, bet tām likumā "Par IIN" tiek...

Šajā rakstā apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Nākamajā rakstā — par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizācijas darbības procesos. Kāpēc ir svarīga iekšējā kontrole Iekšējā kontrole ir process, kas vērsts uz organizācijas mērķu sasniegšanu, un instruments, ko darbinieki var izmantot organizācijas risku mazināšanai. Tāpēc vadībai ir jāpievērš uzmanība iekšējās kontroles izveidei, jo tā sniegs iespēju laikus novērtēt organizācijas riskus, draudus, vājās un stiprās puses un laikus rīkoties, lai mazinātu konkrētu risku. Pat vismazākās aizdomas par neefektīvu līdzekļu izmantošanu var negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos organizācijām. Organizācijām ir jāspēj pierādīt, ka līdzekļi tiek tērēti paredzētajiem mērķiem un labi pārvaldīti. Tāpat tām jābūt atklātām — ja stingrās prasības dažkārt netiek izpildītas, tad jāsniedz detalizēta informācija, kā konstatētās nepilnības tiek novērstas. Kontrole ļauj mazināt izmaksas, palielinot resursu izmantošanas lietderīgumu un produktivitāti, pilnveidot drošību, padarīt caurskatāmāku pārvaldību, novērst nesankcionētu mantas un finanšu līdzekļu izmantošanu. Ja iekšējā...

Tuvojoties vasarai, mūsu domas parasti koncentrējas uz sajūtām par gaidāmo un nopelnīto atpūtu. Protams, darbinieki izmanto atvaļinājumus arī citos gadalaikos, tomēr šogad vasara būs īpatnēja. Pirmkārt, gaidāms, ka ārkārtējā situācija, kas izsludināta līdz 9. jūnijam, tiks pārtraukta. Bet nesteigsimies priecāties, jo ārkārtējo situāciju aizvietos "daži" ierobežojumi, kas tiks formulēti īpašā likumā. Proti, paliks spēkā distancēšanās, masku nēsāšana, ierobežojumi pulcēties slēgtās telpās... Varu iedomāties distancēšanos elektrovilcienā, braucot uz Jūrmalu! Ar ierobežojumu komplektu drīzumā iepazīsimies — patlaban normatīvie akti, to precizējumi un papildinājumi aug kā sēnes pēc lietus! Tomēr Darba likumā (DL) attiecībā uz atvaļinājumiem īpaši grozījumi nav veikti. Un, ja pašreiz nav īpaši nekur jāsteidzas (paliec mājās!), tad veltīsim laiku likuma atkārtošanai: kādi atvaļinājumu veidi tur ir minēti un kas būtu jāņem vērā, tos piešķirot un veicot aprēķinus. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums Vispopulārākais, protams, ir DL 149. pantā minētais ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. No vienas puses, likums...

Šī gada 1. jūlijā spēkā stāsies Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) grozījumi, kas paredz speciālu kartību informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm un likuma subjektiem, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas administratoriem, bankām u.c. Uzņēmumu reģistrs ir sagatavojis skaidrojumu par ziņošanas par neatbilstošu informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pienākumu un informācijas apmaiņas starp publisko un privāto sektoru kārtību. Ziņošanas nosacījumi pēc 01.07.2020. Atgādinām, ka likuma subjekti noteikti NILLTPFN likuma 3.pantā: 1) kredītiestādes; 2) finanšu iestādes; 3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības; 4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai...

Viena no Covid–19 sekām pasaulē ir uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās un līdz ar to arī atlaišanas un uzņēmumu restrukturizācija. Arī mūsu valstī arvien vairāk dzirdam par masveida darbinieku atlaišanām un citiem uzņēmumu restrukturizācijas pasākumiem. No grāmatvedības un finanšu viedokļa uzņēmumu restrukturizācija un darbinieku atlaišana nozīmē nepieciešamību domāt par uzkrājumu veidošanu. Vēlreiz — kas ir uzkrājumi Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) "uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuru būtība ir skaidri noteikta un kuras bilances datumā ir paredzamas vai zināmas vai kuras noteikti radīsies, bet var mainīties šo saistību segšanai nepieciešamās summas lielums vai šo saistību rašanās datums". GPKGPL paredzēts, ka uzkrājumus novērtē saskaņā ar precīzāko grāmatvedības aplēsi par summu, kas nepieciešama bilances datumā, lai segtu šā panta pirmajā daļā minētās saistības vai otrajā daļā minētos izdevumus, kuri varētu rasties. Uzkrājumus nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. Papildu skaidrojumi uzkrājumu uzskaitei sniegti GPKGPL piemērošanas noteikumos (2015. gada 22. decembra MK...

Līdz ar jaunās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas spēkā stāšanos, viens no jautājumiem ir par debitoru parādu norakstīšanu un tās ietekmi uz nodokļa nomaksu. Kuros gadījumos, norakstot debitoru parādus, par to jāmaksā UIN, un kuros to var nedarīt? Zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča skaidro, ka, pirmkārt, jānodala tā sauktie "vecie" debitoru parādi, kas izveidojušies līdz jaunās UIN sistēmas spēkā stāšanās brīdim (2018. gada 1. janvārim, neskaitot) un "jaunie" debitoru parādi, kas izveidojušies, sākot no šī datuma. Par vecajiem debitoru parādiem nodoklis jau ir nomaksāts vēl iepriekšējās UIN sistēmas ietvaros, skaidro eksperte, tāpēc šo parādu norakstīšana ar UIN apliekamajā bāzē nav jāiekļauj. Vienlaikus arī situācijās ar "jaunajiem" (no 2018. gada 1. janvāra) norakstītajiem debitoru parādiem ne vienmēr ir jāaprēķina un jāmaksā UIN. Tas nav jāmaksā gadījumos, ja šie debitoru parādi atbilst Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem. Pirmkārt, no nodokļu maksātāja puses noteikti jābūt veiktām visām nepieciešamajām parādu...

Līdz ar 2021. gada 1. janvāri plānots mainīt vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina formulu, turpmāk tajā ņemot vērā nevis 12 mēnešu periodu, bet gan nepārtrauktu 36 mēnešu periodu, kurā personai bija lielākā apdrošināšanas iemaksu algas summa pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Līdz ar to Ministru kabinets pieņēmis izmaiņas 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr. 50 "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība". Grozījumi nosaka gan to, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķināšanai jāņem vērā jaunais 36 mēnešu periods, gan arī vairākas citas aprēķina nianses. Piemēram, grozījumi paredz, ka šajā aprēķinā netiek ņemti vērā tie pilnie mēneši, kuros persona nav saņēmusi algu, ja tai bijusi pārejoša darba nespēja, tā atradusies grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna tēvam piešķirtā atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu. Tāpat aprēķinā netiks ņemti vērā arī tie...

Atgādinām, ka līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāiesniedz informācija par taksācijas gadā (2019. gadā) izsniegtajiem/saņemtajiem aizdevumiem no viena aizdevēja: kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro; kuru apmērs (to kopsumma) kopā ar papildus izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 eiro; kas izsniegti/saņemti papildu aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 eiro. To noteic Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 1.1pielikums. Veidlapa: Informācija par aizdevumu fiziskajai personai Fiziskas personas ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), kuru tā neņem saimnieciskās darbības ietvaros un kas nav atmaksāts sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas. Aizņēmumi nav jādeklarē šādos gadījumos Informācija par neatmaksāto aizņēmuma daļu virs 15 000 eiro tā saņēmējiem nav jāsniedz šādos gadījumos:...

Pasaulē 144 valstīs biržā kotētām sabiedrībām ir obligāti jāpiemēro Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), savukārt 12 valstīs tā ir pieļautā labā prakse1. Turklāt ļoti daudzās valstīs SFPS ir pieļaujamie ziņošanas standarti. Latvijā SFPS obligāti piemērojami relatīvi nelielam uzņēmumu skaitam — biržā kotētām sabiedrībām un finanšu institūcijām. Tomēr arvien vairāk vērojama tendence, ka SFPS tiek piemēroti brīvprātīgi, kur tas ir pieļauts, vai arī uzņēmumi piemēro Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma sniegto iespēju vērtēt noteiktus finanšu pārskatu posteņus pēc SFPS. Kāpēc tā? Mūsdienās ekonomika, lai arī būtiski transformējas Covid–19 ietekmē, tomēr ir globāla un starptautiskā kapitāla kustība joprojām notiek un investoru interese par potenciālajiem un strādājošiem ieguldījumiem nerimst, ņemot vērā citu peļņas avotu iztrūkumu, kā arī vēlmi maksimāli diversificēt ieguldījumus, lai mazinātu gaidāmās finanšu krīzes ietekmi. Savukārt vēsturiski katrā valstī ir veidojušies savi grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi, kas atbilst vietējai specifikai, mentalitātei un vēsturiskajām peripetijām. Līdz ar šo uzskaites principu dažādību starptautiskajiem...

Uz risku balstīta pieeja (angļ. valodā risk - based approach) ir noteikta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 1. rekomendācijā un ir pamatnoteikums efektīvas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidošanai. Prakse rada, ka risku novērtējuma veikšanā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem, tostarp grāmatvežiem, ir daudz jautājumu un neskaidrības. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudēs arī visbiežāk identificētie pārkāpumi saistīti ar risku novērtējuma neesamību vai to nekorekto veikšanu, norāda Mg. oec., Jeļena Marjasova, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste un SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze korporatīvo finanšu jomā. Viņa arī konsultē NILLTPF novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu (IKS) jautājumos – IKS izveidošana, aktualizēšana, audits. Klientiem piemītošā riska novērtējums ir viens no pamatuzdevumiem, kuru jāizpilda klientu izpētes laikā. Tas ir priekšnoteikums tam, lai: a) pieņemtu lēmumu par klienta akceptēšanu vai neakceptēšanu; b) noteiktu turpmākās klienta izpētes un darījumu uzraudzības...