GRĀMATVEDĪBA

Jautājums: Fiziskā persona pārdevusi savu personisko mantu (gleznu) juridiskajai personai. Vai šādā gadījumā ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli? Kādus pārskatus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajā ienākumā neietver un ar nodokli neapliek ienākumu no personiskā īpašuma (fiziskajai personai piederošām, personiskai lietošanai paredzētām kustamām lietām – mēbelēm, apģērba un citām kustamām lietām) atsavināšanas. Ja fiziskā persona pārdod personisko mantu, fiziskā persona iesniedz pircējam – juridiskajai personai – izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību (Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3. pielikumu). Ienākuma izmaksātājs – komersants –, izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamus ienākumus, līdz pēctaksācijas gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu (Ministru kabineta 2008.gada 25. augusta noteikumu Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem” 2. pielikumu ), tajā norādot, ka izmaksāti ienākumi no personiskā īpašuma atsavināšanas,...

Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām apvienošanās procesā un piedāvātu risinājumus pasākumiem, kas jāveic no jauna izveidotajām pašvaldībām uzreiz pēc darbības uzsākšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi rokasgrāmatu “Metodika 2021.gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai”. Saskaņā ar Saeimas lēmumu apvienotās pašvaldības uzsāks darbu pēc pašvaldību domes pirmās sēdes 2021. gada 1. jūlijā. Rokasgrāmatā ietvertas arī vadlīnijas grāmatvedības un lietvedības darba organizācijai, tai skaitā arī attālinātai lietvedībai. Novada pašvaldības iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta, pašvaldību aģentūras grāmatvedības uzskaiti organizē saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", likumu "Par budžetu un finanšu vadību", likumu "Par pašvaldību budžetiem", Ministru kabineta normatīvajiem aktiem, Finanšu ministrijas un Valsts kases izdotajām instrukcijām. Novada pašvaldības grāmatvedības struktūras apstiprināšana Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” novada pašvaldības pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi novada pašvaldības darījumi finanšu, mantas, saistību jomā (turpmāk – darījumi), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas novada pašvaldības finanšu, mantas, saistību stāvoklī....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzsācis darbu, lai izstrādātu grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām””.1 Grozījumi nepieciešami, jo no 2021. gada 1. jūlija atbilstoši izmaiņām ES līmeņa regulējumā un attiecīgi arī paredzētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā paplašinās esošais īpašā PVN piemērošanas režīma MOSS piemērošanas tvērums. No nākamā gada 1. jūlija PVN maksātājiem atkarībā no viņu darījumu specifikas būs jāreģistrējas vienā no trim PVN maksāšanas režīmiem: ārpussavienības režīmā, Eiropas Savienības režīmā vai importa režīmā. Atkarībā no izvēlētā režīma PVN maksātājiem būs jāiesniedz PVN deklarācija - ziņojums par veiktajām preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. PVN deklarācijā – ziņojumā norādāmā informācija ir svarīga, lai varētu notikt vienota un pareiza informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm par veiktajiem darījumiem un varētu noteiktu katrā ES dalībvalstī maksājamo PVN summu. VID aicina uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā arī ikvienu interesentu līdz 14. oktobrim rakstiski sniegt savu viedokli...

Saeimas sēdes 1. oktobra darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", ko plāno skatīt jau 2. lasījumā. Iepriekšējā likumprojekta apspriešanas gaitā radās nesaskaņas starp Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju (LZRA) un Tieslietu ministriju saistībā ar zvērināta revidenta profesionālās darbības neatkarību un konfidencialitātes prasībām. Likumprojektā bija paredzēts izmainīt normas, kas attiecas uz pienākumu revidentam atklāt informāciju par klientiem pēc izmeklējošo iestāžu prasības. Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja, jau iepriekš intervijā žurnālam BILANCE, pauda, ka, ja tiks pieņemti likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu pret revidenta klientu, bez tiesas nolēmuma varēs vērsties pie zvērināta revidenta vai izsaukt to uz nopratināšanu, bet, ja būs nepieciešami papildu pierādījumi, var tikt izņemti zvērinātu revidentu ar klientu saistītie darba dokumenti, noklausītas to sarunas un kontrolēta veiktā sarakste ar klientiem. Attiecīgi pirms likumprojekta 2. lasījuma Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru sagatavoja savu viedokli attiecībā par Revīzijas pakalpojumu likuma 25.panta otrās daļas 3. un 4.punktā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par pārmaksātā solidaritātes nodokļa uzrādīšanu darba devēja grāmatvedības uzskaitē. VID atgādina, ka darba devējs solidaritātes nodokli maksā par saviem darbiniekiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) veidā. Kad darba ņēmēja gada kopējie ienākumi pārsniedz attiecīgajam kalendāra gadam noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta (turpmāk – obligāto iemaksu objekts) maksimālo apmēru, tad samaksātās obligātās iemaksas kļūst par solidaritātes nodokli un tiek izlietotas Solidaritātes nodokļa likumā noteiktajā veidā un daļēji atmaksātas. No 2019.gada līdz 2021.gadam obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs ir noteikts 62 800,00 eiro. Tas nozīmē, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, proti, no summas, kas pārsniedz 62 800 eiro, ir solidaritātes nodoklis. Solidaritātes nodokļa likme sākot ar 2019.gada 1.janvāri ir 25,5 %. Solidaritātes nodokļa objektam taksācijas gadā piemēro tādu pašu obligāto iemaksu likmi, kāda tiek piemērota personas ienākumam līdz...

Saeimā izskatīšanā joprojām atrodas grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. 16. jūnijā grozījumi atbalstīti pirmajā lasījumā un iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam. Tie vairākos punktos paredz jau konkrētākas prasības ārpakalpojumu grāmatvedim un nosaka precīzāku licencēšanas kārtību nekā likumprojekta sākotnējā variantā. Kā zināms, galvenās plānotās izmaiņas nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība būs atļauta tikai tad, ja tam ir spēkā esoša licence, ko izsniegs Valsts ieņēmumu dienests uz pieciem gadiem, un licences izsniegšana vai pārreģistrācija maksās valsts nodevu 100 eiro apmērā. Šeit otrajam lasījumam iesniegts un atbalstīts papildinājums, kas nosaka, ka licences atteikšanas gadījumā iemaksātā valsts nodeva netiks atgriezta: "Ja pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests konstatē neatbilstību licencēšanas prasībām un tā netiek novērsta, valsts nodevu neatmaksā." Otrajam lasījumam atbalstītajā redakcijā precizētas pieredzes prasības, nosakot, ka ārpakalpojumu grāmatvedim jābūt vismaz triju gadu pieredzei grāmatvedības jomā (kā arī vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina...

Kopš marta vidus esam pieredzējuši būtiskas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, kuras izraisīja Covid–19. Viena no tām bija izmaiņas nomas līgumos, kā arī īslaicīga nomas maksājumu "atlaišana". Šajā rakstā izskatīta nomas maksājumu un nomas līgumu izmaiņu atspoguļošana no 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta "Noma" (16. SFPS) viedokļa. 2020. gada 28. maijā 16. SFPS tika publicēti grozījumi, kas izskata Covid–19 rezultātā veikto nomas maksājumu korekciju uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi būs spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. jūnijā vai vēlāk, tomēr pastāvēs iespēja šos grozījumus piemērot arī agrāk. Pagaidām gan šie grozījumi vēl nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā, tomēr plānots tos apstiprināt septembrī un būs atļauts piemērot visa 2020. gada garumā. Tādējādi, sagatavojot gada pārskatus pēc SFPS gada beigās, 2020. gada 31. decembrī, ar lielu ticamību var apgalvot, ka būs iespējams piemērot šo atvieglojumu. Kāda ir 16. SFPS veikto grozījumu būtība? Grozījumi ievieš praktisku atbrīvojumu nomniekam (bet NE iznomātājam) attiecībā uz Covid–19 pandēmijas izraisītajām nomas...

Par to, kas ārpakalpojumu grāmatvedim jāņem vērā, sastādot klienta identifikācijas anketu, informē Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Klienta identifikācijas anketā obligāti iekļaujama likumā noteiktā informācija - par klientu, viņa pārstāvēt tiesīgo personu, darījumu attiecību mērķi un būtību, par klienta saimniecisko darbību un līdzekļu izcelsmes avotu (ja klienta risks ir augsts) un par klienta patiesā labuma guvēju. Anketā jābūt klienta apliecinājumiem par atbilstību politiski nozīmīgas personas statusam (atbilst vai nē). Tāpat iesakāms iekļaut apliecinājumu par klienta piekrišanu viņa datu apstrādei un pārbaudei citos avotos, kā arī piekrišanu par identifikācijas dokumentu kopijas izgatavošanu. Papildus obligātajai informācijai, kuru prasa likums un klienta apliecinājumiem anketā ieteicams iekļaut arī citu informāciju, kas iegūta klienta sākotnējās izpētes gaitā, piemēram: kontaktinformācija un tīmekļa vietnes adrese gada apgrozījums vai ienākumu apmērs skaidras naudas darījumu īpatsvars klienta apgrozījumā cita informācija, kas dod labāku priekšstatu par klientu un tā darbību Tāpat klienta identifikācijas anketā...

Jautājums Par ko visbiežāk tiek sodīti ārpakalpojumu grāmatveži saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) prasību neievērošanu? Kādas ir tendences šo sodu dinamikā - vai šo gadījumu skaits pieaug? Atbild Ilona Torgašova, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Administratīvo strīdu daļas vadītāja: VID ir izveidota Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde, lai sekotu līdzi šim jautājumam. Pārvalde gada laikā veic aptuveni 1000 pārbaudes, bet rezultāti nav tik dramatiski - pārkāpumi tiek konstatēti apmēram 10% gadījumu. Apstrīdēto lēmumu īpatsvars ir liels - piemēram, šogad apstrīdēti jau 69 gadījumi. Kā zināms, katram likuma subjektam ir jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, kādā tas pārbauda potenciālos klientus un konstatē aizdomīgos darījumus. Biežāk konstatētais pārkāpums ir vai nu šīs kontroles sistēmas neesamība vai neprecizēšana atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem (jo aizdomīgo darījumu pazīmes mainās). Tāpat konstatēti pārkāpumi par nepilnīgu klientu pārbaužu veikšanu (piemēram, netiek noskaidrota saistība ar politiski nozīmīgām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzziņā sniedzis atbildi saistībā ar biedrību saimnieciskās darbības jautājumiem - ieņēmumu par maksas pakalpojumu uzrādīšanu gada pārskatā un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu interešu izglītībai. Tā kā nereti uzziņās tiek sniegts garš un komplicēts skaidrojums (lai jautājumu uzdevējs labāk izprastu tiesību normu interpretāciju), ne visi atlicina laiku to uzmanīgai lasīšanai. Tāpēc, kā šīs uzziņas kopsavilkumu, varam uzreiz paskaidrot, ka VID atzinis par saimniecisko darbību uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - iesniedzējs) sniegtos pakalpojumus interešu izglītības jomā, norādot, ka saņemtā maksa par speciāli organizētām treniņu nodarbībām hokejā, kas iesniedzēja konkrētajā tiesiskajā situācijā ir kvalificējama par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības (pakalpojumu sniegšanas ieņēmumi), jāuzrāda ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības”. Biedrības sniegtajiem interešu izglītības pakalpojumiem nav piemērojams atbrīvojums no PVN, ja vien tā tos nesniedz valsts akreditētas privātās izglītības iestādes statusā. Lai par tādu tiktu atzīta, tai jābūt reģistrētai Izglītības iestāžu reģistrā, ko uztur Valsts izglītības informācijas sistēma....

Jūlija beigās Valsts ieņēmumu dienests (VID) nāca klajā ar ziņu, ka VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmai (EDS) ieviests jauns serviss EDS API, kas ļauj automātiski iesniegt datus EDS no grāmatvedības programmām. Neilgi pirms tam EDS atjaunināšanas dēļ grāmatvežiem radās grūtības ar noteiktu dokumentu iesniegšanu "vecajā stilā", jo nebija iespējams kopēt iepriekš sagatavotās atskaišu veidlapas, izmantojot tās kā šablonus. Lai saprastu gan to, kādus ieguvumus grāmatvedim sniedz jaunais EDS API serviss un kāda būs tā turpmākā attīstība, gan to, kāpēc radās minētie sarežģījumi, žurnāls Bilance lūdza skaidrojumu grāmatvedības programmu izstrādātāja Tildes Jumis Uzņēmumu vadības risinājumu attīstības vadītājam Viesturam Slaidiņam un Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktora vietniecei Litai Marnauzai. Ko grāmatvedim sniedz jaunais EDS API, un kā to lietot? EDS API ieviešana pati par sevi ir labs un sen gaidīts notikums, jo līdzšinējā datu apmaiņa starp grāmatvedības un VID sistēmām bijusi krietni novecojusi un nedroša, atzīmē V. Slaidiņš. "Līdz šim visa datu apmaiņa ar...

Tēmas sākumu skatīt Bilances 2020. gada jūlija (Nr. 7 (463)) un augusta (Nr. 8 (464)) numuros. Turpinot iesākto tematu, šoreiz pievērsīsimies mākslīgā intelekta ienākšanai grāmatvedībā. Robežas starp grāmatvedību un tehnoloģijām mūsdienās ir saplūdušas, tāpēc nav pārsteigums, ka organizācijas meklē ne tikai grāmatvedībā prasmīgus cilvēkus, bet darbiniekus, kuriem ir arī tehniskas prasmes vai vismaz noteikts zināšanu līmenis tehnoloģijās. Mūsdienu grāmatvežiem vairs nepietiek tikai ar kvalifikāciju grāmatvedībā un jomas pārzināšanu. Grāmatvedim nemitīgi jābūt gatavam mācīties, apgūt jaunus tehnoloģiskos risinājumus un strādāt ar tiem. Tehnoloģiju uzvaras gājiens Domājot par grāmatveža profesijas nākotni, jau tagad redzama tendence grāmatveža rutīnas darbus uzticēt tehnoloģijām, ieviešot dažādus automatizācijas procesus: dokumentu digitalizāciju, datu ievades automatizāciju u.c., un tas nozīmē aizvien plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu grāmatvedības uzskaites programmās. Tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts, lietu internets, blokķēdes un mākoņdatošana turpinās mainīt klasisko grāmatvedību, bet tām nevajadzētu aizstāt grāmatvežus. Visticamāk, mainīsies grāmatveža darbs — viņš kļūs par biznesa stratēģisko konsultantu un vairs nenodarbosies...

Jau iepriekš esam informējuši, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16. septembrī galīgajā lasījumā skatīja un atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz vairākas izmaiņas nodokļu maksātājiem, tostarp, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos varēs iesniegt tikai, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Plānots, ka jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija, būs jāiesniedz tikai elektroniski. Šis nosacījums neattieksies uz fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, un šie iedzīvotāji nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas tāpat kā līdz šim varēs iesniegt elektroniska vai papīra dokumenta veidā. Atšķirībā no sākotnējā priekšlikuma pāriet uz elektronisko saziņu jau no nākamā gada, pēc likumprojekta apspriešanas lemts, ka minētās izmaiņas stātos spēkā no 2022. gada 1. janvāra, un tas paredzēts, lai personas, kas nav EDS lietotājas, varētu apgūt iemaņas darbam ar elektronisko sistēmu. VID varētu veikt izglītojošus pasākumus un informēt iedzīvotājus par...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ pirms 3. lasījuma turpina skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Priekšlikumi 3. lasījumam bija jāsagatavo jau uz 19. martu, taču Covid-19 krīzes dēļ likumprojekts "iestrēga" un nu atkal Saeimas deputāti ķērušies pie tā vētīšanas. Viens no diskutablākajiem priekšlikumiem likuma izmaiņām saistīts ar rosinājumu publiskot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtos lēmumus attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri pieļāvuši būtiskākajiem nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumus. Ar šādu rīcību VID cer veicināt nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, patlaban VID pieņem 117 dažādus lēmumu veidus. Par sabiedrībai nozīmīgiem VID atzinis vairākus lēmumus, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumi. Finanšu ministrs Jānis Reirs 3. lasījumam rosina iekļaut likumā "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 33. punktu šādā redakcijā: "lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu)...

Pēc klienta identifikācijas, patiesā labuma guvēja noskaidrošanas un sankciju sarakstu pārbaudīšanas nākamais etaps klienta pārbaudē ir darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķa un paredzamās būtības noskaidrošana. Par to, kā tas darāms, informē Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Šīs pārbaudes ietvaros jānoskaidro, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot. "Ir svarīgi saprast, kāpēc klientam ir vajadzīgs konkrēts pakalpojums. Piemēram, ja tā ir grāmatvedības kārtošana - tā ir likuma prasība, bet, ja tās ir nodokļu vai finanšu konsultācijas, jāsaprot, kādi ir komerciālie vai personiskie apsvērumi šāda pakalpojuma nepieciešamībai," skaidro J. Marjasova. Vēl šajā pārbaudes etapā jānoskaidro, kāda ir klienta saimnieciskā darbība, kuras ietvaros tas izmantos attiecīgos pakalpojumus. "Te jāņem vērā, ka jānoskaidro faktiskā darbība, nevis tikai tā, kas ir norādīts kā darbības veids pēc NACE klasifikatora. Jābūt izpratnei par klienta faktisko saimniecisko darbību, kuras ietvaros tas izmantos mūsu pakalpojumus," piekodina eksperte. Tāpat jānoskaidro, kāds ir plānotais darījumu...