Grāmatvedības kontrole, saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", ir pasākumi finanšu uzskaites precizitātes un ticamības, uzņēmuma mantas saglabāšanas, nodokļu aprēķināšanas pareizības nodrošināšanai. Savukārt grāmatvedības kontroles sistēma ir uzņēmuma vadītāja noteikto kontroles pasākumu kopums, kuru īstenojot, tiek nodrošināta grāmatvedības uzdevumu izpilde, norāda Laila Kelmere, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un EKA viesdocente.

Tas ietver pašsaprotamās lietas - uzņēmuma vadības informēšanu, patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanu finanšu pārskatu lietotājiem, nodokļu aprēķināšanu, kā arī ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem. Taču iekšējā kontrole ir arī grāmatvežu instruēšana, ja tas nepieciešams.

"Iekšējā kontrole nozīmē ne tikai pārbaudīt, kā sistēma darbojas, bet arī palīdzēt cilvēkiem, kas veic grāmatvedības pienākumus, izpildīt tos precīzi, ja tiem gadījumā pietrūkst noteikta veida zināšanu," atgādina L. Kelmere.

Grāmatvedības iekšējai kontrolei svarīgi laikus saprast, kas ir uzņēmuma grāmatvedības darbības riski. Tas var būt, piemēram, darbinieku trūkums noteiktā laika periodā (piemēram, inventarizācijas veikšanas periodā). Šādu risku var risināt ar tehniskiem palīglīdzekļiem, praktikantu pieņemšanu darbā uz noteiktu periodu vai ārpakalpojuma pasūtīšanu.

Izvērtējot riskus, jāsāk ar svarīgāko risku identificēšanu, bet no svarīgākajiem pie pirmajiem var ķerties pie salīdzinoši ātri un viegli atrisināmajiem riskiem, norāda L. Kelmere. Piemēram, ja attaisnojuma dokumenti atrodas dažādās uzņēmuma struktūrvienībās, tas var radīt kavējumu dokumentu nodošanā grāmatvedībā un tālāk jau precīzu atskaišu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, brīdina eksperte. To var risināt, nosakot konkrētas nedēļas dienas, kad uzņēmuma darbiniekiem uz grāmatvedību jānodod visi aktuālie dokumenti (šim nolūkam var ieviest īpašu kastīti vai "čemodāniņu", ja runa ir par papīra dokumentiem).

Riski var būt arī negaidīti ārēji notikumi, kas ietekmē grāmatvedības darbību (piemēram, elektrības padeves pārrāvumi). Arī šādas iespējamības jāparedz grāmatvedības risku novērtējumā.

Riska novērtēšanas process ietver gan

• riska svarīgumu,
• riska iestāšanās varbūtību (tai skaitā iespējamo periodiskumu),
• risinājumu ieteikšanu,
• risinājumam nepieciešamā finansējuma aprēķināšanu.

Grāmatvedības riskus uzņēmumā var identificēt ar "prāta vētras" diskusijas metodi, kur darbinieki izsaka savas idejas (šajā procesā svarīgi fokusēties tikai uz ideju ģenerēšanu, nevis vērtēšanu - ideju radīšanas posmā vajadzētu atturēties gan no kritikas, gan arī pozitīva novērtējuma). Stratēģijas plānošanā iespējams izmantot SVID analīzi (nosakot stiprās un vājās puses, iespējas un draudus).

Detalizētāk ar uzņēmuma iekšējās grāmatvedības kontroles principiem iepazīstieties Lailas Kelmeres semināra videoierakstā!