Saeima 10. februārī pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka pagaidu atbrīvojumu importam un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, nodrošināt ar starptautisku līgumu uzņemto saistību izpildi PVN jomā, vienādot pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu preču atpakaļievešanai iekšzemē ar ES regulējumu, kā arī veikt citus tehniskus precizējumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Viens no grozījumiem paredz PVN 0% likmes piemērošanu preču importam, ko veic un preču piegādēm un pakalpojumiem, ko iekšzemē saņem Eiropas Komisija, aģentūra un struktūra, kas izveidota saskaņā ar ES tiesību aktiem, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar ES tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju. (līdz šim šāds atbrīvojums attiecās tikai uz importu, nevis preču piegādēm ES iekšienē). Turklāt izmaiņas pieņemtas ar atpakaļejošu spēku - tās var piemērot, sākot no 2021. gada 1. janvāra.

Tāpat PVN likuma 53.panta devītajā daļā svītroti vārdi “pēc izvešanas uz laiku”, tādējādi nepārprotami nosakot PVN piemērošanas kārtību iekšzemē atpakaļievestām precēm, ja to veic persona, kura šīs preces eksportējusi, un novērstas šaubas par to, vai regulējums paredz PVN neapliekamo preču atpakaļievešanu iekšzemē tikai gadījumā, kad preces iepriekš tika izvestas uz laiku, vai arī tad, ja tās tika izvestas eksportam. "Būs viennozīmīgi skaidrs, ka PVN nepiemēro abos gadījumos, ar nosacījumu, ka preču atpakaļievešanu veic persona, kura preces eksportējusi un šīs preces atbilst prasībām, kas tiek izvirzītas atbrīvošanai no muitas nodokļiem. Tāpat šādi tiks izslēgta termina “izvešana uz laiku” interpretācija," teikts likumprojekta anotācijā.

Ar grozījumiem arī noteikts, ka ar PVN neapliek preču piegādi Eiropas Savienībā tālpārdošanas darījumos, ko veic pamata preču piegādātājs elektroniskai saskarnei (platformai), tā saucamā darījuma 1.piegāde (B2B piegāde). Lai šāds darījums būtu pilnībā neitrāls, pamata preču piegādātājam ir paredzētas tiesības atskaitīt priekšnodokli par šo darījumu, proti, pamata preču piegādātāja aprēķināto vai samaksāto PVN par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, t.sk. importu, lai veiktu domājamo preču piegādi elektroniskai saskarnei. Pamata preču piegādātājam jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) PVN maksātāju reģistrā. PVN nolūkā tiek uzskatīts, ka elektroniskā saskarne (platforma) ir iegādājusies preces no pamata preču piegādātāja un pārdod tās tālāk preču saņēmējam (galapatērētājam).

Ar grozījumiem paplašināts subjektu loks, kam piemērojams atbrīvojums no PVN - citu ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām un Eiropas Komisijai, aģentūrām un struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar ES tiesību aktiem un kas iegādājās preces un pakalpojumus pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar ES tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju.