0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSIerosināta lieta par rezidentūras finansēšanas noteikumu normām

Ierosināta lieta par rezidentūras finansēšanas noteikumu normām

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3.1 5. apakšpunkta un 11. punkta un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.  un 106. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 91.pants garantē vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, savukārt 106.pants paredz ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Apstrīdētās normas paredz, ka rezidentam, kura apmācības izdevumi segti no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras pabeigšanas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3.1 5. apakšpunkta un 11. punkta un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.  un 106. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze.

Satversmes 91.pants garantē vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, savukārt 106.pants paredz ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Apstrīdētās normas paredz, ka rezidentam, kura apmācības izdevumi segti no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras pabeigšanas ir vismaz trīs gadi jāstrādā noteiktās ārstniecības iestādēs. Savukārt, ja persona pēc rezidentūras pabeigšanas vismaz trīs gadus nenostrādā noteiktās ārstniecības iestādēs vai pārtrauc mācības rezidentūrā, vai nesekmīgi apgūst mācību programmu, tai jāatmaksā ar apmācību rezidentūrā saistītie izdevumi (rezidenta apmācībai izlietoties valsts budžeta līdzekļi).

Pieteikuma iesniedzēja – Administratīvā rajona tiesa – norāda, ka apstrīdētajās normās bez objektīva un saprātīga pamata ir noteikta atšķirīga attieksme pret rezidentiem salīdzinājumā ar citu specialitāšu studentiem, kuriem, iegūstot specialitāti pa valsts budžeta līdzekļiem, pēc studiju pabeigšanas netiek noteikts pienākums strādāt noteiktās darba vietās vai atmaksāt ar studijām saistītos izdevumus.

Ministru kabinets ir uzaicināts līdz 2011.gada 13.septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2011.gada 13.decembris.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: