Tā kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (Novēršanas likums) ir noteikts, ka UR dati no 2020.gada 1.janvāra ir jānodrošina visiem interesentiem bez maksas, tad UR likumā tiek noteikti principi datu saņemšanai – kāda informācija visiem brīvi pieejama tiešsaistē, kāda – tiešsaistē, bet ar autorizāciju un kāda – tikai pēc pamatota pieprasījuma.

Plānots, ka UR likuma grozījumi, kuriem pēc to izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē 15. augustā tiek uzsākts starpministriju saskaņošanas process, stāsies spēkā 2020.gada 7.janvārī.

Turpmāk ikvienam interesentam UR informācijas tīmekļvietnē tiešsaistē būs pieejami:

• bez identifikācijas – visi aktuālie UR reģistru ieraksti, tostarp amatpersonu un dalībnieku personas kodi, kā arī aktuālās ziņas par aizliegumiem, ja tādi noteikti, ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, kā arī citas ziņas, kuru pieejamību reģistrā nosaka normatīvie akti;
• ar identifikāciju (autorizācija ar eID karti, eParaksta viedkarti, eParaksts mobile, internetbankas starpniecību) – vēsturiskie UR ieraksti, kā arī dokumenti no reģistrācijas lietas. Turklāt UR vērš uzmanību, ka attiecībā uz dokumentu pieejamību UR likuma grozījumi nemaina esošo situāciju – pieejamo dokumentu saraksts ir pieejams UR mājas lapas sadaļā “Saņem informāciju”, un jau kopš 2018.gada augusta dokumenti netiek nodoti informācijas atkalizmantotājiem, un ir pieejami tikai UR.
• Pārējie (neuzskaitītie) reģistrācijas lietā esošie dokumenti un ziņas tiks iekļauti reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā, un tie būs pieejami pēc personas pamatota pieprasījuma.

Patlaban informāciju no UR reģistriem var saņemt gan elektroniskā, gan papīra formā – ir jāizdara pieprasījums un jāveic maksājums par pakalpojumu un tādējādi var iegūt informāciju tieši no UR. Jāuzsver, ka tikai UR sniegtajai informācijai no publiskiem reģistriem ir publiskas ticamības raksturs – tā ir juridiski uzticama informācija, kurai ir pierādījuma spēks.

Ņemot vērā, ka UR informācijas izplatīšanā  kā informācijas atkalizmantotājs ilgstoši ir piedalījies arī privātais sektors – sākotnēji viens ekskluzīvs informācijas izplatītājs, un pēc 2011.gada tam pievienojās vēl trīs informācijas atkalizmantotāji, tad sabiedrība ir pieradusi informāciju iegūt arī ar privātā sektora starpniecību piedāvātiem pakalpojumiem. Šie pakalpojumi ir informatīvi, kam nav publiskas ticamības rakstura, uzsver UR pārstāvji.

Jaunais regulējums nosaka, ka ikviens interesents varēs iegūt informāciju no UR reģistriem tieši un tiešsaistē.

Likumprojekts neaizliedz UR informācijas atkalizmantošanu jaunu pakalpojumu veidošanai. Likumprojekts neierobežo informācijas atkalizmantotāju konkurenci un nerada atkalizmantošanas monopola situāciju. Informācijas atkalizmantošana ir regulēta Informācijas atklātības likumā, nosakot, ka atkalizmantošana ir iestādes rīcībā esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas izmantošana komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis, ja to dara privātpersona, kura iestādes rīcībā esošo informāciju izmanto, neveicot valsts pārvaldes uzdevumus. Proti, atkalizmantošana ir informācijas izmantošana citiem nolūkiem, nekā tā tiek vākta, jeb jaunu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību sniegšana. Kontekstā saistošs ir nosacījums, ka publiski ticamas reģistru informācijas sniegšana ikvienam – privātpersonām (fiziskām un juridiskām) un publiskām personām un to iestādēm ir UR darbības mērķis un funkcija.

Turpmāk datu pieejamība UR informācijas tīmekļvietnē tiks nodrošināta lietotājiem ērtā formātā, bet informācijas atkalizmantotājiem UR reģistru ieraksti arī turpmāk būs pieejami tiešsaistē elektroniskā formātā. Tā kā atkalizmantotājiem vairs turpmāk nebūs jāmaksā par UR informācijas saņemšanu, UR informācija tiek padarīta pieejamāka plašākam saņēmēju lokam, tā veicinot iespējas atkalizmantošanas nozarē iesaistīties jauniem pakalpojumu sniedzējiem un radīt jaunus pakalpojumus, balstoties uz UR reģistru informāciju.

Jaunas pārrobežu biznesa iespējas

Eiropas biznesa (uzņēmumu) reģistru dati brīvpieejā šobrīd ir arī Eiropas biznesa reģistru asociācijas aktualitāte. UR galvenā valsts notāre Guna Paidere stāsta, ka asociācija, kurā ietilpst arī Latvijas Uzņēmumu reģistrs, šobrīd Nīderlandes Uzņēmumu reģistra vadībā strādā pie tā, lai harmonizētu informācijas apjomu, ko ES uzņēmumu reģistri piedāvātu jebkuram interesentam atvērto datu formā. Ņemot vērā, ka pašreiz informācija, ko ievāc, reģistrē un publisko Eiropas Biznesa (Uzņēmumu) reģistri, nav vienota, jo dalībvalstu nacionālie regulējumi atšķiras, asociācija strādā pie tā, lai, visiem Eiropas reģistriem vienojoties, tiktu noteikts “vienots biznesa datu komplekts” jeb reģistru ieraksti, kuri pēc vienotiem kritērijiem visos Eiropas biznesa reģistros pieejami brīvpieejā. “Vienotais komplekts” būtu Eiropas valsts iestāžu (biznesa reģistri) devums privātajiem uzņēmējiem (informācijas atkalizmantotājiem)  jaunu uzņēmējdarbības videi aktuālu pārrobežu pakalpojumu/produktu radīšanai, ņemot vērā, ka daudzi Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmēji strādā vienlaicīgi vairākās Eiropas valstīs kā vienotā Eiropas tirgū.