Jaunā nodokļu reforma: sociālās iemaksas no minimālās algas būs jāmaksā visiem

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

(5)

ziņots, Finanšu ministrija piedāvājusi valdībai savu jauno redzējumu par nodokļu politikas attīstību turpmākajos trijos gados. Viens no jaunās nodokļu koncepcijas galvenajiem vadmotīviem ir sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas pārveidošana, iecerot panākt, ka gandrīz ikviens nodokļu maksātājs, neatkarīgi no tā ienākumiem, samaksā vismaz minimālās sociālās iemaksas (iemaksas, kuru objekts ir attiecīgajā periodā valstī noteiktā minimālā alga).

Lai panāktu šo virsmērķi, iecerēts izdarīt izmaiņas vispārējā nodokļa režīmā, kā arī likvidēt vai būtiski pārveidot gan pašnodarbināto, gan mikrouzņēmumu, gan autoratlīdzību, gan patentmaksātāju nodokļu režīmus.

Vispārējais nodokļu režīms

Šeit galvenā, attiecībā uz sociālajām iemaksām iecerētā izmaiņa, kā informē FM ziņojums: “Jāievieš regulējums, kas paredzētu, ka darba devējam par darbinieku jānodrošina minimālais VSAOI maksājums, ja alga tiek aprēķināta līdz minimālās algas apmēram” (acīmredzot, tas attiecas uz gadījumiem, kad darbinieks strādā nepilnu slodzi).

Tiek apcerēti divi varianti, kā to realizēt. Pirmajā variantā šo pienākumu attiecinātu uz vienu darba devēju – to, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (ja persona nebūs iesniegusi algas nodokļa grāmatiņu nevienam no darba devējiem, tad minimālais VSAOI objekts tiks piemērots tam ienākuma izmaksātājam, kurš sniegs pirmais ziņas par darbinieku). Otrajā variantā – piemērojot to proporcionāli uz vairākiem darba devējiem, ja persona ienākumus, kas ir mazāki par minimālo algu, gūst vairākās ienākumu gūšanas vietās. Otro modeli ar ierobežotu VSAOI likmi atbalstot Labklājības ministrija.

Šo regulējumu paredzēts attiecināt arī uz uzņēmumu līgumiem, ja persona nebūs reģistrējusi saimniecisko darbību – atlīdzības izmaksātājs nodrošinās minimālo VSAOI objekta piemērošanu, ja persona nebūs iesniegusi algas nodokļa grāmatiņu citā ienākuma gūšanas vietā.

Saimnieciskās darbības veicēji (pašnodarbinātie)

Plānots, ka 2021. gadā arī tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, būs jāmaksā sociālās iemaksas kā no minimālās algas (minimālās sociālās iemaksas).

Ņemot vērā, ka nākamgad minimālā alga būs 500 eiro, minimālās sociālās iemaksas plānotas 175-185 eiro mēnesī. Tātad, ja pašnodarbinātais nopelnītu ienākumus šādā apmērā, tie visi būtu jānomaksā sociālajās iemaksās, nesaņemot neko “uz rokas”. FM informatīvajā ziņojumā skaidri un gaiši atzīst, ka šādi pašnodarbinātie izputēs: “Darbību saglabās tie saimnieciskās darbības veicēji, kuru peļņa ļaus nomaksāt minimālo VSAOI maksājumu,” kā arī izsaka nedefinētās aplēsēs balstītu pieņēmumu, ka puse no pašnodarbinātajiem būs spiesta kļūt par darba ņēmējiem: “50% no tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas neturpinās darbu, tiks nodarbināti vispārējā režīmā, maksājot nodokļus no minimālās algas.”

Tiesa, ir būtiska piebilde – uz tiem pašnodarbinātajiem, kam šis režīms ir tikai kā piepelnīšanās pamatdarbam, jaunā prasība neattieksies. Proti, ja pašnodarbinātais būs samaksājis minimālo sociālo nodokli jau citā darbavietā (piemēram, vispārējā režīmā), tad, kā secināms no informatīvā ziņojuma, otrreiz tas jāmaksā nebūs (ziņojumā vēstīts, ka minimālais VSAOI apmērs tiek summēts visos režīmos, un “minimālo VSAOI apmēru piemēro rezumējošā kārtībā, t.i. veidojas piemaksa, ja gada laikā nesasniedz minimālo VSAOI apmēru”). 

Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz minimālo algu, papildus minimālajai VSAOI un jau līdz šim esošajai 5% likmei pensiju apdrošināšanai no starpības starp reāli nopelnīto un minimālo algu, būs jāmaksā arī otra, identiska 5% likme veselības apdrošināšanai (tā būs jāmaksā arī vispārējā režīmā).

Attiecībā uz pašnodarbinātajiem pārmaiņas nesīs arī 2022. un 2023. gads. Vispirms (no 2022. gada) paredzēts noteikt, ka VSAOI būs jāmaksā par visu pašnodarbināto ienākumu daļu, kura ir lielāka par 20 004  eiro gadā (1667 eiro mēnesī). Savukārt no 2023. gada jau par visiem pašnodarbināto ienākumiem būs jāmaksā VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma (un, protams, arī ne mazāk kā minimālās iemaksas).

Autoratlīdzību saņēmēji

Šo nodokļu režīmu, sākot ar nākamo gadu, vispār plānots likvidēt. Autoratlīdzību saņēmēji varēšot izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību – t.i., tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam.

Detalizētāka informācija par autoratlīdzību saņēmēju nākotnes situāciju tiks publicēta pēc papildus jautājumu noskaidrošanas Finanšu ministrijā.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji

Līdzīgi kā ar pašnodarbinātajiem, arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem no nākamā gada iecerēts ieviest minimālo sociālo iemaksu likmi (nākamgad – 175 līdz 185 eiro mēnesī), summējot to visos režīmos. Papildus tam plānots arī krietni palielināt MUN apgrozījuma nodokli – no pašreizējiem 15% uz 25%, bet, apgrozījumam pārsniedzot 20 000 eiro gadā – uz 40% (pārsnieguma daļai). Apgrozījuma nodoklis tiks piemērots, no apgrozījuma atņemot veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Tāpat plānots izvērtēt, vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam turpmāk ļaut nodarbināt citus darbiniekus kā tikai pašu MUN īpašnieku (“jāvērtē iespēja šo nodokļu modeli attiecināt tikai uz vienu fizisko personu – MUN īpašnieku, nepakļaujot sociālā nenodrošinājuma riskam darba ņēmējus”).

FM prognozē, ka “darbību saglabās tie mikrouzņēmumi, kuru apgrozījums uz katru darbinieku ir virs 10 tūkst. euro”. 

Patentmaksātāji

Patentmaksu režīms līdz ar nākamo gadu tiks krasi sašaurināts – to būs atļauts piemērot tikai samazinātās patentmaksas maksātājiem – pensionāriem un invalīdiem. Līdzšinējie patentmaksātāji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību, vai piemērot vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(5)