Grozījumi Darba aizsardzības likumā, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 3. oktobrī, ievieš izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Labklājības ministrijas izstrādātie likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, precīzāk un skaidrāk noteiktas prasības darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveidei un sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Likuma grozījumi stāsies spēkā no 2020. gada 1. jūlija.

Par attālināti veicamu darbu jāvienojas ar darba devēju

Darba aizsardzības likumā iekļauta attālinātā darba definīcija, paredzot, ka tas ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Par attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas saistīs ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos darba rakstura dēļ, piemēram, piegādes un pārvadājumu pakalpojumi, izbraukumi pie klientiem, utt., kā arī komandējumi un darba braucieni. Taču attālināto darbu var veikt, pārvietojoties dažādās vietās, piemēram, kādu brīdi strādājot mājās, tad kafejnīcā, pa ceļam sabiedriskajā transportā, parkā, u.c. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos.

Likuma grozījumi paredz, ka attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic atbilstoši darba veidam. Ja šo darbu veic dažādās vietā, tad darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Tāpat noteikts, ka nodarbinātais, kurš veic attālināto darbu, sadarbojas ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un sniedz darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas, nodarbinātajam veicot darbu, var ietekmēt viņa drošību un veselību. Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka atteikšanās vienoties par attālināto darbu, ja darbinieks nepiekrīt mājokļa apmeklējumam vai tam pielīdzināmam pasākumam (piemēram, videonovērošana), būtu pieļaujama retos izņēmuma gadījumos, piemēram, ja darba vieta prasa specifisku aprīkojumu un neatbilstības var radīt būtisku risku nodarbinātā dzīvībai vai veselībai. Darba devējam ir iespējams prognozēt, kādiem riska faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts, piemēram, ergonomiskie riska faktori, darbs ar datoru, mikroklimats, u.c. Liela nozīme attālinātajā darbā ir arī attālināti nodarbināto atbilstošai instruktāžai, lai nodarbinātais būtu pietiekami informēts par pareizu darba aprīkojuma lietošanu un apzinātos darba vides riskus, ņemot vērā to, ka lielākoties attālinātais darbs tiek veikts vienatnē.

Uz pašnodarbinātajiem attieksies vispārīgie darba aizsardzības principi

Attiecībā uz pašnodarbinātajiem likumā skaidrāk noteikts, ka arī šai grupai jāievēro vispārīgie darba aizsardzības principi, ciktāl tas atbilst veicamā darba būtībai. Darba aizsardzības likumā ir noteikts, ka pašnodarbinātajam ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs. No nākamā gada vidus, kad likums stāsies spēkā, pašnodarbinātajiem būs jāievēro Darba aizsardzības likumā noteiktie vispārīgie principi, kas minēti 4. panta pirmajā daļā. Tie būs jāievēro tādā apmērā, cik tas atbilst pašnodarbinātā veicamā darba būtībai, piemēram, novērst darba vides riska cēloņus, bīstamo aizstāt ar drošo vai mazāk bīstamo, utt.

Lai mazinātu risku, ko pašnodarbinātā darbība var radīt citiem nodarbinātajiem, pašnodarbinātajiem tiek  noteikts pienākumu ievērot darba aizsardzības prasības tāpat kā nodarbinātajiem, ciktāl tas nav pretrunā ar pašnodarbinātā statusu. Piemēram, pašnodarbinātajam ir pienākums lietot darba aprīkojumu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus, ievērot drošības zīmes, bet nav pienākums apmeklēt obligātās veselības pārbaudes, uz kurām darba devējs nosūta nodarbinātos.

Likuma grozījumos noteikts, ka pakalpojuma saņēmējs, kas noslēdzis līgumu ar pašnodarbināto par darba veikšanu pakalpojuma saņēmēja uzņēmuma darba vidē, ir tiesīgs nepielaist viņu pie darba vai apturēt viņa darbu, ja konstatē, ka pašnodarbinātais pārkāpj darba aizsardzības noteikumus, tai skaitā noteikumus par darba aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, vai apdraud savu vai citu personu drošību un veselību.

Ja pakalpojuma saņēmēja uzņēmuma darba vidē notiek nelaimes gadījums, kurā cieš pašnodarbinātais, tad pakalpojuma saņēmējam, kas noslēdzis līgumu ar pašnodarbināto, ir jānoskaidro un jāizvērtē nelaimes gadījuma cēloņi, kā arī jāveic nepieciešamie preventīvie pasākumi līdzīgu nelaimes gadījumu novēršanai, ja tas var ietekmēt šajā uzņēmumā veicamo darbu.

 Darba aizsardzības procesā varēs ieviest elektroniskos risinājumus

Lai mazinātu administratīvo slogu darba devējiem, likuma grozījumi paredz tiesības ar darba aizsardzību saistīto procesu dokumentēšanai izmantot informācijas tehnoloģiju risinājumus. Šim nolūkam, piemēram, var ieviest speciāli izstrādātas darba vides risku novērtēšanas vai nodarbināto apmācības reģistrēšanas sistēmas, izmantot elektronisko parakstu u.tml., ja šie risinājumi ietver apliecinājumu par dokumentu pieņemšanas/izdošanas laiku un nodarbināto vai  pašnodarbināto informēšanu.  Būtiski ievērot nosacījumu, ka darba devējam ir jānodrošina iespēja valsts uzraudzības un kontroles iestādēm piekļūt šiem elektroniskajiem dokumentiem.

Ar grozījumiem no likuma izslēgtas prasības par dažāda veida nodarbināto un darba vietu sarakstu sastādīšanu. Tā vietā tiek paredzēts darba devēja pienākums nodrošināt darba vides riska novērtēšanas rezultātu dokumentēšanu.

Likumā ieviests arī jauns pants, kas paredz nodarbinātā tiesības uz atlīdzību, izbeidzot darba vai civildienesta attiecības sakarā ar drošības un veselības apdraudējumu darbā. Ja nodarbinātais ir ziņojis darba devējam par darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai, bet darba devējs nav veicis Valsts darba inspekcijas norādītos darba aizsardzības pasākumus tiešu draudu novēršanai, tādējādi apdraudot nodarbinātā drošību un veselību darbā, un nodarbinātais minētā iemesla dēļ vienpusēji izbeidz darba tiesiskās vai civildienesta attiecības, darba devējam ir pienākums izmaksāt nodarbinātajam atlīdzību, kas nav mazāka par sešu mēnešu vidējo izpeļņu.

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka bīstamo nozaru uzņēmumos ar 250 vai vairāk nodarbinātajiem būs jābūt vismaz diviem darba aizsardzības speciālistiem, lai uzņēmums varētu kvalitatīvi veikt visus pienākumus darba aizsardzības jomā. Tas nebūs nepieciešams, ja uzņēmums šajā nolūkā izmanto kompetentās institūcijas pakalpojumus. Juridiskā persona būs tiesīga sniegt ar darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu saistītus darba aizsardzības pakalpojumus tikai tad, ja tai būs piešķirts kompetentas institūcijas statuss.