Jauns rīkojums ārkārtas situācijā pieļauj neveikt periodiskās obligātās veselības pārbaudes

(0)

Ārkārtas sēdē 29. martā Ministru kabinets Covid-19 ierobežošanai noteica jaunas prasības attiecībā uz darbinieku obligātajām veselības pārbaudēm, uz darba laika organizēšanu dažādu profesiju pārstāvjiem, prasībām transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem ārpus darba laika, un citus pienākumus. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Grozījumi noteic, ka darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 2. pielikumam.

Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad obligātās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža.

Tāpat noteikts, ka ārpus darba laika transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļi, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām, ārpus darba laika ir jānodrošina pašizolācija, jānovēro savs veselības stāvoklis (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru), kā arī ir  jāievēro citi Ministru kabineta  rīkojumā noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Lai nodrošinātu ostu darbības nepārtrauktību un kuģošanas drošību, Ministru kabinets atļauj ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Ministru kabinets nolēma, ka uz minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.

Šāds regulējums pieļaujams arī pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību.

Rīkojums arī paredz, ka, pieprasot un saņemot pakalpojumu, jāinformē pakalpojuma sniedzēju par kontaktpersonas statusu, kā arī pirms jebkura tieša fiziska kontakta ar citu personu jāinformē par inficēšanās risku.

Turpmāk kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citas atpūtas vietas darbu var uzsāk ne agrāk kā plkst. 8.00 un tas jābeidz ne vēlāk kā plkst. 22.00. Tāpat ar grozījumiem rīkojumā aizliegts rīkot:

  • jebkādus publiskus pasākumus;
  • sapulces, gājienus un piketus;
  • reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties;
  • telpu sporta norišu vietu darbību;
  • jebkādus privātus pasākumus, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi;

Savukārt personām, atrodoties publiskās vietās, ir noteikti šādi ierobežojumi:

  • jāievēro savstarpēja divu metru distance (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan publiskām ārtelpām);
  • jāievēro citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi (attiecas uz publiskām iekštelpām, publiskām ārtelpām un koplietošanas telpām);
  • vienlaikus tirdzniecības vietā un sabiedriskās ēdināšanas vietā var atrasties tāds personu skaits, kas atbilst ekonomikas ministra noteiktajām attiecīgajām prasībām.

Neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var:

  • ne vairāk kā divas personas;
  • personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
  • vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;
  • personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)