0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIJaunumi tiešo nodokļu politikā 2022. gadā. Video no "Bilances" konferences

Jaunumi tiešo nodokļu politikā 2022. gadā. Video no “Bilances” konferences

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” sniedza sīku pārskatu par tiešo nodokļu politikas aktualitātēm, kur kopumā notikušas virkne dažādu niansētu izmaiņu. Viens no aktuālajiem jaunumiem 2022. gadā ir pagarinātais atbrīvojums darba devēja kompensācijām darbiniekiem par izdevumiem, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro, un, ja izpildīti likumā ietvertie nosacījumi (elektrība, internets, utt.). Taču, tā kā Finanšu ministrija vēloties analizēt datus…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Aivars Siliņš

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” sniedza sīku pārskatu par tiešo nodokļu politikas aktualitātēm, kur kopumā notikušas virkne dažādu niansētu izmaiņu.

Viens no aktuālajiem jaunumiem 2022. gadā ir pagarinātais atbrīvojums darba devēja kompensācijām darbiniekiem par izdevumiem, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro, un, ja izpildīti likumā ietvertie nosacījumi (elektrība, internets, utt.). Taču, tā kā Finanšu ministrija vēloties analizēt datus par to, kā uzņēmēji piemēro šo atvieglojumu, līdz ar to darba devējiem jau par 2021. gadu (kā arī par 2022. gadu) būs jāsniedz ziņas VID par šīm darbiniekiem izmaksātajām kompensācijām. Līdz šim uzņēmēju viedoklis par šo normu esot skaidrots aptaujās, kur darba devēji pauduši vēlmi, lai atbrīvojums būtu piemērojams kompensācijām līdz 60 eiro mēnesī bez ierobežojumiem. “Finanšu ministrija uz to raugās piesardzīgi, jo šo instrumentu var izmantot kā neapliekamā minimuma elementu. Lai nesāktos nodokļu plānošana, ir paredzēts ierobežojums 30 eiro apmērā un atsevišķi papildnosacījumi,” sacīja A. Kaļāne.

Vēl viens būtisks jaunums ir uz šo gadu pagarinātais pārejas periods īpašajam iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmam autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Tas nozīmē, ka autoratlīdzības saņēmēji aizvien var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un saņemt autoratlīdzības līdzšinējā kārtībā (IIN no autoratlīdzības ienākuma ietur ienākuma izmaksātājs). Iemesls pārejas perioda pagarināšanai esot tas, ka bankās iekavējusies saimnieciskās darbības konta pakalpojuma izveide. “Bija cerības, ka jau ar šāgada 1. janvāri būs spēkā modelis ar saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Diemžēl regulējums ir izstrādāts, taču Saeima to nespēja pieņemt laicīgi un līdz ar to bankas šādu modeli šobrīd vēl nepiedāvā, un saimnieciskās darbības ieņēmumu konts fiziskām personām pagaidām nav pieejams,” atklāja A. Kaļāne.

Paplašināti arī citi IIN atvieglojumi. Viens no tiem paredz, ja darba koplīgumā ir paredzēts, ka darba devējs kompensē darbiniekam medicīnas izdevumus, tad, sākot ar 2022.gadu, ir paredzēta darbinieka ārstniecības izdevumu (vidēji ne vairāk kā 40 eiro mēnesī) iekļaušana IIN atbrīvojumos (kopā ar ēdināšanas izdevumiem kopējais limits ir 480 eiro gadā). Vienlaicīgi darba devējam ir jāatbilst noteiktām prasībām un tam ir jāuzglabā ārstniecības izdevumus attaisnojošie dokumenti.

“Attaisnojošos dokumentus nepieciešams uzglabāt, lai mēs spētu identificēt, ka izdevumi tiešām bijuši par ārstniecību. Nevar pārskaitīt 40 eiro uz darbinieka kontu tāpat vien. Darba devējam ir jāuzglabā medicīniska rakstura dokuments par fizisku personu, un tas nozīmē, ka jāievēro visas fizisko personu datu aizsardzības normas,” brīdina A. Kaļāne.

Tāpat no IIN tiks atbrīvoti arī vairāki ar vides politiku saistīti ienākumu veidi:

  • Granti, kas viena dzīvokļa dzīvojamo māju (privātmāju) atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmas ietvaros piešķirti ēkas energoklases uzlabošanai un tehniskās palīdzības saņemšanai (piemēro atpakaļejoši - ar 2021.gadu)
  • ERAF atbalsta maksājums par individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanu mājsaimniecībās
  • Vietējās pašvaldības līdzfinansējums nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai
  • Atbalsts izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumtu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā

Izmaiņas pieņemtas atbrīvojuma piemērošanā ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas. “IIN likumā ir norma, kas paredz, ka, atsavinot lauksaimniecības zemi, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, ja lauksaimniecības zemi iegādājas lauksaimnieks, fiziskai personai šo ienākumu neapliek ar nodokli. Tomēr dzīvē situācija mēdz būt tāda, ka uz šīm lauksaimniecības zemēm atrodas arī mežs, ēkas vai ēku pamati. Rezultātā atvieglojuma mērķi nevar sasniegt, jo lauksaimniecības zemi pārdodot kopā ar šādiem objektiem, nodoklis tomēr jāmaksā,” stāstīja A. Kaļāne. Minētā nepilnība tiek labota ar jaunu normu, kas paredz, ka IIN atbrīvojums attiecībā uz lauksaimniecības zemes atsavināšanu būs piemērojams, ja 12 mēnešu periodā pirms atsavināšanas līguma noslēgšanas būs nodrošināts sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums attiecībā gan uz kopējo nekustamā īpašuma tirgus vērtību (zeme kopā ar visu pārējo) un katram objektam atsevišķi (zemei, ēkai, utt.). “Protams, ka nodokļa aprēķināšanai mēs neņemsim par pamatu vērtējumā ierakstīto vērtību, bet skatīsimies, kāda tā būs pārdošanas darījuma līgumā, un, pamatojoties uz vērtējumā norādīto proporciju, varēsim aprēķināt nodokļa vajadzībām katra apliekamā vai neapliekamā objekta vērtību,” skaidroja A. Kaļāne. Piedevām normai ir arī atpakaļejošs spēks - tā attiecas arī uz 2021. gadā veiktajiem darījumiem. Tātad, ja pagājušajā gadā tika pārdota lauksaimniecības zeme un 12 mēnešu periodā pirms tam tika veikts NĪ vērtējums, būs iespējams saņemt IIN atmaksu.

Tāpat ticis pilnveidots normatīvais regulējums attiecībā uz IIN atbrīvojuma piemērošanu stipendijām, paredzot VID tiesības vērtēt stipendiju izmaksas modeli arī pēc ekonomiskās būtības (t.sk., attiecībā uz finanšu plūsmu). “Tātad, ja ir kādi uzņēmumi, kas formulē savas stipendijas kā tādas, kas būtu neapliekamas ar IIN, bet pēc ekonomiskās būtības tā ir atlīdzība par veikto darbu, būtu pēdējais laiks kļūt ļoti uzmanīgiem ar šādiem modeļiem,” brīdināja A. Kaļāne.

Tāpat veikta normatīvā regulējuma pilnveidošana saistībā ar personāla nomu, t.sk., iespēju ņemt vērā citās ES dalībvalstīs veiktās VSAOI (ja to samaksu apliecina ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprināts dokuments), aprēķinot IIN. “Taču arī personāla nomas gadījumā VID ir dotas tiesības vērtēt darījuma kopumu,” uzsvēra eksperte.

Precizētas arī normas, lai nodrošinātu attaisnoto izdevumu par dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu) vienveidīgu piemērošanu atbilstoši mērķim. “Paredzēts, ka dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumi varēs notikt par pašu konkrēto personu un labuma guvējam būs jābūt pašai personai. Respektīvi, nevarēs apdrošināt jebkuru personu vai labuma guvējus no citas personas dzīvības apdrošināšanas, šis atbalsta instruments ir paredzēts attiecībā uz pašu konkrēto nodokļa maksātāju,” skaidroja A. Kaļāne. Jaunajai normai noteikts 2 gadu pārejas periods, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja precizēt noslēgto apdrošināšanas līgumu.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs no 2022.gada būs 78 100 eiro, attiecīgi no 2022.gada līdz 78 100 eiro paaugstināsies arī slieksnis, no kura piemēro IIN likmi 31% apmērā. Arī Solidaritātes nodokļa slieksnis no 2022.gada būs 78 100 eiro.

Vairākas nodokļu izmaiņas ievieš arī grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Pirmkārt, fiziskās personas, kas maksā IIN no saimnieciskās darbības ienākuma, arī 2022. gadā varēs nepiemērot avansa maksājumus (nodokli maksās tikai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju).

Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kas veic procentu maksājumus par aizņemto kapitālu, par 2021. un 2022. gadu netiks piemērota nacionāli noteiktā nodokļu pretizvairīšanās norma. “Tas nozīmē, ka tie uzņēmumi, kuriem bija jāpalielina UIN par tiem procentu maksājumiem, ko viņi maksā citai personai, kas nav banka, dēļ nacionāli noteiktās normas par pašu un aizņemtā kapitāla īpatsvaru, pagājušajā gadā un šogad šo normu varēs nepiemērot,” skaidroja A. Kaļāne.

Tāpat noteikts, ka valsts izmaksātās algu subsīdijas ir ietveramas arī pašnodarbināto personu saimnieciskās darbībās ieņēmumos jeb apgrozījumā un apliekamas ar nodokli. Vienīgais gadījums, kad personai nebūs nodokli jāmaksā pašai, bet to tās vietā izdarīs VID (jau pie subsīdijas izmaksas ieturot nodokli), būs autoratlīdzību saņēmēji (kas nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji).