No jauna jāskata lieta, vai saskatāma negodprātīga rīcība, pieprasot ES finansējumu, ja maksātnespējīga uzņēmuma īpašnieks nodibinājis jaunu uzņēmumu

Izskatāmajā lietā bija strīds, vai pieteicējas projekta iesniegums atbilda atbalsta saņemšanas priekšnoteikumiem un vai LAD pamatoti noraidīja pieteicējas projekta iesniegumu. Kā savā spriedumā iepriekš norādījusi Administratīvā apgabaltiesa, pieteicēja ir atzīstama par saistītu uzņēmumu ar SIA Dižcildi, jo abu uzņēmumu kapitāla daļu turētājs ir viena un tā pati persona. Lai gan pieteicēja projekta iesniegumu iesniedza laikā, kad SIA Dižcildi bija pasludināta par maksātnespējīgu, būtisks ir fakts, ka pieteicēja tika nodibināta tad, kad SIA Dižcildi jau bija parādsaistības, kuras varēja būt šķērslis jauna finansējuma saņemšanai no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Apgabaltiesa arī norādīja, ka saistītie uzņēmumi ir jāvērtē, jo pretējā gadījumā tiktu pieļauta atšķirīga attieksme pret godprātīgajiem komersantiem. Tas būtu pretēji finansējuma saņemšanas mērķim – veicināt lauksaimniecisko darbību –, jo pieļautu situāciju, kad finansējums tiek saņemts, bet lauksaimnieciskā darbība netiek veikta un saistības netiek pilnībā izpildītas.

Pieteicēja par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kurā cita starpā norādīja, ka SIA Dižcildi maksātnespējas procesam nav saistības ar tās lauksaimniecisko darbību, bet ar civiltiesisku strīdu par darbu samaksu autoceļa būvniecībā. Pieteicēja ir izveidota, lai nošķirtu lauksaimniecisko darbību no cita veida saimnieciskās darbības. Līdz ar to pieteicēja noraida apgalvojumu, ka tā ir mākslīgi radīta, lai iegūtu finansējumu vai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem. Pieteicēja nav pārņēmusi SIA Dižcildi mantu, lai veiktu saimniecisko darbību. Pieteicējas veiktā daļēja SIA Dižcildi mantas iegūšana ir vērtējama kā parastu komerciālu darījumu iznākums.

Apgabaltiesa gan šādu versiju noraidīja, uzskatot, ka pēc būtības pieteicēja tika dibināta, lai turpinātu SIA Dižcildi saimnieciskās darbības ietvaros veikto lauksaimniecības darbību, apsaimniekotu /pers. A/ piederošo zemi, piesakot platību maksājumus, kā arī iesniedzot iesniegumus ES finansējuma saņemšanai. Ņemot vērā pieteicējas nodibināšanas nolūku, resursu pārņemšana nav vērtējama kā parastu komerciālu darījumu iznākums. Turklāt nav pieļaujams, ka /pers. A/ kā viena komersanta kapitāla daļu turētājs ir saņēmis ES fondu finansējumu, nav izpildījis uzņemtās saistības, nav spējis atmaksāt saņemto finansējumu, kļūstot maksātnespējīgs, bet kā cita komersanta kapitāla daļu turētājs atkal saņem finansējumu. Tas būtu pretēji finansējuma saņemšanas mērķim.

Senāts atgriež lietu Administratīvajā apgabaltiesā

Iepriekš skatot pieteicējas kasācijas sūdzību, Senātam radās šaubas par to, vai jauna uzņēmuma izveidošana ir Finansējuma uzraudzības regulā¹ ietvertās „apiešanas aizlieguma” klauzulas pārkāpums tikai tādēļ, ka esošo uzņēmumu tā īpašnieks nevar izmantot, lai pretendētu uz jauniem atbalsta pasākumiem, iepriekšējā uzņēmuma maksātnespējas dēļ. Tāpēc Senāts apturēja tiesvedību un vērsās Eiropas Savienības Tiesā.

LAD lēmums bija pamatots ar Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumiem Nr. 598 „Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecību attīstībai 2014.–2020.gada plānošanas periodā” (noteikumi Nr. 598), kas paredz, ka projekta iesniegumu noraida, ja konstatē, ka atbalsta pretendents ir apzināti radījis apstākļus, lai izvairītos no kāda atbalsta saņemšanas noteikuma ievērošanas. Šie noteikumi atspoguļo arī Finansējuma uzraudzības regulas 60. panta noteikumus (panta nosaukums ir „Apiešanas klauzula”), kas paredz, ka priekšrocības nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām, ja konstatē, ka tās pretēji šo tiesību aktu mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai. Līdz ar to šajā administratīvajā lietā ir vērtējama „apiešanas klauzulas” piemērošana.

LAD paskaidrojumos tiesai norādīja arī to, ka Finansējuma uzraudzības regulas 60. pantu var piemērot arī tad, ja pārkāpums ir pieļauts cita atbalsta pasākuma ietvaros. Proti, uzņēmuma īpašnieks negodprātīgi izmanto ES fondu līdzekļus ar viena uzņēmuma starpniecību, bet turpmāk nodibina jaunu uzņēmumu, tādējādi izvairoties no parāda maksāšanas pienākuma. Tādā veidā uzņēmuma īpašnieks var izvairīties no finansiālām sekām saistībā ar maksājumu atmaksāšanas pienākumu.

Eiropas Savienības Tiesa savā spriedumā izskatāmajā lietā norādīja, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka ES regulas nedrīkst tikt piemērotas tik plaši, ka tiktu aptverta ekonomikas dalībnieka ļaunprātīga rīcība. Eiropas Savienības Tiesa ir nospriedusi, ka atbalsta potenciālā saņēmēja ļaunprātīgas rīcības pierādīšanai ir nepieciešams, pirmkārt, objektīvu apstākļu kopums, no kuriem izriet, ka, lai gan attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi formāli ir ievēroti, šā regulējuma mērķis nav sasniegts, un, otrkārt, subjektīvs elements, ko veido vēlme iegūt no ES tiesiskā regulējuma izrietošu priekšrocību, mākslīgi radot tās iegūšanai vajadzīgos apstākļus. Turklāt Eiropas Savienības Tiesa ir precizējusi, ka valsts tiesai ir jākonstatē, vai pastāv abi šie elementi, par kuriem pierādījumi jāsniedz saskaņā ar valsts tiesību normām, ciktāl tas nekaitē ES tiesību efektivitātei.

Senāts, nododot lietu jaunai izskatīšanai, spriedumā norāda, ka apgabaltiesai jāvērtē, vai pieteicēja ir mākslīgi radījusi apstākļus publiskā finansējuma saņemšanai un vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi, kas šajā gadījumā nozīmētu, ka nav citu šķēršļu atbalsta saņemšanai.

Proti, ja netiek pierādīta noteikumu Nr. 598 17.3. apakšpunktā noteiktā nosacījuma iestāšanos, t. i., apzināti radītiem apstākļiem publiskā finansējuma saņemšanai minēto apstākļu pastāvēšana, tad nav citu šķēršļu projekta iesnieguma apstiprināšanai.

Senāts spriedumā vērš uzmanību, ka, konstatējot, ka neizpildās viens no priekšnoteikumiem labvēlīga administratīvā akta izdošanai, pēc būtības nav nepareiza apgabaltiesa pieeja nevērtēt, vai izpildās pilnīgi visi priekšnoteikumi. Taču, atkrītot iepriekš minētajam šķērslim labvēlīga administratīvā akta izdošanai, nav iespējams apmierināt pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nepārbaudot pārējo tā izdošanai nepieciešamo priekšnoteikumu izpildīšanos.

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu