VISI RAKSTI

Darba devējiem vēl līdz 2023. gadam 31. janvārim ir iespēja pieteikties Eiropas Sociālā fonda projekta (ESF) atbalstam, lai bez maksas saņemtu praktisku palīdzību uzņēmējiem darba aizsardzības jomā. ESF projekta de minimis atbalsts tiek piešķirts praktiskai palīdzībai darba aizsardzības jomā – konsultācijas un palīdzība dokumentācijas izstādē (darba vides risku novērtēšana, darba aizsardzības pasākumu plāna izstrāde, darba aizsardzības organizatorisko struktūras izveide), iespēja veikt laboratoriskos mērījumus līdz 500 eiro apmērā, piedalīties darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības. Līdz 2023. gada 31. decembrim ESF projekta atbalstu būs saņēmuši 900 uzņēmumi bīstamajās nozarēs. ESF projekta atbalsts uzņēmumiem tiek segts pilnā apmērā no ESF projekta un valsts budžeta finansējuma līdzekļiem. Papildus informācija rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālr: +371 27891465 un +371 25725168.

SIA sniedz ēdināšanas pakalpojumus. Noslēdzām ar Bolt un Wolt līgumu par starpniecības pakalpojumiem. Pasūtījumu piegādi veic Bolt un Wolt. Ir arī gadījumi, kad klients pats atnāk pēc pasūtījuma uz picēriju. Piegādi paši neveicam. Pasūtījumi notiek caur Wolt un Bolt aplikācijām. Viņi meklē mums klientus un par pārdoto picu paņem komisiju. No viņiem saņemam rēķinu par komisiju + PVN un pārdošanas atskaiti, kurā var redzēt summu un PVN (rēķina nav). Samaksu saņem Bolt un Wolt pēc pušu noslēgtās vienošanās. Reizi nedēļā pārdošanas ieņēmumi tiek ieskaitīti uzņēmuma kontā. No ieņēmumiem ieturēta Bolt un Wolt starpniecības maksa par pārdoto apjomu. 1. Vai mums ir jāraksta rēķins uz kopsavilkuma pamata? 2. Kā grāmatot šos darījumus? 3. Kā atspoguļot darījumus PVN deklarācijā? Atbilde Attaisnojuma dokumenti: Izsniedz savā vārdā attaisnojuma dokumentu — PVN rēķinu — klientam. Saņem attaisnojuma dokumentu — PVN rēķinu — no aplikācijas turētāja par saskarnes un transporta pakalpojumu. PVN rēķinu izrakstīšana: 1. Ēdinātājs PVN rēķinu...

Arī šogad turpinām apskatīt darba strīdus, kas tiesāšanās ceļā nonākuši līdz augstākās tiesu varas instancei valstī – Latvijas Republikas Senātam. Janvāra numurā ieskats aizvadītajā gadā pieņemtajos divos Senāta Civillietu departamenta spriedumos, kuros šķetināti jautājumi par disciplinārsodu piemērošanu un darba devēja rīcību, ja darbinieku uz laiku apcietina tiesībsargājošās iestādes. Disciplinārsods pašvaldības iestādes darbiniekam 2022. gada 13. decembra spriedums lietā Nr. SKC–858/2022 (C30584221) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniekam, kas bija pašvaldības departamenta direktors, darba devējs izteica rājienu par noteiktās darba kārtības pārkāpšanu. Rīkojumā kā pārkāpums norādīts tas, ka darbinieks nepildīja savu darba pienākumu departamenta darba tiesiskuma nodrošināšanā, jo nebija izvērtējis pakļautībā esošo darbinieku (iepirkumu komisijas locekļu) atbildību par viņu pieņemtajiem diviem prettiesiskiem lēmumiem publiskajā iepirkumā, kurus atcēla Iepirkumu uzraudzības birojs, norādot uz pārkāpumiem. Ar savu rīcību darbinieks pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piekto daļu, 10. panta pirmo daļu, 17. panta pirmo daļu un otrās daļas 6., 7. punktu, 32.–38., 62., 64., 67. pantu....

Valsts darba inspekcija skaidro, ka saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu darba devējam ir pienākums noteikt nepilnu darba laiku, ja to pieprasa: grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, darbinieks ar invaliditāti, darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, darbinieks, kura kā vecāka aprūpē ir tāda pilngadīga persona ar invaliditāti no bērnības, kurai nepieciešama īpaša kopšana. Tādējādi saskaņā ar Darba likuma 134. panta otro daļu darbiniekam ir tiesības pieprasīt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku. To, cik stundas vai dienas nedēļā, var izvēlēties pats darbinieks. Par nepilnā darba laika noteikšanu jāvienojas rakstveidā, izdarot grozījumus darba līgumā. Pamatojoties uz Darba likuma 134. panta otro daļu, darba devējam iepriekšminēto darbinieku grupām nav tiesību atteikt noteikt nepilnu darba laiku. Jāņem vērā, ka nosakot nepilnu darba laiku, darba alga...

Darba līgumā iekļaujamā informācija 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2019/1152 «Par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā», kura dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2022. gada 1. augustam, paredz darbinieka informēšanu par viņa nodarbināšanas būtiskiem elementiem. Pārņemot Direktīvas prasības, tika papildinātas Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktās prasības darba līguma saturam. Minētās prasības attiecināmas uz noslēgtajiem darba līgumiem, sākot ar 2022. gada 1. augustu. Lai neradītu darba devējiem birokrātisko slogu ar izmaiņu ieviešanu katrā līdz minētajam datumam noslēgtajā darba līgumā, atbilstoši direktīvas nosacījumiem Darba likuma Pārejas noteikumu 23. punktā noteikts, ka izmaiņas jāveic tikai tad, ja to pieprasa pats darbinieks. Informācija par darba vietu, ja darba devējs un darbinieks vienojas par darba veikšanu attālināti Pēdējo gadu laikā darba izpildei plaši tiek piemērota attālināta darba vieta. Turklāt tā nav darba devēja nodrošināta un noteikta darba vieta, bet gan darbinieka paša noteikta. Visbiežāk praksē tā ir darbinieka dzīvesvieta, taču ne...

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (turpmāk tekstā – likums). Rakstā skaidrots, kādam personu lokam šis likums ir saistošs un kādas darbības ir jāveic, lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu. Ir būtiski nošķirt divus dalītā īpašuma gadījumus – piespiedu dalīto īpašumu un brīvprātīgu dalīto īpašumu. Piespiedu dalītais īpašums ir regulēts likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk tekstā – Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā. Šis īpašuma veids Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves). Šādā gadījumā uz likuma pamata zemes un ēkas (būves) īpašnieka starpā pastāv piespiedu nomas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem ir: 2023.gadam – (2012=100) ir 132,9 jeb koeficents 1,329; 2022.gadam – (2011=100) ir 115,9 jeb koeficients 1,159; 2021.gadam – (2010=100) ir 117,1 jeb koeficients 1,171. Pārdodot nekustamo īpašumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu nosaka, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā. Ja nekustamais īpašums iegūts īpašumā līdz 2000. gada 31. decembrim un nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par tā iegūšanas vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas. Piemērs 2023. gada 12. janvārī par 20 000 euro pārdots nekustamais īpašums: kas nav bijis cilvēka deklarētā dzīvesvieta un nav vienīgais īpašums; kas iegādāts 1999. gada 14. februārī, un īpašnieka rīcībā nav dokumentu,...

No 2023. gada 1. janvāra e–adreses lietošana uzņēmumiem un citiem reģistrētiem tiesību subjektiem ir obligāta. Tas ir ērts, drošs un efektīvs veids, kā sazināties ar vairāk nekā 3400 valsts un pašvaldību iestādēm jebkurā laikā un no jebkuras atrašanās vietas. Sazināties e–adresē iespējams ar visām iestādēm, kas iekļautas Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē pieejamajā Publisko personu un iestāžu sarakstā. Tās ir gan valsts iestādes, piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts darba inspekcija, Konkurences padome u.c., gan pašvaldības, pašvaldību iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, kā arī prokuratūra, tiesu iestādes, maksātnespējas administratori, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri u.c. No e–adreses nevar sūtīt vēstules citiem iedzīvotājiem vai uzņēmumiem, ja vien tiem nav uzticēta valsts pārvaldes funkcija, t.i., pašlaik e–adrese nodrošina saziņu starp valsti un privātpersonām (t.sk. juridiskajām personām), bet nenodrošina saziņu privātpersonām savā starpā. E–adreses lietošanas normas ir noteiktas Oficiālās elektroniskās adreses likumā (turpmāk likums). E–adrese kā valsts pārvaldē vienots risinājums tiek ieviesta, lai elektroniskā vidē nodrošinātu garantētu,...

Rakstā sniegts ieskats aktuālākajos (2022. gada) Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumos publisko iepirkumu lietās. Iepirkuma procedūras pārskatīšanas termiņš 2022. gada 24. februāra spriedums lietā C532/20 EST šajā lietā tika uzdots jautājums par to, kā interpretēt Padomes direktīvas 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, normas saistībā ar apstrīdēšanas (pārskatīšanas) termiņa noteikšanu publisko iepirkumu lietās. Proti, vai direktīvas normas ir jāinterpretē tādējādi, ka termiņš, kurā izraudzītais pretendents var pieprasīt pārskatīt līgumslēdzējas iestādes lēmumu, ar kuru par pieņemamu ir atzīts noraidīta pretendenta piedāvājums, var tikt aprēķināts, par atskaites punktu ņemot vērā dienu, kurā šis pretendents saņēma šo lēmumu, pat ja šajā dienā, pirmkārt, šis pretendents nebija vai vēl nebija pieprasījis pārskatīt šīs līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātu un, otrkārt, izraudzītais pretendents vēl nebija saņēmis pienācīgu informāciju par...

Datu atvēršanas nepieciešamība ir jāvērtē caur Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prizmu. Tie ir divi galvenie dokumenti, kas starptautiskajā līmenī regulē personas privātās dzīves aizsardzību. Personas datu apstrādei vienmēr ir jābūt tiesiskajam pamatam, kā arī konkrētam, skaidram un leģitīmam nolūkam. Cilvēka privātā dzīve nevar tikt upurēta sabiedrības interesēm un vārda brīvībai, tāpēc galvenais datu aizsardzībā ir līdzsvars starp personas datu aizsardzību un informācijas atklātību, skaidroja Jekaterina Macuka, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna rīkotajā ekspertu diskusijā „Informācijas atklātība un personu datu aizsardzība”. Tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas Ar datiem, kas nav personas dati, var atklāti dalīties, tos publicēt, jo Eiropas Savienībā (ES) nav regulējuma par dalīšanos ar datiem, kas nav personas dati. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 96. pants noteic: „Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Šādi personas dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar...

Satversmes tiesa 17. janvārī uzsākusi izskatīt lietu Nr. 2022-05-01 “Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Britu Virdžīnu Salās reģistrēta komersanta IMEX PROVIDER LTD (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja vērsās vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību, vienlaikus lūdzot to daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas. Pirmās instances tiesas tiesnese minēto lūgumu noraidīja un uzdeva Pieteikuma iesniedzējai samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzēja, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazināja prasības apmēru un samaksāja valsts nodevu mazākā – samazinātajai prasībai atbilstošā – apmērā. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Civilprocesa likums neparedz iespēju atbrīvot privāto tiesību juridiskās personas no valsts nodevas samaksas. Tāpēc Pieteikuma iesniedzēja nevarot celt prasību tiesā par tādu zaudējumu apmēru, ko tā vēlas pieprasīt no atbildētājas. Tādējādi apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējai pēc būtības liedzot Satversmes 92....

Otrdien, 17. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Vērtspapīrošanas likumprojektu un ar to saistīto likumprojektu pakotni, kas paredz radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā. Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus. 2019. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā. Lai nodrošinātu regulas tiešu piemērojamību, likumprojekts paredz noteikt, ka kompetentā iestāde uzraudzības jomā ir Latvijas Banka. Likumprojektā iekļauts regulējums, kas nosaka vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību Latvijā. Tāpat likumprojekts regulē vērtspapīrošanā iesaistīto subjektu atbildības jautājumus, nodrošinot regulas normu saskaņotību ar administratīvās atbildības sistēmu Latvijā. Likumprojekta sākotnējais darba materiāls tika sagatavots sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kas tālāk tika pilnveidots un papildināts sadarbībā ar Finanšu nozares asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas ekspertiem un saskaņots ar Tieslietu ministriju. Vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru...

Pēdējos gados strauji augusi ekonomikas digitalizācija. Dzīvojam laikā, kad preču un ēdienu piegāde ir kļuvusi par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Gan juridiskās, gan fiziskās personas savā uzņēmējdarbībā aizvien vairāk izmanto tīmekļa vietnes vai mobilās lietotnes. Tas rada jauno vidi ēnu ekonomikai, jo pastāv risks, ka pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēja darbība ar platformu starpniecību reizēm ir saistīta ar saimnieciskās darbības nereģistrēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tādēļ arvien aktuālāks kļuvis jautājums par digitālo platformas uzraudzību. Padomes direktīva (ES) 2021/514 (DAC7) 2022. gada 22. martā tika pieņemta ES Padomes direktīva (ES) 2021/514 (DAC7), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Saskaņā ar pieņemtajiem jaunajiem DAC7 noteikumiem digitālajām platformām būs pienākums ziņot noteiktu informāciju par personām un uzņēmumiem, kas piedāvā preces vai pakalpojumus pārdošanai ar digitālo platformu starpniecību. Papildus šīm platformām jāveic pārdevēja pārbaudes procedūras, lai saņemtu informāciju no personām un uzņēmumiem, kas darbojas ar platformas starpniecību. Platformas informāciju sniegs savai nodokļu administrācijai....

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) ir obligāts maksājums, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) ir aktualizējis metodisko materiālu "Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", ņemot vērā, ka no 203. gada 1. janvāra minimālais iemaksu objekts ceturksnī ir 1860 eiro vai 620 eiro mēnesī. Arī šogad, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, obligāto iemaksu ziņojumos deklarētais kopējais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1860 eiro, obligātās iemaksas no starpības starp 1860 eiro un deklarēto obligāto iemaksu objektu (algu) no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Ja pašnodarbinātā ziņojumā deklarētais obligāto iemaksu objekts – saimnieciskās darbības ienākums – ir mazāks par minimālo iemaksu objektu 1860 eiro ceturksnī, VSAA aprēķina minimālās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam jāveic, lai obligātās iemaksas būtu veiktas minimālajā apmērā....

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), Satiksmes ministriju un biedrību “Auto asociācija” ir izstrādājusi priekšlikumu grozījumiem Ceļu satiksmes likumā ar mērķi paaugstināt VID nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā. Šāda informācija norādīta FM sagatavotajā un valdības apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam". Lai nodrošinātu VID iespēju veikt izvairīšanās no nodokļu nomaksas risku izvērtējumu lietotu transportlīdzekļu importa darījumos, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, sagatavotais priekšlikums grozījumiem Ceļu satiksmes likumā paredz noteikt privātpersonām aizliegumu līdz 30 dienām atsavināt citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī iegādātu jaunu vai mazlietotu (līdz pieciem gadiem) un Latvijā reģistrētu M1 vai N1 kategorijas vieglo transportlīdzekli. Priekšlikums šiem grozījumiem sagatavots, ņemot vērā VID iepriekš veikto izvērtējumu par atsevišķiem vieglo transportlīdzekļu importa darījumiem 2021. un 2022. gadā, kad, iespējams, Latvijas juridiskās personas ar fizisko...