JAUNUMI

Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājušies spēkā 4. jūlijā, bija sagatavoti vēl 13. Saeimas laikā un galvenokārt attiecās uz nodokļu maksātāju jaunu reitinga sistēmas izstrādi. Šos grozījumus 14. Saeima gala lasījumā pieņēma 8. jūnijā, vienlaikus papildinot likuma 99. pantu "Pienācīgas pārbaudes procedūras" ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu (likuma XII nodaļa "Automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem"). Šie konkrētie grozījumi attiecas uz banku pienākumiem veikt klientu pārbaudes, atverot citu valstu nodokļu rezidentiem kontus. Kā liecina grozījumu anotācija un likumprojekta izskatīšanas gaita, šīs izmaiņas neietilpa likumprojekta sākotnējā piedāvājumā. Taču uz 2. lasījumu finanšu ministrs iesniedza priekšlikumu, norādot, ka iepriekš likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau bija ietverts regulējums starptautiskai informācijas par finanšu kontiem apmaiņai starp nodokļu administrācijām (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā). Šīs informācijas apmaiņas mērķis ir darīt pieejamu informāciju nodokļu administrācijai par tās valsts nodokļu rezidentu turētajiem finanšu kontiem citās valstīs,...

Ministru kabinets 13. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu kooperatīvo sabiedrību kopsapulču organizēšanā, stiprinot kooperatīvo sabiedrību biedru tiesības un veicinot biedru dalību kopsapulcē, paredzot vairākas iespējas, kā var piedalīties un balsot biedru kopsapulcē. Likumprojekts paredz kooperatīvo sabiedrību biedriem tiesības piedalīties un balsot attālināti biedru kopsapulcēs. Likumprojektā ir paredzētas vairākās attālinātās dalības iespējas: biedra tiesības balsot pirms biedru kopsapulces; biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; biedru e-sapulces jeb pilnībā digitālas kopsapulces. Likumprojektam stājoties spēkā, iepriekš norādītājos gadījumos biedrs tiks pielīdzināts biedru kopsapulcē klātesošam biedram un ierakstāms to biedru sarakstā, kuri piedalās sapulcē, un biedra nodotās balsis ir ieskaitāmas balsojumos tieši tāpat, kā fiziski klātesošo biedru balsis. Likumprojekts arī paredz, ka biedru e-sapulces, kas izslēdz biedra tiesības ierasties uz kopsapulci klātienē un pēc būtības paredz biedra pienākumu piedalīties un balsot sapulcē tikai elektroniski, sabiedrība var...

Lai pilnveidotu atsevišķus tiešo maksājumu piemērošanas noteikumus, valdība 13. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Ar grozījumiem precizētas sestā laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (6. LLVS) standarta prasības un atsevišķu ekoshēmu piemērošanas nosacījumi, kā arī paredzēts pašnodarbinātās personas atzīt par aktīviem lauksaimniekiem. Grozījums 6. LLVS nosacījumu sistēmas prasības piemērošanā paredz, ka saimniecība, kuras aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība atrodas teritorijās ar dažādām augsnes pārklājuma prasības robežvērtībām (65% īpaši jutīgajās teritorijās, 60% vai 55% pārējās teritorijās), būs izpildījusi augsnes pārklājuma prasību, ja saimniecība kopumā būs nodrošinājusi augstākās augsnes pārklājuma robežvērtības prasības izpildi, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecība. Jāņem gan vērā, ka īpaši jutīgajā teritorijā arī šādā gadījumā vismaz 50% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības ir jābūt ar augsnes segumu ziemas periodā. Līdzīga pieeja tiks piemērota konvencionālajām un bioloģiskajām saimniecībām, īstenojot augsnes pārklājuma prasību ekoshēmā...

No 12. jūlija stājušies spēkā 4. jūlijā valdībā pieņemtie Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK)2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas paredz, ka arī “militārais darbinieks” ir iekļauts MK noteikumu Nr. 969 tvērumā, kā arī noteikt tiesisko pamatojumu tam, ka tiek atļauts nosūtīt mācību komandējumos Jaunsardzes centra civilos darbiniekus, kuriem saskaņā ar Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu augstākā izglītība un pedagoga profesionālā kvalifikācija ir obligāta prasība. Grozījums, kas paredz Jaunsardzes centra darbinieku nosūtīšanu mācību komandējumos uz izglītības iestādi darba pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī. Līdz ar to noteikumos definēts, ka par komandējumu šo noteikumu izpratnē uzskatāms ar komersanta, organizācijas, iestādes vai citas institūcijas (turpmāk − institūcija) vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka, ierēdņa, karavīra, militārā darbinieka, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonas...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 22. marta spriedums lietā Nr. SKC–86/2023 (C29311220) Darba likuma 149. panta piektajā daļā ir noteikts, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Vai šāda kompensācija pienākas arī SIA valdes loceklei? Un vai pienākas arī tādai valdes loceklei, kas vienlaikus ir arī SIA dalībniece? Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja, kura saskaņā ar darba līgumu vienlaikus bija valdes locekle, 10 gadus bija nodarbināta par finanšu direktori, bet vēlāk vēl 6 gadus – par projekta vadītāju. Darba līgumu prasītāja parakstīja gan kā SIA likumiskā pārstāve, gan darbiniece. Vienlaikus, prasītāja bija gan valdes locekle, gan dalībniece, kurai pieder 50% sabiedrības balsstiesīgais pamatkapitāls. Ņemot vērā, ka kopš 2004. gada...

Kopš 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes beigām varētu rasties iespaids, ka Latvijas ekonomika kopumā diezgan sekmīgi attīstās — straujāk vai lēnāk, tomēr visu laiku pieaugot, un pat Covid–19 pandēmija šo kopumā pozitīvo tendenci spēja satricināt tikai īslaicīgi. Taču, salīdzinot Latvijas ekonomikas izaugsmi ar citām valstīm — Eiropas Savienības (ES), bet, jo īpaši tuvāko kaimiņvalstu kontekstā, — perspektīva vairs neizskatās tik pievilcīga. Tā atklāj ievērojamu mūsu valsts atpalicību ne tikai no Igaunijas, kuras loma Baltijas pirmrindnieces statusā jau bija pierasta, bet arī Lietuvas, ar kuru, šķiet, vēl tikai nesen gājām soli solī. Tāpēc nav pārsteiguma, ka pēdējā laikā publiskajā telpā arvien biežāk izskan viedokļi, tiek rīkotas diskusijas un parādās publikācijas, kas veltītas Latvijas ekonomiskās konkurētspējas analīzei Baltijas valstu kontekstā — kāpēc atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, kā to mainīt? Arī žurnāls Bilance uzsāk pētniecisku publikāciju sēriju, kurā gada garumā analizēsim mūsu ekonomikas atpalicības cēloņus un meklēsim iespējamos risinājumus, katrā žurnāla numurā pievēršoties noteiktam...

Raksts ir turpinājums 2023. gada žurnāla janvāra, marta, aprīļa un maija numuros publicētajam aktuālāko Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu publisko iepirkumu lietās apskatam. Par kvalifikācijas prasībām EST 2023. gada 26. janvāra spriedums lietā C–403/21 Konkrētajā lietā strīds radies saistībā ar Rumānijas līgumslēdzējas iestādes organizētu iepirkumu par tehniski ekonomiskās dokumentācijas izstrādi savienojošā autoceļa posma būvniecības projektam. Pretendents, kura piedāvājums tika novērtēts zemāk nekā citi piedāvājumi, apstrīdēja pārējo pretendentu atbilstību atlases prasībām jeb prasībām, kas nav tieši iekļautas iepirkuma nolikumā, bet izriet no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, vai pretendentus vai to apakšuzņēmējus ir sertificējusi Rumānijas dzelzceļa pārvalde. EST tika uzdots prejudiciālais jautājums, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) 58. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde kā atlases kritērijus var noteikt pienākumus, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami darbībām, kuras var tikt veiktas saistībā ar...

Tām fiziskajām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī, no aprīļa līdz jūnijam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 17. jūlijam ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2023. gada 24. jūlijam, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot...

Lai veicinātu darbaspēka pieejamību lauksaimniecībā un mazinātu administratīvo slogu, 6. jūlijā spēkā stājušies grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Vairākas izmaiņas likumā skar traktortehnikas vadītājus un šīs tehnikas ekspluatēšanu. Tiesības apturēt traktortehniku Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (4. panta 6.1 daļa un 25. panta pirmā daļa) no 2024. gada 1. janvāra ļauj Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) amatpersonām apturēt traktortehniku uz ceļiem tehniskās kontroles veikšanai un vienlaikus uzliek pienākumu traktortehnikas vadītājiem uzrādīt dokumentus pēc VTUA amatpersonas pieprasījuma. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, VTUA inspektori tehnisko kontroli uz ceļiem veiks patstāvīgi, bez Valsts policijas (VP) darbinieku klātbūtnes. Pašlaik VTUA un VP amatpersonas traktortehnikas un tās piekabju tehnisko kontroli uz ceļiem veic kopīgi, un šī kārtība spēkā būs līdz 2023. gada 31. decembrim. Dokumentu elektroniskā noformēšana Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā (11. panta 1.1 daļa, 11. panta pirmās daļas 2. punkts un 21. panta trešā daļa) noteic, ka persona, izmantojot VTUA uzturētos un nodrošinātos...

Latvijas ekonomika patlaban izjūt ne tikai darbaspēka trūkumu, par ko politiķiem visai drīz nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus. Daudzus gadus Latvijas uzņēmēji vērš politiķu uzmanību arī uz to, ka viņi pakāpeniski Baltijas valstu vidū zaudē konkurētspēju, un viens no iemesliem ir pārlieku lielais nodokļu slogs darbaspēkam. Kā norāda Swedbank eksperti, kas pēc Bilances aicinājuma veica aprēķinus visās trijās Baltijas valstīs, — nodokļu slogs darbaspēkam Latvijā, diemžēl, ir vislielākais Baltijā. Politiķi gan pagaidām nesola, ka tā saucamo darbaspēka nodokļu likmes vai to piemērošana tiks mainīta līdz ar pašreiz plānotajām pārmaiņām nodokļu politikā. Te gan jāpiebilst, ka sabiedrība pagaidām neko daudz nezina par to, kas īsti notiek speciāli veidotajā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā, kur tiek izstrādātas jaunās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Taču, kā norāda Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, darbaspēka nodokļu slogu un tā konkurētspēju ar parējām Baltijas valstīm darba grupā skatīs. «Tomēr, lai gan darbaspēka nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ko Saeima gala lasījumā pieņēma 15. jūnijā un kas stājas spēkā 12. jūlijā, paredz, ka, sākot no šā gada 12. jūlija, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek Ministru kabineta (MK) naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Līdz šim balva par izciliem sasniegumiem sportā, kas piešķirta saskaņā ar Sporta likuma 14. panta pirmo daļu, kā arī ievērojot MK 2012. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru" noteikto, bija ar IIN apliekams ienākums. Paziņojumā par fiziskajā personām izmaksātajām summām naudas balvas deklarē ar ienākuma veida kodu 3022 – citi ar nodokli neapliekami ienākumi. Savukārt no 2023. gada 1. septembra darba devēja – ārstniecības iestādes – apmaksāto mācību maksu par darbinieka studijām rezidentūrā neapliek ar algas nodokli. Ar IIN neapliek stipendijas, kuras no ārstniecības iestādes līdzekļiem izmaksā studējošajam,...

Lai sekmētu Latvijas ekonomikas un valsts drošību un nodrošinātu darba tirgū ļoti nepieciešamos augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistus, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) no šī studiju gada konkursa kārtībā piešķirs studiju maksas atlaides topošajiem muitas un nodokļu administrēšanas bakalaura programmas studentiem. Studijas maksas atlaide tiks piešķirta 30 labākajiem un motivētākajiem reflektantiem, kuri pieteiksies pilna laika studijām RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes bakalaura studiju programmā «Muitas un nodokļu administrēšana» un konkursā iegūs maksas studiju vietu ar augstāku reflektanta rangu. Lai pieteiktos atlaidei, reflektantiem līdz 20. augustam jāiesniedz motivācijas vēstule, nosūtot to uz e-adresi [email protected], un jāaizpilda pieteikuma forma ej.uz/muitasstudijas. Krievijas karš Ukrainā, pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas, Latvijas sauszemes robežas ar valstīm, pret kurām vērstas sankcijas rada vēl lielāku nepieciešamību pēc augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistiem, kuri nodrošina Latvijas drošības un interešu aizsardzību. Ieviešot studiju maksas atlaides, RTU plāno gan paaugstināt studējošo motivāciju, gan palielināt studentu un absolventu skaitu, kas praktizēsies...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Sveiciens vasaras viducī! Šis ir tik skaists laiks, kad visa daba zied, gada pārskati nodoti un atvaļinājumi pienākuši! Šajā skaistā laikā atkal klāt ir Bilance ar svarīgiem tematiem tieši šobrīd, kā, piemēram, par skolēnu darbu vasarā, kas ir ļoti noderīgs kā pašiem skolēniem, tā arī darba devējiem, kuriem darbinieku īpaši trūkst sezonas laikā. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai kaimiņu muguras vēl redzam? Kopš 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes beigām varētu rasties iespaids, ka Latvijas ekonomika kopumā diezgan sekmīgi attīstās — straujāk vai lēnāk, tomēr visu laiku pieaugot, un pat Covid–19 pandēmija šo kopumā pozitīvo tendenci spēja satricināt tikai īslaicīgi. Taču, salīdzinot Latvijas ekonomikas izaugsmi ar citām valstīm — Eiropas Savienības (ES), bet, jo īpaši tuvāko kaimiņvalstu kontekstā, — perspektīva vairs neizskatās tik pievilcīga. Tā atklāj ievērojamu mūsu valsts atpalicību ne tikai no Igaunijas, kuras loma Baltijas pirmrindnieces statusā jau bija pierasta, bet arī Lietuvas, ar kuru, šķiet, vēl tikai...

Šis ir tik skaists laiks, kad visa daba zied, gada pārskati nodoti un atvaļinājumi pienākuši! Šajā skaistā laikā atkal klāt ir Bilance ar svarīgiem tematiem tieši šobrīd, kā, piemēram, par skolēnu darbu vasarā, kas ir ļoti noderīgs kā pašiem skolēniem, tā arī darba devējiem, kuriem darbinieku īpaši trūkst sezonas laikā. Cik ilgi var nodarbināt skolēnus, cik par to jāmaksā un kādi nodokļi jārēķina? Par to visu uzzināsiet Ingas Jefrēmovas rakstā. Par svētku dienu apmaksu atvaļinājumu laikā lasiet Maijas Grebenko rakstā. Mākslīgais intelekts pamazām ienāk arī grāmatvežu ikdienā, kas, no vienas puses, dod iespēju vienkāršot daudzas tradicionālās grāmatvedības funkcijas, kuras kļūst aizvien vairāk automatizētas, un tas noved pie mazāka pieprasījuma pēc rutīnas darbiem, kas neprasa augstu kvalifikāciju, tomēr tas baida grāmatvežus — kā jau viss nezināmais. Ilze Zvirbule–Palmbaha ir papētījusi, kas ir tie aspekti, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu augstu profesionālo līmeni un sniegtu vērtīgu informāciju par grāmatvedības profesionāļu uzdevumiem un prasmēm nākotnē,...

Šķīrējtiesas praksē ļoti bieži ir gadījumi, kad atbildētājs, saņemot paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu šķīrējtiesā, sazinās ar konkrēto iestādi ar lūgumu izskaidrot, kāda būtu tā pareizā rīcība, reaģējot uz minēto paziņojumu. Šādas situācijas ir saprotamas, jo ne visām juridiskām vai fiziskām personām ir bijusi saskare ar tiesu vai šķīrējtiesu, un, jo sevišķi, ne katrs ir bijis atbildētāja lomā. Ja šķīrējtiesā iesniegtais prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šķīrējtiesas reglamenta prasībām, šķīrēj­tiesas kancelejas vadītājs bez kavēšanās nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu. Šajā paziņojumā atbildētājam tiek lūgts iesniegt atsauksmi uz konkrēto prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tiem apstiprinošus dokumentus. Atsauksme Atsauksme, pēc savas būtības, ir brīvā formā sagatavots rakstisks dokuments, kurā atbildētājs iekļauj tikai būtiskākos faktus, kas palīdz pierādīt celtās prasības noraidīšanu. Faktu izklāstam ir jābūt īsam, kas skaidri norāda būtiskos apstākļus, tam ir jābūt vienkāršam un hronoloģiskam. Ja fakta esamību apliecina kāds pierādījums,...