JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022.gada 17.decembrī spēkā stājās Padomes 2022.gada 16.decembra Regula (ES) 2022/2474, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.2022/2474). Saskaņā ar Regulas Nr.2022/2474 1.panta 5) punktu tiek papildināts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 3. g pants, nosakot, ka no 2022.gada 17.decembra noteiktos importa aizliegumus nepiemēro noteikta daudzuma tērauda izstrādājumu ar ES Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu 7224 90 importam: a) 147 007 tonnas laikposmā no 2022.gada 17.decembra līdz 2023.gada 31.decembrim; b) 110 255 tonnas laikposmā no 2024.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 30.septembrim. Nosakot preču daudzumus, ko atļauts importēt Savienībā no Krievijas, no 2022.gada 17.decembra līdz 2023.gada 31.decembrim ir atvērta apjoma kvota ar kārtas numuru un aprakstu: 098253 (17.12.2022.-31.12.2023.) – 147007 tonnas; 098253 (01.01.2024.-30.09.2024.) – 110 255 tonnas. Konkrētā kvota...

PVN radās Francijā. To izdomāja tā laika administrācijas šefs Maurice Laure. Tikai pirmā valsts, kur to ieviesa, nebija Francija, bet gan Kotdivuāra, kur franči PVN 1954. gadā izmēģināja praksē. Pēc veiksmīgajiem eksperimentiem Francijā to ieviesa 1958. gadā. Tagad PVN ir ieviests jau vairāk nekā 120 valstīs. Kotdivuāras izmēģinājums ir labs atgādinājums jaunajā Saeimā iekļuvušajām partijām, ka nav nepieciešams revolucionāras nodokļu idejas uzreiz ieviest visā valstī. Ir iespējams izveidot speciālu zonu, piemēram, kādu no SEZ, kur izmēģināt to, ko mums neierobežo ne ES, ne nodokļu konvencijas. Hawala maksājumi jeb skaidra nauda joprojām ir karalis Sadaļā par ēnu ekonomiku autors min virkni ārējo faktoru, kas to veicina, — kriptovalūta, bārters, finansētāji, kurus neviens neuzrauga, un hawala maksājumi. Ar pirmajiem trim veidiem viss skaidrs, bet kas ir hawala? Sistēma nāk no Austrumiem, pārsvarā islāma valstīm. Šis ir veids, kā pārskaitīt naudu bez naudas kustības starp darījuma pusēm. Ideja tāda, ka A vēlas pārskaitīt naudu D,...

Ministru kabineta 20. decembra sēdē valdība pieņēma lēmumu pagarināt līdz 2023. gada 31. decembrim aizdevumu un garantiju programmas uzņēmējiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. Atbalsta programmu termiņa pagarinājums vēl tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tas paredzēts ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 349 "Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai" un grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 377 "Noteikumi par garantiju programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai". Vienlaikus abās atbalsta programmās veikti atsevišķi tehniski grozījumi. “Ģeopolitiskās situācijas dēļ daudziem mūsu uzņēmējiem joprojām ir apgrūtināta saimnieciskās darbības veikšana – Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā ir ietekmējis līdzšinējos sadarbības līgumus, traucētas piegāžu ķēdes, cenu pieaugumu ietekmē arī energoresursu cenas. Uzņēmējiem īstermiņā trūkst apgrozāmo līdzekļu, lai iepirktu izejvielas tālākai ražošanai. Tāpēc turpināsim nodrošināt uzņēmējus ar nepieciešamo atbalstu, lai netiktu būtiski ietekmēta...

Kārtējais pārskata gads tuvojas noslēgumam, un grāmatvežiem sāksies intensīvāks darba periods, kad paralēli ikdienas pienākumiem jāveic gada pārskata sagatavošana. Praksē novērots, ka vairumā gadījumu par pamatlīdzekļiem grāmatveži sāk domāt tikai gada nogalē, kad tiek veiktas inventarizācijas un pārskatītas uzskaitē veiktās darbības. Šajā rakstā apskatītas situācijas, kādas var veidoties ar pamatlīdzekli pēc tā iegrāmatošanas uzskaitē. Pamatlīdzekli nopērkot, uzskaitē tiek iegrāmatota iegādes jeb uzskaites vērtība. Ja pamatlīdzeklis tiek izveidots, tad izmaksu iekļaušanu pamatlīdzekļa vērtībā pārtrauc brīdī, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim. Amortizētās aizstāšanas izmaksas Ministru kabineta (turpmāk — MK) noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 81. punkts nosaka: Pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja ir tās...

Ceturtdien, 15. decembrī, Eiropas Savienības (ES) Padomē tika apstiprināta Padomes Direktīva par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām Savienībā. Ar direktīvu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs. Par tā pamatelementiem 140 valstis un jurisdikcijas (tai skaitā Latvija) panāca vienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas 2021. gada 8. oktobra sanāksmes laikā un tā Paraugnoteikumi tika saskaņoti 2021. gada 20. decembrī. Jaunie noteikumi samazinās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses risku, un tiks mazināta agresīva nodokļu konkurence starp valstīm. Direktīva attieksies uz jebkuru lielu Latvijas uzņēmumu grupu vai starptautiskas uzņēmumu grupas meitas uzņēmumu Latvijā, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 miljonus eiro. Noteikumi nodrošinās, ka šādu grupu uzņēmumi samaksā nodokli vismaz 15% līmenī no peļņas. Jāatzīmē, ka diskusiju gaitā OECD līmenī Latvija ir panākusi īpašus noteikumus, kas iekļauti arī direktīvā, ņemot vērā Latvijā spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli. Saskaņā...

Labklājības ministrija apkopojusi izmaiņas sociālajā jomā, par kurām iespējams informēt vēl pirms budžeta pieņemšanas 2023. gadam. No 2023. gada 1. janvāra: Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 620 eiro. Palielinās vecāku pabalsta apmēru strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Vecāku pabalsts līdzšinējo 30 procentu vietā tiks palielināts līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra, ja atsāk nodarbinātību laikā, kad vēl ir tiesības saņemt vecāku pabalstu. Izmaiņas attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie. Turpmāk vecāku pabalsta izmaksas periods būs pagarināts par vienu mēnesi, un no šī perioda katram vecākam būs individuālas tiesības būt apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā 2 mēnešus, kurus nevarēs nodot otram vecākam – tā būs vecāku pabalsta nenododamā daļa atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasībām. Vecāku pabalsta nenododamā daļa būs apmaksāta,...

Likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pantā «Darba devēja pienākumi» ir aprakstīts darba ņēmēja darbnespējas apmaksas algoritms: Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu. Pievēršam uzmanību tam, ka pantā minēts nevis darbinieks, bet darba ņēmējs! Darba ņēmēju uzskaitījums dots likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 1. panta 2. punktā, un to ir gana daudz. Tomēr starp darba ņēmējiem ir arī personas, kuru darbnespēja darba devējam nav jāapmaksā, un tās ir: persona, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja un ir noslēgusi (..) uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu; persona, kas gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma vai samaksu no zinātnes, literatūras vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai...

Īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, 2023. gada 1. janvārī mainās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem. Tādēļ no 2023. gada 1. janvāra varētu pieaugt minēto produktu mazumtirdzniecības cenas. Līdz ar likmju maiņu šo produktu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic inventarizācija un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem tabakas izstrādājumiem un e-šķidrumiem. Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana tabakas izstrādājumu cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi: No 2023. gada 1. janvāra (ieskaitot PVN): cigaretes (20 gab. paciņā, cena 4,00 EUR) + 0,18 EUR; c igāri un cigarillas (10 gab. paciņā) + 0,14 EUR; smēķējamā tabaka (40 grami paciņā) + 0,29 EUR; karsējamā tabaka (6,2 grami paciņā) + 0,08 EUR. Tabakas izstrādājumu, t.sk. cigarešu inventarizācija 2023. gada 1. janvārī jāveic visiem tabakas izstrādājumu apritē iesaistītajiem komersantiem (izņemot mazumtirgotājus), līdz 16. janvārim jāiesniedz Elektroniskās...

Apjomīgi Darba likuma grozījumi stājās spēkā 2022. gada 1. augustā. Tie attiecināmi uz vairākām izmaiņām darbinieku nodarbinātībā – darba līguma saturu, nodarbinātības noteikumiem, atvaļinājumiem un iespējamām atkāpēm koplīgumos. Šīm likuma izmaiņām bija veltīts arī zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Cobalt rīkotais vebinārs „Kas jauns darba tiesību jomā?”. Likuma izmaiņas, kas stājās spēkā pirms nepilna pusgada, ļauj darbiniekam saskaņot darba laiku ar privātās dzīves vajadzībām, skaidroja Ivo Maskalāns, zvērināts advokāts, ZAB Cobalt vecākais speciālists. Likuma grozījumi lielā mērā izstrādāti, lai pārņemtu 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2010/18/ES prasības, norādīts likumprojekta anotācijā. Iespējas paredzēt koplīgumā izņēmumus Ar grozījumiem Darba likuma 6. pants papildināts ar trešo daļu, kas nosaka: likumā noteiktajos gadījumos ar darba koplīgumu, kas noslēgts...

Valsts sekretāru sanāksmē 15. decembrī starpministriju saskaņošanai izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", kas paredz modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas "Mantojuma tiesības" regulējumu. Vienlaikus izsludināts arī likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā", kura mērķis ir salāgot Notariāta likuma regulējumu ar piedāvāto Civillikuma regulējumu. Kā norādīts Civillikumā izmaiņas rosinošajā likumprojekta anotācijā, atbilstoši darba grupas atbalstītajam konceptam, tiek ieviesti šādi jauninājumi pastāvošās mantojuma pieņemšanas sistēmas ietvaros: mantojumu var pieņemt (paust gribu) noteikti – iesniedzot mantojuma iesniegumu notāram vai klusējot (ar faktisko valdījumu); visiem mantiniekiem ir pienākums pārtraukt klusēšanu, ja mantojuma lieta tiek uzsākta pie notāra (proti, mantojumu var pieņemt arī caur faktisko valdījumu (klusējot), bet, ja cits mantinieks vai ieinteresētā persona, piemēram, mantojuma atstājēja kreditors, pēc tam uzsāk mantojuma lietu, mantiniekiem, kas agrāk pieņēmuši mantojumu ar faktisko valdījumu (klusējot), jāpārtrauc klusēšana un sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā jāpiesaka savas tiesības zvērinātam notāram, pretējā gadījumā termiņā nepieteiktās un arī iepriekš...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis atbilstoši 2023. gada prasībām metodisko materiālu "Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Tajā vērsta uzmanība, ka no 2023. gada 1. janvāra pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir: pašnodarbinātā brīvi izraudzīti ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības, kas nevar būt mazāki par 620 eiro mēnesī, ja pašnodarbinātā peļņa ir vismaz 620 eiro mēnesī; pašnodarbinātā aprēķināts viss mēneša ienākums (peļņa), ja faktiskā peļņa ir mazāka par 620 eiro (nav 1. punktā minētā objekta) vai ienākumu daļa, ko aprēķina no faktiski saņemtajiem mēneša ienākumiem (peļņas) atņemot 1. punktā minēto brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objektu; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) noteikts minimālo iemaksu objekts, ko aprēķina, lai kopā mēnesī obligātās iemaksas par katru personu būtu veiktas vismaz no 620 eiro. Summē arī darba algu un citus iemaksu objektus. Obligāto iemaksu objekta noteikšanas vajadzībām ienākumu (peļņu) nosaka kā konkrētā mēneša ieņēmumu un izdevumu starpību. Obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs 2023.gadā ir 620 eiro mēnesī...

Kā noteikt un kā piemērot vidējo izpeļņu darbnespējas gadījumā (lapa A) vai aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ja darbiniekam ir noteikta summētā darba laika uzskaite, bet viņš ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, turklāt arī šajā periodā darbiniekam bija izsniegta B lapa? Atbilde Pirmā situācija Darbinieks uzsāka darba attiecības 27.04.2022. Darbiniekam ir slimības lapa A no 18.05.2022. līdz 26.05.2022. Aprakstītais gadījums ir viens no tiem, kuros Darba likuma 75. pants (75. panta 2. daļas 2. teikums un 6. daļa), aprēķinot stundas vai dienas vidējo izpeļņu, nosaka ņemt par pamatu darba samaksu nevis pēdējos sešos kalendāra mēnešos, bet gan darba attiecību periodā no pirmās darba dienas līdz dienai, pēc kuras jāveic aprēķins. Šo situāciju Darba likums piedāvā atrisināt šādi: ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu....

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2023. gada mainās vecāku pabalsta piešķiršanas un izmaksas nosacījumi pabalsta saņēmējiem, kuriem bērns piedzims 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Par šiem bērniem kopējais vecāku pabalsta saņemšanas laiks būs noteikts mēnešos, kurus skaita no bērna dzimšanas dienas. Kopējo vecāku pabalsta saņemšanas periodu veidos vecāku pabalsta pamatdaļa un vecāku pabalsta nenododamās daļas. Nenododamā daļa katram vecākam būs divi mēneši. Vecāki varēs izvēlēties: 1. variants Pabalsta kopējo periodu 13 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas, no kuriem: 9 mēnešu pamatdaļa vienam no vecākiem jāizmanto līdz bērna viena gada vecumam. Šajā 9 mēnešu periodā ieskaita arī maternitātes pabalsta saņemšanas periodu. divu mēnešu nenododamo daļu māte var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, Izvēloties 19 mēnešu periodu, vecāku pabalsta apmērs ir 43,75% no pabalsta pieprasītāja vidējās iemaksu algas. Abos variantos, neatrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā un turpinot strādāt, vecāku pabalsta pamatdaļu var saņemt 50% no piešķirtā pabalsta...

SIA reorganizācija, veidojot jaunu SIA, ir risinājums uzņēmējdarbības riska samazināšanai, piemēram, atdalot biznesu no īpašuma. Reorganizācijas process, labākajā gadījumā, var aizņemt sešus mēnešus ar nosacījumu, ka visi dokumenti atbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un no Uzņēmuma reģistra puses nebūs pieņemto lēmumu par reorganizācijas ieraksta veikšanas atlikšanu. SIA var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Komerclikuma (KL) 336. p. nosaka, ka SIA sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai sabiedrībai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā. Mēs izskatām nodalīšanas ceļu, kur sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt. Līgums vai lēmums Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu un pieņem lēmumu par reorganizāciju. Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība un reorganizācijā nav iesaistīta cita jau pastāvoša sabiedrība, sadalāmās sabiedrības dalībnieki pieņem lēmumu par...

Saeima 8. decembrī pieņēmusi jaunus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 1. janvārim. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar 2017. gada 23. novembra grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” tika nostiprināts regulējums par vienotā nodokļu konta ieviešanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu, atsevišķu valsts nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu administrēšanai ar 2021. gada 1. janvāri. Attiecībā uz Muitas likuma 1. panta 4. punktā minētajiem muitas maksājumiem (ievedmuitas nodoklis un izvedmuitas nodoklis) likuma pārejas noteikumu 208. punktā tika paredzēts pārejas periods, proti, šo maksājumu ieskaitīšana vienotajā nodokļu kontā jāuzsāk ar 2023. gada 1. janvāri. Savukārt kārtība, kādā VID administrē nodokļu maksātāja vienotajā nodokļu kontā ieskaitītos maksājumus, kādā novirza tos konkrēta nodokļa, nodevas, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu saistību segšanai, un maksājumu veikšanas kārtība kontā tika noteikta Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra...