JAUNUMI

Uzņēmums B ir speciālam nolūkam dibināts uzņēmums (SPV - Special Purpose Vehicle), kas darbojās uzņēmuma A uzdevumā un labā. Starp uzņēmumiem A un B ir noslēgts līgums, kas paredz, ka uzņēmums A kompensē uzņēmuma B izdevumus. Uzņēmums B nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Reizi mēnesī uzņēmums B izraksta rēķinus Uzņēmumam A par izmaksu kompensāciju (izmaksu kompensācija par uzņēmuma B izdevumiem par uzņēmuma B uzturēšanu, piemēram, bankas komisijas, grāmatvedības pakalpojumi, telpu noma utt.). Jautājumi Vai šādu darījumu var uzskatīt par "izmaksu kompensāciju" ? Vai šāds darījums ir PVN objekts? Vai šādiem darījumiem jākontrolē noteikto PVN reģistrācijas slieksni (vērtība līdz reģistrācijas brīdim, līdz summa pārsniedz 40 000 eiro)? Atbilde Sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests (VID) speciālisti. Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. panta četrpadsmitā daļa). Izvērtējot darījumu, primāri ir jāvērtē...

Interešu pārstāvības atklātības likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāizstrādā noteikumi, kā praktiski darbosies un tiks nodrošināta atklāta interešu pārstāvība (saukta arī par lobēšanu - redakcijas piezīme), jānosaka reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjoms un deklarēšanas sistēmas lietošanas kārtība. Lai nodrošinātu iesaistīto pušu gaidām un vajadzībām atbilstoša normatīvā un tehniskā risinājuma izstrādi, kas sniedz atbildes uz pašlaik identificētajiem neskaidrajiem jautājumiem, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un Valsts kanceleju organizētā darbnīca “Interešu pārstāvības atklātības likuma piemērošana – ko un kā ietvert sistēmās?”. Darbnīcas ietvaros valsts pārvaldes un politisko partiju pārstāvji un eksperti no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Uzņēmumu reģistra, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Sabiedrības par atklātību...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, kurā par konstatētajiem pārkāpumiem tīkla mārketinga uzņēmuma Coral Club produktu izplatītājai Vinetai Meduņeckai ir piespriesta soda nauda 15 000 eiro apmērā un uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi. Konkrētā komercprakse īstenota interneta vidē, tai skaitā sociālajos tīklos, reklamējot patērētājiem uztura bagātinātājus. PTAC personas komercpraksei uzmanību pievērsa jau 2016. gadā, kad tika pieņemts lēmums, ar kuru personai tika aizliegts īstenot negodīgu komercpraksi, reklamējot uztura bagātinātājus. Tomēr 2016. gada lēmumā uzlikto tiesisko pienākumu persona nav ievērojusi un turpinājusi negodīgas komercprakses īstenošanu. Izmeklēšanas laikā PTAC atklāja minētās personas rīcībā vairākus pārkāpumus: netiek ievērotas speciālās normatīvo aktu prasības uztura bagātinātāju reklāmai; tiek sniegtas normatīvajiem aktiem neatbilstošas veselīguma norādes, tai skaitā maldinoši apgalvojumi par uztura bagātinātāju ārstnieciskajām īpašībām; sniedzot informāciju par uztura bagātinātājiem tīmekļa vietnēs, tostarp personas profilos sociālo tīklu platformās, tiek radīts maldinošs priekšstats par uztura bagātinātāju īpašībām, piemēram, apgalvojot,...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 8. panta regulējums norāda uz konkrētiem izdevumiem, kuri nevienam nodokļu maksātājam nav saistīti ar saimniecisko darbību, žurnāla BILANCE maija numurā atgādina Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA sertificēta nodokļu konsultante. Tie ir izdevumi, kuri dažādu apstākļu dēļ rodas vai ir nepieciešami, bet bez tiem saimniecisko darbību ikviens var veikt līdzīgos apjomos kā ar tiem. Tās ir dāvanas, dāvanu kartes, izņemot mazas vērtības dāvanas līdz 20 eiro, kas saimnieciskās darbības ietvaros vienmēr ir nesaimnieciski izdevumi, arī dāvanas sadarbības partneriem, darbiniekiem, kas reizēm šķiet neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa kā cēli un novērtējoši žesti. Nesaimnieciskie izdevumi ir arī ziedojumi. Par ziedojumiem UIN likuma 12. pantā noteiktajos gadījumos UIN nav jāpiemēro. Darbinieku motivēšanas pasākumi Arī nodokļa maksātāja izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus dalībniekiem un darbiniekiem, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajā ienākumā, izņemot gadījumu, kad likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»...

Satversmes tiesa 3. maijā nosprieda, ka Latvijas Republikas Satversmei neatbilst norma, kas atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietā liek uzskatīt personu par vainīgu iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lēmums par šo nodokļu pārkāpumu ir pārsūdzēts tiesā un tiesas spriedums par to vēl nav stājies spēkā. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 1. kolēģija 2022. gada 14. jūnijā ierosināja lietu „Par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrā daļa noteic: „Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm: 1) iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta, un šis nodokļu pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža; 2) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies...

Kas tīmekļvietnes uzturētājam jāievēro, lai, veicot preču tirdzniecību internetā, juridiski un tehniski pareizi sakārtotu sīkdatņu ievākšanas mehānismu? Kas jāņem vērā pēc 2022. gadā ieviestajām izmaiņām preču cenu norādīšanas noteikumos? Par šiem jautājumiem vebinārā „Reklāmas un cenu personalizācija interneta veikalos” informēja Anna Vladimirova–Krjukova, Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT vecākā speciāliste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste, Kristīne Patmalniece, ZAB COBALT vecākā speciāliste, zvērināta advokāte, un Ralfs Rubīns, e–komercijas risinājumu uzņēmuma Magebit biznesa attīstības speciālists. Sīkdatnes – ko drīkst un ko ne Lai nodrošinātu atbilstību sīkdatņu personalizācijas jomā, vispirms jāpievērš uzmanība tam, kuru valstu regulējumi katrā gadījumā jāpiemēro. Ja uzņēmums strādā tikai Latvijas ietvaros, jāpiemēro vietējais regulējums, taču, strādājot arī ārpus Latvijas, kas īpaši raksturīgi e–komercijai, jāņem vērā, ka regulējums citās valstīs (arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs) var atšķirties, seminārā norādīja Anna Vladimirova–Krjukova. Svarīgi identificēt datu apstrādes lomu, kuru uzņēmums sev piešķir procesa ietvaros. Ja personalizācijas nodrošināšanai tiks izmantoti trešo pušu risinājumi (piemēram, sīkdatņu baneru...

Apdrošināšanas atlīdzības, kas tiek izmaksātas nedzīvības apdrošināšanas veidos – KASKO, OCTA, īpašuma, veselības, nelaimes gadījumu, ceļojumu un cita veida apdrošināšana – Latvijā neapliek ar ienākuma nodokļiem, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA). 2022. gadā kopumā Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem (fiziskām un juridiskām personām) apdrošināšanas atlīdzībās nedzīvības apdrošināšanas veidos tika izmaksāti 316 miljoni eiro, proti, vidēji rēķinot – 868 tūkstoši eiro dienā. “Finanšu un nodokļu likumu pamatu pārzināšana ir svarīga mūsu ikdienas dzīvē, lai mēs pieņemtu labākos un izdevīgākos lēmumus. Piemēram, slēgtu apdrošināšanas līgumu, nebaidoties, ka atlīdzība tiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins. “Līdz ar publiskām ziņām par kādu neparastāku ienākumu saņemšanas veidu, piemēram, loterijas laimestu, parasti uzvirmo arī jautājumi par citu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem.” Vienīgais apdrošināšanas veids, kurā iespējama nodokļu piemērošana, ir dzīvības apdrošināšana. Arī te ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek atlīdzību, ko izmaksā, iestājoties apdrošināšanas gadījumam dzīvības apdrošināšanā, piemēram, personas nāve, invaliditāte vai cits...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 28. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu (lieta Nr. SKA-234/2023 (A420231320)), ar kuru noraidīts pieteikums par slimības pabalsta piešķiršanu. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējs nebija pakļauts slimības apdrošināšanai, kā arī slimības dēļ viņš nebija zaudējis ienākumus. Izskatāmajā lietā pieteicēja darba ņēmēja statuss bija reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim un viņš savus pienākumus kapitālsabiedrībā veica bez atlīdzības. Administratīvā apgabaltiesa, tāpat kā Administratīvā rajona tiesa secināja, ka pieteicējs ilgstoši līdz 2019. gada decembrim kā darba ņēmējs bija pakļauts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet, sākot no 2019. gada decembra, pieteicēja darba ņēmēja statuss reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta „m” apakšpunktam. Minētais nozīmē, ka pieteicējs kopš 2019. gada decembra bija pakļauts pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet nebija pakļauts slimības apdrošināšanai. Līdz ar to brīdī, kad iestājās apdrošināšanas gadījums (2020. gada 17. martā), pieteicējs nebija...

Ja pie zvērināta notāra nav noslēgts mantojuma līgums vai nav taisīts testaments, tad pēc personas nāves mantošana notiek saskaņā ar Civillikumā norādīto mantošanas kārtību. Kas var mantot saistībā ar likumu un kādi nodokļi ir jāmaksā par mantojuma pieņemšanu? Atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā nav mantojuma nodokļa. Mantošanas tiesības ir noteiktas Civillikuma otrajā daļā. Ja personai nav bijis testamenta vai mantošanas līguma, likuma 403. pants nosaka, ka mantojuma atstājēja radinieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota pa daļai uz radniecības veidu, pa daļai uz tās pakāpju tuvumu. Mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras: 1. šķiras mantinieki ir dēls, meita, mazdēls, mazmeita; 2. šķiras mantinieki ir tēvs, māte, brālis, māsa, brāļa/māsas bērni; 3. šķiras mantinieki ir pusmāsa, pusbrālis, viņu bērni; 4. šķiras mantinieki ir vecaistēvs, vecāmāte, māsīca, brālēns un pārējie radinieki. Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks. Nav mantošanas nodokļa Latvijā nav mantošanas nodokļa...

Satversmes tiesa 2. maijā nosprieda (spriedums lietā Nr. 2022-02-01), ka apstrīdētajās normās regulētās zemes lietošanas tiesības, kas aizstāja līdz tam pastāvējušo zemes piespiedu nomu, ir atzīstamas par Satversmei atbilstošām. Savukārt apstrīdētajās normās noteiktā zemes lietošanas maksa neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Apstrīdētās normas: Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmā daļa paredz: „Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.” Satversmes tiesā...

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums, norāda Centrālās statistikas pārvalde (CSP) Konfidences rādītāji (sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %) Skatīt OSP datubāzē: KRE020m Mazumtirdzniecībā sarūk uzņēmēju optimisms 2023. gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 6,1, un, salīdzinot ar martu, tas samazinājās par 2,4 procentpunktiem (pp). Uzņēmēju noskaņojums pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 10,6 pp) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 12,6. Uzņēmēju noskaņojums aprīlī uzlabojās gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 9,0 un 6,0 pp), taču pieaugums pamatā skaidrojams ar nozarei raksturīgo sezonalitāti. Savukārt automobiļu pārdošanā pēc pieauguma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums aprīlī, lai arī pozitīvs, tomēr samazinājies par 5,6 procentpunktiem. 27% mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai...

Tieslietu padome 28. aprīlī lēma rajona (pilsētas) tiesās ieviest lietu sarežģītības pakāpes noteikšanas jeb „lietu svēršanas” modeli, kas tiks izmantots noslodzes analīzei un monitoringam pirmās instances tiesās Latvijā, kā arī resursu un vakanču plānošanai tiesu sistēmā. „Lietu svēršanas” modelis paredz novērtēt lietu sarežģītības pakāpi punktos. Tiesu administrācija veiks Tiesu informācijas sistēmas tehnisko pielāgošanu, lai nodrošinātu modeļa praktisku izmantošanu tiesās. Modeli izstrādāja Tiesu administrācijas izveidotā Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupa. Tieslietu padome 19. maijā rīkos Latvijas tiesnešu konferences „Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība”, par tās vadītāju izvēlēta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa.

Maijs daudziem ir gada gaidītākais mēnesis. Visapkārt plaukst un zaļo, tāpēc pārņem sajūta, ka arī cilvēkiem pienācis laiks mosties no ziemas sastinguma, pavērties apkārt, vai nav kāda jauna iespēja pilnveidoties, attīstīties. Tā pirms 30 gadiem 17. maijā tika dibināta izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. Uzņēmums uzsāka apgūt jaunu un inovatīvu jomu – nodrošināt komersantus ar tiesisko informāciju – valsts izdoto normatīvo aktu tekstiem. Tolaik vēl internets nebija tik viegli pieejamas kā patlaban, bet grāmatvežiem un nodokļu speciālistiem ziņas par to, kas mainījies viņu darbības regulējumā, bija akūti nepieciešamas. No šādas sākotnējās idejas vēlāk attīstījās žurnāls Bilance – pirmais periodiskais izdevums valstī, kas specializējās grāmatvedības, finanšu un komercdarbības tematikā. Pa šiem gadiem izkristalizējās arī ideja par vēl vienu žurnālu, kas pievērstos juridiskajiem aspektiem, jo gan uzņēmumu vadītājiem, gan grāmatvedības speciālistiem bieži jādomā, kā finanšu risinājumus saskaņot ar tiesību normām. Tā pirms 10 gadiem – 16. maijā – pirmoreiz izdevniecības klientiem tika prezentēts jaunais žurnāls...

Arī šogad valsts svētkos notiks Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, kura laikā notiks arī visā pasaulē skatāms tiešsaistes festivāls portālā filmas.lv. Tajā iekļauta dzejnieka Imanta Ziedoņa 90. jubilejas programma. 3. un 4. maijā (atbilstoši katras valsts vietējam laikam) būs pieejamas sešas dokumentālās filmas, piecas animācijas filmas un divas spēlfilmas, kuru scenārija autors vai līdzautors bijis Imants Ziedonis. Turpinot nu jau vairāk nekā 15 gadu tradīciju, 4. maija Latvijas filmu maratona apjomīgākā sadaļa ir Latvijas filmu bezmaksas seansi kinoteātra Splendid Palace abās zālēs; šogad svētku programma sākas plkst. 13 un Lielajā zālē paredzēti četri seansi, Mazajā zālē - pieci, bet vakara noslēgumā līdz ar tumsas iestāšanos – tradicionālais brīvdabas seanss kinoteātra priekšpagalmā (Splendid Garden). Šogad Latvijas filmu maratona ietvaros pirmizrādi piedzīvos režisores Daces Rīdūzes animācijas īsfilma Kājām gaisā un divas dokumentālās pilnmetrāžas filmas – politiskā disidenta Gunāra Astras portretējums Astra (režisore Liene Laviņa, producents Sandijs Semjonovs) un Latvijas...

Uzņēmumu ienākuma nodokli, kā zināms, nepiemēro gadījumos, kad uzņēmuma peļņa paliek paša uzņēmuma rīcībā, savukārt, tiklīdz peļņa tiek sadalīta dividendēs, tai skaitā ārkārtas vai nosacītajās dividendēs, kā arī iztērēta izdevumos, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, visos gadījumos veidojas ar UIN apliekams objekts. Konkrētajā mēnesī nodokļu maksātājam jāaizpilda UIN deklarācija, objekts jānorāda deklarācijā, un veidojas ar UIN, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā skaidroja Diāna Kudravecs, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas. Sadalot peļņu, kas uzņēmumam veidojusies līdz 2017. gada 31. decembrim, UIN netiek aprēķināts. Vispirms uzņēmumam jāsadala "vecā" peļņa, taču nekādu noilgumu šai peļņai likums neparedz, skaidro D. Kudravecs. "Kamēr vien uzņēmumam ir saglabājusies šī veco gadu peļņa, kuru norāda deklarācijas 1.1. rindā, to ir iespējams sadalīt. Tikai tad, kad šis cipars ir nulle, uzņēmums nonāk līdz dividendēm, kuras ir apliekamas ar nodokli. Tās norāda deklarācijas 1. rindā," informē eksperte. Uzņēmuma aprēķinātās dividendes ir iespējams samazināt par tām...