JAUNUMI

Jautājums: «Pamatlīdzekļa atlikusī vērtība grāmatvedības uzskaitē ir 0,00 EUR. Veikti uzlabojumi — pārkrāsošanas darbi, pamatlīdzekli turpina izmantot saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Kā jārīkojas ar izmaksām — vai pamatlīdzekli jāņem uzskaitē kā jaunu objektu, vai jāveic amortizācijas aizstāšanas izmaksas?»Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 81.1. punktā noteikts, ka pēc sākotnējās vērtības noteikšanas pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku.Pamatlīdzekļa atjaunošana ir darbi, kuru rezultātā, piemēram, ir nomainīti nolietojušies galvenie (būtiskie) pamatlīdzekļa elementi vai konstrukcijas un šīs atjaunošanas rezultātā būtiski palielinās šī pamatlīdzekļa potenciāls vai pagarinās ekspluatācijas laiks.Pārkrāsošanas darbus uzskata par vienkāršiem objekta uzturēšanas darbiem, kas parasti nav par pamatu ražošanas potenciāla pieaugumam vai lietderīgā lietošanas laika pagarināšanai.MK noteikumu Nr. 775 82. punkts nosaka, ka pamatlīdzekļa uzturēšanai...

Latvijas darba tiesību sistēma paredz būtiskas sociālās garantijas, no kurām viena ir ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums, kas kalpo kā nozīmīgs atbalsts noteiktām darbinieku grupām. Šis papildu atpūtas laiks likuma izpratnē pienākas vecākiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbiniekiem, kuri audzina mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem. Tāpat tiesības uz papildatvaļinājumu ir personām, kuru darba pienākumi ir saistīti ar īpašu risku. Darba devēja pienākums ir informēt darbiniekus par šī atvaļinājuma piešķiršanas pamatojumiem, savukārt darbiniekam ir jāuzrāda atbilstoši dokumenti, kas apliecina viņa tiesības uz šo atpūtu.Papildatvaļinājuma plānošana un izmantošana praksē notiek līdzīgi kā ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, jo likums neparedz atsevišķu specifisku kārtību. Svarīgi ievērot noteikto termiņu – papildatvaļinājums par kārtējo gadu ir jāizmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Dzīves neparedzamie apstākļi, piemēram, darbnespēja, var ietekmēt plānoto atpūtu, tādēļ šādos gadījumos atvaļinājums ir pārceļams vai pagarināms, ievērojot...

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Saeimā virzītos likumprojektus par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar kuriem paredzēts ar atpakaļejošu datumu atbrīvot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājus no nodokļa saistībām par iepriekšējiem periodiem, ja tie līdz 2025. gada 1. jūlijam, saņemot pakalpojumus no ārvalstu komersantiem, nebija reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā.FM atzinumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai skaidro, ka līdzšinējais regulējums ir bijis skaidrs un paredzējis pienākumu reģistrēties VID pirms darījumu veikšanas, ja tiek veikti ar PVN apliekami darījumi vai saņemti pakalpojumi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem. Ministrijas ieskatā tas izslēdz iespēju likumā noteikt atbrīvojumu par iepriekš neizpildītām nodokļu saistībām.Tāpat ministrija uzsver, ka atpakaļejoša atbrīvojuma ieviešana nonāktu pretrunā nodokļu neitralitātes, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības principiem, jo lielākā daļa PVN maksātāju, saņemot pakalpojumus no ārvalstu komersantiem, savu reģistrācijas pienākumu ir izpildījuši un PVN nomaksājuši. FM norāda - ja atbrīvojums tiktu piemērots vienai nodokļu maksātāju grupai, tad,...

Šī gada 15. aprīlī pulksten 10.00 norisināsies izglītojošs e-seminārs "Atvaļinājumi. Atvaļinājumu daudzveidība un risinājumu pamatojums", kas veltīts aktuālākajiem darba tiesību un praktiskās grāmatvedības jautājumiem. Pasākumu vadīs Mg. sci. oec. Maija Grebenko, kura ir plaši pazīstama praktiskās grāmatvedības speciāliste un ilggadēja žurnāla “Bilance” rakstu autore.Seminārā tiks sniegts visaptverošs ieskats Darba likuma regulējumā, skaidrojot dažādos atvaļinājumu veidus un tiesības uz tiem, kā arī analizējot situācijas, kad darbinieka personiskais gads var kļūt garāks par kalendāro gadu. Lektore pievērsīsies būtiskiem praktiskiem aspektiem, tostarp precīzai atvaļinājuma beigu datuma noteikšanai, izmantošanas uzskaitei un apmaksas summu aprēķināšanai. Īpaša uzmanība tiks veltīta sarežģītākiem gadījumiem, piemēram, atskaitēm par atvaļinājumiem, kas aptver divus dažādus mēnešus, un tiesiskajam pamatojumam avansā samaksātās atvaļinājuma naudas ieturēšanai.Papildus aprēķinu piemēriem un skaidrojumiem par kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu, dalībnieki varēs uzzināt vairāk par atlaišanas pabalstu izmaksas nosacījumiem un to apmēriem. Lai padarītu semināra saturu pēc iespējas atbilstošāku individuālajām vajadzībām, interesenti tiek aicināti iesūtīt savus jautājumus savlaicīgi (e-pasts: [email protected]),...

Laikā, kad finanšu plūsmas kļūst sarežģītākas, bet nodokļu apiešanas shēmas — rafinētākas, tieši grāmatveža darbs atrodas uz robežas starp uzņēmuma ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu un valsts interešu aizsardzību. Noteiktās situācijās grāmatvedības dokumenti vairs nav tikai nodokļu pārbaudes objekts, bet var kļūt arī par pierādījumu kriminālprocesā. Andrejs Grišins, Nodokļu un muitas policijas priekšnieks, sarunā ar Ikaru Kubliņu sniedz ieskatu, kādas ir jaunās iestādes, kas darbu uzsāka šī gada 1. janvārī, prioritātes un ko šīs pārmaiņas nozīmē grāmatvežiem. Viņš sarunā uzsver, ka profesionāls, korekts un godprātīgos principos balstīts grāmatveža darbs ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ļauj novērst riskus, pirms tie pāraug nopietnās sekās.Ar ko Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošā Nodokļu un muitas policija (NMP) atšķiras no bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sastāvā esošās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes? Kādi jauni papildu pienākumi un tiesības ir tās rīcībā? Uzņēmumiem galvenais sadarbības partneris nodokļu kontroles jautājumos taču aizvien ir un paliks VID.NMP izveide, nodalot to no...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Darba samaksas pārredzamības likumprojektu, kas paredz stiprināt vienlīdzīgas darba samaksas principa ievērošanu sievietēm un vīriešiem, ieviešot papildu tiesību aizsardzības mehānismus.Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu darbu. Paredzēts, ka darba devējam būs pienākums noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu, kā arī izveidot darba samaksas sistēmu, kas balstīta "objektīvos un dzimumneitrālos kritērijos". Kā galvenie šādi kritēriji minētas prasmes, piepūle, atbildība un darba apstākļi.Plānots, ka pretendentiem būs tiesības saņemt informāciju par amata sākotnējo darba samaksu vai stundas tarifa likmes amplitūdu, kā arī par piemērojamajiem darba koplīgumiem un darba kārtības noteikumiem darba samaksas jomā. Ja vakance būs publiski izsludināta, šī informācija būs jānorāda darba sludinājumā.Vienlaikus darba devējam būtu aizliegts prasīt informāciju par pretendenta esošo vai iepriekšējo darba samaksu, bet darba sludinājumiem un amatu nosaukumiem būtu jābūt dzimumneitrāliem, izņemot gadījumos, kad...

Datu valsts inspekcija (DVI) bieži saņem jautājumus, vai darba devējs drīkst pieprasīt bērna dzimšanas apliecības kopiju, ja darbinieks vēlas izmantot ar bērnu saistītas sociālās garantijas, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumu vai papildatvaļinājumu.DVI skaidro, ka ir saprotama darba devēja interese iegūt informāciju, tai skaitā personas datus, kas apliecina darbinieka tiesības uz papildatvaļinājumu, nepilnu darba laiku u.c. sociālajām garantijām vai to, ka uz darbinieku attiecas Darba likumā noteiktie izņēmumi atvaļinājuma piešķiršanā. Attiecībā uz informāciju, ko nepieciešams pārbaudīt saistībā ar bērniem, darba devēji nereti uzskata, ka, pieprasot iesniegt bērna dzimšanas apliecības kopiju, tie var pārliecināties par tiem interesējošajiem faktiem, kā arī saglabāt minēto informāciju kā pierādījumus piešķirto garantiju pamatotībai.Tomēr šādos dokumentos ietverto datu apjoms parasti ir plašāks par to, kas nepieciešams darba devējam, lai pārliecinātos par pamatojumu sociālo garantiju piešķiršanai. Jāatceras, ka gadījumos, kad visa pārējā informācija, ko satur dokuments, nav nepieciešama konkrēta nolūka sasniegšanai, apstrādājot (glabājot) dokumentu kopijas, tiek pārkāpti datu minimizēšanas un likumīguma principi....

Mūsdienu digitālajā laikmetā jautājums vairs nav par to, vai uzņēmums saskarsies ar kiberincidentu, bet gan — kad tas notiks. Teju ikviens no mums ir saņēmis dīvainus e–pastus ar aicinājumiem atvērt aizdomīgus pielikumus vai «iepazīties ar fotoattēliem», un ne mazums ir pieredzējuši situācijas, kurās pēc neapdomīga klikšķa dators sāk uzvesties neparedzami. Šīs šķietami sīkās neērtības var būt sākums nopietnam kiberincidentam, kas spēj pilnībā paralizēt uzņēmuma darbību, sagraut tā reputāciju un radīt neatgriezeniskus datu zaudējumus, skaidroja Jānis Kravcovs, Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas Informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks, vebinārā «Kā rīkoties kiberincidenta gadījumā».Kas ir kiberincidents?Lai efektīvi cīnītos ar apdraudējumu, vispirms ir jāsaprot tā daba. Kiberincidents ir jebkurš notikums, kas apdraud informācijas sistēmas vai datortehnikas konfidencialitāti, integritāti vai pieejamību. Tas nav tikai mistisks hakeru uzbrukums no tālām valstīm; tie var būt uzbrukumi tīmekļvietnēm, serveru darbības traucējumi, pikšķerēšanas mēģinājumi vai ļaunatūras uzstādīšana ar mērķi izkrāpt datus vai finanšu līdzekļus.Bieži vien kiberincidents izpaužas kā e–pasta kontu uzlaušana, no...

Būvniecības nozarē, kur projekti bieži aptver vairākus pārskata gadus, precīza finanšu uzskaite ir kritisks elements uzņēmuma stabilitātes un caurredzamības nodrošināšanai. Galvenais izaicinājums darbuzņēmējiem ir pareiza ar būvdarbu līgumiem saistīto ieņēmumu un izdevumu atzīšana, balstoties uz līgumdarbu izpildes pakāpi bilances datumā, norāda Ieva Liepiņa, Mag. oec., sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA “Ievas Liepiņa birojs” valdes locekle.Kad aplēses uzskatāmas par ticamām?Lai darbuzņēmējs varētu ticami aplēst būvdarbu līguma izpildes rezultātus, ir jāizpildās vairākiem būtiskiem nosacījumiem. Pirmkārt, ir jābūt iespējai ticami novērtēt kopējos ieņēmumus, ņemot vērā ne tikai parakstīto līguma summu, bet arī vienošanās par izmaiņām un indeksāciju. Otrkārt, ir jāpastāv pamatotai pārliecībai, ka samaksa tiks saņemta, izvērtējot pasūtītāja maksātspēju un iespējamos strīdus, kas varētu apdraudēt ieņēmumus.Tāpat bilances datumā jāspēj precīzi noteikt gan pabeigšanai nepieciešamās izmaksas, gan faktiski radušās izmaksas, lai tās varētu salīdzināt ar iepriekšējām aplēsēm. Eksperte iesaka izvēlēties ieņēmumu pieeju izpildes pakāpes rēķināšanai, jo plānotais un reālais izmaksu apjoms var būtiski atšķirties cenu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis būtisku skaidrojumu par to, kā nodokļu kontekstā vērtējami starptautiskajā tirdzniecībā ierastie maksājumi par ietaupīto laiku jeb tā saucamais despatch. Šis jautājums kļuva aktuāls pēc kāda kravu pārkraušanas uzņēmuma (SIA “Y”) iesnieguma, kurā tika lūgts skaidrot, vai šāda samaksa ir uzskatāma par pakalpojumu vai arī tā ir ar nodokli neapliekama kompensācija.Strīda būtība: pakalpojums vai kompensācija?Uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu pārkraušanu terminālī, norādīja, ka nozares prakse paredz divus pretējus jēdzienus: dīkstāves maksu (demurrage), ko maksā par laika pārtēriņu, un samaksu par ietaupīto laiku (despatch), ko saņem, ja darbi tiek paveikti ātrāk.Iesniedzējs argumentēja, ka despatch nav uzskatāms par atsevišķu pakalpojumu, bet gan par kompensāciju, kas rodas dažādu, bieži vien no uzņēmuma neatkarīgu, apstākļu sakritības dēļ (piemēram, laika apstākļi, kravas īpatnības vai tehnikas pieejamība). Tā kā šis maksājums nav tieši regulēts Latvijas likumdošanā un starptautiski bieži tiek klasificēts kā kompensācija, uzņēmums uzskatīja, ka tam nav jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN).VID...

No 1. aprīļa bezdarbnieka statusu un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu varēs saglabāt tikai tad, ja netiks gūti ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, paredz izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) publicētā informācija, līdz 2026. gada 31. martam bezdarbnieks, kurš ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātais, var vienlaikus gūt ienākumus un saglabāt bezdarbnieka statusu, ja mēneša ienākumi nesasniedz minimālo algu un tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas 10% apmērā pensijai.Savukārt no 1. aprīļa tiesības atrasties bezdarbnieka statusā un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu būs tikai tad, ja netiek gūti ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šis nosacījums attiecas uz visiem nodokļu maksāšanas režīmiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem.Ja bezdarbnieka statusa laikā persona gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, arī kā autoratlīdzības saņēmējs, par to vienas darba dienas laikā jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), norāda VSAA.Ja par nodarbinātību nepaziņo un zaudē bezdarbnieka statusu,...

Lai gan grāmatvedis parasti nav tiešs ienākumu radītājs, viņa darbs var būt izšķirošs uzņēmuma pelnītspējas uzlabošanā, jo ar finanšu datiem grāmatvedis palīdz vadībai pieņemt labākus, uz pierādījumiem balstītus lēmumus, atzīst Skaidrīte Pedāne, SIA Ludzas medicīnas centrs galvenā grāmatvede. Viņa aizvadītā gada nogalē žurnāla Bilance rīkotajā konkursā «Gada grāmatvedis 2025» saņēma balvu par mūža ieguldījumu. Balva tiek pasniegta par nozīmīgu un paliekošu devumu grāmatvedības nozarē, nevis tikai par darba stāžu. Tā ir atzinība profesionālim, kurš turpina aktīvi darboties, dalīties zināšanās un pilnveidot grāmatvedības un nodokļu uzskaites jomu.Savā pašreizējā darbavietā strādājat jau gandrīz 34 gadus — no 1992. gada 15. jūnija. Vai šī ir jūsu pirmā darbavieta?Ludzas medicīnas centrs ir mana otrā darbavieta. Pēc Ludzas vidusskolas astotās klases beigšanas 1983. gadā aizgāju mācīties uz Malnavas sovhoztehnikumu (tagad — Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūra «Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža» — red.) grāmatvedības uzskaites specialitātē. 1986. gadā to pabeidzu un ieguvu grāmatveža —...

Eiropas Savienība (ES) šā gada 1. maijā uzsāks piemērot Pagaidu tirdzniecības nolīgumu starp ES un trīs Mercosur valstīm – Urugvaju, Argentīnu un Brazīliju (ES–Mercosur). Drīzumā sagaidāms arī ceturtās Mercosur dalībvalsts – Paragvajas – paziņojums, kas ļaus uzsākt pagaidu piemērošanu visā nolīguma teritorijā, informē Ārlietu ministrija.Ar pagaidu tirdzniecības nolīguma tekstu var iepazīties Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša 2026. gada 27. februāra L sērijā. (Pagaidu nolīgums par tirdzniecību starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses). Izcelsmes noteikumi iekļauti 3. nodaļā “Izcelsmes noteikumi un izcelsmes procedūras”. Tajos paredzēts, ka ES izcelsmes preces gūs priekšrocības, tās laižot brīvā apgrozībā Mercusor valstīs, iesniedzot REX sistēmā reģistrēta eksportētāja sagatavotu paziņojumu par izcelsmi.Nolīguma pagaidu piemērošana attieksies vienīgi uz tirdzniecības jomu, nodrošinot ātrāku ES, tostarp Latvijas, uzņēmumu piekļuvi Mercosur valstu tirgiem. Pateicoties nolīgumam, ES ikgadējais eksports uz Mercosur valstīm varētu pieaugt līdz pat 39%....

Lai gan minimālās algas šogad pieaugušas visās trīs Baltijas valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs, noskaidrots Swedbank Finanšu institūta veiktajā analīzē. Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās - palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.Latvijā minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, kas patlaban ir 550 eiro.Igaunijā izmaiņas ir plašākas: atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielinās par 60 eiro un sasniedz 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa skaidro, ka Latvijā minimālās algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas joprojām ir viszemākie. Strādājošais, kurš pelna minimālo algu, Latvijā "uz rokas" saņem aptuveni 660 eiro, kamēr...

Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likuma projekts patlaban tiek saskaņots līdz 2. aprīlim.Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai, teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs...