JAUNUMI

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Civillietu departamenta 13.05.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771678123, SKC–315/2025Darbinieks cēla tiesā prasību par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas2 prasību noraidīja.2 Pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumi uz raksta sagatavošanas brīdi anonimizēti nebija pieejami.Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un norādīja, ka vispārīgi pamatota ir norāde kasācijas sūdzībā, ka Darba likuma (DL) 101. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē kā patstāvīgs iemesls uzteikumam nevarēja būt rakstveida saskaņojuma neesība darba veikšanai pie cita darba devēja un obligātās veselības pārbaudes neveikšana. Līdz ar to tiesas secinājumi par pretējo ir kļūdaini. Tomēr senatoru kolēģija atzina, ka tas nav novedis pie...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesores Ingunas Leibus prezentācija par sociālo apdrošināšanu atklāja šīs sistēmas aktualitātes un sarežģījumus, ar kuriem saskaras gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie, gan uzņēmēji. Kā atzīmēja I. Leibus, sociālās apdrošināšanas normatīvā bāze ir sarežģīta, nesakārtota un pārlieku mainīga.Sarežģītība sākas jau pie jēdzienu definīcijām. «Darba ņēmējs» nav tikai persona ar darba līgumu; saraksts ir ļoti garš. Darba ņēmēju statusā ietilpst arī kapitālsabiedrību valdes locekļi, profesionāli sportisti, kā arī zemnieka saimniecības īpašnieks, ja viņš ir noslēdzis darba līgumu.Pašnodarbināto saraksts ir tikpat garš. Šajā statusā ietilpst, piemēram, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, ja viņam nav darba līguma ar savu saimniecību, individuālais komersants, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Svarīgi atcerēties, ka, ja persona ir gan darba ņēmējs, gan veic saimniecisko darbību, tas neatbrīvo no sociālo iemaksu veikšanas no saimnieciskās darbības ienākumiem. Tāpat minimālās sociālās iemaksas jāmaksā arī par personām, ar kurām noslēgts uzņēmuma līgums, ja tās...

Lai paplašinātu savu darbinieku loku, uzņēmums plāno veikt attālinātas darba intervijas. Ņemot vērā lielo kandidātu skaitu un to, ka vienam darbiniekam ir praktiski neiespējami pilnībā fiksēt interviju saturu, tika pieņemts lēmums izmantot mākslīgā intelekta (MI) rīkus interviju transkriptu sagatavošanai. Tā kā uzņēmumā allaž pievērš īpašu uzmanību personas datu aizsardzībai, jautājums par šāda MI rīka izmantošanas atbilstību tika uzdots Datu valsts inspekcijai.Inspekcija skaidro, ka nav aizliegts šādus rīkus izmantot, lai apkopotu darba intervijā iegūto informāciju no kandidāta. Attālinātas darba intervijas satura apkopošanu, izmantojot MI rīkus, potenciālais darba devējs var veikt, ja var piemērot atbilstošu tiesisko pamatu. Šāda datu apstrāde var tikt veikta, pamatojoties uz kandidāta piekrišanu vai uzņēmuma leģitīmajām interesēm.Runājot par piekrišanu, piekrišanai jābūt brīvprātīgai, konkrētai, nepārprotamai un informētai - tādai, kur kandidāts skaidri saprot, kādi dati tiks apstrādāti, kādam nolūkam MI rīki tiks izmantoti un kādas var būt šādas apstrādes sekas. Tāpat jānodrošina iespēja piekrišanu jebkurā laikā atsaukt. Darba devējs nedrīkst radīt...

Eiropas Savienības tiesa (EST) 2025. gada 9. oktobrī sagatavoja spriedumu lietā Nr. C110/241, kurā skatīts jautājums par darbinieka ceļā pavadītā laika, pārvietojoties no noteikta sākumpunkta līdz dabas teritorijām, iekļaušanu darba ņēmēju nostrādātajā darba laikā. Rakstā aplūkotā lietā bija neskaidrība par Direktīvas 2003/88/EK2 2. panta 1. punkta interpretāciju, un lieta tika skatīta atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk — LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļiPubliskā akciju sabiedrība VAERSA ir uzņēmums, kam uzticēts veikt publiskos ieguldījumus Eiropas ekoloģiskā tīkla Natura 2000 dabas teritoriju uzlabošanai. Dabas teritorijas atrodas visā Valensijas autonomās kopienas teritorijā. Darba organizācijā tiek izmantotas 15 brigādes, kurās katrā ir pa četrām personām. Katras brigādes darbība sadalīta iepriekš noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos, proti, konkrētāk, sešas brigādes darbojas Provincia de Valencia (Valensijas province, Spānija), četras brigādes — Provincia de Alicante (Alikantes province, Spānija) un 5 brigādes — Provincia de CastellÛn (Kasteljonas province, Spānija).Darbinieki savu darbu veic dabas mikrorezervātos. Darbinieku rīcībā ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informatīvo materiālu par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) piemērošanu, ieviešot vairākus nozīmīgus jaunumus, kas stājušies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Jaunākajā materiālā, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, ir iestrādātas izmaiņas, kas atvieglo darbību neregulāras saimnieciskās darbības veicējiem un pielāgo nodokļu aprēķinus jaunajai minimālajai algai valstī.Terminēta reģistrācija neregulāram darbam Lielākais jaunums, kas ieviests saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, ir iespēja fiziskajām personām reģistrēties kā MUN maksātājiem uz terminētu laika periodu. Ja persona prognozē, ka saimniecisko darbību veiks neregulāri, tai vairs nav jāuztur statuss visu gadu – tagad ir tiesības pieteikties MUN maksātāja statusam uz vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas perioda ietvaros. Šāda elastība ļauj labāk pielāgoties sezonāla vai gadījuma rakstura darba specifikai.Minimālās algas kāpums un ietekme uz iemaksām Sākot ar 2026. gadu, minimālā mēneša darba alga tiek palielināta līdz 780 eiro. Tā kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir tieši saistīts ar minimālo algu, jaunākajā materiālā ir...

Spēkā stājusies starp prokuroru un trim starptautiskas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas dalībniekiem noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu, sodot viņus ar cietumsodu, probācijas uzraudzību un lieliem naudas sodiem, kā arī piedzenot 2,68 miljonus eiro.Aģentūra LETA informē, ka lietā apsūdzēti Deivids Červinskis-Bušs, Sandris Spurķis un Valdis Spurķis.Viens no viņiem sodīts ar brīvības atņemšanu uz gadu, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, naudas sodu nedaudz vairāk nekā viena miljona eiro apmērā un daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot pulksteņus, naudu un kriptovalūtu.Otra persona sodīta ar probācijas uzraudzību uz četriem gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, kā arī naudas sodu 100 640 eiro apmērā.Trešais sodīts ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem, kā arī naudas sodu 50 320 eiro apmērā.Kriminālprocesā apsūdzētie daļēji atlīdzināja ārvalstu nodokļu administrācijām nodarītos zaudējumus - nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro, tādēļ...

Sabiedrības valdei saskaņā ar Komerclikumu kā «krietnam un rūpīgam saimniekam» jāstrādā visu dalībnieku interesēs ar nolūku gūt peļņu sabiedrībai un tās dalībniekiem. Tomēr nereti veidojas situācijas, kad mazākuma dalībniekiem rodas šaubas, vai valde tiešām rīkojas godprātīgi un sabiedrības labā. Šādos gadījumos par vienu no instrumentiem, kas mazākumam ļauj pārbaudīt, kas notiek sabiedrībā, kļūst īpašā pārbaude. Tā ir iespēja neatkarīgam revidentam izvērtēt noteiktus darījumus vai valdes rīcību, ja radušās aizdomas par pārkāpumiem vai negodprātīgu saimniekošanu. Tomēr — vai šis aizsardzības mehānisms patiešām spēj sasniegt savu mērķi?Kas ir īpašā pārbaude?Īpašā pārbaude ir likumā paredzēts dalībnieku tiesību aizsardzības mehānisms, kas ļauj neatkarīgam revidentam pārbaudīt sabiedrības darbību noteiktā jautājumā. Tās regulējums ietverts Komerclikuma 183. pantā, kas attiecas gan uz akciju sabiedrībām, gan uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Saskaņā ar šo normu dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla, var pieprasīt īpašās pārbaudes veikšanu, ja ir svarīgs iemesls, piemēram, aizdomas par tirgus praksei neatbilstošiem darījumiem,...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, analizējot galvenās makroekonomiskās tendences, secināja, ka Latvijas un pasaules ekonomika attīstās mēreni un virzās uz attīstību, lai gan ne tik straujos tempos, kā varētu vēlēties. Šo procesu pavada augsta globālā nenoteiktība, ko joprojām būtiski ietekmē ASV prezidents Donalds Tramps un notikumi Ukrainas frontē, kur nevar prognozēt neko pozitīvu.Kopumā Baltijas valstīs ekonomika sāk lēni atgūties. Prognozes Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir nedaudz optimistiskākas, salīdzinot ar pagājušo gadu. Pēdējos ceturkšņos Latvijas ekonomiku sāk stimulēt tieši investīcijas, sevišķi ES fondu naudas ienākšana. Būvniecības sektorā ir sācies būtisks kāpums, 2025. gada trešajā ceturksnī sasniedzot 10% pieaugumu. Arī apstrādes rūpniecībā un eksportā pamazām atgriežas izaugsme. Patēriņš gan pagaidām saglabājas stagnatīvs (ap nulli), lai gan pērn trešajā ceturksnī cilvēki sākuši tērēt aktīvāk, ko apliecina mazumtirdzniecības dati.Savukārt inflācija Baltijā joprojām ir starp augstākajām ES. Pārtikas cenas veido aptuveni pusi no šī kāpuma un ir ļoti jūtīgs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir nācis klajā ar papildinājumiem metodiskajā materiālā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no kapitāla, salīdzinot 2025. gada augusta versiju ar jaunāko, 29. decembrī, aktualizēto dokumentu. Šīs izmaiņas ieviešot progresivitātes elementus un precizē atbildības jomas finanšu darījumos.Lielāko ienākumu guvējiem – "solidaritātes" 3% papildlikmeSvarīgākais jauninājums, kas ieviests jaunākajā dokumentā, ir nodokļa papildu likme 3% apmērā. Tā skars tos Latvijas rezidentus, kuru kopējie gada ar nodokli apliekamie ienākumi (tostarp kapitāla pieaugums, procenti un pat neapliekamās dividendes) pārsniegs 200 000 eiro slieksni.Šī papildlikme netiks ieturēta automātiski ienākuma izmaksas brīdī – fiziskajai personai tā būs jāaprēķina un jānomaksā pašai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Lai gan noteikums stājās spēkā jau 2025. gada 1. janvārī, praktiski pirmie maksājumi valsts budžetā būs jāveic 2026. gadā, deklarējot 2025. gada ienākumus.Jauna kārtība dividenžu aplikšanai un starpnieku atbildībaiOtrs būtisks pavērsiens skars dividendes. No 2026. gada tiek ieviesta specifiska 6 % nodokļa likme dividendēm, ja tās tiek izmaksātas no peļņas,...

Labklājības ministrija informē, ka no 2026. gada 1. janvāra palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās palīdzības saņēmējiem pašvaldībās, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri sasnieguši pilngadību.Atbalsta palielinājums izriet no minimālo ienākumu reformas, kas nosaka ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu atbilstoši visu valsts iedzīvotāju ienākumu izmaiņām. Šo sliekšņu pārskatīšanas rezultātā palielinās valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts sociālās drošības jomā.Šogad garantēto minimālo ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 187 eiro (iepriekš – 166 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 131 eiro (iepriekš – 116 eiro).No jaunā gada trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 425 eiro (iepriekš – 377 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 298 eiro (iepriekš – 264 eiro). Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 680 eiro (iepriekš – 604 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 476 eiro (iepriekš...

Latvijas finanšu un uzņēmējdarbības vides eksperti Latvijas Bankas organizētajā diskusijā «Kā palielināt kreditēšanas jaudu Latvijā?» vērsa uzmanību jautājumam, vai novērotais biznesa kreditēšanas apjomu pieaugums ir ilgtspējīgs attīstības cikls vai tikai īslaicīgs uzrāviens, kas var beigties ar ierasto sabremzēšanos. Pašreizējās situācijas novērtējumsDiskusijas ievadā tika lūgts novērtēt uzņēmēju un baņķieru attiecības finansējuma pieejamības ziņā desmit ballu skalā.Viktors Grūtups, SIA Rāmkalni Nordeko īpašnieks, atzina, ka viņam personīgi sadarbība ar bankām veidojusies labi. Viņš uzsvēra, ka bankas vienmēr uztraucas par uzņēmuma finanšu veselību. Lai gan pašreizējās procentu likmes neesot pievilcīgas, kopumā nevarot pārmest bankām, jo kredītu izvērtēšanas kritēriji, galvenokārt, esot pašu projektu dzīvotspēja un veiktspēja. V. Grūtups uzsvēra, ka pašiem uzņēmējiem jāpalielina riska apetīte. Tiesa, pastāv jautājums, vai bankas ir gatavas tai sekot, vairāk riskēt un aizdot, rēķinoties, ka ne visi projekti būs sekmīgi. Viņa sniegtā atzīme banku un uzņēmēju attiecībām bija septiņi. V. Grūtups arī akcentēja nepieciešamību latviešiem būt aktīvākiem kredītņēmējiem, jo aizvien daudzi uzskata,...

Saistībā ar likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” ir uzsākts darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta, kas paredz precizēt paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju.Ministru kabineta noteikumu projekts šobrīd vēl nav pieņemts un atrodas saskaņošanas procesā. Tālāk sniegtā informācija ir skaidrojoša un atspoguļo plānoto regulējuma virzienu.Kas tiek plānots?Noteikumu projekts paredz ieviest prasību norādīt nodarbinātas personas darba vietas teritoriālo iedalījumu (pilsēta, pagasts u. tml.) atbilstoši administratīvo teritoriju klasifikatoram.Kāpēc šādas izmaiņas tiek plānotas?Plānotā informācijas uzkrāšana par darba vietu nākotnē ļautu:analizēt nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti dažādās teritorijās;izvērtēt iespējas iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē ņemt vērā ne tikai deklarēto dzīvesvietu, bet arī faktisko darba vietu.Kad tas varētu skart darba devējus?Informāciju par darba vietu paredzēts uzkrāt, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.Pirmo reizi darba vieta būtu jānorāda 2027. gadā, iesniedzot paziņojumu par 2026. gadu.Prasība attiektos tikai uz darba attiecību pamata izmaksātiem apliekamiem ienākumiem.Būtiski uzsvērtNetiek prasīta konkrēta adrese –...

Daudzos uzņēmumos kafija, tēja un nelielas uzkodas darbinieku vajadzībām ir kļuvušas par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Tomēr neskaidrības par to, kā šos izdevumus pareizi uzskaitīt un vai tie ir apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), joprojām ir aktuālas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesenā uzziņā ir sniedzis skaidrojumu, kas var palīdzēt uzņēmējiem optimizēt nodokļu slogu, izmantojot personāla ilgtspējas pasākumu grozu.Izdevumu klasifikācija: kad tie nav saistīti ar saimniecisko darbību?Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, ar nodokli apliekamajā bāzē tiek iekļauti izdevumi, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Līdz šim daudzi uzņēmumi šādus ikdienas pirkumus – kā tēju vai kafiju – vienkārši iekļāva ar nodokli apliekamajā bāzē, pat nenodalot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tomēr likums paredz izņēmumu: reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus var neiekļaut nodokļa bāzē, ja tie nepārsniedz noteiktu limitu.Galvenais nosacījums – darba koplīgumsVID skaidro: lai darbinieku vajadzībām iegādāto kafiju un uzkodas varētu attiecināt uz personāla ilgtspējas pasākumiem, ir jāizpilda divi būtiski kritēriji:1....

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne savā prezentācijā dalījās ar jaunumiem tiešo nodokļu jomā, uzsverot, ka grāmatvežus 2026. gadā (ja vien netiks veikti pēkšņi grozījumi) sagaida gandrīz tikai labas ziņas.2025. gadā jau ir veikti trīs grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». A. Kaļāne sniedza ieskatu būtiskākajās izmaiņās, kas skar gan darbiniekus, gan pensionārus, gan arī jauniešus un ārvalstu investorus. Vēl decembra vidū līdz valdības sēdei nebija nonākuši plānotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība»», kuri paredz daudz būtisku uzlabojumu kā darbiniekiem, tā darba devējiem IIN aprēķināšanā un piemērošanā. Tāpēc svarīgi sekot līdzi šo noteikumu virzībai un apstiprināšanai.Darba devēju atbalsts smagu slimību gadījumosViena no labajām lietām, kas stājās spēkā pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, ir darba devēju iespēja kompensēt darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem medicīnas izdevumus smagu slimību gadījumos. Lai darba devējs...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Lai ražīgs jaunais 2026. gads! Iepriekšējais gads aizvadīts, daudz kas ir padarīts, bet vēl vairāk darbu ir priekšā. Gada noslēgumā pulcējāmies kopā ikgadējā BILANCES konferencē, lai runātu par to, kā dzīvosim tālāk. Kopumā gan finanšu ministra Arvila Ašeradena, gan Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāra Šņucina unFM Tiešo nodokļu departamenta direktores Astras Kaļānes, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes un SEB bankas ekonomista Daiņa Gašpuiša prezentācijās bija redzamas pozitīvas tendences ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Par ikdienas risināmiem jautājumiem un jaunumiem grāmatvedībā un nodokļos stāstīja ilggadējie žurnāla autori un lektori, tādi kā Inguna Leibus, Ieva Liepiņa, Aldis Maldups un Ieva Aizsila. KONFERENCE Ikars Kubliņš: Bilances konferencē aktuālais: no stabilitātes nodokļu politikā līdz mākslīgā intelekta ietekmei Žurnāla Bilance ikgadējā konference «Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā» aizvadītā gada novembra nogalē pulcēja plašu grāmatvežu, finanšu speciālistu un uzņēmumu vadītāju auditoriju klātienē un arī...