VISI RAKSTI

Eiropas Savienības Direktīva 2019/1152 nosaka būtiskas prasības, lai uzlabotu darbinieku aizsardzību un nodrošinātu lielāku paredzamību personām, kuru darba režīms ir pilnīgi vai lielākoties neparedzams. Šīs direktīvas mērķis ir novērst ļaunprātīgu praksi un dot darbiniekiem iespēju labāk plānot savu dzīvi, vienlaikus aizsargājot viņus pret negodīgiem ienākumu zaudējumiem. Kompensācija par atceltiem darba uzdevumiem Viens no galvenajiem direktīvas pīlāriem ir darbinieku aizsardzība gadījumos, kad darba uzdevums, par kuru panākta vienošanās, tiek atcelts ar novēlošanos. Darbiniekiem, kuru darba režīms ir neparedzams, vajadzētu būt iespējai attiecīgi plānot. Tādēļ direktīva nosaka, ka šādās situācijās darbiniekiem jāsaņem atbilstoša kompensācija, lai pasargātu viņus no ienākumu zaudējuma. Cīņa pret "pēc pieprasījuma" līgumu ļaunprātīgu izmantošanu Direktīva īpašu uzmanību pievērš tādiem darba līgumiem kā "līgumi par darbu pēc pieprasījuma" vai "nulles stundu līgumi", kas darbiniekiem ir īpaši neprognozējami. Dalībvalstīm, kuras atļauj šādu līgumu slēgšanu, ir jānodrošina efektīvi pasākumi, ar kuriem nepieļauj šādu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Šie pasākumi var ietvert: Līgumu izmantošanas un ilguma...

Apdrošināšanas līgumi būs jāveido vienkāršā un saprotamā valodā, bet polisē būs jāiekļauj informācija arī par riskiem, kas nav apdrošināti, paredz 10. septembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā. Likumprojekts paredz noteikt prasību apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavot vienkāršajā valodā, lai patērētājiem būtu pēc iespējas skaidrs, kādus riskus sedz un kādus nesedz konkrētā apdrošināšana. Patērētāji bieži vien noslēdz apdrošināšanas līgumus, neiedziļinoties un rūpīgi neiepazīstoties ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, tostarp tajos ietverto risku segumu, kas pēcāk var radīt domstarpības starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošināšanas ņēmēji pēc līguma saņem apdrošināšanas polisi, kurā būs skaidri jānorāda gan ietvertie, gan arī neietvertie riski. Likumprojekts paredz definēt, ka apdrošināšanas līgumu veido apdrošināšanas polise kopā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, kā arī visiem līguma grozījumiem un papildinājumiem, par kuriem puses ir vienojušās. Deputāti atbalstīja likumprojekta virzīšanu uz Saeimu pirmajā lasījumā. Lasiet arī: Vai banku un klientu tiesības ir līdzsvarā?...

Kibernoziegumu draudi kļūst arvien aktuālāki, un uzņēmumiem ir būtiski apzināties, ka kiberdrošības stiprināšana uzņēmumā nav vienreizējs projekts, bet gan konstants process, kas prasa nepārtrauktu pielāgošanos mainīgajām tendencēm. Kiberuzbrukumi tiešā un netiešā veida ietekmē finanšu resursus, tāpēc par tiem svarīgi būt informētiem arī grāmatvežiem. Kādus pasākumus iestādes un uzņēmumi var īstenot kiberdrošības labā, skaidroja Baltijas Datoru Akadēmijas (BDA) eksperti šim tematam veltītā seminārā. Kiberdrošības pamatjēdzieni un draudu ainava Latvijā oficiāli ir noteikts augsts kiberapdraudējuma līmenis, un šī intensitāte turpina pieaugt. Agrāk uzbrucēji fokusējās galvenokārt uz publisko sektoru, taču mūsdienās kibernoziedznieki uzbrūk jebkam, meklējot ievainojamības arī privāto uzņēmumu un to sadarbības partneru datorsistēmās. Lai efektīvi apzinātos kiberapdraudējumus, ir svarīgi saprast pamatjēdzienus, uzsver Daniels Heincis, BDA lektors. Apdraudējums ir iespējamība, ka var notikt kaut kas slikts, piemēram, apdraudējums ir arī logi bez aizkariem pirmajā stāvā, jo tādā veidā var noplūst sensitīva informācija. No apdraudējuma izriet risks, kas ir apdraudējuma negatīvās...

Iedzīvotāji, kuri vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vēl līdz 30. septembrim var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegumu. Šī ir piemērota iespēja tiem iedzīvotājiem, kam nav attaisnoto izdevumu dokumentu, kas jāpievieno gada ienākumu deklarācijai. Nodokļa pārmaksa par pagājušo gadu, ja tāda izveidojusies, uz iesniegumā norādīto bankas kontu tiks pārskaitīta no 2025. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim. Automātiska iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa tiek veikta, pamatojoties tikai uz tiem datiem, kuri ir VID rīcībā: ja cilvēka algai vai pensijai gada laikā nav piemēroti visi nodokļa atvieglojumi (piemēram, par apgādājamiem, atvieglojumi mazākiem ienākumiem vai atvieglojumi invaliditātes gadījumā, politiski represētajiem vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem); ja cilvēkam iepriekšējā gadā ir bijuši ieguldījumi privātajos pensiju fondos vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un pensiju fonds vai apdrošināšanas sabiedrība reģistrēta Latvijā. Ja cilvēks vēlas saņemt nodokļa atmaksu arī par citiem attaisnotajiem izdevumiem (medicīnu, zobārstniecību, izglītību, bērnu pulciņiem un ziedojumiem), tad ir jāiesniedz gada ienākumu...

Saeimas Juridiskajā komisijā pirmajam lasījumam atbalstīti grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā, kas paredz noteikt kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Patlaban likums neparedz izpildes kārtību nolēmumiem par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Līdz ar to ir nepieciešams risinājums gadījumos, kad noziedzīgi iegūti līdzekļi ir sajaukti ar legāli iegūtiem līdzekļiem, piemēram, nekustamā īpašuma gadījumā. Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi paredz papildināt likumu ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Izpildot nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja uzdevums ir atsavināt konfiscēto mantu un iegūtos līdzekļus novirzīt cietušajiem nodarītā kaitējuma kompensācijas segšanai, bet atlikumu pārskaitīt valsts budžetā. Savukārt gadījumos, kas izpildāma mantas konfiskācija noziedzīgi iegūtu...

Latvijā grāmatvedības nozarē nereti ir nostiprinājies uzskats, ka darījumu uzraudzība ir formāls pienākums, ko nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFNL). Taču prakse rāda, ka šāda pieeja ir kļūdaina un riskanta. Likuma būtība nav tikai procedūru ievērošana, bet gan to normu jēgpilna piemērošana ikdienas darbā, lai novērstu iespējamos riskus. Bieži vien grāmatveži, dzirdot par «darījumu uzraudzību» NILLTPFNL kontekstā, iedomājas noteiktus intervālus vai grafikus: reizi ceturksnī, reizi gadā vai atbilstoši klienta riska līmenim. NILLTPFNL 20. pants tiešām nosaka pienākumu likuma subjektiem veikt klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav neparasti vai aizdomīgi, un īpaši pievērst uzmanību noteiktiem signāliem. Tomēr praksē šī norma nozīmē daudz vairāk nekā tikai periodisku pārbaudi. Grāmatvedības pakalpojumu būtība pati par sevi paredz ikmēneša darbu ar klientu dokumentiem un darījumiem, tāpēc iespēja pamanīt signālus par darījumiem, kas neatbilst klienta profilam, parādās regulāri. Tas nozīmē, ka darījumu uzraudzība patiesībā...

Latvijas valsts pārvaldes darbības efektivitāte un uzticamība ir cieši saistīta ar spēcīgu iekšējās kontroles sistēmu (IKS) un tās neatkarīgu uzraudzītāju – iekšējo auditu. 2024. gada informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs sniedz ieskatu tā darbībā, īpaši izgaismojot tā nozīmi finanšu uzskaites ticamības, nodokļu līdzekļu aizsardzības un publisko resursu lietderīgas izmantošanas nodrošināšanā. Finanšu kontroles sirds – iekšējais audits Iekšējā audita struktūrvienību pamatuzdevums ir sniegt iestāžu vadītājiem pārliecību par iekšējās kontroles sistēmas darbības pamatprasību izpildi. Viens no centrālajiem audita darbības aspektiem ir finanšu disciplīnas un resursu pārvaldības vērtēšana. Auditoru darba apjomā ietilpst "finanšu uzskaites un citas informācijas ticamība un pietiekamība", kā arī "resursu sargāšana no zaudējumiem". Tas nozīmē, ka iekšējie auditori ir tie, kas pārbauda, vai grāmatvedības dati ir precīzi, uzticami un atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai valsts aktīvi tiek pienācīgi aizsargāti. Pārskata gadā veiktie 151 audits atklāja, ka tikai 21% institūciju iekšējās kontroles sistēma ir efektīva, kas sniedz pietiekamu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija steidzamības kārtā virza Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma grozījumus, kas paredz noteiktiem uzņēmumiem par diviem gadiem atlikt pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu 2025.gada 17.aprīlī spēkā stājušos Eiropas Parlamenta un Padomes 2025.gada 14.aprīļa direktīvu par datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma grozījumi paredz, ka lielas sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadiem, kas sākas 2027.gada 1.janvārī vai vēlāk, nevis 2025.gada 1.janvārī. Savukārt biržā kotētās mazas un vidējas sabiedrības, mazas un nesarežģītas iestādes, kaptīvas apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvas pārapdrošināšanas sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadiem, kas sākas 2028.gada 1.janvārī vai vēlāk, nevis 2026.gada 1.janvārī. Komisijas deputāti atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī tā virzīšanu steidzamības kārtā. Jau ziņots, ka valdība augustā atbalstīja ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir...

Saeima ceturtdien, 11. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likumu Eiropas Savienības (ES) prasību ieviešanai finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas jomā, lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus. Likums noteic finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka. Tāpat likums noteic, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības. Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai noteikta Latvijas Banka. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un Latvijas Banka varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES. Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē Latvijas Banka par visām būtiskajām izmaiņām,...

Sabiedrības novecošanās ietekmē valsts ekonomikas attīstību, tāpēc pēdējos gados bieži tiek lietots jēdziens «sudraba ekonomika», kas ietver arī vecāka gadagājuma iedzīvotāju iesaisti nodarbinātībā. Pēc žurnāla Bilance redakcijas iniciatīvas tika sarīkota diskusija «Par senioru vietu darba tirgū». Tajā runājām par to, kādas ir iespējas strādāt tiem senioriem, kuri to vēlas, kā arī par to, kā atrast veidu, lai darba devēji izrādītu vēlmi nodarbināt tos, kas sasnieguši 60+, un, kā izkristalizējās diskusijas laikā, iespējams, vairāk jārunā arī par vecuma grupu 55+. Diskusijas darba kārtībā bija iekļauti šādi temati: esošā situācija darba tirgū: nepieciešamība/ iespējas iesaistīt pensionārus; pensionāru un darba devēju ieinteresētības/motivācijas radīšana, izmantojot nodokļu politiku, pārkvalifikāciju; nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Diskusijā piedalījās: žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa; Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins; Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite–Roķe, VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova; VID Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Janita Veinberga, Labklājības ministrijas...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā (Nr. SKA-168/2025 (A420226619)), kurā kāds uzņēmums strīdas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par tiesībām piemērot 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi akcīzes preču piegādēm citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem. Uzņēmuma pamatdarbība ir degvielas un cita kurināmā vairumtirdzniecība. VID, veicot PVN auditu, secināja, ka piegādēm nepamatoti piemērota 0% PVN likme. VID norādīja, ka īpašumtiesības uz precēm tika nodotas vēl pirms to izvešanas no Latvijas, tāpēc piegādes uzskatāmas par notikušām iekšzemē un tām piemērojama PVN standartlikme. VID arī uzskatīja, ka uzņēmums bijis iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmā, un tāpēc ar pieņemto lēmumu aprēķināja papildu maksājamo PVN, soda un nokavējuma naudu, samazināja atmaksājamo PVN summu un atteica atmaksāt deklarēto pārmaksu. Uzņēmums šo lēmumu pārsūdzēja, taču Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Uzņēmums apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Senātā. Izskatot lietu, Senāts secināja, ka tās izšķiršanai nepieciešama Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu normu interpretācija, lai tās piemērotu...

Līdz 22. septembrim notiek pieteikumu pieņemšana dalībai Biznesa inkubācijas programmā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 20 reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā. Detalizētāk iepazīties ar programmas nosacījumiem un pieteikties dalībai var platformā https://business.gov.lv. Pieteikuma formas būs aktīvas visu uzņemšanas laiku. Uzņēmumi tiek aicināti neatlikt pieteikšanos uz pēdējo dienu, kā arī sazināties ar tuvāko pārstāvniecību, lai saņemtu konsultāciju. "No šī rudens inkubācijas programmas dalībniekiem ir palielināts līdzfinansējuma apmērs uzņēmējdarbības attīstībai un izejmateriālu iegādei līdz 70 procentiem, kas būtiski paplašina jauno uzņēmumu attīstības iespējas. Mēs ļoti gaidām uzņēmumus ar inovatīvām biznesa idejām, produktiem un eksporta ambīcijām, lai kopā sasniegtu augstākus mērķus," tā LIAA direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka inkubācijas programma var kalpot kā būtisks atspēriena solis uzņēmumam, kurš tikai sāk veidot savu klientu bāzi un sper pirmos soļus eksportā. Inkubācijas atbalstam var pieteikties Latvijā reģistrēti, līdz piecus gadus veci uzņēmumi, kuri ir eksportspējīgi, strādā ar tehnoloģijām, attīsta inovatīvus produktus...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. jūnija lēmums lietā Nr. A420218922, SKA-669/2025 saistīts ar Administratīvā procesa likuma 329. panta pirmajā daļā noteikto, ka kasācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Šajā lietā risināts strīds, vai valstī par "strādājošo" noteiktā pārceltā sestdiena ir uzskatāma par darbadienu arī procesuālo darbību termiņa ievērošanai, vai tomēr tā valstī ir brīvdiena un, ja procesuālā termiņa beigu datums iekrīt sestdienā, attiecīgi procesuālās darbības izpilde pārceļas uz nākamo darba dienu. Līdzīgi varētu būt skatāms arī jautājums, piemēram, par nodokļu samaksas vai deklarāciju iesniegšanas termiņa datumiem, ja, piemēram, tie iekrīt sestdienā, kas valstī ar valdības lēmumu noteikta kā pārceltā darba diena. Konkrētajā situācijā Administratīvās apgabaltiesas spriedums bija sastādīts 2025. gada 10. aprīlī. Apgabaltiesas tiesnesis atteicās pieņemt kasācijas sūdzību 11. maijā, jo termiņa pēdējā diena – 2025. gada 10. maijs, lai arī bija sestdiena, atbilstoši Ministru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tādēļ VID aicina, maksājot par bērnu (līdz 18 gadiem) interešu izglītību, krāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml. Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem un nodarbībām, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir reģistrēts Izglītības iestāžu reģistrā pieejama https://viis.gov.lv. Savukārt par pašvaldības izsniegtajām licencēm ir jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā vai pie paša pakalpojumu sniedzēja. Maksājumu apliecinošajam dokumentam obligāti ir jāliecina, ka maksājums veikts par bērnu (bērna vārds, uzvārds, personas kods) un jānorāda arī saņemtā...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums definē, ka konsolidētais gada pārskats ir koncerna gada pārskats, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sagatavots pēc noteiktiem principiem un sniedz informāciju par visu koncernu kopumā kā par vienu sabiedrību. Nereti koncerna pārskatu sagatavošanā tiek konstatētas kļūdas. Uz tipiskākajām kļūdām konsolidētajos gada pārskatos, kuras vajadzētu censties nepieļaut, norāda Jeļena Mihejenkova, Deloitte Audits Latvia Revīzijas nodaļas direktore, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centra eksperte. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61. pants nosaka, kuros gadījumos ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu. Ja koncerna gada beigas ir 31. decembris, konsolidētais gada pārskats ir jāiesniedz septiņu mēnešu laikā, t.i., līdz 31. jūlijam. Bet koncerniem atkarībā no viņu darbības jomas finanšu gada beigas var būt arī cits datums, nevis 31. decembris, kā, piemēram, augstskolām vai zemnieku saimniecībām. Līdz ar to arī konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš var būt atšķirīgs, bet ne vēlāk kā septiņu mēnešu...