JAUNUMI

Sagatavots un starpinstitūciju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2026. gadā". Normatīvais akts sniedz ieskatu kārtībā, kādā pašvaldībām tiks nodrošināti finanšu resursi, lai radītu tām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei. Ar noteikumiem valdība gatavojas apstiprināt kārtību gandrīz 257 miljonu eiro, kas ir par 4,1% vairāk nekā 2025. gadā, sadalei. Kāpēc noteikumi ir nepieciešami? Noteikumu projekta izstrādes pamatojums ir saistīts ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 9. panta otro daļu, kas nosaka, ka Ministru kabinetam šādi noteikumi jāizdod katru gadu divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas. Galvenais mērķis ir noteikt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību 2026. gadam. Tas ietver gan katrai pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda saņemamo dotāciju, gan veicamo iemaksu fondā, kā arī kārtību, kādā pašvaldībām tiek piešķirta valsts budžeta dotācija. Finanšu apjoms un sadales principi Saskaņā ar 2026. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, izlīdzināšanas fonda kopējie ieņēmumi...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 11. novembrī konceptuāli atbalstīja plānotos grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka sociālie uzņēmumi, kas darbojas vismaz trīs gadus vai kurus dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija ar pieredzi darbā ar personām ar invaliditāti, varēs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personām ar invaliditāti bez papildu licencēšanas. Darbiekārtošanas pakalpojumus šobrīd drīkst sniegt tikai tie uzņēmumi, kuriem ir Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegta licence. Tomēr sociālie uzņēmumi jau ir pakļauti Labklājības ministrijas uzraudzībai un ievēro līdzvērtīgas vai pat stingrākas prasības nekā komersanti. Līdz ar to dubultā uzraudzība rada lieku administratīvo slogu gan sociālajiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldei, pauž likumprojekta autori no Labklājības ministrijas. Ar likumprojektu paredzēta arī iespēja sociālajiem uzņēmumiem daļēji sadalīt peļņu. Komisija sēdē norādīja, ka turpmākajos likumprojekta lasījumos šī iecere tiks rūpīgi izvērtēta, analizējot arī iespējamos riskus. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, starptautiskā pieredze attiecībā...

Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Nodokļu maksātāju reitinga sistēma (turpmāk — reitings) Latvijā tika ieviesta 2024. gada 1. janvārī. Reitinga mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu. VID mājaslapā sadaļā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir apskatāma informācija par to, kādu reitingu uzņēmums var saņemt, reitinga skaidrojumu un kādi dati tiek vērtēti, piešķirot reitingu. Lai noskaidrotu, ko par reitingu domā mazie uzņēmēji, tika veiktas divas aptaujas. Pirmā aptauja tika veikta 2024. gada pavasarī, dažus mēnešus pēc reitinga publiskošanas, un tajā piedalījās 86 respondenti. Savukārt otrā aptauja tika veikta 2025. gada pavasarī — aptuveni gadu pēc pirmās aptaujas un pusotru gadu pēc reitinga publiskošanas, kurā piedalījās 90 respondenti. Ņemot vērā, ka pirmā aptauja notika īsi pēc reitinga publiskošanas, svarīgi bija noskaidrot, vai uzņēmēji ir informēti par nodokļu maksātāju reitinga...

Saeima 6. novembrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja valdības iesniegtos grozījumus deviņos likumos, kas paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu. Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem. Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027. gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību. Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 14. oktobrī ir sniedzis uzziņu (Nr. P005-17/8.6.1/64649) sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “A” (turpmāk – iesniedzēja) par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu pareizu piemērošanu konkrētā tiesiskajā situācijā. Iesniedzēja un tiesiskās situācijas apraksts Iesniedzēja ir uzņēmums, kas dibināts 2001. gadā, un tā reģistrētā pamatdarbība ir sporta aprīkojuma mazumtirdzniecība (NACE 2.1. redakcija, 47.63). Iesniedzēja Latvijā darbojas kā Lielbritānijas uzņēmuma “Limited…” autorizētais pārstāvis (dīleris). Uzziņas pamatā bija gadījums, kad 2024. gadā Rīgā spēcīga negaisa laikā tika bojāta jahta, kas piederēja Lietuvas uzņēmumam “Z” UAB. Zibens spēriena rezultātā jahtai tika pilnībā bojāta elektronikas sistēma un visas dzinēja vadības iekārtas. Tā kā jahta bija apdrošināta, apdrošināšanas kompānija “H” ar aģentūras SIA “S” (turpmāk – Apdrošinātājs) starpniecību reģistrēja atlīdzības lietu. Iesniedzēja, kā “Limited…” autorizētais pārstāvis, tika piesaistīta zaudējumu novērtēšanai. Remontu tika nolemts veikt Lielbritānijā saskaņā ar jahtas ražotāja standartiem. Remonta darbus veic Lielbritānijas uzņēmums “K Limited”, kas sagādā arī detaļas un rēķinus...

Sankciju režīmu pieaugošā sarežģītība un ģeopolitiskā spriedze ir padarījusi sankciju risku pārvaldību par vienu no būtiskākajiem uzdevumiem uzņēmumiem, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā, īpaši sadarbojoties ar paaugstināta riska valstīm. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Banku un citiem privātā un valsts sektora pārstāvjiem ir izstrādājis vadlīnijas, lai palīdzētu uzņēmējiem izprast, apzināties un pārvaldīt sankciju riskus savā ikdienas darbībā. Vadlīnijās sniegto informāciju tiešsaistes mācībās uzņēmējiem skaidroja Marta Tilhena, FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja, un Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas padomnieks. Ierobežojošie pasākumi jeb sankcijas ir nozīmīgs Eiropas Savienības (ES) kopējās ārpolitikas un drošības politikas instruments, ar ko novērst konfliktus vai reaģēt uz jaunām vai esošām krīzēm, kā arī veicināt mieru, demokrātiju, tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, norāda FID. Sankciju mērķis ir panākt, lai tie, pret ko tās vērstas, mainītu savu politiku vai rīcību un tām ir būtiska loma starptautiskā miera un nacionālās drošības nodrošināšanā. Pēc būtības...

Saeima 6. novembrī pirmajā lasījumā izskatījusi vairākus likumprojektus, kas saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu un skar nodokļu regulējumu. Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma un grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas līdzsvaros nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskajām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē. Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā. Šādā risinājumā kopējais nodokļu slogs saglabāsies līdzvērtīgs pašreizējam (ap 20 procentiem), taču tas dos iespēju daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldību budžetos pēc investoru deklarētās dzīvesvietas vai uzņēmuma reģistrācijas vietas. Patlaban uzņēmumi Latvijā maksā UIN 20% apmērā tikai peļņas sadales brīdī, savukārt fiziskās personas – gan rezidenti, gan nerezidenti – no saņemtajām dividendēm nemaksā IIN. Savukārt...

Lai veicinātu nodokļu nomaksu darījumos ar kriptoaktīviem, Saeima 6. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem. Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem kriptoaktīviem. Ministru kabinets noteiks nosacījumus, kuriem iestājoties šāda informācija būs jāsniedz, tostarp par pakalpojuma sniedzēja klientiem, kuri ir veikuši darījumus ar kriptoaktīviem. Tāpat Ministru kabinets noteiks sniedzamās informācijas apjomu, kārtību, kādā informācija tiks iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID, kā arī pasākumus šādas informācijas nodrošināšanai, tai skaitā informācijas glabāšanas termiņu, pienākumu reģistrēties noteikta veida kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un informācijas apmaiņas kārtību. Grozījumi arī noteic atbildību,...

Finanšu ministrijas dati rāda, ka nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots. Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk, nekā plānots. Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk, nekā plānots. Vairāk nekā plānots iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), muitas nodoklī, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī (UVTN), nekustamā īpašuma nodoklī, kā arī akcīzes nodoklī par dabasgāzi. Gada deviņos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 4,195 miljardi eiro, kas ir par 1,2% mazāk, nekā...

Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums. KP lēmumā teikts, ka saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās, kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām. Kompānijai uzlikts tiesiskais pienākums nodrošināt, ka piegādātājiem ir nepārprotami skaidrs, ka konkrētās darījumu sarunas mērķis ir vienošanās par preču iepirkuma cenu grozīšanu, kā arī sākt sarunas un piedāvāt piegādātājiem vienoties par līgumos paredzētu abpusēji skaidru, samērīgu un līdzsvarotu preču iepirkuma cenu apspriešanas termiņu noteikšanu. Ja "Maxima Latvija" ierosina preču iepirkuma cenu grozījumus, jauno cenu apstiprināšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par sadarbības līgumā noteikto, ja vien puses par to rakstveidā nevienojas iepriekš. Gadījumā, ja sešu mēnešu laikā vienošanās netiek panākta, spēkā...

Mūsdienās tiek pieļauts, ka cilvēks var kļūdīties — uzņemties pārlieku lielas finansiālās saistības, bet dažādu iemeslu dēļ personas ienākumi var samazināties. Lai risinātu šo situāciju un dotu «otro iespēju», atkarībā no parāda apmēra var uzsākt personas atbrīvošanās no parādsaistībām procedūru vai fiziskās personas maksātnespējas procesu. Par risinājumiem, kā atbrīvoties no parādsaistībām, informē Alla Ličkovska, Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore. Viņa uzsver, ka otrā iespēja tiek dota tikai godprātīgam parādniekam, kurš atzīst savas saistības un ir gatavs pildīt likumā noteiktos pienākumus. Kas ir atbrīvošanās no parādsaistībām procedūra? Personai, kuras parādsaistības Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē radušās no patērētāja kreditēšanas līguma un iestājies izpildes pienākums, var piemērot fiziskās personas atbrīvošanās no parādsaistībām procedūru. Tās principi un pati procedūra ir reglamentēta Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā (FPAP likums). Procedūras mērķis ir veicināt fiziskās personas maksātspējas atjaunošanu, finanšu pratības stiprināšanu un personas līdzdalību ekonomiskajā vidē. FPAP likuma 5. pants...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par Mikrouzņēmumu nodokli (MUN), nodrošinot būtisku skaidrojumu attiecībā uz nodokļa objekta aprēķinu, īpaši skarot tos uzņēmējus, kuri izmanto tiešsaistes platformas savu pakalpojumu sniegšanai. Salīdzinot jaunāko VID materiālu, kas aktualizēts 2025. gada 5. novembrī, ar iepriekšējo versiju no 2025. gada 27. jūnija, būtiskākā atšķirība un pievienotais skaidrojums ir atrodams sadaļā par ar nodokli apliekamo objektu un likmi. Galvenā atšķirība - platformu ieturētās komisijas maksas Jaunākajā vadlīniju dokumentā ir skaidri noteikts, ka MUN objekts — mikrouzņēmuma apgrozījums — tagad obligāti ietver arī to komisijas maksu, ko tiešsaistes platforma (tīmekļvietne/mobilā lietotne) ietur no komersantiem, kas nodarbojas ar pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, par sniegto pakalpojumu. Šī papildu detalizācija nodrošina, ka pat tad, ja komersanta kontā nonāk tikai atlikusī summa pēc komisijas atskaitīšanas, nodoklis jārēķina no pilniem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, no kuriem izdevumi (šajā gadījumā komisija) netiek atskaitīti. Piemērs no jaunā materiāla: Ja individuālā komersanta ieņēmumi par pakalpojumiem ir...

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmērs nākamgad saglabāsies līdzšinējā apmērā, otrdien, 4. novembrī, lēma Ministru kabinets. Attiecīgi arī nākamgad nodevas apmērs veidos 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumus, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā. Saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 6.panta ceturto daļu Ministru kabinets katru gadu nosaka URVN apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu. Lasiet arī: Prasības PVN rēķina un vienkāršotā nodokļu rēķina noformēšanai Kurām fiziskajām personām, veicot saimniecisko darbību, ir jāreģistrējas VID nodokļu maksātāju reģistrā? Kad PVN maksātāji ir tiesīgi izmantot kases principu?

Ostu pārvaldēm būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), paredz valdības otrdien, 4.novembrī, atbalstītie grozījumi UIN likumā. Izmaiņas vēl jāapstiprina Saeimā. UIN likuma normas šobrīd nosaka, ka UIN maksātājas ir no valsts un pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, ja to ienākumi no saimnieciskās darbības netiek paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā. Šobrīd kā pastarpinātas pārvaldes iestādes darbojas septiņas mazās ostu pārvaldes - Engures, Jūrmalas, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Pāvilostas un Rojas. Savukārt UIN likuma normas neparedz pienākumu UIN maksāt atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām. Šobrīd Latvijā darbojošās trīs ostu pārvaldes - Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde, kuras izveidotas kā atvasinātas publiskās personas un nav UIN maksātājas, skaidro Finanšu ministrijā (FM). Attiecībā uz Latvijas ostām Eiropas Komisija (EK) veic izpēti, kur EK jau iepriekš Latvijas gadījumā ir norādījusi, ka ostu pārvaldes veic saimniecisko darbību un konkurences tiesību aktu izpratnē, ciktāl runa ir par saimniecisko darbību, tās ir uzskatāmas...

Šajā Latvijas Republikas Senāta skatītajā lietā meklējamas atbildes uz jautājumiem, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis var būt «darba ņēmējs» Eiropas Savienības (ES) tiesību izpratnē un kāda tam ir ietekme uz atvaļinājuma kompensāciju. Tāpat skaidrots, vai valdes loceklis prasībā par atlīdzības piedziņu un citiem prasījumiem ir atbrīvojams no valsts nodevas samaksas, ja tiek atzīts par darbinieku. Senāta Civillietu departamenta 22.05.2025. spriedums lietā Nr. C771426723, SKC-113/2025 Faktiskie apstākļi Ar prasītāju bija noslēgts vadības līgums, ar kuru viņš uzņēmās pildīt valdes locekļa pienākumus, bet SIA apņēmās maksāt ikmēneša atlīdzību. Līgums paredzēja 24 darba dienu ikgadējo atvaļinājumu ar apmaksu, atvaļinājuma saskaņošanu ar vairākumdalībnieka izpildinstitūciju, SIA tiesības jebkurā laikā izbeigt līgumu, atsaucot valdes locekli, kā arī līguma izbeigšanas atlīdzību trīs samaksu apmērā, ja līgums tiek izbeigts pēc sabiedrības iniciatīvas «bez jebkāda iemesla». Ārkārtas dalībnieku sapulce 2021. gadā pieņēma lēmumu atsaukt prasītāju, kurš vienlaikus bija arī SIA mazākumdalībnieks, no valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amata,...