JAUNUMI

Komerclikuma 169. pants noteic, ka valdes un padomes loceklim pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, jo pretējā gadījumā var iestāties solidāra atbildība par zaudējumiem, ko tie varētu būt nodarījuši sabiedrībai. Ekonomiskā krīze un ar to saistītie riski ietekmē arī biznesa lēmumus, un, iespējams, uzņēmējam būs jāpierāda, ka konkrētos apstākļos šādi lēmumi bijuši vislabākie. Kas varētu kalpot kā pierādījums un kā izvairīties no riskiem, saruna ar Eviju Novicāni, zvērinātu advokāti, Zvērinātu advokātu biroja Novius partneri, kura ilgus gadus rūpīgi pētījusi valdes locekļa atbildības jautājumus. Kā nonācāt līdz valdes locekļa atbildības jautājumu izpētei? Savulaik man par valdes locekļa rīcību bija jāraksta pieteikums tiesai, taču sapratu, ka ar rakstīšanu nemaz tik labi nesokas, jo tiesu prakses šajos jautājumos tikpat kā nav un attiecīgi nav ar ko salīdzināt. Komerclikumā norma par valdes locekli ir iekļauta, bet tā ir visai abstrakta. Tā kā interese izpētīt kādu jautājumu dziļāk man ir jau kopš studiju gadiem, pievērsos valdes...

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visas dāvanas, ko iedzīvotāji saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jādeklarē. Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem – ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi. Prasība deklarēt visus sūtījumus ES)ir spēkā no 2021. gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tajā skaitā no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Šveices. Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12.decembrī kopsēdē izskatīja lietu, kurā bija izšķirams jautājums, vai nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (nodokli no kapitāla pieauguma) par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā. Izskatāmajā lietā maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas procesa administrators pārdeva septiņus pieteicējai piederošus zemesgabalus. Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu pieteicējai uzlikts pienākums samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nokavējuma naudu, kas aprēķināts par ienākumu, kas gūts no maksātnespējas procesa laikā pārdotā nekustamā īpašuma. Pieteicēja uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, jo no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā viņa faktiski nav saņēmusi nekādus ienākumus, bet ir cietusi tikai zaudējumus, proti, zaudējusi nekustamo īpašumu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par VID lēmumu noraidīts. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, norādot uz tiesību normām, kas paredz, ka par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas maksātnespējas procesa laikā, ir jāmaksā IIN, konkrēti – nodoklis no kapitāla...

Ceturtdien, 8. decembrī, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisas kārtējo novērtējumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Novērtējums tika veikts piecu gadu periodam no 2016. līdz 2020. gadam, kā arī tika veikts tā sauktais “ātrais” PVN plaisas novērtējums 2021. gadam. Neraugoties uz Covid‑19 negatīvo ietekmi uz Eiropas tautsaimniecības izaugsmi, atbilstoši publicētajiem datiem arī 2020. gadā ES dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2019. gadu kopumā bija novērojama PVN plaisas samazināšanas tendence, gada laikā tai sarūkot no 11,0% līdz 9,1%. 2020. gadā PVN plaisas samazināšanas tendence turpinājās arī Latvijā, ierindojot to 5. vietā ES dalībvalstu starpā ar efektīvāko PVN iekasēšanas sistēmu. Pēc EK veiktā novērtējuma Latvijas PVN plaisa 2020. gadā bija 3,6%, kas bija par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pēc šī radītāja Latviju pārspēj tikai Nīderlande (2,8%), Zviedrija (2,0%), Igaunija (1,8%) un Somija (1,3%). EK ātrais PVN novērtējums 2021. gadam liecina, ka PVN plaisa Latvijā turpināja samazināties arī pērn, kaut...

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas tika pieņemti 2022. gada 1. decembrī, stājušies spēkā 9. decembrī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40 %. Ja autoratlīdzību būs izmaksājuši vairāki izmaksātāji vai autoratlīdzība saņemta ārvalstīs, autoratlīdzības saņēmējam līdz 2024. gada 28. februārim būs jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) autoratlīdzības saņēmēja deklarācija. Autoratlīdzības saņēmēja gada deklarācijā, kurā deklarē autoratlīdzības, nav tiesību piemērot attaisnotos izdevumus, autoratlīdzības izdevumu normas, diferencēto...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk pilotprojektu, individuāli uzrunājot iedzīvotājus, par kuriem ilgstoši nav maksāti nodokļi. Projekta mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem izprast šādas situācijas iemeslus un rast piemērotāko risinājumu veiksmīgākai savas sociālās aizsardzības veidošanai. Pilotprojekta ietvaros iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 35 gadiem, par kuriem šī gada pirmajā pusgadā nav maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) saņems informatīvu vēstuli. Vēstulē ir skaidrots, ka cilvēkiem, kam šajā laikā nebija ienākumu, arī nodokļi nebija jāmaksā. Savukārt iedzīvotājus, kuriem ienākumi ir bijuši, VID aicina izprast, kāpēc nodokļi par viņiem nav maksāti un kā rīkoties, lai tos turpmāk nomaksātu, tādējādi parūpējoties par savu sociālo aizsardzību. Informāciju par to, kādas sociālās apdrošināšanas iemaksas par cilvēku ir veiktas, ikviens var apskatīt portālā www.latvija.lv — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e–pakalpojumā «Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem». Ja cilvēks ir strādājis pie darba devēja, kas par savu darbinieku nav nomaksājis...

Tiesvedības praksē ir ierasts, ka juridiskas personas lietas ved tā pilnvarota persona, savukārt fiziska persona izvēlas sev pārstāvi tikai sarežģītākās lietās. Komercdarījumos visbiežāk personas izvēlas izdot pilnvaru kādai trešajai personai pārstāvēt savas intereses, ja plānotā darījuma vai lēmuma pieņemšanas laikā tās nav Latvijā vai ja ir pārliecība, ka profesionālis intereses pārstāvēs vislabāk. Arī šķīrējtiesvedības praksē puses sarežģītākās lietās pilnvaro personu, kas ir uzņēmuma pārstāvis un pārzina uzņēmuma procesus, vai zvērinātu advokātu, kurš spēs adekvāti un aukstasinīgi noreaģēt brīdī, kad pats prasītājs nespēj valdīt emocijas. Pilnvaras devējs un pilnvarnieks uzņemas savstarpējas saistības – pusēm ir gan tiesības, gan pienākumi. Ar pilnvarojuma līgumu pilnvarnieks uzņemas izpildīt konkrētu uzdevumu pilnvaras devēja vārdā. Savukārt pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Šajā darījumā saistības uzņemas ne vien pilnvarnieks, bet arī pilnvaras devējs. Tomēr, pirms pilnvarojat kādu personu, pārliecinieties par izsniegtās pilnvaras saturu un pilnvarojuma apjoma robežām. Fiziskai personai, kurai tiek izdota pilnvara, ir jābūt...

No 2023. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi vairākos likumos, kas būtiski izmainīs tiesisko vidi publisko un sabiedrisko pakalpojumu iepirkumos. Visapjomīgākie ir grozījumi Publisko iepirkumu likumā, par kuriem arī tika visvairāk diskutēts. Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā ir kā atvasinājumi, kā kopijas, kas pārnestas no Publisko iepirkumu likuma. Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, vebinārā informēja zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošais speciālists, zvērināts advokāts Raivo Raudzeps un zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa–Mika. Kas ir «mazie» iepirkumi? Publisko iepirkumu likumā ir reformēti mazo iepirkumu izslēgšanas iemesli. Tas skar gan izslēgšanas noteikumus, gan to, kā tie tiks piemēroti. Jāpiebilst, ka tā saucamie mazie iepirkumi ir tie, kuriem nepiemēro Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras un uz kuriem attiecas likuma 9. pants. Regulējums nosaka, ka tie ir iepirkumi, ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā...

Gandrīz ikvienā sarunā par to, kā Latvijai kļūt bagātai un labklājīgai valstij, neizbēgami tiek piesaukts eksports. Eksports, inovācijas, augstas pievienotās vērtības ražošana, pozitīva ārējās tirdzniecības bilance - tie visi ir svarīgi faktori, kas liecina, uz cik stipriem pamatiem būvēta valsts ekonomika. Kā Latvijai veicies attīstīt šīs jomas un kādu ietekmi uz tām atstājušas pēdējo gadu krīzes? Par to žurnāla BILANCE decembra numurā saruna ar Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Tiknusu. Pirmajā, paviršajā acu uzmetienā varētu šķist, ka Latvijas eksportējošajiem uzņēmējiem veicas itin labi. Eksporta kopapjoms jau vairākus gadus ir audzis. Tomēr, ieskatoties dziļāk, optimisms diemžēl noplok, jo ātri atklājas, ka eksporta nozarē gandrīz visās svarīgākajās frontēs mēs atkal atpaliekam no saviem vistiešākajiem konkurentiem - igauņiem un lietuviešiem. Covid-19 laiks Latvijas, tāpat kā arī Baltijas un Austrumeiropas eksportētājiem gan bija labvēlīgs - pandēmijas dēļ bruka globālās piegādes ķēdes un līdz ar to pasūtītāji tepat Rietumeiropā pārorientējās uz tuvākiem...

Banku aizdevumi joprojām veido galveno finansējuma avotu Latvijas uzņēmējiem. Tomēr tas nav vienīgais uzņēmējdarbībai pieejamais naudas aizņemšanās avots. Mēs redzam, ka uzņēmējiem aug interese par alternatīvām finansējuma iespējām. Šajā rakstā plašāk par naudas piesaisti kapitālas tirgos. Pēdējos gados Latvijas kapitāla tirgus ir kļuvis arvien pieejamāks mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tas tā ir noticis, pateicoties vairākiem faktoriem. Pirmkārt, regulējošo institūciju iniciatīvai – ir pieņemts un tiek realizēts plāns kapitāla tirgus attīstībai, notiek diskusijas un izglītojoši semināri. Sadarbībā ar nozari ir radīta vide potenciālā emitenta konsultēšanai un atbalstam, uzrauga paspārnē sākusi strādāt profesionālu konsultantu grupa (Vērtspapīru smilškaste), kas bez maksas izvērtē potenciālo emitentu un sniedz rekomendācijas, kā labāk startēt biržā. Ne mazāk svarīgs solis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 20% līdz 5% ienākumam, kas gūts no vērtspapīriem, kas neietilpst regulētajā tirgū. Tas ļaus paplašināt investoru loku un piesaistīt Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu privātos ieguldītājus Latvijas alternatīvajam kapitāla tirgum. Tāpat...

Lieku reizi jāatgādina, ka mazvērtīgā inventāra norakstīšana izmaksās dod ietekmi uz finanšu rezultātu. Tāpēc būtiski ir pareizi un loģiski noteikt mazvērtīgā inventāra norakstīšanas kārtību. Katrā uzņēmumā šī kārtība varētu būt atšķirība, jo par mazvērtīgo inventāru uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem normatīvie akti runā maz. Mazvērtīgā inventāra atzīšanas kritērijs Ja iegādātā lieta neatbilst pamatlīdzekļa atzīšanas kritērijam, tad to uzskaita kā mazvērtīgo inventāru. Uzņēmumā inventārs var būt dažāds: tāds, kas nolietojas gada laikā, piemēram, instruments, vai arī tāds, kura lietošanas laiks ir ilgāks par gadu, piemēram, klaviatūra. Inventāru, kuru paredzēts lietot mazāk nekā gadu, jo tas ātri nolietosies, iegādes brīdī atzīst pārskata perioda izmaksās. Inventāru, kuru lietos ilgāk nekā gadu, bet kas neatbilst vadības noteiktajam pamatlīdzekļu atzīšanas vērtības kritērijam, grāmatvedības uzskaitē varētu uzskaitīt nosacīti četros variantos. 1. variants Uzskaita kā lietu kopumu un iegrāmato pamatlīdzekļu sastāvā Piemēram, uzņēmumā tiek iegādāti 5 biroja krēsli, katrs 150 eiro vērtībā. Komplekta vērtība 750 eiro. Uzņēmuma vadība ir noteikusi...

Apstiprinot grozījumus regulējumā par kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību, kā arī pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem, valdība š.g. 22. novembra sēdē lēma pilnveidot normatīvo regulējumu par kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, tūrisma aģentu un ceļotāju tiesībām un pienākumiem, nodrošinot skaidrus un proporcionālus noteikumus tūrisma operatora un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju nodrošinājuma apmēriem, kā arī nodrošinot Patērētāju tiesību aizsardzības centram (turpmāk – PTAC) iespējas gan pieprasīt uzraudzībai nepieciešamo informāciju, gan arī attiecīgi reaģēt, ja konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Paredzot stigrākus noteikumus kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbībai, kā arī paplašinot PTAC pilnvaras, tiek samazināti riski, ka ceļotāji varētu nesaņemt atpakaļ savu samaksāto naudu. Izvērtējot esošo situāciju kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju sektorā, kā arī iztirzājot aktuālos jautājumus ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju ALTA (turpmāk – ALTA), tās biedriem un lielākajiem sektora pārstāvjiem, līdz ar grozījumiem regulējumā skaidrāk noteiktas PTAC tiesības un...

Kā liecina aktuālie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 2022. gada oktobrī attiecībā pret 2021. gada oktobri, būvniecības izmaksas Latvijā bija par 19,6% augstākas. Visstraujāk pieaugušas būvmateriālu cenas (24,7%), bet strādnieku darba samaksa gada laikā augusi par 10,4%. Savukārt iepretim iepriekšējam mēnesim (septembrim), izmaksas būvniecībā pieaugušas par nepilnu procentu (0,9%). Savukārt būvniecības produkcijas apjoms 2022. gada 3. ceturksnī pret šo pašu laika periodu pirms gada, samazinājies par 13,6%. Attiecībā pret iepriekšējo ceturksni samazinājums (pēc sezonāli korģētiem datiem) bijis 3,3%. Savukārt šāgada pirmajos deviņos mēnešos kopumā salīdzinot ar 2021. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem būvniecības apjomu kritums salīdzināmās cenās samazinājies par 12,5%. Kā intervijā žurnālam BILANCE atzinis Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, kā arī atsevišķi būvniecības uzņēmumi portāla BilancePLZ izsūtītajā aptaujā, apgrozījums nozarē šogad ir sarucis, pat par spīti straujajam cenu kāpumam. Attiecīgi - peļņa ir sarukusi vēl vairāk. Vienlaikus saglabājies spiediens uz darbinieku darba algām, kuras vairumā uzņēmumu aizvien kāpušas, jo nepieciešams līdzsvarot...

Darbiniekam ir darba samaksa 2000 eiro mēnesī un papildus rīkojums par piemaksu katru mēnesi 800 eiro. Piemaksa tiek maksāta proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām. Darbinieks oktobrī izņēma divas donora dienas kā brīvdienas. Vai, apmaksājot donoram brīvdienu, būtu jāņem vērā piemaksa? Atbilde Darba likuma (DL) 74. panta 6. daļā noteikts, ka darbiniekam (donoram) ir tiesības uz atpūtas dienu, turklāt darba devējam ir pienākums apmaksāt šīs dienas, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību. Savukārt 74. panta 3. daļā minēts, ka laika algas saņēmējam (..) izmaksā noteikto darba samaksu, bet, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Par vidējās izpeļņas noteikšanu DL 75. pantā teikts: Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no (..) piemaksām, kā arī no prēmijām (1. daļa). Tātad Darba likumā noteikts, ka jebkurā gadījumā piemaksas tiek ņemtas vērā, nosakot vidējo izpeļņu. Vienīgais loģiskais nosacījums:...

Ņemot vērā vispārējo transporta izdevumu sadārdzinājumu un situāciju dzīvojamo telpu īres tirgū, reģionālās mobilitātes atbalsts Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) klientiem tiek paaugstināts no 7 līdz 10 eiro dienā transporta izdevumu segšanai un no 150 līdz 200 eiro mēnesī dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai. Tādējādi tiek plānots veicināt bezdarbnieku mobilitāti uz darba vietām un došanos uz mācību iestādēm apgūt darba tirgū nepieciešamās prasmes. To paredz otrdien, 6. decembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Noteikumi arī nosaka, ka bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām personām turpmāk būs iespēja apgūt neierobežotu skaitu kursu mācībām tiešsaistes kursu platformās, kas līdz šim bija ne vairāk kā seši kursi divu gadu laikā. Vienlaikus gan tiek saglabāts kopējā finansējuma ierobežojums 500 eiro apmērā kursu apguvei divu gadu laikā. Lai veicinātu elastīgu pieeju, samazināta arī minimālā mācību programmu apguves intensitāte...