JAUNUMI

Saeima 27. oktobrī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, ar kuriem minimālā mēnešalga no nākamā gada noteikta 620 eiro apmērā, bet no 2024. gada - 700 eiro apmērā. “Strauji pieaugot patēriņa cenām, būtiski sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tostarp strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu. Minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana var kalpot par atspaidu pieaugošās inflācijas ietekmes mazināšanai, kā arī mazināt nabadzības riskus,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā. No 2021. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga ir...

Ministru kabinets 2022. gada 25. oktobra sēdē lēma par izmaiņām vispārīgajos būvnoteikumos, atceļot līdz šim obligāto prasību būvinspektoriem apsekot plānoto būvlaukumu pirms būvatļaujas izsniegšanas. Vienlaikus izmaiņas neliedz būvinspektoram veikt pārbaudi arī pirms būvatļaujas izsniegšanas, bet šāds apmeklējums tiek padarīts par neobligātu un būvinspektors varēs lemt par apmeklējumu, balstoties uz risku analīzi. Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā tas palīdzēs būvvaldēm vai institūcijām, kuras veic būvvaldes funkcijas, efektīvāk un jēgpilnāk plānot un veikt būvniecības procesa uzraudzību. Līdz šim būvinspektors veica būvlaukuma apsekojumu pirms būvatļaujas izsniegšanas, lai pārliecinātos, ka būvniecības ierosinātājs nav uzsācis patvaļīgu būvniecību pirms būvatļaujas saņemšanas. Tomēr, kā liecina prakse, pārbaudēs konstatēto pārkāpumu īpatsvars ir visai zems.. Tādēļ prasība pēc šādām obligātām pārbaudēm rada papildu nesamērīgu un nelietderīgu slogu pašvaldību būvvaldēm. Atvieglojuma mērķis ir pilnveidot būvniecības uzraudzības procesu, balstot to uz efektivitātes un samērīguma principiem. Jaunais regulējums ļaus pašvaldībām efektīvi organizēt būvniecības procesa uzraudzību, balstoties uz būvvaldes izstrādātajiem riska vērtēšanas algoritmiem un efektīvi izmantot...

Fiziskā persona, kura nav nodarbināta pie darba devēja, ir izdienas pensionārs un strādā ar autoratlīdzības līgumu. Kādi nodokļi ir jāmaksā? Saprotu, ka IIN jāskatās par ceturksni, ja nepārsniedz minimālo algu, vai arī tad, kad iesniedz IIN deklarāciju. Atbilde Saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 1. panta 3. punktu persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, (..) un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, tiek uzskatīta par pašnodarbināto. Reģistrētajam autoram ir atļauts piemērot nosacītos autora izdevumus (25% vai 50% apmērā, MK noteikumi Nr. 899, 57. punkts), katru mēnesi noteikt ienākumu (ieņēmumi mīnus izdevumi), par katru ceturksni iesniegt VID ziņojumu par aprēķinātajām sociālajām iemaksām (līdz nākamā mēneša 17. datumam) un maksāt tās līdz nākamā (pēc ceturkšņa) mēneša 23. datumam. Šādi autori maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar gada ienākumu deklarāciju. Autoratlīdzības izmaksātājs par autoru līdz nākamā mēneša 15. datumam iesniedz VID paziņojumu par...

Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik “mērķēti” kā viesmīlības jeb naktsmītņu un ēdināšanas - nozari. Beidzoties Covid-19 krīzei, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā radītais negatīvais efekts, kas atbaidīja tūristus no Latvijas kā agresora kaimiņvalsts. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt un apsildīt lielas telpu platības. Par to, kā viesmīlības nozarei izdodas tikt galā ar tās ceļā mestajiem izaicinājumiem, žurnāla “Bilance” oktobra numurā saruna ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori Santu Graiksti. Covid-19 laikā viesnīcu un restorānu kopējais apgrozījums Latvijā samazinājies divas reizes - rupji rēķinot, no miljarda uz pusmiljardu eiro. Covid-19 krīzes laikā Latvijā bankrotējusi trešā daļa ēdināšanas uzņēmumu, savukārt atvērto viesnīcu skaits Rīgā sarucis no 130 līdz 80. Daļu no šī graujošā efekta uz nozari radīja ne tikai pats vīruss un tā tiešās sekas, bet arī valsts...

Dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja pienākums ir kārtot grāmatvedības uzskaiti, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā: ieņēmumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti;sagatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu. Grāmatvedības kārtošanu divkāršā ieraksta sistēmā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 145 "Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu". Lasiet vēl: Nekustamā īpašuma izīrēšana/iznomāšana un PVN

Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šā gada augustā, pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes sniegto informāciju, uzsāka kriminālprocesu par divu Latvijas uzņēmumu amatpersonu iespējamo Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu. Noskaidrots, ka divi Latvijas uzņēmumi iesaistījās darījumos ar Baltkrievijas Republikā reģistrētu uzņēmumu, pērkot un importējot Baltkrievijas izcelsmes preces, tādējādi pārkāpjot ES Padomes regulā Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, kura grozīta ar 2022. gada 2. marta regulu Nr. 2022/355, noteiktās sankcijas – iepirkt un importēt koksnes un tērauda izstrādājumus. VID Muitas pārvalde konstatēja, ka Latvijas Republikā no Baltkrievijas puses iebrauca transportlīdzeklis ar deklarētu Baltkrievijas izcelsmes kravu – saliekamas koka būvkonstrukcijas. Kravai pieteikta muitas procedūra – laišana brīva apgrozībā, noformējot importa deklarāciju. Kontroles pasākumu rezultātā radās aizdomas par nepareizi piemēroto preces kodu un muitas fiziskās kontroles rezultātā konstatēts, ka kravas nodalījumā atrodas sliežu ceļu gulšņi no koka...

Šā gada 8. novembrī spēkā stāsies Finanšu ministrijas sagatavotais un Saeimā 13. oktobrī gala lasījumā pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", kas paredz uzraudzības un kontroles institūcijām pienākumu sniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram uzraudzības un kontroles institūcijas reģistrēto likuma subjektu un to darbinieku, kuri deleģēti paziņot par neatbilstošu informāciju, identificējošos datus, kontaktinformāciju un citu informāciju, kas Uzņēmumu reģistram nepieciešama paziņojumu sistēmas darbības nodrošināšanai un informācijas nodošanai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā. Paredzēts ieviest arī jaunu pienākumu: ja kredītiestāde vai finanšu iestāde pēc savas iniciatīvas izbeigs darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaitīs uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai uz norādīto norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, ja šāda rīcība atbilst ar minēto līdzekļu pārskaitīšanu saistīto risku novērtējumam, vai uz kontu, no kura naudas...

Valsts sekretāru sanāksmē 20. oktobrī starpinstitūciju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Tas izstrādāts, lai veicinātu nodokļu nomaksu nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas. Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, VID un citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām nav pietiekamas informācijas, lai pareizi novērtētu un kontrolētu valstī gūtos ienākumus no komercdarbības, kas veikta ar digitālo platformu starpniecību. Tas ir īpaši problemātiski, ja ienākumu vai ar nodokli apliekamās summas plūsma notiek, izmantojot digitālas platformas, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī vai teritorijā. Likumā paredzēts noteikt, ka nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt VID informāciju par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties konkrētajā digitālajā platformā. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID noteiks Ministru kabinets. Tāpat, lai...

Nav noslēpums, kādā situācijā pēdējos gados atradās pasaules, t.sk. Latvijas ekonomika. Nepaspējām mazliet atvilkt elpu, kad nāca nākamā sērga — karš, turklāt kovids nekur nav pazudis, diez kā pārdzīvosim šo rudeni un ziemu. Biznesam arvien ir grūti ne tikai ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, jo no jauna vajadzēja piesaistīt speciālistus, atjaunot attiecības ar piegādātājiem, izveidot darba vidi, jo būtiskākais nosacījums jau ir nodokļu samaksa! Tādēļ aktualizējas jautājums par komunikāciju ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), saskaņojot iespēju nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanai. Protams, pārsvarā nodokļus administrē VID (bet ne tikai). Tātad grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem ir tiesības lūgt VID sadalīt termiņos vai atlikt uz noteiktu laiku nodokļu maksājumus, iesniedzot rakstveida iesniegumu. Attiecīgi VID pieņem lēmumu atkarībā no problēmas rašanās iemesliem, cēloņiem un parāda apmēriem. Precizēsim, ka pirms 2020. gada nodokļu termiņa pagarinājumi tika piešķirti tikai saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. pantu. Savukārt 2020. gada 10. jūnijā spēkā stājās Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) metodiskajā materiālā skaidro, kādi nodokļu atvieglojumi piemērojami, ja dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus veic darba devējs no saviem līdzekļiem. No fiziskās personas ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā ar iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10% no bruto darba samaksas gadā, ja darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par desmit gadiem. Minēto kārtību piemēro apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā. Darba devēja darbinieka labā veiktās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas ir darbinieka ienākuma daļa, kas gūta uz darba attiecību pamata un par kuru veicami algas nodokļa maksājumi. Apdrošināšanas prēmiju summas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās summas atskaita no darbinieka darba ienākuma, ievērojot noteiktos ierobežojumus. No iemaksātajiem dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem, kas kopā ar iemaksām...

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem. Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums* par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī. Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēma var pieaugt vairākas reizes Google eksporta un jaunuzņēmumu nozares vadītājs Baltijā Audrius Janulis norāda, ka šis pētījums tika uzsākts, lai analizētu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciālu un noskaidrotu, kā veicināt startapu mērogojamību (scale-up), lai tie kļūtu...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. C29437815, SKC-101/2022 apskata jautājumu par nelabticīgu rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā, neuzrādot galvojuma saistību līgumam, attiecībā uz kuru galvenais parādnieks pārtraucis pildīt saistības. Atbilstoši kasācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, Senātam bija jāatbild uz jautājumu, vai kreditors zaudē tiesības uz tādu saistību izpildījumu, kuras parādnieks apzināti nenorādīja fiziskās personas maksātnespējas procesā. Pret celtās prasības noraidīšana pārsūdzētājā spriedumā pamatota ar Maksātnespējas likuma 73. pantā noteiktā kreditora prasījuma iesniegšanas termiņa neievērošanu. Senāts, piekrītot kasācijas sūdzības iesniedzējai, atzīst, ka apelācijas instances tiesa minēto tiesību normu piemērojusi formāli, atrauti no Maksātnespējas likuma mērķa, un neņemot vērā ar likumu noteiktos maksātnespējas tiesību principus, kas novedis pie netaisnīga lietas iznākuma. Maksātnespējas likuma 5. pantā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot...

Piedalīties diskusijās un atrast labāko risinājumu biznesa administrēšanā aicina RMS Forum, ikgadējās konferences Justīcija - Juridiskie aspekti biznesā ietvaros. Šogad tā ieplānota, rīkojot tiešsaistes semināru "DARBA STRĪDI UN TO RISINĀŠANAS IESPĒJAS". Seminārs notiks 4. novembrī no plkst. 10.00 līdz 13.00. Semināra mērķauditorija ir personāla nodaļu vadītāji un speciālisti, uzņēmumu vadītāji, uzņēmumu juristi, darba tiesību interesenti. Pieteikšanās dalībai seminārā līdz 3. novembrim Seminārā par biežāk konstatētajiem pārkāpumiem Valsts darba inspekcijas pārbaudēs stāstīs inspekcijas pārstāvis. Savukārt pieaicinātie zvērinātu advokātu biroju profesionāļi vēstīs par jaunāko tiesu praksi darba strīdu lietās;tostarp arī par mobinga konstatēšanu; par problēmām, kas saistītas ar ārvalstnieku nodarbināšana un kādus šķēršļus uzņēmumiem šai sakarā jāpārvar. Varēs uzklausīt arī aktuālākās atziņas personas datu apstrādē, kas arī ir būtisks nosacījums sekmīgai uzņēmējdarbībai. Tāpat seminārā tiks pievērsta uzmanība tādam mūsdienu tematam, kā IT sistēmu atbilstība drošības standartiem un GDPR prasībām. Būs arī ieteikumi komersantiem darba strīdu risināšanai un to "prevencijai".

Saeima 20. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciētos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”(IKNL). Grozījumi paredz valsts amatpersonām – pašvaldību domju deputātiem – papildu ierobežojumus ienākumu gūšanai. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot normatīvo regulējumu un novērst situācijas, kad pašvaldības budžeta līdzekļi tiek izlietoti negodprātīgi un lēmumi tiek pieņemti atsevišķu personu interesēs. Grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. aprīlī. Pašvaldību domju deputātiem turpmāk būs aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā, reliģiskajā organizācijā vai komercsabiedrībā no finanšu līdzekļiem, kurus organizācija ir saņēmusi no attiecīgās pašvaldības. Šis ierobežojums neattieksies uz gadījumiem, kad finanšu līdzekļi piešķirti atklāta konkursa rezultātā vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei. Tāpat atbalstītie grozījumi nosaka, ka šīm valsts amatpersonām divus gadus pēc lēmuma vai dalības lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai būs aizliegts saņemt atalgojumu attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā vai reliģiskajā organizācijā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: “KNAB praksē ir konstatēti...

Daļai pašvaldību līdz 2022. gada 1. jūnijam bija jāveic līdzdalības izvērtējums sev piederošajās kapitālsabiedrībās, taču ne visas pašvaldības uzdevumam ir veltījušas pienācīgu rūpību. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vairākkārt ir vērsusi sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību konkurences kropļošanas riskiem, kas rodas pašvaldībām iesaistoties komercdarbībā. Nesen veikts pētījums par pašvaldību pienākumu ievērot konkurences noteikumus – LTRK aicina iepazīties ar pētījumu un tā prezentācijā 26. oktobrī no plkst. 14 līdz 17, kas tiks pārraidīta arī tiešsaistē LTRK Facebook kontā, un ko papildinās diskusijas par brīvu un godīgu konkurenci. Pētījums “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus ” veikts 2022. gadā pēc LTRK nodibinājuma “Krišjāņa Valdemāra fonds” pasūtījuma. Pētījuma autori ir zvērināti advokāti Juris Balodis-Bolužs un Māris Meļķisis. Pētījuma autori secinājuši, ka ar normatīvo regulējumu netiek sasniegts tā galvenais mērķis – attiecīgi tas nav efektīvs. Pētījumā skaidrots, kādas ir būtiskākās normatīvā regulējuma,...