JAUNUMI

Ekonomikas ministrija informējusi valdību par būvniecības elektroniskās darba laika uzskaites (turpmāk – EDLU) sistēmas efektivitātes novērtējumu, ietekmi uz ēnu ekonomikas un tās pamatkomponentes – aplokšņu algu - samazināšanos, kā arī sniedza priekšlikumus EDLU pilnveidojumiem. “Ēnu ekonomika būvniecības nozarē tradicionāli bijusi augsta. Ieviešot EDLU, jau šobrīd redzams efekts aplokšņu algu ierobežošanai - kopš 2015. gada ir panākts ēnu ekonomikas rādītāja samazinājums par vairāk kā 10 procentpunktiem. Būvniecības nozares turpmākās darbības pilnveidošanai un ēnu ekonomikas tālākai samazināšanai Ekonomikas ministrija turpina darbu pie Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022. gadam ietverto pasākumu ieviešanas,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veica EDLU novērtēšanu, kā arī novērtēja situāciju būvniecības nozarē kopumā. EDLU būvniecībā tika ieviesta pakāpeniski, ļaujot būvkomersantiem un būvniecībā nodarbinātajiem pierast pie jaunās sistēmas. VID veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka gan 2019.g., gan 2020.g. samazinājās to pārkāpumu skaits, kuri attiecas uz būvlaukumā izmantojamo EDLU risinājumu vai pašu būvuzņēmēju praktisko iemaņu...

Lai gan Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk — PVN likums) ir spēkā jau kopš 2013. gada 1. janvāra, tomēr joprojām praksē grāmatvežiem rodas jautājumi un neizpratne par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, īpaši darījumos ar ES dalībvalstu vai trešo valstu nodokļa maksātājiem. Pirms ķeros pie PVN likuma normu praktiskiem skaidrojumiem attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, vispirms īss atgādinājums, kā likums definē terminus, kas saistoši šai tēmai. Definīcijas PVN likuma 1. panta 1. daļas 14. punkts nosaka: pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde. Saskaņā ar PVN likuma 5. panta 1. daļu attiecībā uz pakalpojumiem ar nodokli apliekamie darījumi ir saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi, t.i., pakalpojumu sniegšana par atlīdzību. PVN likuma 3. pants definē, kas ir nodokļa maksātājs šā likuma izpratnē: nodokļa maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Vispirms likums visus nodokļa maksātājus sagrupē trīs grupās: iekšzemes, citas...

Darbinieks no 07.12.2018. līdz 30.04.2022. bija ievēlēts par valdes priekšsēdētāju. 2022. gada 1. maijā viņš atsāks strādāt par nodaļas vadītāju (nav pārvēlēts), ir palicis neizmantots atvaļinājums pirms stāšanās amatā par valdes priekšsēdētāju. Rēķinot maijā atvaļinājuma naudu, kuri periodi ir jāņem vērā? Atbilde Jautājumā nav minēts, uz kāda līguma pamata bija noteikta valdes priekšsēdētāja funkciju veikšanas apmaksa. Ja pieņem, ka tas nebija darba līgums, tad uzskatu, ka periods no 2018. līdz 2022. gadam vērtējams kā attaisnotā prombūtne. Un attiecīgi iepriekšējos periodos aprēķinātā darba samaksa var būt ņemta par pamatu vidējās izpeļņas noteikšanai (atvaļinājuma apmaksai), proti, saskaņā ar Darba likuma 75. panta otro daļu (vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma). Jautājums varētu būt tikai par to, vai nodarbinātības periodā (pirms ievēlēšanas) tika "nopelnīts" atvaļinājums. Ieteikums izmaksāt atvaļinājuma kompensāciju naudā pirms ievēlēšanas amatā nav korekts, jo likums atļauj to darīt, tikai izbeidzot darba attiecības. Publicēts...

Akciju atpirkšanas likuma, ko Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma 2022. gada 31. martā un kas ir stājies spēkā šā gada 3. maijā, mērķis ir nodrošināt akcionāru interešu aizsardzību saistībā ar akciju atpirkšanas piedāvājumu vai pieprasījumu tās atpirkt tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū. Likums nodrošinās arī akciju atpirkšanas uzraudzību. Akciju atpirkšanas likuma izstrādātājas Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzdevums bija pārskatīt un padarīt saprotamāku Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL) noteikto regulējumu par akciju atpirkšanas piedāvājumiem un novērst neatbilstības Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvai 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem. Kā iepriekš norādījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, likums pilnveidos mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību. Darbības joma Akciju atpirkšanas likumā noteikto par akciju atpirkšanas piedāvājumu var piemērot sabiedrībai, kuras akcijas iekļautas: regulētajā tirgū Latvijā; regulētajā tirgū Latvijā un regulētajā tirgū citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)...

1. Gribētos saprast, kā matemātiski iegūts koeficients 1,67. Manuprāt, tajā ir kļūda. Vajadzētu būt koeficientam par katru darba līguma esamības dienu. 2. Kāpēc tiek apmaksātas tikai 20 darba dienas? Vai tas ir korekti — jo brīvdienās var iekrist svētku dienas, gan arī ja divu nedēļu atvaļinājumu izmanto pa vienai dienai? Mūsu uzņēmumā tas izpaužas, vienkārši dodot atvaļinājumu tikai par darba dienām. Mani piedāvājumi: jāpaskaidro un jāveicina "atņemto" atvaļinājuma dienu piešķiršana; jāapdomā iespēja un vajadzība grozīt Darba likuma 71. pantu "Darba samaksas aprēķins", piedāvājot aprēķinā iekļaut arī nostrādāto dienu skaitu, lai darbinieks, nepieprasot papildu informāciju, varētu pats izrēķināt vidējo dienas izpeļņu. Atbilde Pirms sniedzam skaidrojumus, precizēsim dažus Darba likumā (DL) esošos apgalvojumus, jo šī tēma ir diezgan plaša. Komentējot kādu konkrētu situāciju, parasti nāk prātā nepieciešamība minēt arī citus iespējamos gadījumus (salīdzināšanai), jo praksē ir neskaitāmi varianti. Gan darbinieki nodarbināti saskaņā ar darba devēja vajadzībām (nevis kā likumā aprakstīti standarta gadījumi), gan nostrādāto...

Darba devējs katru mēnesi līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam iesniedz VID darba devēja ziņojumu (Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.pielikumu) (turpmāk – noteikumu Nr.827 3.pielikums). Atsevišķas nianses jāņem vērā tieši jaunuzņēmumiem, informē Valsts ieņēmumu dienests. Darba devēja ziņojumā jaunuzņēmuma darbiniekus norāda atsevišķos sarakstos atbilstoši darba ņēmēja statusam un izvēlētajam pensiju līmenim: jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem;jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem; Jaunuzņēmums par darba ņēmējiem, kuriem tiek piemērota atbalsta programma fiksēta maksājuma veikšanai, aizpilda arī darba devēja ziņojuma (noteikumu Nr.827 3.pielikuma) 12.aili (iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 %) un 13.aili (aprēķinātais solidaritātes nodoklis)....

Ministru kabineta 21. jūnija sēdē valdība apstiprināja jaunu atbalsta programmu uzņēmējiem - garantiju programmu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. Vienlaikus valdība precizēja garantiju saņemšanas nosacījumus esošajā garantiju programmā, paplašināja garantiju saņēmēju loku un piešķīra papildu finansējumu, lai nodrošinātu garantiju programmas nepārtrauktību un finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem. Garantijas būs pieejamas visām saimnieciskās darbības veicēju kategorijām (sīkie, mazie, vidējie, lielie saimnieciskās darbības veicēji), kā arī attieksies uz lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem. Vienlaikus MK noteikumos minētas arī vairākas neatbalstāmās nozares, piemēram, tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, finanšu un apdrošināšanas darbība u.c. Maksimālā garantiju summa vienam komersantam būs līdz 10 miljoniem eiro, Maksimālā garantijas summa tiks noteikta, ievērojot vienu no šiem rādītājiem: 15% no saimnieciskās darbības veicēja iepriekšējo trīs noslēgto finanšu gadu vidējā apgrozījuma vai; 50% no saimnieciskās darbības veicēja kopējām enerģijas izmaksām 12 mēnešu laikā pirms aizdevuma pieteikuma iesniegšanas dienas. Garantiju termiņš noteikts līdz sešiem...

Ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kas Saeimā gala lasījumā pieņemti 16. jūnijā, noteikts, ka Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju. Savukārt, ja iepriekš minētajām personām jau pastāv būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā, ar izmaiņu spēkā stāšanās brīdi tās nebūs tiesīgas izmantot no sev piederošajām nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrības daļām vai akcijām izrietošās balsstiesības, kā arī būt par personālsabiedrības biedru, pārstāvēt personālsabiedrību un kārtot lietvedību. Savukārt, ja Krievijai vai Baltkrievijai piederīgā persona ar Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības starpniecību kā tās dalībnieks vai akcionārs ir ieguvusi būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi iepriekšminētajās kapitālsabiedrībās, tad šī persona no dienas, kad kapitālsabiedrība, kurā tai ir netieša būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme, iegūst nacionālajai...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2022. gada 15. februāra Rīcības sēdē pieņēmis lēmumu lietā SKA-556/2022, kurā uzsvēris, ka apstrīdēšanas procesā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nedrīkst pasliktināt sūdzības iesniedzēja stāvokli saistībā ar aprēķināto soda naudu. Labojot kļūdas zemākas iestādes lēmumā par pienākumu samaksāt papildu nodokli, nedrīkst palielināt soda naudu. Proti, ja kopumā vai kādā daļā nodoklis tiek aprēķināts no jauna, tad soda naudu, kas noteikta ar sākotnējo lēmumu, nepārrēķina. VID bija iesniedzis kasācijas sūdzību un pieteicēja SIA [..] bija iesniegusi pretsūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 2. novembra spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts pieteicējas pieteikums par VID 2019. gada 12. aprīļa lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu pieteicējai aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), soda nauda un nokavējuma nauda. Tiesa atzina, ka pieteicējas deklarētie darījumi ar Apvienotajā Karalistē (Skotijā) reģistrētajām komandītsabiedrībām par preču iegādi un piegādi, kā arī darījumi par komisijas pakalpojumu sniegšanu ir fiktīvi un ka pieteicēja par to zināja,...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Ziņot par iespējamajiem konkurences tiesību pārkāpumiem var, anonīmi tiešsaistē aizpildot anketu, kā arī personīgi vēršoties Konkurences padomē ar iesniegumu. Iesniegums jāveido pēc iespējas precīzāk, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par konkurences tiesību pārkāpumu, tajā skaitā kas ir pārkāpējs (jānorāda uzņēmuma (vai vairāku uzņēmumu) nosaukums un, ja iespējams, reģistrācijas numurs) un kas pierāda to, ka noticis pārkāpums - varat minēt visus faktus, kas liekas svarīgi. Ja iespējams, iesniegumam vēlams pievienot līgumu vai vēstuļu kopijas, e-pasta sarakstes izdrukas, cenu un citu līguma nosacījumu piedāvājumus, tirgus analīzes datus un jebkurus citus dokumentus, kas satur liecības par pārkāpumu vai pierādījumus par saikni starp prettiesiskām darbībām un uzņēmuma nodarītajiem zaudējumiem. Pievienotās dokumentu kopijas/izdrukas ir jāapliecina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Iesniegumā arī jānorāda, kuras likuma normas ir pārkāptas. Konkurences padome izskata Konkurences likuma 11. panta (aizliegtas vienošanās) un 13. panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas...

Šajā rakstā autors apskata gadījumus, kad tiek samaksāts avanss par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi, par pakalpojumiem vai par preču (krājumu) iegādi, kā arī gadījumus, kad šādi avansi tiek saņemti. Samaksātie avansi Kā zināms, bilances aktīvā ir atsevišķi posteņi "Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem", "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem" un "Avansa maksājumi par krājumiem". Savukārt samaksātos avansus par pakalpojumiem uzrāda bilances postenī "Citi debitori". Visos gadījumos samaksātos avansus šajos bilances posteņos iekļauj kopā ar pievienotās vērtības nodokli (ja tas ir samaksāts). Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" noteikts: 158. Reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli atskaita arī nodokli par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, par kuriem samaksa veikta avansā. Tādējādi tajos gadījumos, kad avanss samaksāts par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, nodokļa maksātājam tiek...

Lai pilnveidotu vekseļu regulējumu un nodrošinātu fizisko personu tiesību aizsardzību vekseļa izdošanas un izpildes procesā, Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā lēma par Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Vekseļu likumā. Ar likuma grozījumiem paredzēts novērst iespēju negodprātīgām personām izmantot tiesisko regulējumu ļaunprātīgos nolūkos - vienkāršo vekseļu izdošana turpmāk notiks tikai notariālā akta formā. Zvērinātam notāram būs pienākums pārliecināties par personas identitāti, kā arī izskaidrot, kādas sekas un kādi pienākumi personai radīsies ar vekseļa izdošanu. Papildus minētajam nosacījumam par notariālā akta formu tiks pilnveidots regulējums arī attiecībā uz citām darbībām vekseļu izmantošanā. Galvenās izmaiņas vekseļa regulējumā Fiziska persona vekseli1 varēs izdot kā notariālu aktu vai kā elektroniski parakstītu dokumentu. Fiziska persona vairs nevarēs izdot tratu2 un būt maksātājs pēc tās – tratas turpmāk ir izmantojamas tikai komercdarbībā. Tiek precizēta vienkāršo vekseļu protestēšanas kārtība, nosakot ilgāku termiņu protesta izdarīšanai vienkāršā vekseļa nesamaksas dēļ, nodrošinot personai pietiekamu laiku, lai pēc saņemtā uzaicinājuma varētu gan iepazīties ar konkrēto...

Nacionālā trīspusējā sadarbības padomes1 16. jūnija sēdes dienas kārtībā bija iekļauts jautājums par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2023. gadā. Par minimālās darba algas paaugstināšanas iespējām ziņoja labklājības ministrs Gatis Eglītis, uzsverot, ka arī tiem cilvēkiem, kas strādā par minimālo algu, jābūt cieņpilnam atalgojumam. Labklājības ministrijas priekšlikums paredz, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas, un no 2023. gadā tā pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro. Izmaiņas saistītas ar projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, ko tuvākajā laikā apstiprinās Eiropas Parlamentā un kas divu gadu laikā Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāiestrādā nacionālās likumdošanas aktos. Arī Latvijā būs jāveic izmaiņas tiesību aktos, lai saskaņā ar direktīvas nosacījumiem stiprināta sociālo partneru un koplīguma sarunu lomu un pilnveidotu esošo minimālās darba algas noteikšanas sistēmu. Arī LBAS aicināja minimālo algu paaugstināt līdz 640 eiro, atgādinot Saeimas Eiropas lietu komisijas vienprātīgi pieņemto lēmumu, kā...

Uzņēmēju vidū aktuāls ir jautājums par to, kāda sadarbība konkurentu starpā ir atļauta, lai to savstarpējās komunikācijas un sadarbības rezultātā netiktu pārkāpts Konkurences likums. Īpaši aktuāli tas ir Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas pret Ukrainu un saistīto ieviesto sankciju laikā. Nozaru pārstāvji nereti komunicē savā starpā, piemēram, asociācijās, lai kopīgi apspriestu problēmas un meklētu tām risinājumus. Konkurences padome (KP) skaidro, ka komunikācija starp savā starpā konkurējošiem uzņēmumiem par apstākļiem, kas skar konkrēto nozari kopumā, pati par sevi nav aizliegta, ja netiek pārsniegtas konkurentu pieļaujamās sadarbības robežas, t.i., tiek ievērots Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vienošanās aizliegums. KP norāda, ka katrs gadījums vērtējams individuāli, un noteiktos apstākļos kopēja tirgus dalībnieku, kas uzskatāmi par konkurentiem, komunikācija vai paziņojumi var nonākt KP redzeslokā. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem, kas saistīti ar komerciāli sensitīvu informāciju, ar uzņēmumu nākotnes plāniem un jebkādu citu informāciju, kas var ietekmēt konkurentu rīcību vai stratēģiju...

Turpinām apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Senāta 2022. gada spriedumus darba tiesībās un tajos izteiktos secinājumus, kas noderēs darba devējiem un darba ņēmējiem. Šajā numurā publicējam sprieduma atziņas par darba līguma atkārtotu noslēgšanu, tā pagarinot pārbaudes laiku. Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 31. marta spriedums lietā SKC-58/2022 (C30510020). Tēzes: Gadījumā, kad darba attiecības formāli izbeigtas un tūlīt atkārtoti nodibinātas ar vienu un to pašu darbinieku, darbiniekam faktiski nepārtraucot darba veikšanu, tiesai, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, apsverams, vai nav notikusi tiesību – noteikt pārbaudes laiku – ļaunprātīga izmantošana no darba devēja puses, tādējādi pasliktinot darbinieka tiesisko stāvokli. Judikatūrā nostiprināta tēze, ka šķietama jeb fiktīva darījuma gadījumā griba izteikta tikai izskata pēc, tai nav nekādu tiesisku seku, izņemot trešās personas prettiesīga maldinājuma gadījumus (Civillikuma 1438. pants). Līdz ar to, ja griba izteikta izskata pēc, kas nozīmē, ka gribas faktiski nav, tad šādas gribas trūkums nevar radīt tiesiskas sekas, tāpēc šķietams darījums...