JAUNUMI

Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 9. panta pirmās daļas 14. punktu personas apliekamajos ienākumos netiek iekļauts darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro. Vai šis nosacījums attiecas uz gadu (viena reize gadā) vai drīkst izmaksāt arī vairākas reizes? Atbilde Likumā nav paredzēts ierobežojums bēru pabalsta piešķiršanas skaitam. Šādos gadījumos ieteicams precīzi noformēt pabalsta piešķiršanas pamatojumu, minot gan darbinieka, gan radinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un radniecības pakāpi (vai kāpēc aizgājējs noteikts par tuvinieku). Izmaksātais pabalsts (arī lielākā summā) uzrādāms paziņojumā kopā ar darbinieka algu par gadu un atsevišķi — kā neapliekamais ienākums (tikai līdz 250 eiro). Ja pabalsta summa pārsniedz 250 eiro, pārsnieguma daļa tiks iekļauta ar darbaspēka nodokļiem apliekamajā summā. Gadījumā, kad darbinieks iesniedz darba devējam vairākas miršanas apliecības, darba devējs drīkst (bet tas nav pienākums) izmaksāt bēru pabalstus. Arī strādājot citā darbavietā, darba devējs drīkst izmaksāt bēru pabalstu par...

Attālināts darbs un pastiprināta informācijas tehnoloģiju izmantošana un paļaušanās uz tām ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, īpaši iepriekšējos mēnešos piedzīvotās ārkārtējās situācijas laikā. Līdzīgi kā rūpēm par veselības stāvokli, arī uzņēmumu kiberdrošībai, tai skaitā kiberhigiēnai, ir jābūt prioritārai un nepieciešams tai pievērst pastiprinātu vērību. Lai nodrošinātu efektīvu kiberdrošības pārvaldi, katram uzņēmumam ir nepieciešams ieviest kiberdrošības pārvaldības sistēmas, kas atbilst tā darbības specifikai un risku līmenim. Kiberdrošības sistēmu visbiežāk raksturo šādi pamatdokumenti: (1) informācijas tehnoloģiju un sistēmu pārvaldes politika, kas balstīta uz drošības risku izvērtējuma, (2) kārtība, kādā rīkoties informācijas tehnoloģiju drošības incidenta gadījumā, (3) vadlīnijas drošam attālinātam darbam un (4) kārtība darbinieku informēšanai un apmācībām par aktuālajām kiberdrošības un kiberhigiēnas prasībām. Normatīvie akti pašlaik paredz pienākumu izstrādāt informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības dokumentus institūcijām un juridiskām personām, kuras tiek noteiktas saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu (ITDL). Tomēr jebkurai organizācijai būtu jāparedz šādu dokumentu izstrāde un...

Trešajā Covid-19 atbalsta periodā – par laiku no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada februārim – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 89 561 566 eiro apmērā. No tiem 19 375 400 eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 70 186 166 eiro izmaksāti krīzē cietušajiem uzņēmējiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. “VID pēdējos divus gadus ir intensīvi strādājis, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuri nonākuši grūtībās, kuri vērsās pēc palīdzības un kuri atbilda Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Šo pabalstu administrēšana bija VID neierasta funkcija, bet, strādājot 24/7 režīmā, visi jautājumi tika atrisināti. No sirds ceru, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā vairs nesaasināsies tādā līmenī, lai būtu nepieciešams vēl ceturtais atbalsta vilnis un uzņēmēji varēs normāli strādāt un attīstīties,” norāda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. “Izmaksātā valsts atbalsta struktūra arī parāda nozares, kas Covid-19 krīzē cieta visvairāk – tirdzniecības, viesmīlības...

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s 29. aprīlī apstiprināja Latvijas kredītreitingu A3 līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Kā noteicošos faktorus Latvijas kredītreitinga saglabāšanai līdzšinējā augstajā līmenī Moody`s min progresu Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, kā arī NATO karaspēka kā drošības garanta klātbūtni Latvijā, kas mazina ģeopolitiskās spriedzes riskus valsts drošībai. Aģentūra sagaida, ka Krievijas-Ukrainas militārā konflikta ietekme uz Latvijas ekonomiku un fiskālajiem rādītājiem samērā ierobežota. “Kredītreitingu aģentūras Moody`s novērtējums starptautiski apliecina, ka esam spējīgi operatīvi un izlēmīgi rīkoties, lai prioritāri stiprinātu valsts drošību un enerģētisko neatkarību. Līdz šim veiktie ieguldījumi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā un mūsu valsts gatavība stāties pretī jauniem izaicinājumiem aktuālajā ģeopolitiskās spriedzes situācijā ir augstu novērtēta”, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs. Lai gan Latvija vēsturiski ir bijusi gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes importa, aģentūra uzsver, ka kopš 2014. gada Baltijas valstis ir veikušas virkni pasākumu energoresursu avotu dažādošanai un nepieciešamās infrastruktūras izveidei, un atzinīgi novērtē Latvijas gatavību un...

Vai pensionāram obligāti jāiesniedz VSAA algas nodokļa grāmatiņa, lai nezaudētu neapliekamo minimumu? Vai pensionāram, reģistrējoties MUN maksātāja statusā, netiks samazināta vecuma pensija? Atbilde Pensionāra neapliekamā minimuma (2021. gadā — 330 eiro, 2022. gadā — 350 eiro pirmajā pusgadā un 500 eiro otrajā pusgadā) piemērošanu un ienākuma nodokļa likmi (20% apmērā no ienākuma līdz 1667 eiro) nosaka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) likums, nevis nodokļa grāmatiņas atrašanās vieta. Šajā jautājumā grāmatiņas iesniegšana nav svarīga. Pensionāra nodokļa grāmatiņai ir nozīme, ja tajā atzīmēta apgādājamā persona vai invaliditāte, jo uz tā pamata ienākuma izmaksātājs (darba devējs vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)) ir tiesīgs piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus un papildu atvieglojumus. Ja pensionārs reģistrēsies par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju, tas neierobežo viņa tiesības uz iepriekš minēto minimumu, kā arī neiespaido piešķirtās pensijas apmēru. Ja pensionārs turpina strādāt algotu darbu, nodokļa grāmatiņu būtu lietderīgi iesniegt darbavietā, jo citādi grāmatvedim nav pamata piemērot algai...

NUMURA INTERVIJA Uzņēmējiem jāprot pamanīt, ja tos mēģina iesaistīt konkurences pārkāpumos. Saruna ar JURI GAIĶI, Konkurences padomes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Kreditora prasība sabiedrības vārdā. MARIJA BERDOVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT SIA vecākā speciāliste, zvērināta advokāte Galvenās darba devēju pieļautās kļūdas darba līgumos. ALISE VALDEMĀRE, zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākā juriste Kādēļ līgumos jāiekļauj atruna par likumdošanas aktu piemērošanu strīdus gadījumos? JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs SANKCIJAS Aktualitātes sankciju jomā. Pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas IEPIRKUMI Jaunākie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Aktuālas Eiropas Savienības Tiesas atziņas. EST 2022. gada 8. martā spriedumā lietā C-205/20 Bezirkshauptmannschaft Hartberg-Fürstenfeld un 2021. gada 21. decembra spriedumā lietā C-251/20 Gtflix TV Pārbaudes laika atkārtota izmantošana. Par virsstundu darba tiesisko regulējumu nepilna darba laika gadījumā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likumā vārdi “mājaslapā internetā” aizstāti ar vārdu “tīmekļvietnē”. Likuma I nodaļa papildināta ar 7.4 pantu - Neizpildītas saistības nodokļu jomā, tādējādi paskaidrojot gadījumus, kad nodokļu maksātājam rodas neizpildītas saistības nodokļu jomā. 24.03.2022. 21.04.2022. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu likumā izdarīti šādi grozījumi: 1) noteikts, ka visas ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12. pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Minētās ziedojumu summas neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Noteikts, ka arī 2023. gadā un turpmākajos pārskata gados, piemērojot 3. atvieglojuma veidu ziedotājiem (saskaņā...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 29. aprīlī krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu. Lieta (Nr. SKK-119/2022) atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai. Pārējā daļā, proti daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un daļā, ar kuru no apsūdzētā piedzenama kaitējuma kompensācija 172 172,04 eiro apmērā par labu valstij, lēmums atstāts negrozīts. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš izvairījās no nodokļu nomaksas, kas izpaudās kā komercsabiedrību reģistrēšana uz personām, kuras faktiski uzņēmējdarbību neveica, pēc kā šo komercsabiedrību dokumenti tika izmantoti šķietamās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, radot finanšu līdzekļu plūsmu par nenotikušiem darījumiem. Ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 23. novembra spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu apsūdzētais notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz...

Reaģējot uz Krievijas kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem – bezprecedenta ukraiņu migrāciju uz Eiropu un riskiem sekmīgi pabeigt uzsāktos Kohēzijas politikas pasākumus –, Latvija kopā ar vēl deviņām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm* ir savstarpēji vienojušās un parakstījušas kopīgu politisku paziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par steidzamiem problēmu risinājumiem. Latvijas vārdā paziņojumu ir parakstījis finanšu ministrs Jānis Reirs. Paziņojumā dalībvalstis atzīst, ka tās saskaras ar ierobežotām finansiālām iespējām palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Tāpat dalībvalstis norāda uz problēmām Kohēzijas politikas projektu īstenošanā saistībā ar sarežģījumiem piegāžu ķēdēs, kā rezultātā trūkst daudz svarīgu būvniecības materiālu un to cenas ievērojami paaugstinās, trūkst arī darbaspēka, jo ukraiņi, kas dalībvalstīs nodarbināti būvniecībā, atgriežas Ukrainā, lai karotu, kā arī citi izaicinājumi. Vienlaikus dalībvalstis paziņojumā pauž atzinību EK par jau īstenotajām iniciatīvām bēgļu atbalstam (programmas REACT-EU, CARE), tomēr atzīst, ka tās faktiski nerisina būtiskākās problēmas, ko karš radījis šajās dalībvalstīs. Tāpēc paziņojumā desmit dalībvalstis rosina EK nākt klajā ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata par 2021. pārskata gadu iesniegšanas termiņš nav pagarināts. Valsts kapitālsabiedrības gada pārskatus iesniedz līdz 2022. gada 31. maijam (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – līdz 2022. gada 30. jūnijam (ieskaitot). Pamatojums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka tiek sagatavots gada pārskats (Komerclikuma 174. pants) un sasaukta dalībnieku (akcionāru) sapulce, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu, līdz attiecīgā gada 30. aprīlim (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – līdz attiecīgā gada...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta ātro novērtējumu šogad 1. ceturksnī ekonomika Latvijā pieauga par 5,9%, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni. Šajā laika periodā ražojošās nozarēs apjomi samazinājās par 0,2%, savukārt pakalpojumu nozarēs pieauga par 6,3%, informē Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks. Gada sākumā vērojamā izaugsme bija gaidāma, ko lielā mērā ietekmēja bāzes efekts - pagājušā gada 1. ceturksnis bija vienīgais ceturksnis, kad Covid-19 ierobežojumu rezultātā ekonomikas apjomi saruka. Šogad janvārī-februārī mazumtirdzniecības apjomi bija par 12,6% lielāki nekā pirms gada, sevišķi straujš kāpums bija vērojams nepārtikas preču mazumtirdzniecībā. Pakāpeniski atkopjas ēdināšanas, izmitināšanas, mākslas, izklaides un atpūtas nozares, kā arī aviācija, kas ir nozares, kas Covid-19 krīzē cieta vissmagāk. Neraugoties uz augstajām energoresursu cenām, gada pirmajos divos mēnešos turpinājās izaugsme apstrādes rūpniecībā - kāpums par 7,1% salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri-februāri. Savukārt preču eksporta kāpums faktiskajās cenās šajā pašā laika periodā sasniedza gandrīz 30%. Diemžēl pozitīvās norises...

No 1. augusta tiks reorganizētas Rīgas pilsētas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu pievienot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kā arī mainīt tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa, tā lēmusi Tieslietu padome. Tiesu reorganizācijas rezultātā tiks izlīdzināta tiesnešu noslodze un lietu izskatīšanas termiņi visā Rīgas pilsētā, jo pašreiz to ietekmē katras tiesas darbības teritorija, saņemto lietu apjoms un specifika. Tieslietu padome uzsver, ka reorganizācijas rezultātā tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta. Tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu adresēm. Rīgas tiesu reorganizācija ir 2015. gadā uzsāktās tiesu teritoriālās reformas turpinājumus. Tiesu reorganizācijas plāns ir izstrādāts, Tieslietu ministrijai sadarbojoties ar Tieslietu padomes darba grupu tiesu efektivitātes stiprināšanai. Tieslietu padome lēma arī par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju uz turpmākajiem pieciem gadiem iecelt Didzi Aktumani. D. Aktumanis amata pienākumus sāks pildīt no 2022. gada 16. maija. Aktumanis par tiesnesi strādā...

Ministru kabinets 29. aprīlī apstiprināja Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā, kas nosaka valsts institūciju, pašvaldību un komersantu saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu pakāpeniski līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri bēg no kara. Pasākumu plānā iekļautos pasākumus turpinās koordinēt izveidotais Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs, kuru vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, Pasākumu plānā iekļautie pasākumi strukturēti divpadsmit sadaļās. Ukrainas civiliedzīvotājiem tāpat kā līdz šim tiks nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijas Republikā, tiesības uz nodarbinātību, atbalsta apjomu Ukrainas civiliedzīvotāju likumā noteiktajā apjomā, kā arī tiesības uz izglītību. Tāpat tiks nodrošināta personisko un mantisko tiesību un interešu aizstāvība nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas Latvijas Republikā ieceļo bez vecāku pavadības. Iespējamā atbalsta apmērs vienam Ukrainas civiliedzīvotājam veidots, ievērojot principu, ka sniedzamo pakalpojumu un atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru. Izmitināšanas vietas personām, kurām tas ir nepieciešams, līdz...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Viens no haosa teorijas pionieriem Edvards Nortons Lorencs (Edward Norton Lorenz) savulaik ieviesa terminu „tauriņa efekts” (Butterfly effect), kas nosaka savstarpējo atkarību starp sākotnējiem apstākļiem un maza starpnotikuma rezultātā radītajām izmaiņām situācijas gala rezultātā. Prozaiski jautājot, vai tauriņu spārnu vēzieni Meksikā var radīt orkānu Ķīnā? Haoss kā pārsteigumu un neparedzamā zinātne pierāda, ka var. Caur haosa teoriju paskatoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas1 (turpmāk – regula) prasībām, ir skaidrs, ka: katrai darbībai un bezdarbībai var iestāties konkrētas sekas, tātad arī regulas noteiktās soda sankcijas; atsaukties uz haosu kā māksliniecisko kreativitāti datu apstrādes gadījumā nedrīkst, jo kārtība ir instruments, ar kuru sevi pasargāt no “orkāna”. Daudzi uzņēmēji jautā – vai tiešām arī man būs jāievēro regulas prasības? Man ir mazs uzņēmums, rīkoju tikai dažus publiskus pasākumus gadā, dažreiz publicēju bildes no saviem pasākumiem Facebook. Neiešu taču vākt speciāli...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2017. gada 11. oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr. SKA-80/2017 (turpmāk – spriedums), ar kuru tiek noteikti principi saistībā ar tiesībām atskaitīt izdevumus no fiziskās personas saimnieciskās darbības ienākumiem. Lietas apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ar 2013. gada 8. februāra lēmumu pieteicējam samazināja 2011. gada saimnieciskās darbības izdevumus par 12 925,21 Ls. Lēmumā norādīts, ka pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumos iekļauti izdevumi 12 925,21 Ls par darījuma ar SIA ietvaros saņemtajiem mežizstrādes un citiem pakalpojumiem. VID ieskatā minētie izdevumi nav saistīti ar deklarētajiem taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem, jo pieteicējs no SIA nav saņēmis samaksu (ienākumus) par kokmateriāliem 40 114,27 Ls. Gan ar Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 13. marta spriedumu, gan ar Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 10. jūnija spriedumu tika noraidīts pieteicēja pieteikums par VID lēmuma atcelšanu. Administratīvā apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances...